Rīga 11°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 09:49
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Šā žurnāla numuru ievada apraksts par Ikšķiles 825. jubileju. Ar krāšņu uguņošanu galvaspilsētā un vērienīgām svinībām Ventspils 720. dzimšanas dienai par godu, ko translēja Latvijas televīzija, noslēdzās svētki Rīgā un Ventspilī. Taču ne mazāk prieka saviem iedzīvotājiem šovasar sagādāja arī pašvaldības citviet Latvijā – gan Daugavpilī, svinot pilsētas 735. un Rēzeknē 725. dzimšanas dienu, gan desmitajos Aiviekstes svētkos Lubānā un Aizkrauklē pie Daugavas, gan Bauskas novadā un senākajā Latvijas pilsētā Ludzā, gan Cēsīs un rožu svētkos Tukumā, gan Krāslavā, Limbažos un citur. Lūk, vēl daži mirkļi no aizvadītās vasaras pilsētu un novadu svētkiem.
Ventspilnieki ar ziedu paklāju iekļuvuši Ginesa rekordistos
Par godu Ventspils pilsētas 720. jubilejai Ostas ielas promenādē bija iecerēts sagatavot 1500 m garu un metru platu ziedu paklāju, tajā izmantojot gandrīz 80 tūkstošus podiņos augošu puķu. Ventspilniekiem izdevās sasniegt Ginesa rekordu, izveidojot 1665,93 m garu ziedošu ceļu – pasaulē garāko ziedu paklāju. Pasākuma ideja turpina dzīvot pilsētas ielās, jo visi puķu podiņos esošie ziedi tika izstādīti pilsētas dobēs. Tapusi arī Baltijā lielākā viengadīgo puķu dobe iepretim tirdzniecības centram “Tobago”, kurā iedēstīti ap 50 000 stādu. Savas puķu dobes ar krāšņiem ziediem papildinājušas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, pilsētas sabiedriskās organizācijas, baznīcas un muzeji. Jaunos tilta apļus rotā 2000 puķu stādu, bet jaunā šaursliežu dzelzceļa galastacijas dobē zied 3000 puķu. Ventspils pilsētas svētku neatņemama sastāvdaļa ir arī starptautiskais ziedu paklāju festivāls “Ziedu sakta”, kas bija jau desmitais pēc kārtas. Šogad Ostas ielas promenādē apaļas formas ziedu saktas veidoja rekordliels floristu komandu skaits – 44. Pirmā vieta pieaugušo grupā tika piešķirta ziedu salonam “Vinda” no Lielvārdes, bet jauniešu grupā par labāko atzīts Iecavas meiteņu paklājs “Saktas ziedu tirgus”. Skatītāju simpātijas nosvērās par labu Rīgas floristu grupas “Smaidošie” veidotajam ziedu paklājam ar devīzi “Rotā”. Ventspils pilsētas svētkos pilsētniekus un viesus priecēja arī friziermākslas festivāls, Vecpilsētā darbojās literārais kvartāls un mākslas kvartāls, bija arī daudzu iemīļotais svētku gājiens, spēkavīru cīņas, amatnieku tirdziņš, “Muzikālais puķu dārzs” un daudzi citi aizraujoši pasākumi.
Latvija uzziedēja Nīcā
Neierasti plašu pasākumu 24. jūlijā aizvadījuši nīcenieki – uz Latvijas puķu draugu saietu bija pulcējušies 1334 ciemiņi no visas Latvijas, kā arī Lietuvas un Zviedrijas. Pēc plašā stādu tirgus apmeklējuma un atklāšanas pasākuma dalībnieki gidu pavadībā pa deviņiem izstrādātiem maršrutiem devās puķu ceļā uz astoņām skaistajām Nīcas novada sētām. Līdztekus tam katrā dārzā apmeklētājiem bija iespēja iepazīt Nīcas kultūrvēsturiskās vērtības – dziesmas, dejas, daiļamatnieku darinājumus, par ko apmeklētāji izteica daudz atzinīgu vārdu. Kopumā izskanēja ļoti daudz pateicību gan par brīnišķīgajiem, ar sirdssiltumu izauklētajiem dārziem un to viesmīlīgajiem saimniekiem, gan arī par pasākuma organizēšanu. Pat Valsts prezidents uzrunā uzteica zaļajos krekliņos tērptos organizatorus un palīgus, kas kā jāņtārpiņi bija redzami it visur. “Dvēsele dzied, un sirds gavilē,” priecājās kāda no pasākuma apmeklētājām. Visas astoņas skaistās sētas apmeklēja arī Valsts prezidents ar kundzi. Viņi ar neviltotu interesi pētīja skaistos dārzus un iztaujāja to saimniekus. Uzrunājot puķu draugus noslēguma pasākumā, prezidents atzīmēja, ka “gaisotne, kas valda Nīcas novadā, ir fantastiska, jo visiem cilvēkiem dārzu apmeklējumi rada brīnišķīgas izjūtas. Ja Latvijai būtu vairākas galvaspilsētas, tad Nīcas novads noteikti kļūtu par Latvijas skaisto dārzu galvaspilsētu”. Valsts prezidents tikās arī ar novada iedzīvotājiem, pašvaldības deputātiem, iestāžu vadītājiem, uzņēmējiem un apmeklēja SIA “Otaņķu dzirnavnieks”.
Jau piecpadsmitās “Dzīres” Kuldīgā
Jau piecpadsmito gadu jūlija trešajā nedēļā – no 15. līdz 18. jūlijam – notika pilsētas festivāls “Dzīres Kuldīgā”. Atšķirīgs no citu pilsētu svētkiem ir ne tikai nosaukums, bet arī saturs, ko veido stabilas tradīcijas un oriģināli un atraktīvi pasākumi. “Dzīres” 2005., 2007. un 2009. gadā atzītas par Kurzemes labāko pasākumu un saņēmušas balvu “Lielais Jēkabs”. Šogad “Dzīres” ievadīja Karla Orfa scēniskās kantātes “Carmina Burana” koncertuzvedums Rātslaukumā. Pēc lieliskā atklāšanas koncerta ikviens varēja doties Alekšupītes sudraba līkločos izzināt Kuldīgas nakts noslēpumus. Svētku turpmākajās dienās notika pirmizrāde – ekstrēmtusiņš jauniešiem, “mēles mežģīšanas čempionāts”, Alekšupītes skrējiens, karnevāls, un uz Pilsētas laukuma un Rātslaukuma skatuves cits citu nomainīja pašmāju un viesu kolektīvi. Koncertuzvedumā “Kad vēji dzied burās” skaistākās dziesmas par jūru, kuģošanu, sapņiem un mīlestību hercoga Jēkaba dzimšanas dienas ieskaņā izdziedāja daudzi slaveni mākslinieki un Kuldīgas kultūras centra mākslinieciskie kolektīvi. “Dzīrēs” netrūka arī amatnieku tirgus kņadas, pārsteidzošās “Zeļļu piestātnes” un “Hercoga manufaktūras”, Kuldīgas ielās un laukumos varēja sastapt “Mākslas nārsta” dalībniekus, bet tradicionālās olu mešanas sacensības šogad pārauga “Olu šovā”. Pusnaktī virs estrādes parka uzziedēja krāšņas ugunspuķes. Svētku pēdējās dienas rīts sākās ar makšķerēšanas sacensībām “Reņģu bende 2” Alekšupītes dīķī. Pilsētas laukumā uz “Šurumburumu” īpaši tika aicinātas ģimenes, bet estrādē smagumus cilāja, elsa, pūta un kreklus plēsa spēkavīru čempionāta dalībnieki. Un tas nebūt nebija viss, ko varēja piedzīvot 15. “Dzīrēs”.
Dižākās tirgus lustes Talsu Dižmāras tirgū
21. augustā Talsos notika gada lielākā dižošanās Dižmāras gadatirgū “Raibs kā pupas zieds”. Šogad tajā – viss par pupām un pupu draugiem, arī pirmais pupiņvalodas pratēju saiets. Dižmāras tirgū dižoties sabrauca visa Talsu novada pilsētas un pagasti – katrs ar savu sētu. Šogad nepieredzēti liela bija tirgotāju atsaucība – viņi bija pieteikušies no malu malām, taču netrūka arī Talsu puses ražotāju. Pirmo reizi Dižmāras gadatirgus bija Talsu novada pilsētu un pagastu diena. Uz Talsiem ar savām dižošanās sētām sabrauca visi 18 novada pagasti un pilsētas, līdzi vedot arī savus dejotājus, dziedātājus un teātra spēlētājus, kuri visas dienas garumā priecēja skatītājus pie tautasnama parādes durvīm un sētā. Pupas, pupiņas, pupi, pupu mizas un garās pupas... Raibs kā pupas zieds šogad bija Dižmāras tirgus, kura tēma itin plaša un visiem pazīstama – pupas visās šā vārda nozīmēs un izpratnēs. Izdaudzinātākās saimnieces neturēja senās pupu un zirņu receptes skapjos un šūplādēs, bet nāca dižoties uz Dižmāras tirgus ēdienu un recepšu konkursu “Dižpupu smeķis”. Dižmāras Dižuma rekordu grāmatu šogad papildināja ar Pašas Dižākās Pupu Pāksts īpašnieka vārdu, turpinot aizpildīt Dižmāras Dižumu grāmatu, kurā jau godam un dižumam ierakstīti citu gadu rekordi: Lielākais sklandrausis 2004, Saulainākā talseniece 2005, Lielākā priekšauta diženums 2006, Dižākais kurvis 2007, Ekstremālākās gurķa pārvērtības 2008, Dižākā sēne 2009. Tieši Dižmāras pupošanās laikā Talsos notika pipirmapais Lapatvipijapas pupupipiņvapalopodapas prapatēpējupu sapaiepiets (pirmais Latvijas pupiņvalodas pratēju saiets). Bija arī lietotu, bet derīgu mantu maiņas placis, sunīšu placis, sacensības futbolā un bērnu rallijā, folkloras kopas “Talsi” 20 gadu jubilejas ballīte un daudz, daudz visa cita.
Jēkabpilī šovasar atklāti vairāki nozīmīgi objekti
Šovasar Jēkabpilī tapuši vairāki svarīgi infrastruktūras objekti, kuros līdz šim tika veikta rekonstrukcija – atjaunots Vecpilsētas laukums, rekonstruēta Ādamsona saliņa un Rīgas, Madonas un Varoņu iela. Pilsētas svētku laikā 2. jūlijā svinīgi tika atklāts rekonstruētais Vecpilsētas laukums, pabeidzot pirms gada pavasarī aizsākto projektu “Jēkabpils Vecpilsētas laukuma rekonstrukcija jauna tūrisma produkta attīstībai”. Savukārt 17. jūlijā jēkabpiliešiem un pilsētas viesiem tika atvērta rekonstruētā brīvdabas estrāde Krustpils saliņā un gājēju tilts uz estrādi. Bet pāris dienu vēlāk tranzīta ielu atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka Jēkabpili var dēvēt par Eiropas transporta centru, jo šeit ir svarīgs austrumu un rietumu ceļu krustpunkts – gan autoceļi, gan dzelzceļš.
Dignājiešiem – jauna estrāde
7. augustā ar plaši apmeklētu pasākumu tika atklāta Dignājas estrāde. Pasākums sākās ar gājienu no Dignājas pamatskolas uz estrādi, tam sekoja svinīga lentes pārgriešana un Dignājas pagasta pārvaldes darbinieku un Jēkabpils novada domes vadības uzrunas. Daudzveidīgā koncertā visus priecēja gan pašu novada pašdarbības kolektīvi – folkloras kopa “Dignõjīši”, vokālais ansamblis “Madaras”, Leimaņu pagasta vokālais ansamblis, Dignājas teātra studija un Rubenes pagasta deju kopa “Draiskās peonijas”, gan arī viesi no Līvāniem – bērnu un jauniešu centra bērnu deju studija, vēderdejotājas un biedrības “Baltā māja” līnijdejotājas. Pasākuma noslēgumā, protams, bija zaļumballe. Estrādes rekonstrukciju projekta “Dignājas pagasta estrādes un atpūtas zonas vienkāršotā rekonstrukcija” ietvaros veikusi SIA “Ošukalns celtniecība”. Projekta vadītājs Dignājas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Raubiška ir gandarīts, ka projekts īstenots labā kvalitātē un īpašs prieks, ka Eiropas Savienības atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām no 75% palielināta uz 90%. Dignājas estrādei vietējā sabiedrībā ir īpaša nozīme, jo pagastā nav sava kultūras nama.
Līvānu svētki pulcina ļaudis no malu malām
Līvānu pilsētas svētki, kas šogad notika Latgales mūzikas un teātra festivāla zīmē, pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju. Lielu atsaucību izpelnījās dokumentālo fotogrāfiju izstāde “Līvānu hronika”, kuras idejas autore ir kultūras maģistre Līga Vērdiņa, bet Latgales mākslas un amatniecības centrs fotogrāfijas apkopojis, pētījis, klasificējis, savukārt fotogrāfs Jānis Magdaļenoks – skenējis senās bildes un noformējis tās izstādes vajadzībām. Kopējais savākto fotogrāfiju skaits pārsniedz 700, tāpēc šai sekos arī citas tematiskās izstādes. Labdarības pasākuma laikā līvānieši saziedoja vairāk nekā 760 latu mazā Daniela ārstēšanai. Cilvēki atzinīgi novērtēja arī ideju par mantu plačiem, kur trūcīgajām ģimenēm tika savākti 219 maisi un 44 kastes apģērbu, apavi, bērnu ratiņi, velosipēdi, rotaļlietas un citas noderīgas lietas. Puķu draugi veidoja ziedu notis pie Latgales mākslas un amatniecības centra. Karstums neizbiedēja arī jaunos vecākus, kas ieradās uz Bēbīšu svētkiem. Keramikas cepli ar svaigi ceptiem podiem ārā cēla keramiķi Ēvalda Vasiļevska vadībā. Lielākā daļa podu turpat tika arī iztirgoti. Īpaši sajūsmināti par Latgales keramiķu veikumu bija Līvānu pilsētas sadraudzības delegāciju pārstāvji no Ukmerģes Lietuvā, Tarnovo Podgornes Polijā un Žodinas Baltkrievijā. Azartiski bija arī sporta fani, jo Līvānu stadionā aktivitāte nerima no agra rīta līdz pat vēlai pēcpusdienai, bet Līvānu motociklisti un kvadraciklisti modināja pilsētu nākamajā rītā. Savukārt, lai noskatītos brīvdabas komēdiju “Tas trakais Bellaccord šovs”, Zaķusalā skatītāji bija ieradušies ne tikai no Līvānu novada, bet arī no Preiļiem, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes, Rīgas un citām vietām – kopumā vairāk nekā pieci tūkstoši. Pēc izrādes visi varēja izlocīt kājas Latgales mūzikas festivālā. Zaķusalā uz lielās skatuves tika godināta arī Līvānu Goda pilsone 2010 – skolotāja un Līvānu amatierteātra ilggadējā režisore Anna Pabērza.
Volkenbergas pils svētki Mākoņkalnā
21. augustā Rēzeknes novada Mākoņkalna estrādē norisinājās Volkenbergas pils svētki, kuros piedalījās 14 kolektīvi no Rēzeknes un kaimiņu novadiem. Skatītājus priecēja četras folkloras kopas no Dricāniem, Nautrēniem, Mākoņkalna un Dagdas, divi vokālie ansambļi no Lendžiem un Strūžāniem, četri deju kolektīvi no Dricāniem, Feimaņiem, Kaunatas un Ulbrokas, kā arī četri amatierteātru kolektīvi no Lendžiem, Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna. Pasākuma laikā virszemē parādījās Volkenbergas princese Magdalēna, kuru pēc 700 gadu ilga miega atbrīvoja no lāsta un iznesa no pazemes bruņinieks zirgā. Princese aicināja visus tikties nākamgad. Mākoņkalna pagasta tautasnama vadītāja Skaidrīte Beitāne atzīst, ka Volkenbergas pils svētki, kas notika pirmo reizi, izdevās un apmierināti ir gan kolektīvi, gan skatītāji, tāpēc pagasts cer šos svētkus padarīt par tradicionāliem. Mākoņkalna jeb Volkenbergas pils bijusi viens no senākajiem nocietinājumiem Latgalē. Pirmoreiz rakstos tā minēta 1263. gadā. Līdz mūsdienām no tās saglabājušās tikai aizsargmūra atliekas un aizbrukušas pazemes ejas.
Aizvadīts Latvijas amatierteātru salidojums Balvos
No 16. līdz 18. jūlijam Balvos notika XII Latvijas amatierteātru salidojums. Trīs karstas un emocijām bagātas salidojuma dienas Balvos pulcināja ap 1600 amatierteātru aktieru. Salidojumā piedalījās visu paaudžu amatierteātri. Vairāk nekā 80 izrādes tika spēlētas ne vien Balvu pilsētā, bet arī Balvu, Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadā. Skatītāju atsaucība bija liela, un zāles un pagalmi bija pārpildīti. Neviltotu prieku un sajūsmu izraisīja pasākums “Gaisma” Balvu pilsētas estrādē, aktivitātes Teātra ielā, Lāča dārzā, muižā un novada muzejā. XII Latvijas amatierteātru salidojumu rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Balvu novada pašvaldību.
Lielākie svinētāji Gulbenē – jaunieši
Gulbene savus svētkus nosvinēja jūlijā. Savdabīgumu un enerģiju šajos svētkos ienesa jauniešu diena, kas 23. jūlija pēcpusdienā iesākās ar ievērojamu rosību. Pilsētas skvērā ātri tapa jauniešu centru, biedrību un organizāciju stendi, radošās darbnīcas, aicinot ikvienu te pakavēties un iemēģināt roku kādā nodarbē: šaušanā, bungošanā, banānu tetovēšanā, galda spēlēs, rotu darināšanā, fotogrāfijas vēstures izpētē un citās. Jauniešu diena noslēdzās ar novada jauno talantu koncertu un dīdžeju sacensību. Konkursam tika atlasīti 14 drosmīgi jaunieši, kuri vairāk nekā mēnesi cītīgi gatavojās profesionālu pedagogu un treneru uzraudzībā. Šajā vakarā skatītājus pārsteidza desmit priekšnesumu, kurus vērtēja žūrija Gulbenes novada domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas, Dailes teātra aktrises Aijas Dzērves, pasākumu producenta, brīvajā laikā mūziķa Māra Lāpāna un spēkavīra Andra Leišavnieka sastāvā. Galveno konkursa balvu – simts latus no Hipotēku un zemes bankas – sava talanta pilnveidošanai saņēma ģitāras virtuozs Elvijs Silaunieks, kas ieguva šāgada talanta titulu. 24. jūlija rītā citādu veidolu ieguva Gulbīšu jeb Jaunatnes parks, kur savu talantu un veikumu rādīja gan novada, gan kaimiņnovadu amatnieki. Savā nu jau tradicionālajā gājienā devās pilsētas visjaunākā paaudze – mazuļi, kas kopā ar vecākiem, braucot ratos vai dodoties kājām, braši soļoja Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra pavadībā. Sporta interesenti un līdzjutēji šajā dienā devās uz pilsētas stadionu, lai justu līdzi Latvijas spēkavīru čempionāta dalībniekiem. Pēcpusdienā Jaunatnes parkā notika ģimenei veltīts pasākums, kurā vairākās nominācijas tika godinātas ģimenes. Lai pilsētas svētkos iedzīvotāji varētu ne tikai atpūsties, bet iegūt un uzzināt arī ko jaunu, tika organizēti divi interesanti semināri. Viens no tiem – “Alkohols darbā un ģimenē”, kas notika jauniešu centrā “Bāze”, pulcēja lielu skaitu apmeklētāju. Šeit caur forumteātra (sociālā teātra) metodi tika izspēlēta alkoholisma problēma, tās risinājumā iesaistot apmeklētājus: novada sociālos darbiniekus, bāriņtiesu pārstāvjus, Valsts probācijas dienesta, Valsts nodarbinātības aģentūras speciālistus un novada psihologus. Otrs seminārs – diskusija “Cilvēks, dabas resursi, nodarbinātība Gulbenes novadā” kopā pulcēja amatniekus, uzņēmējus un biedrības.
Alūksnē ietērpj dzijā pulksteni
Krāšņos adījumos ietērpjot pilsētas centrā esošo pulksteni, Alūksne pilsētas svētku laikā 31. jūlijā pievienojās akcijas “Dzijām savienotās pilsētas” dalībniecēm. Pateicoties vietējām adītājām, tapa krāšņs adīts ietērps pulkstenim un tam tuvajiem kokiem un citiem objektiem. Šajā dienā Alūksnē notika arī 2. ātradīšanas čempionāts, kurā 12 dalībnieču konkurencē ātrākās adītājas titulu izcīnīja Madara Sudare. Savus adījumus demonstrēja arī rokdarbu pulciņa “Zelta pavediens” dalībnieces. Pilsētas svētku laikā Alūksni apmeklēja pašvaldības sadraudzības partneri no Veru pilsētas, Vastselīnas un Reuges pagasta Igaunijā, kā arī Pečoru rajona Krievijas Federācijā. Viesi piedalījās svētku pasākumos un tikās ar Alūksnes novada domes vadību, deputātiem un pašvaldības pārstāvjiem. Vizītes laikā tika parakstīti sadarbības līgumi starp Alūksnes novada pašvaldību un sadraudzības pašvaldībām Igaunijā un Krievijā.
Koka skulptūru simpozijā Valkā tēlnieki no visas pasaules
No 2. līdz 6. augustam jau desmito reizi norisinājās starptautiskais koka skulptūru simpozijs. Gandrīz nedēļu laukumā pie Valgas kultūras un interešu centra radoši darbojās 12 tēlnieki no sešām pasaules valstīm – Igaunijas, Latvijas, Somijas, Dānijas, Krievijas un Japānas. Latviju pārstāvēja mākslinieks Juris Osis un Mākslas akadēmijas audzēknis Lauris Vītoliņš. Ikviens interesents varēja vērot, kā no lielizmēra koka gabala tapa dažādas interesantas skulptūras un objekti. Šis pasākums tika rīkots ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojekta “Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” finansiālu atbalstu. Simpozijā piedalījās arī abu dvīņu pilsētu skolēni, kuri mākslinieku vadībā apguva zināšanas koktēlniecībā un praktiski palīdzēja darbu radīšanas procesā.
Carnikavas svētki – Nēģu svētki
Kamēr galvaspilsētā svinēja Rīgas svētkus, tikmēr Carnikavā norisinājās tradicionālie novada svētki – Nēģu svētki. Tajos varēja skatīt gan laivu un jahtu parādi Gaujā, gan “Harley Davidson” motociklus parkā, koncertuzvedumā “Čarlstons” bija manāma viena otra retro automašīna. Tā kā Carnikavas novada dome uzņēmusies palīdzēt Carnikavas draudzei atjaunot baznīcu Siguļos, svētku dalībnieki tika aicināti ziedot baznīcai. Nēģu svētkos domes vadība un darbinieki vārīja nēģu zupu, ko varēja nobaudīt par ziedojumiem baznīcas atjaunošanai. SIA “Grif” zupai bija sarūpējuši 30 kg nēģu. Svētku diena sākās ar amatnieku tirdziņu un sporta aktivitātēm, neizpalika arī “Jūras vilku” zolītes turnīrs un tautas skrējiens. Dienas vidū Gaujā savus peldrīkus demonstrēja laivu un jahtu īpašnieki, kā arī bija viens pašdarināts plosts. Pēc tam klātesošie varēja vērot Latvijas Pludmaļu glābēju asociācijas paraugdemonstrējumus, glābjot cietušos no degošas laivas. Nēģu svētku tradīcija ir gājiens, kurā var piedalīties ikviens – individuāli vai grupā. Visspožākie gājiena dalībnieki šogad bija PII “Riekstiņš” un Carnikavas pamatskolas kolektīvs, kā arī dāmu deju grupa “Gaujmalietes”. Citās zemēs rīko hamburgeru, hotdogu vai cūku stilbu ātrēšanas sacīkstes, bet Carnikavā katru gadu notiek nēģu ātrēšanas sacensības. Šogad ātrākais nēģu ēdājs bija Ingus Nomme, kurš pērn palika otrais. Un kas gan tie par svētkiem, ja nebūtu uguņošanas, tādēļ šogad svētku apmeklētāji varēja baudīt uguns šovu – žonglēšanu ar uguni, uguns vēdekļus un skaistu salūtu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017