Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 13:54
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Tā par Inčukalnu pagājušā gadsimta 30. gados rakstīja žurnāls “Atpūta”. Ne velti, jo novads, kurš atrodas pavisam netālu no Rīgas – tikai 30 kilometrus, ir bagāts mežiem un citām dabas veltēm, piemēram, upēm Gauju un Straujupīti. Novadā kūsā kultūras dzīve. Jā, inčukalnieši ir bagāti, taču ne iedomīgi. Inčukalna novads vienmēr ir vieta, kur atgriezties.
Inčukalna novads savus spārnus kā jau lielākā daļa citu administratīvo vienību izpleta pagājušā gada 1. jūlijā, kad Inčukalns apvienojās ar Vangažu pilsētu. Lai arī sākotnēji reforma bija kā darvas karote medus mucā, jo visus Latvijas iedzīvotājus gaidīja pārmaiņas, kas sākotnēji nebija pat īsti aptveramas, šobrīd viss kūsā ar pilnu sparu un šķiet, ka lielākoties ar lielajām pārmaiņām jau aprasts. Par to, kā rit darbs jaunajā novadā, lai stāsta Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus, kurš jau otro sasaukumu ir priekšsēdētājs, pēc izglītības – mežsaimniecības inženieris un lielāko savas dzīves un darba daļu veltījis tieši Inčukalna novada attīstībai. Viņš ir karstasinīgs mednieks, un arī dārza darbi nav sveši.
– Vai pirmā reize jums priekšsēdētāja amatā atšķiras no šīs, kad novads kļuvis lielāks?
– Arī toreiz daudzkas bija jāiemācās, jo par priekšsēdētāju kļuvu pirmo reizi. Šobrīd galvenais uzdevums – panākt novada vienu veselumu, proti, lai gan inčukalnieši, gan vangažnieki justos kā novadnieki, nevis kaimiņi. Tas bija jaunums man, jo līdz tam par šādu jautājumu nebija jādomā, tas noteikti nebija viegli arī jaunajiem deputātiem. Mēs, ja varētu teikt, mācāmies, un es uzdrošinos cerēt, ka mums tas, strādājot komandā, arī izdosies. Uzdevumu grūtāku dara situācija valstī kopumā, kas, neapšaubāmi, atstāj pēdas arī pašvaldību darbā. Šobrīd sociālos pabalstos vienā mēnesī izmaksā tik daudz, cik kādreiz plānojām uz gadu. Viegli nav, tomēr, neraugoties uz to, realizējam iesāktos projektus un darbus, kā arī plānojam jaunus.
– Pēc reformas jau pagājis vairāk nekā pusgads, kopš Inčukalns un Vangaži ir vienā novadā. Kā vērtējat šo laiku?
– No vienas puses, šķiet, ka padarīts daudz, no otras – daudzkas vēl jādara. Pirmajos mēnešos vairāk bija dokumentu sakārtošana, vienota budžeta izveidošana, štata vietu apstiprināšana, administratīvā centra Inčukalnā noteikšana, Vangažu pilsētas domes reorganizācija, pārvaldes izveidošana u.c. Sākotnēji daudz laika veltījām, lai iepazītu Vangažus, iepriekšējās domes izdarītos darbus, un, jāsaka, pilsētas sakārtošanā bija izdarīts daudz, piemēram, ūdenssaimniecības projekta realizēšana, kas ir ļoti vērienīgs pasākums.
– Kopš jūlija strādājat kopā ar jaunievēlētajiem 14 deputātiem. Vai arī viņiem jaunizveidotais novads bija jaunums?
– Jā, un kā liecina aizvadītās sēdes, katram no piecpadsmit deputātiem ir savs redzējums. Tas ir normāli, jo katrs no šiem deputātiem strādājis un strādā savā profesijā, līdz ar to arī redzējums par to, kā lietām jāattīstās, ir savs – individuāls. Ja cilvēki ir ievēlējuši, tas nozīmē, ka iedzīvotāji viņiem uzticas un gaida savu interešu pārstāvniecību. Jebkurā gadījumā lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz principu, lai abām administratīvajām vienībām, proti, Inčukalnam un Vangažiem, būtu labi.
– Kā jūs vērtējat teritoriālās reformas iznākumu?
– Vēl grūti spriest, objektīvi uz šo jautājumu varēs atbildēt tikai pēc gadiem. Šobrīd skaidrs, ka Inčukalns un Vangaži ir atšķirīgi, tomēr tas nenozīmē, ka nevaram pastāvēt vienā novadā. Katrai administratīvajai vienībai bija savi plusi un mīnusi. Tagad jāmēģina no katras paņemt tas labākais un jāstrādā tālāk. Bet vienu gan nešaubīgi saprotam – tieši tāpat, kā Rīga nekad nebūs gatava, tā arī Vangažos un Inčukalnā nepārtraukti būs ko darīt. Protams, ka tikai darbs virza attīstību uz priekšu.
– Kāds ir jūsu redzējums par novada nākotni?
– Jautājums ir ļoti sarežģīts. Vīzija ir un nebūt ne bēdīgākā, tomēr viss būs atkarīgs no finansējuma. Gribas palīdzēt visiem iedzīvotājiem, kuri lūdz palīdzību, tomēr tas nav iespējams. Tas bieži cilvēkos izraisa negatīvas emocijas – sak’, dome neko nedara un deputāti nestrādā, tomēr jāizprot, ka finansējums ir tāds, kāds tas ir. Darīsim visu, ko dome lems un cik nauda ļaus. Iepriekšējos četros gados budžets aizvien pieauga, šobrīd notiek pretējais process, daudzas ieceres ir apstājušās, jo zinām, ka būs vēl samazinājums budžetā. Pie tā ir jāpierod un ar to jārēķinās. Agrāk nāca arī valsts dotācijas, kas bija ļoti labs atspēriens attīstībai. Šobrīd šīs dotācijas ir samazinātas. Mūsu paspārnē ir mūzikas un mākslas skola, Inčukalna sporta komplekss, divas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē vairāk nekā trīssimt bērnu, Vangažu kultūras nams un Inčukalna tautasnams, kur darbojas daudz un dažādi pulciņi – tas viss prasa naudu, tāpēc rūpju pietiek. Nav vairs pašvaldības dotētā transporta skolēniem, kuri mācās Siguldas ģimnāzijā, ceļa izdevumi jāsedz pašiem. Novadā tagad ir pamatskola un vidusskola, iedzīvotājiem jāizmanto šī iespēja, jo ir nodrošināts bezmaksas autobuss skolēniem, lai nokļūtu uz stundām Vangažos un Inčukalnā. Ar savu budžetu skolēniem palīdzēsim tajos jautājumos, kurus nevarēs nodrošināt novadā uz vietas. Galvenais ir uzturēt to, kas izdarīts. Iepriekšējais sasaukums paveica daudzus lielus darbus, piemēram, tika veikta dienas centra “Gauja”, sociālās mājas “Gauja” un bērnudārza “Minka” rekonstrukcija, piecu ielu (posmu) asfaltēšana, četru ielu elektrifikācija. Šajā sasaukumā jau esam paspējuši rekonstruēt divas ielas Vangažos, vienu ielu Inčukalnā un, kas nav mazsvarīgi, apstiprināt 2010. gada budžetu. Šogad plānotie lielākie darbi ir dienas centra “Gauja” ēkas siltināšana, pansionāta “Gauja” otrā stāva rekonstrukcija, Priežu ielas asfaltēšana Inčukalnā, gājēju celiņa izveidošana Vangažos, remontdarbi pirmsskolas izglītības iestādēs “Minka” un “Lapsiņa”, Vangažu kultūras nama remontdarbi, kā arī katlumāju rekonstrukcija Inčukalnā un Gaujā.
Inčukalna novada mozaīka
Skaitļi, dati, fakti...
Inčukalna novads ir liels novads Rīgas reģionā, par kuru pirmās ziņas meklējamas 1436. gadā, kad lībietim Hincem te tika ielēņota zeme un nosaukta par Hincenbergu. Līdz ar pirmo Atmodu šis nosaukums tika latviskots – Inčukalns.
Tā sastāvā kopš administratīvi teritoriālās reformas 2009. gada 1. jūlijā ietilpst Inčukalna pagasts, apdzīvotas vietas Egļupe un Gauja, kā arī Vangažu pilsēta.
Inčukalna novada kopējā platība ir 112 km2.
Iedzīvotāju skaits – apmēram 8500.
Inčukalns
Inčukalna pagasts 2006. gadā kļuva par novadu, kura ziemeļu robeža 20 km garumā iet pa krāšņo Vidzemes rotu – Gauju. Lielākās apdzīvotās vietas ir lielciems Inčukalns – ap Inčukalna dzelzceļa staciju; lielciems Gauja jeb Gaujaslīči – Vidzemes šosejas 47. km; mazciemi – Indrāni – bijušās Inčukalna muižas apkaimē, Sēnīte jeb Krustiņi – ap bijušo restorānu “Sēnīte”, Griķi – Tīnūžu šosejas malā starp Vangažu pilsētu un dzelzceļu.
Inčukalnam cauri plūst četras Gaujas kreisā krasta pietekas: Egļupe jeb Zustrene, Dzelzāmura upīte jeb Inčupe, Stalšēnupīte un Straujupe.
Novada kopplatība ir 10 706 ha. 608,4 ha novada teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā. 70% Inčukalna teritorijas aizņem meži, pļavas, krūmāji, parki, upes un dīķi.
Vangaži
Vangaži pilsētas statusu ieguva 1991. gadā. Nelielā un relatīvi jaunā pilsēta atrodas 30 km no Rīgas, un tās teritorija ir 5 km2. Pilsētas teritorija robežojas ar Garkalnes, Inčukalna un Ādažu novadu. Pilsētas teritorijā ir 153 privātmājas un 43 daudzstāvu mājas, t.i., 1435 dzīvokļi. Pilsētai garām iet svarīga automaģistrāle – Vidzemes šoseja. Patīkams akcents pilsētas teritorijā ir zaļie meži un 17 km garā Gaujas pieteka Straujupīte.
Svarīgu lomu Vangažos ieņem ražošanas zona. 1957. gadā vienlaicīgi tika celts gan Vangažu ciemats (sākotnēji Oktobra ciemats), gan dzelzsbetona rūpnīca (ģeologi 1955. gadā šeit konstatēja labus grants krājumus).
Pēc reformas Vangažu pilsētas dome pārstrukturizēta, un izveidota Vangažu pilsētas pārvalde.
Kultūra, sports un izglītība
Inčukalna novada teritorijā darbojas:
Inčukalna pamatskola un Vangažu vidusskola (divplūsmu), Inčukalna novada mūzikas un mākslas skola;
pirmsskolas izglītības iestādes “Minka” ar filiāli “Lapsiņa” un “Jancis”;
Inčukalna tautasnams un Vangažu kultūras nams
Inčukalna tautasnams var lepoties gan ar interesantu vēsturi (1929. gadā no pasta zirgu staļļa pārtapis par tautasnamu), gan krāsainu kultūras dzīvi. Paspārni tautasnamā guvuši gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvi. Šeit dejo, dzied, muzicē, spēlē teātri, veido izstādes, tematiskos pasākumus, darbojas interešu kopas utt.;
Arī Vangažu kultūras namā dzied, dejo un spēlē teātri. Kultūras nams ir mājvieta arī pasākumiem, kurus organizē krievu, ukraiņu un baltkrievu kopienas. Par tradīciju kļuvis starptautiskais tautu kultūru festivāls “Slāvu vainags”, kas norisinās katru otro gadu un sava vēriena dēļ, nu jau notiek nevis kultūras namā, bet brīvdabas estrādē;
Inčukalna novada bibliotēka ar filiāli Vangažos;
Inčukalna sporta komplekss ciemos gaida ikvienu, kurš nolēmis nopeldēties, pasēdēt relaksējošā burbuļvannā, nopērties saunā, nostiprināt savus spēkus svaru zālē, izmēģināt sportotprasmi lielajā sporta zālē, pasauļoties solārijā utt.;
atpūtas parks “Rāmkalni”;
novadpētniecības muzejs;
dienas centri “Vangaži”, “Gauja” un “Sarma” aicina iedzīvotājus gan saturīgi pavadīt brīvo laiku, gan piedāvā dažādus pakalpojumus. Vangažos darbojas arī “Māmiņu skola”;
sociālās aprūpes māja “Gauja” un pašvaldības aģentūra “Bērnu sociālās aprūpes centrs”;
novadā aktīvi darbojas Invalīdu un Pensionāru biedrība, kā arī Sarkanā Krusta pirmorganizācija. Var tikai apbrīnot senioru aktīvo darbību un nerimstošo vēlmi veidot izstādes, apgūt jaunas zināšanas (pērļošanā, floristikā, filcēšanā u.c.) un doties ekskursijās. No viņiem var mācīties un priecāties par viņiem.
Tradīcijas
Dziesmu diena (brīvdabas kora mūzikas svētki kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem);
Mākslas dienas;
starptautiskais tautu kultūru festivāls “Slāvu vainags”;
teātra festivāls;
jauno izpildītāju konkurss “Vangažos dzied”;
mazo dziedātāju konkurss “Cālis” u.c.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017