Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 00:18
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā darbojas gandrīz 70 pašvaldību politiķu un darbinieku. Komitejas priekšsēdētājs ir LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, priekšsēdētāja vietnieks – Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Komitejas darbu organizē LPS padomnieces Sanita Šķiltere un Lāsma Ūbele.
Sarunas ar Finanšu ministriju
Sarunas ar Finanšu ministriju par pašvaldību 2010. gada budžeta jautājumiem sākās pagājušā gada septembrī.
Galvenie jautājumi sarunu darba kārtībā bija:
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu (IIN) prognoze un valsts atbildība par lēmumiem, kas var ietekmēt prognožu izpildi; pašvaldībām piekrītošais nodokļa apjoms;
nekustamā īpašuma nodoklis (ar nodokli apliekamo objektu loka paplašināšana, kadastrālo vērtību prognozes, nodokļa prognozes);
pašvaldību aizņemšanās iespējas un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējas;
valsts budžeta transferti (dotācijas, mērķdotācijas) pašvaldībām;
ES struktūrfondu apguve;
finansējums sociālās drošības tīkla pasākumiem;
2010. gada Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokola projekts.
Sarunu gaitā plašas diskusijas ar ministriju izvērtās par IIN ieņēmumu prognozi 2010. gadam, ņemot vērā plānoto nodokļa bāzes paplašināšanu (iekļaujot kapitāla ienākumus, labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām, ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai u.c.), kā arī nodokļa likmes palielināšanu – no 23% uz 26%, saimnieciskās darbības veicējiem – no 15% uz 26%. LPS izteica šaubas par Finanšu ministrijas sagatavoto IIN ieņēmumu prognozi, paužot viedokli, ka tā ir pārāk optimistiska. Precizitātes aspekts šajā gadījumā bija ļoti svarīgs, jo, pamatojot ar IIN ieņēmumu pieaugumu, ministrija uzstāja uz nodokļa ieņēmumu pārdali par labu valsts budžetam, 2010. gadā nosakot nodokļa sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu 20% un 80% (2009. gadā sadalījums bija 17% un 83%). LPS nepiekrita IIN pārdalei, bet diemžēl valdība un Saeima šādu soli atbalstīja. Prognozētie pašvaldību ieņēmumi no IIN 2010. gadā ir 657,6 milj. latu, kas ir par 8,7% vairāk nekā faktiskie ieņēmumi 2009. gadā. Valsts kases oficiālie mēneša pārskata dati uz 2009. gada 31. decembri liecina, ka 2009. gadā pašvaldību IIN ieņēmumi bija 604,9 milj. latu.
Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika skatīts 2010. gada Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokola projekts, LPS izdevās panākt, ka tiek atjaunots kompensācijas mehānisms pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildes gadījumā, kas pēc SVF ieteikuma nebija 2009. gadā. LPS prasīja garantēt aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi visām pašvaldībām pilnā apmērā, taču valdība piekrita sniegt garantijas 92% apmērā.
Par to, ka LPS bažām par IIN prognozes izpildi un prasībai kompensēt ieņēmumu neizpildi bija pamats, liecina šāgada pirmā ceturkšņa rādītāji. Janvārī faktiskie pašvaldību IIN ieņēmumi bija 74,7% no plānotā, un kompensācijā (līdz 92%) tika izmaksāti 9,48 milj. latu. Februārī nodokļa ieņēmumi pildījās labāk, tomēr arī šajā mēnesī valdībai nācās kompensēt ieņēmumu neizpildi 2,84 milj. latu apmērā. Martā kompensācija nebija nepieciešama, taču mēneša ieņēmumu plāns 100% joprojām nebija izpildīts.
Sarunās LPS un Finanšu ministrija vienojās, ka 2010. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā netiks ņemti vērā prognozētie papildu ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) saistībā ar nodokļa bāzes paplašināšanu un likmes maiņu. FM prognozētie ieņēmumi no NĪN 2010. gadā ir 90,3 milj. latu, no tiem gandrīz 30 milj. plānots ieņemt no jaunajiem pasākumiem (dzīvojamo māju un inženierbūvju aplikšana ar nodokli, likmes paaugstināšana līdz 1,5% zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām).
Saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli sarunās tika pārrunāts arī jautājums par izmaiņām kārtībā, kādā pašvaldības no Valsts zemes dienesta (VZD) saņem nodokļa administrēšanai nepieciešamos datus. Atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā turpmāk VZD kadastra informācijas sistēmā vairs neuzturēs ziņas, kas nepieciešamas NĪN administrēšanai. Līdz 2010. gada 1. jūlijam noteikts pārejas periods (VZD nodrošina datus par tiem objektiem, kas ir apliekami ar NĪN uz 2009. gada 31. decembri). Lai nodrošinātu efektīvu un racionālu informācijas apmaiņu starp VZD un pašvaldībām, kā arī lai nodrošinātu nodokļa aprēķināšanu dzīvojamām mājām, tika panākta vienošanās, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izskatīs iespējas piesaistīt ERAF finansējumu izmaiņu veikšanai pašvaldībās izmantotajās nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas datorprogrammās. Arī likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēts, ka līdz 2010. gada 1. jūlijam katrai pašvaldībai tiek nodrošināta programmatūra NĪN objekta kadastrālās vērtības aprēķinam, kā arī nodokļa aprēķinam par objektiem, kuru aplikšana ar NĪN tiek uzsākta 2010. gada 1. janvārī. Finansējums programmatūrām ir atrasts, un to izstrādi organizē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Saskaņā ar tās vadošo darbinieku izteikumiem darbs noris pēc grafika.
Ar Finanšu ministriju un valdību tika panākta vienošanās arī par vairākiem citiem jautājumiem.
• Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto atvieglojumu piešķiršanu arī pilsētas nozīmes maršrutos 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personām, kas pavada 1. grupas invalīdus un bērnus invalīdus, izskatīt iespēju daļu no sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumā “Drošības tīkls” paredzētajiem līdzekļiem novirzīt dotācijām zaudējumu segšanai par šo pasažieru kategoriju pārvadāšanu pilsētas nozīmes maršrutos.
• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 milj. latu apmērā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 10 milj. latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90% no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10% no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2010. gadā, un pašvaldību internātskolu investīciju projektiem.
• Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 5 milj. latu apmērā apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei.
• Paredzēt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 40 milj. latu apmērā par tām parādu saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parādu saistībām, kuras uzņemas studējošais studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei.
• Pašvaldību lauku attīstības speciālistus iekļaut Valsts lauku tīkla darbībā un finansēt no tehniskās palīdzības līdzekļiem.
• Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un LPS izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus rīcībai, lai nodrošinātu saprašanās memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem noteikto mērķu sasniegšanu ES fondu apguvē pašvaldībās 2010. gadā, kas veicinātu ekonomikas attīstību un mazinātu sociālo spriedzi visā valstī, paredzot konkrētus ES fondu līdzekļu izlietojuma rādītājus (t.sk. paredzētos projektu izdevumus, veiktos maksājumus finansējuma saņēmējiem, Eiropas Komisijā deklarētos izdevumus, saņemtos maksājumus (avansa, starpposma un gala) no Eiropas Komisijas) katram ceturksnim, norādot iespējamās problēmas izvirzīto mērķu sasniegšanā un piedāvājot iespējamos risinājumus. Ministru kabinetā iesniedzamajam dokumentam pievienot analīzi par resursu pieejamību pašvaldībām. Rīcības priekšlikumos ietvert konkrētus mērķus katrai aktivitātei un apakšaktivitātei vai tās kārtai, norādot veicamās darbības mērķu sasniegšanai un to termiņus 2010. gadā, kā arī naudas plūsmas mērķa prognozi 2010. gadam pa mēnešiem ar mērķi samazināt ES fondu apguves ietekmi uz valsts konsolidētā budžeta deficītu.
• ES fondu vadošajai iestādei katru ceturksni sagatavot un iesniegt kvalitatīva rakstura izvērtējumu par ES fondu apguves mērķu sasniegšanas progresu pašvaldībās, vienlaicīgi sagatavojot priekšlikumus ES fondu apguves uzlabošanai un atvieglošanai.
Tikšanās ar SVF un PB pārstāvjiem
Gan Starptautiskā Valūtas fonda misiju pārstāvji, gan Pasaules Bankas eksperti turpinājuši tikties ar Latvijas Pašvaldību savienību, diemžēl šīs tikšanās pārsvarā jāraksturo kā pārstāvju un ekspertu vēlme iegūt informāciju, neliela atgriezeniskā saikne bijusi tikai tajos gadījumos, kad atbildīgā ministrija atļāvusi pārstāvju vai ekspertu viedokli vai ieteikumus nosūtīt LPS, bet aizliedzot tos izplatīt pašvaldībām.
Pie nozīmīgākajiem sarunu tematiem jāmin sociālās drošības tīkla izveide, ieviešana un attīstība, kā arī darbs ar SVF tehniskās palīdzības misiju nekustamā īpašuma nodokļa reformas jautājumos. Visu līmeņu sarunās LPS akcentējusi pašvaldībām atvēlēto finanšu resursu nepietiekamību salīdzinājumā ar veicamajām funkcijām, katastrofālo ES fondu apguvi un avansa maksājumu liegšanu pašvaldību projektiem, tāpat norādīts uz papildu problēmu rašanos pašvaldībās steigā veiktās valsts līdzekļu optimizācijas dēļ, īpaši uzsverot izglītības un valsts sniegto pakalpojumu pieejamības mazināšanos ārpus lielajām pilsētām un pat ārpus Rīgas.
Attiecībā uz SVF tehniskās palīdzības misijas ieteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa reformas jomā LPS norādījusi uz nodokļa maksātāju maksātspējas problēmām, kadastrālo vērtību adekvātuma un savstarpējas salīdzināmības problēmām, kā arī akcentējusi divus svarīgākos priekšnoteikumus jebkuru izmaiņu pieņemšanai likumā:
jānodrošina, lai ģimenēm, kuru īpašumā vai īrē ir tikai viens dzīvoklis vai viena māja, kas ir samērīga ar ģimenes locekļu skaitu, nodokļa slogs nepieaugtu, bet atsevišķās teritorijās tam pat būtu jāsamazinās;
jebkurām izmaiņām pirms to pieņemšanas ir nepieciešams precīzs un detalizēts ieviešanas plāns; nav pieļaujama šāgada situācijas atkārtošanās.
Komitejas sēdes un darbs ar normatīvo aktu projektiem
Komitejas sēdēs galvenokārt skatīti jautājumi, kas saistīti ar ministriju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem – pārrunāta to būtība, apzinātas problēmas tajos, raugoties no pašvaldību puses, un to iespējamie risinājumi. Regulāri viesi komitejā ir Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts zemes dienesta pārstāvji.
No komitejā skatītajiem jautājumiem var izcelt divus likumprojektus, kas guva plašāku rezonansi – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”” un likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu””
2009. gada jūnija beigās Ministru kabinets iesniedza Saeimā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izsaucot plašas debates gan starp ministriju un pašvaldībām, gan arī starp pašvaldību pārstāvjiem – starp republikas pilsētām un novadiem. Galīgajā lasījumā likumprojekts tika pieņemts oktobrī un stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. Atbalstītie grozījumi likumā uzskatāmi par pagaidu variantu, jo Ministru kabinetam ir uzdots līdz 2011. gada 1. janvārim Saeimā iesniegt jaunu likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Jāatzīmē, ka likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” nebija grozīts kopš 1999. gada.
Būtiskākie likuma grozījumi:
katras pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai visām pašvaldībām tiks izmantoti tikai četri demogrāfiskie kritēriji;
izslēgti divi daļēji subjektīvie kritēriji – “bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998. gadam” un “iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998. gadam”;
kritēriju īpatsvars tiek aprēķināts saskaņā ar pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli, ņemot vērā pašvaldību budžetu izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada;
visām pašvaldībām noteikta vienāda neizlīdzināmā apakšējā robeža (95 procenti no finanšu nepieciešamības).
Domstarpības starp pašvaldībām izraisīja norma, kas nosaka pašvaldību kopējās finanšu nepieciešamības dalījumu divās grupās – republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības, attiecīgi finanšu nepieciešamību sadalot proporcijā 47%/53%. Šā jautājuma risināšanai tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās abu pušu pārstāvji, un tā vienojās par prasību valdībai paredzēt papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām, kurām finansiālā situācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas maiņas rezultātā pasliktināsies: ieņēmumi pēc izlīdzināšanas atbilstoši RAPLM sagatavotā likumprojekta noteikumiem būs mazāki nekā pēc izlīdzināšanas atbilstoši 2009. gadā spēkā esošajam aprēķina algoritmam, sadalot rajoniem piekrītošo dotāciju pašvaldībām proporcionāli iedzīvotāju skaitam. LPS šo pozīciju pārstāvēja gan sarunās ar Finanšu ministriju, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Tika aprēķināts, ka atbilstoši 2009. gada datiem pie kopējās finanšu nepieciešamības dalījuma 47% (republikas pilsētas)/53% (novadi) papildu nepieciešamās valsts budžeta dotācijas lielums būtu 9,2 milj. latu, pie dalījuma 50%/50% – 13,5 milj. latu. Diemžēl atbalsts dotācijai Saeimā netika gūts, pamatojoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem.
Sākotnējais LPS uzstādījums attiecībā uz likumprojektu bija īstenot LPS 18. kongresā pieņemto rezolūciju “Par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību”, taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un tās attīstības prognozes tuvākajos gados, plāni tika mainīti.
Rezolūcija paredzēja, ka
pašvaldību kopējā minimālā finanšu nepieciešamība (izlīdzināmais finanšu apjoms) tiek sasaistīta ar valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem – jo lielāki nodokļu ieņēmumi – jo lielāka finanšu nepieciešamība; jo mazāki nodokļu ieņēmumi – jo mazāka finanšu nepieciešamība; tiek noteikta minimālā attiecība starp pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību un valsts un pašvaldību kopējo nodokļu ieņēmumu;
katru nākamo gadu pašvaldību izlīdzināmās finanšu nepieciešamības procentuālais pieaugums nedrīkst būt mazāks par valsts kopbudžeta nodokļa ieņēmumu procentuālo pieaugumu;
maksimālā pašvaldību iemaksas likme pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 30% (šobrīd – 45%);
minimālā valsts budžeta dotācijas likme ir 50% no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (šobrīd – apmēram 10%).
Likumprojekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”
Diskusijas par likumprojekta saturu ilga gandrīz gadu. Sākotnēji LPS izdevās pārliecināt Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus par pašvaldību deputātu un darbinieku izslēgšanu no vienotās atalgojuma sistēmas. LPS norādīja uz to, ka pašvaldību iekļaušana vienotā atlīdzības sistēmā ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, kas nosaka, ka, nepārkāpjot likumā paredzētos vispārējos noteikumus, vietējām varām ir atļauts pašām noteikt savas iekšējās pārvaldes struktūras, lai pielāgotu tās vietējām vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldi, kā arī to, ka vietējo valdību darbinieku dienesta apstākļiem jābūt tādiem, kas atļauj augstas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā, balstoties uz nopelniem un kompetenci; šajā nolūkā ir jānodrošina atbilstoši mācību un darba samaksas apstākļi un karjeras iespējas. Eiropas Vietējo pašvaldību hartai Latvija pievienojās 1996. gadā ar Saeimas likumu “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu”. Pēc dienas – uz nākamo Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi – deputāti savu viedokli bija krasi mainījuši, un, jautājumu pārbalsojot, likums tika attiecināts arī uz pašvaldībām.
Kopumā kopš iepriekšējā – 20. kongresa – komiteja sagatavojusi atzinumus par gandrīz 100 normatīvajiem aktiem, tajā skaitā par likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, “Iekšējā audita likums”, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām teritorijām””, “Grozījumi Meža likumā”, “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, “Grozījumi Civillikumā”, “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” un Ministru kabineta noteikumu projektiem “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumos nr. 573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā””, “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2010. gadā”, “Kārtība, kādā 2010. gadā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas”, “Kārtība, kādā 2010. gadā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998. gada 1. janvārim ievietotiem bērniem un iemītniekiem”, “Kārtība, kādā 2010. gadā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas”, “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumos nr. 934 “Par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām””, “Noteikumi par mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”, “Ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība”, “Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām”, “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, “Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”, “Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē”, “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. septembra noteikumos nr. 760 “Noteikumi par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos nr. 495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta noteikumos nr. 948 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010. gadam””, “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””, “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”, “Noteikumi par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, “Kadastrālās vērtības daļas aprēķināšanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām”, “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos nr. 182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu””, “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju”, “Būvju klasifikācija”, “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 18. aprīļa noteikumos nr. 149 “Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā””, “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”, “Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība”, “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos nr. 743 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2. aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”””, “Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 12. februāra noteikumos nr. 101 “Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums””, “Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos nr. 484 “Kārtība, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem””, “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus”, “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumos nr. 538 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu””, “Kārtība, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību” u.c.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017