Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 19:59
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Oktobra pirmā darba nedēļa Briselē bija iezīmīga ar vairākiem Eiropas un pasaules mēroga pasākumiem, kuros piedalījās gan daudzu valstu vadītāji, augsta ranga politiķi un speciālisti, gan lauksaimnieki no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan ES Reģionu komitejas delegāti un pašvaldību pārstāvji no visdažādākajiem Eiropas reģioniem un pilsētām.
4. un 5. oktobrī Briselē notika Āzijas un Eiropas sanāksme ASEM 8, kuras dalībnieku vidū bija arī mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šāda augsta līmeņa tikšanās, lai attīstītu Eiropas un Āzijas partnerību, tiek rīkota reizi divos gados, un šajā samitā galvenais jautājums bija pasaules mēroga ekonomikas pārvaldības nepieciešamība. Savukārt Eiropas lauksaimnieku kongresā, ko rīkoja reprezentatīvā organizācija COPA un lauksaimniecības kooperatīvus apvienojošā COGECA, Latviju Briselē pārstāvēja Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji. Šā kongresa darba kārtībā bija Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada.
Kā ierasts, katru gadu oktobrī reizē ar ES Reģionu komitejas kārtējo plenārsesiju notiek arī Open Days jeb reģionu un pilsētu Eiropas nedēļa – šoruden jau astoto reizi. Reģionu komiteja un Eiropas Komisija sadarbībā ar reģioniem un pilsētām no visas Eiropas, uzņēmējsabiedrībām, bankām, starptautiskām apvienībām un akadēmisko sabiedrību organizēja vairāk nekā simts semināru, debates, izstādes, darbnīcas un kontaktu dibināšanas pasākumus vairāk nekā 6000 dalībniekiem. Reģionu komitejas galvenajā ēkā bija iekārtots Open Days “tikšanās centrs”, kura divās tematiskajās zonās tika popularizēti labās prakses piemēri un vietēja mēroga aktivitātes klimata pārmaiņu un Eiropas pārrobežu sadarbības jomā.
Atvērto durvju dienu pasākumos nu jau vairākus gadus piedalās arī Latvijas pašvaldības. Tā sevi Briselē “atrādījusi” galvaspilsēta un Rīgas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, kuldīdznieki un līvānieši, pērn mūsu valsti pārstāvēja Daugavpils pilsētas dome, bet šogad – Zemgales plānošanas reģions un grobiņnieki.
Ar Zemgales plānošanas reģiona piemēru uzņēmējdarbības veicināšanā iepazīstināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietniece, reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Ilona Raugze, seminārā par inovatīvām reģionālajām stratēģijām prezentējot biznesa inkubatoru un norvēģu tipa “biznesa dārzu” tīklu. Jāpiebilst, ka Zemgale ir inovāciju līderis Latvijā un galvenajos attīstības plānošanas dokumentos tiek pozicionēta kā reģions, kam raksturīga labvēlīga dzīves vide, unikāls kultūrvēsturiskais mantojums un ainava, attīstīts intelektuālais potenciāls, zinātņietilpīga ekonomika un ražotnes un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Zemgales plānošanas reģionā veiktās aktivitātes vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību reģionā, un tam kalpo biznesa inkubatori Jelgavā, Jēkabpilī, Aizkrauklē un Dobelē, kā arī ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu veidotie pieci biznesa dārzi depresīvajās Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās Aknīstē, Aucē, Gailīšos, Elejā un Neretā. Zemgales izaugsme nākotnē būs balstīta uz kokapstrādes, tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un pārstrādes, kā arī mašīnbūves, metālapstrādes un tūrisma nozari.
Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un attīstības nodaļas vadītājs Jānis Neimanis, kurš ir arī ES Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis, šoreiz uz Briseli līdzi bija paņēmis divas savas nodaļas meitenes – projektu vadītājas Gunitu Laivenieci un Ievu Kulpi.
Grobiņnieki Atvērto durvju dienu pasākumos piedalījās jau otro reizi – pirms trim gadiem toreizējā attīstības nodaļas vadītāja Evija Kopštāle iepazīstināja eiropiešus ar Lielās ielas rekonstrukcijas projektu, bet šoreiz G. Laiveniece sekmīgi prezentēja Grobiņas un Durbes novadā īstenoto projektu sociālās atstumtības riska mazināšanai. Portugāles pārstāvniecībā organizētajā apaļā galda diskusijā “Grow Smart” (Augt gudri) Gunitas uzstāšanās izpelnījās atzinību un uzslavas gan no pašmāju atbalstītājiem, gan citu valstu kolēģiem.
8. reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas galvenie temati tāpat kā ES Reģionu komitejas rudens sesijā bija kohēzijas politikas reforma pēc 2013. gada un iespējas, kā vietējā un reģionālā līmeņa pasākumi vides, klimata pārmaiņu, kohēzijas politikas un platjoslas interneta jomā var sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu stratēģiju, kurai dots nosaukums “Eiropa 2020”. To šāgada martā ierosināja Eiropas Komisija, lai turpinātu Lisabonas stratēģiju. Jaunajā stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta zināšanām un inovācijām, ilgtspējīgākai tautsaimniecībai, augstam nodarbinātības līmenim un sociālajai iekļaušanai. Šoreiz Open Days darbsemināros un priekšlasījumos galvenā uzmanība tika pievērsta trim svarīgākajiem jautājumiem: konkurētspējai, sadarbībai un kohēzijai.
Piedaloties Atvērto durvju dienu rīkošanā, Reģionu komiteja organizēja divus pasākumus, uzsverot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu. 4. oktobrī ES vides komisārs Jāness Potočniks pauda atbalstu RK sagatavotajam atzinumam par pašvaldību nozīmi turpmākajā vides politikā, bet dienu vēlāk ES komisāre klimata pārmaiņu jautājumos Konnija Hēdegorda piedalījās Reģionu komitejas un ASV mēru konferences līguma parakstīšanā, ar kuru vietējās pašvaldības abās Atlantijas okeāna pusēs apņemas dalīties zināšanās un pieredzē par emisiju samazināšanu. Savu parakstu šim mēru paktam pievienojuši arī Jēkabpils, Jelgavas, Tukuma, Valmieras un Rīgas pašvaldības vadītāji. Pavisam paktā šobrīd iesaistījušās 2000 pilsētas, 25 galvaspilsētas un 100 reģioni ar mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti un sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, kā arī panākt iedzīvotāju ieradumu maiņu.
Pašreizējo Eiropas Savienības kohēzijas finansēšanas programmu beigu termiņš 2013. gadā un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie tālejošie izaugsmes mērķi izraisījuši diskusijas par to, kādai nākotnē jābūt kohēzijas politikai. Šis jautājums tika apspriests arī Reģionu komitejas 86. plenārsesijā, un RK pieņemtajā atzinumā pausts, ka kohēzijas politikā galvenā uzmanība jāpievērš ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem. Šim atzinumam par kohēzijas politikas ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” piecus grozījumus bija iesniegusi arī Latvijas delegācija. Mūsu delegāti ir gandarīti, ka pieņemts priekšlikums par nepieciešamību mazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā noteikts līgumā par Eiropas Savienību. Latvijas pašvaldību delegācijas iesniegtais un RK atbalstītais grozījums aizstāv jauno dalībvalstu intereses arī turpmāk saņemt īpašu ES kohēzijas politikas atbalstu, lai sasniegtu attīstītāko valstu līmeni.
Diemžēl ES RK neatbalstīja pārējos četrus Latvijas pašvaldību delegācijas iesniegtos grozījumus, nepapildinot teritoriju sarakstu, kam jāvelta īpaša uzmanība – nav iekļauti apvidi, kurus skārusi ekonomikas atpalicība, un ES austrumu robežas reģioni. Punktā par strukturālo reformu īstenošanu Eiropā tā arī palika neuzsvērts, ka tās īpaši nepieciešamas ES institūcijās, paaugstinot to efektivitāti. Nav iekļauts atzinums, ka pietiekama vērība netiek veltīta fiziskam šķērslim – attālumam laika izpratnē līdz mācību iestādēm, teritorijās ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un slikti attīstītu infrastruktūru. Tāpat arī noraidīta Latvijas ideja iekļaut grozījumu, ka Reģionu komiteja neatbalsta vispārēju atbalsta paplašināšanu, tomēr aicina paplašināt atbalsta jomas vismazāk attīstītajos ES reģionos.
RK priekšsēdētāja Merčēdesa Breso kundze, atzinīgi novērtējot jauno stratēģiju kā pirmo soli, viņasprāt, pareizajā virzienā – prom no neoliberālās programmas, paudusi, ka nepieciešami vēl citi pasākumi, lai atjaunotu Eiropas ekonomikas, vides un sociālo mērķu līdzsvaru. Plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par kohēzijas politiku un ES jaunās stratēģijas kritērijiem teikts, ka programmu izstrādē un novērtēšanā jābalstās vēl uz citiem rādītājiem, nevis tikai iekšzemes kopprodukta rādījumu un šajās programmās jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības.
Jautājums par Eiropas Savienības kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada bija iekļauts arī Eiropas Parlamenta darba kārtībā 7. oktobrī. Dienu pirms tam Latvijas Pašvaldību savienības vadība Briselē tikās ar eiroparlamentārieti Robertu Zīli un iepazīstināja viņu ar Latvijas pašvaldību delegācijas iesniegtajiem grozījumiem Reģionu komitejai.
Lūdzot vārdu Eiroparlamentā, Latvijas deputāts R. Zīle akcentēja: – Svarīgi mums neapjukt, būt mazliet konservatīvākiem un nepazaudēt kohēzijas politikai divas pamatlietas – ka tā ir neatkarīga politika, kuras galvenais mērķis ir un paliek attīstības izlīdzināšana starp mazāk attīstītām teritorijām un pārējo Eiropas Savienību, un ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pircēja paritātes tomēr ir galvenais kritērijs.
Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija prasa īstenot vispārēju Eiropas reģionālo politiku pilnīgi visā Savienības teritorijā un visos Eiropas reģionos, pieņemt pielāgotu stratēģiju “ES 2020” un īstenot kohēzijas politiku, tāpat pilnībā jāizskata jautājums par reģionālās dimensijas iekļaušanu ierosinātajā ES budžeta pārskatā un turpmākajā finanšu shēmā, kā arī jābūt pietiekamai elastībai, lai ņemtu vērā reģionālās īpatnības un atbalstītu mazāk attīstītos reģionus, izmantojot priekšrocības attālākiem, pierobežas un reģioniem ar īpašām ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnībām, kā arī citiem, kam ir attīstības grūtības.
RK plenārsēdē, izskatot rezolūciju par Reģionu komitejas nākotnes sastāvu, vairākums nobalsoja pret lielo valstu iesniegtajiem grozījumiem. Tādējādi nākamajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas mandātu periodā no 2015. gada (vai agrāk, ja ES pievienosies jaunas dalībvalstis) tiek paredzēta kārtība, ka delegācijas dalībnieku minimālais skaits būs pieci un maksimālais – 24. Balstoties uz šo RK rezolūciju, Eiropas Komisija sagatavos priekšlikumu apstiprināšanai ES Padomē. Šobrīd Latvijas un Igaunijas delegācijā ir pa septiņiem locekļiem un septiņiem viņu aizvietotājiem, bet Lietuvas delegācijas sastāvu Eiropas Savienības Reģionu komitejā veido deviņi locekļi un deviņi aizvietotāji. Jautāju dažiem no mūsu kaimiņvalstu pārstāvjiem, kādas problēmas aktuālas ir viņu pašvaldībā un kādas jārisina kopā visām Baltijas valstīm un Eiropas līmenī.
Veino Hallikmegi, Igaunijas delegācijas vadītājs, Pērnavas pilsētas domes deputāts: – Uzskatu, ka pats galvenais Eiropas mēroga apspriešanas jautājums ir attīstības teritoriālā izlīdzināšana, lai nebūtu tādu lielu dzīves līmeņa atšķirību, kā patlaban, piemēram, Austrumvācijā un jaunajās valstīs – Rumānijā, Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Visas valstis būtu jāsarindo vienādās starta pozīcijās, lai tiktu līdzvērtīgi nodrošinātas svarīgās prioritātes – ūdens, kanalizācija, ceļi, sociālā sfēra, bet tālāk tad katra valsts pati lemtu, kā attīstīties. Naudas Igaunijā, kā pie mums mēdz teikt, betona investīcijām ir daudz, izgāztuves jau ir gandrīz līmenī, ceļus arī būvējam, bet problēma ir dzelzceļš. Domāju, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopā būtu jāveido ziemeļu–dienvidu transporta koridors, taču pēc TEN–T septembra sanāksmes Rīgā šķiet, ka Latvija vairāk ieinteresēta attīstīt rietumu–austrumu virzienu.
Odeta Žerlauskiene, Lietuvas delegācijas locekle, Skodas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece: – Manā pašvaldībā patlaban visaktuālākais tāpat kā visiem ir bezdarba mazināšana un darba vietu veidošana. Skodas pašvaldība nav liela, nekādu lielu rūpnīcu mums nav, bet bezdarbs ir apmēram seši procenti. Tāpēc vietējā vara ļoti daudz strādā pie Eiropas projektiem un mēģinām attīstīt ražošanu, kā arī veidojam Skodu par interesantu atpūtas vietu. Domāju, ka ejam pareizajā virzienā, koncentrējoties uz tūrisma attīstību. Skoda var veiksmīgi konkurēt ar citām Lietuvas pilsētām, bet izdzīvot šajā grūtajā periodā palīdz ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotie projekti.
Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs, LPS priekšsēdis un Užavas novada deputāts Andris Jaunsleinis pie vissvarīgākajiem jautājumiem, kuri būtu jārisina Eiropas Savienībai, min joprojām nesasniegto un tādēļ ļoti aktuālo ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi – ES atbalsta turpināšanu investīcijām infrastruktūrā – transporta tīkliem, mājokļiem u.c. Tāpat arī nozīmīgam jābūt atbalstam dalībvalstīm krīzes izraisīto seku novēršanai un tas jāturpina, kā arī ES mērogā jārisina problēmas, kas saistītas ar publisko iepirkumu, un jāveicina publiskā un privātā partnerība. ES enerģētiskās neatkarības un arī Latvijas enerģētikas tirgus kontekstā ir svarīgi Eiropas Savienības līmenī veicināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un energoefektivitāti – gan ES politikas lēmumu, gan finansiālā atbalsta formā. – Šajā plenārsesijā Latvijas delegācija vērīgi sekoja atzinuma apspriešanai par kohēzijas politiku. Lai gan pamatīgi saķērāmies ar vāciešiem, tomēr uzvarējām, un Latvijas delegātu priekšlikums par reģionu attīstības līmeņa atšķirību un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības mazināšanu radis vietu RK atzinumā, – priecājas A. Jaunsleinis.
Kurmets Mīrseps, Igaunijas delegācijas loceklis, Antslas pašvaldības deputāts: – Manā pašvaldībā, kas atrodas Dienvidigaunijā, netālu no Latvijas robežas, patlaban tiek īstenoti trīs lieli projekti – noslēgumam tuvojas kanalizācijas programma un renovējam kultūras namu par Eiropas līdzekļiem un par savu naudu būvējam slēpju trasi. Šobrīd Igaunijas pašvaldības cenšas strādāt tā, lai ar mazākiem finanšu līdzekļiem izdarītu pēc iespējas vairāk. Galvenā ir sociālā sfēra, jo arī pie mums bezdarba līmenis ir augstāks nekā agrāk, tādēļ jādomā, kā to samazināt, jāorganizē brīvpusdienas lielākam skaitam bērnu un jānodarbojas ar vēl citām tamlīdzīgām lietām. Tā kā saņemam gana daudz Eiropas līdzekļu, pašvaldībās noris arī celtniecība, ierīkojam kanalizācijas sistēmas, labiekārtojam skolas, mazajās pašvaldībās veiksmīgi tiek īstenota LEADER programma. Domāju, nav tiesa, ka Igaunija labāk nekā Latvija apgūst Eiropas naudu, situācija ir apmēram tāda pati. Eiropas līmenī, manuprāt, vajadzētu risināt jautājumu par dzelzceļa trasi no Tallinas uz Berlīni. Tāpat arī uzskatu, ka stratēģija “Eiropa 2020” jāveido tā, lai reģioniem tajā būtu skaidri redzamas attīstības iespējas un tā būtu programma dzīvei.
Dr. Uno Silbergs, Igaunijas delegācijas loceklis, Koses apriņķa pašvaldības deputāts: – Mājās – Koses apriņķa pašvaldībā – jārisina ikdienas ierastās problēmas. Patlaban strādājam pie nākamā gada budžeta veidošanas – tas būs mazāks, tāpēc nevarēsim veikt lielas investīcijas. Reģionu komitejā katrā plenārsesijā tiek apspriestas daudzas svarīgas problēmas un ir daudz priekšlikumu, taču mani visvairāk satrauc tas, ka visiem nav vienādi spēles noteikumi un noris cīņa starp mazajām un lielajām, vecajām un jaunajām valstīm.
Povils Žagunis, Lietuvas delegācijas loceklis, Panevēžas rajona mērs: – Reģionu komitejā darbojos jau otro sasaukumu un uzskatu, ka tas ir svarīgi, jo mūsu iedzīvotāji saņem nepastarpinātu informāciju par to, kā dzīvo gan Eiropas lielās un vecās valstis, gan jaunās. Pēc kārtējās sēdes sniedzu rajonā informāciju, kādi jautājumi Reģionu komitejā apspiesti, un šādu ziņojumu gatavoju arī apriņķa reģionālajai padomei. Briselē lietuvieši allaž cenšas aktīvi aizstāvēt savas intereses, lai nepieļautu Lietuvai neizdevīgu lēmumu pieņemšanu, un nereti mūsu viedoklis izskanējis visai skaļi.
Latvijas delegācija šajā reizē Briselē bija šādā sastāvā: LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Neimanis un Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Pavisam Reģionu komitejā – Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pārstāvju politiskajā asamblejā – ir 344 locekļi no visām 27 ES dalībvalstīm. Kā mūsu delegāti vērtē savu līdzdarbošanos ES Reģionu komitejā un kādus svarīgus jautājumus katrs, ja būtu tāda iespēja, ierosinātu izskatīt Eiropas līmenī, jautāju dažiem šīs plenārsesijas dalībniekiem.
Indra Rassa: – Manuprāt, svarīgākās tēmas ir teritoriālā kohēzija un līdzsvarota attīstība, turklāt ar līdzvērtīgiem noteikumiem, un demokrātiska un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm – ne tikai formāli vārdos, bet arī dzīvē un izjūtās. Mūs interesē reāla, līdzsvarota un izlīdzināta attīstība visā Eiropas Savienībā. Mēs esam jauna dalībvalsts, taču domāju, ka cilvēki, kurus pārstāvam, nebūt nav sliktāki un arī pelnījuši tikpat mierīgu un sociāli nodrošinātu dzīvi kā vecās Eiropas pilsoņi. Vienlīdzīgu attieksmi cenšamies īstenot arī savā lielajā Saldus novadā. Mums šajā sasaukumā darbojas jaunizveidotā līdzsvarotas attīstības komisija, kurā ietilpst visu pārvalžu vadītāji – lielākoties vecie pagastu padomju priekšsēdētāji, kas vislabāk pārzina vietējo dzīvi. Domāju, ka lielais novads devis savu pienesumu gan Saldus pilsētai, gan atsevišķiem pagastiem, jo vairākos netiktu īstenoti iesāktie projekti un draudētu finanšu stabilizācija, ja nebūtu notikusi apvienošana – pēc dramatiskā budžeta samazinājuma pagājušajā gadā šie pagasti vairs nebija spējīgi nodrošināt līdzfinansējumu, nevarēja aizņemties, taču novada lielais maks ļāva to darīt. Līdzīga situācija bija arī Saldus pilsētā, kur kredītportfelis uz pirmo jūliju bija 30 procenti no budžeta. Vēl pie līdzsvarotas attīstības jāmin elektroniskā dokumentu aprites sistēma, jo pagastu iedzīvotājiem Saldū nekas vairs nav kārtojams – iesniegumu pabalstam viņi var uzrakstīt uz vietas, jo katrā pagastā ir sociālais darbinieks, turpat arī var pabalstu saņemt, tāpat deklarēt dzīvesvietu, vienīgi bērnu vai laulību reģistrēt gan jābrauc uz Saldu. Viens no Eiropas Savienības principiem, par ko runājām arī Reģionu komitejā, ir tuvināt varu iedzīvotājiem. Es domāju, ka Latvijā valsts vara ir ļoti tālu, daudz likumu un noteikumu tiek rakstīti Rīgai, nedomājot par to, kas notiek pārējā Latvijā. Dalība Reģionu komitejā ļauj uz lietām paraudzīties lielākos mērogos.
Jānis Neimanis: – Galvenais ieguvums no dalības Reģionu komitejā ir pieredze pašvaldību darbā un plaša nepastarpināta informācija. Tas jau ir tas interesantākais – redzēt un dzirdēt kādu mācību no citu reģionu pārstāvjiem un informēt par savu pašvaldību. Šajā reizē Grobiņa parādīja Eiropai, kā īstenojam smagu sociālo projektu, un, liekas, tas mums izdevās. Tā bija ļoti laba iespēja arī attīstības nodaļas projektu vadītājām pārliecināties, ka tas, ko darām, nav maz, un jebkurš reģions vai pašvaldība – gan lielākas, gan mazās – var paveikt daudz labu darbu. Mūsu projekts augstu novērtēts arī savās mājas, un ir ļoti svarīgi, ka varam šajā grūtajā laikā kādam palīdzēt. Esmu lepns par savu attīstības nodaļu, kurā patlaban ir divas projektu vadītājas un plānotāja, kura izstrādā novada attīstības programmu, – ļoti labi kadri, ar labu izglītību un pieredzi, jaunas un perspektīvas. Taču, kamēr nav gatava attīstības programma un pašvaldība nav precīzi formulējusi savas prioritātes, mūsu darbība projektu jomā dažbrīd atgādina ugunsdzēsēju režīmu, kad vienam cilvēkam nākas vienlaikus strādāt pat pie sešiem projektiem. Politiķiem vēl jānotic, ka nepietiek tikai runāt par Eiropas naudas apgūšanu, bet tas tiešām jāizdara.
Aleksandrs Lielmežs uzskata, ka Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas kārtība nav elastīga, tā nenodrošina atšķirību izzušanu Latvijas reģionos. Viņš ir pārliecināts, ka jau pašā sākumā ar naudu bija jādod tiesības rīkoties reģioniem. Tāpat nedrīkstēja noteikt, ka vislētākais projekts būs visizdevīgākais.
Nellija Kleinberga: – Uz Briseli braukāju jau sešus gadus un uzskatu, ka mūsu delegācijai ir ļoti paveicies, jo tur mūs gaida Latvijas delegācijas koordinatore Evita. Kad ierodamies uz sēdēm, viņa jau noskaidrojusi mūsu valdības un citu delegāciju viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem un sagatavojusi ieteikumus, kas var noderēt Latvijas delegātiem. Ļoti vērtīgi, ka mums ir tāds cilvēks un tāpēc arī LPS deleģētajiem pārstāvjiem Reģionu komitejā vienmēr ir sava nostāja. Vienīgi žēl, ka Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pārstāvju politiskajai asamblejai nav riktīga pēdējā vārda, tikai rekomendējošas tiesības un varam strādāt vien pie ieteikumiem. Reģionu komitejai un dalībvalstīm gribu teikt – ieklausieties mazajos!
Inesis Boķis: – Reģionu komitejā darbojos pirmo gadu, taču šajā īsajā laikā esmu sapratis, ka šeit ne tikai viedokļi ir ļoti dažādi, bet arī iespējas – gan valstīm, gan reģioniem, gan atsevišķiem deputātiem. Manuprāt, RK ikreiz būtu jācenšas pieņemt kopīgo lēmumu tādu, lai tas nebūtu ar pilnīgi pretēju nozīmi mazām un lielām, nabadzīgām un bagātām valstīm un reģioniem, bet vismaz par 50 procentiem būtu pieņemams visiem. Šajā plenārsesijā tika apspriesti ļoti svarīgi jautājumi – sākot ar IT un beidzot ar kohēziju un lauksaimniecības politiku, un gandrīz katrā plenārsēdē vairāki ir tādi, kas būs nozīmīgi nākamajos trīs, piecos un desmit gados. Mūs visvairāk interesē pēc iespējas ātrāk uzzināt, cik tās naudiņas būs septiņgadē vai piecgadē. Par līdzsvaroto attīstību domājot, šķiet, ka esam nopietnās krustcelēs, un to pierādīja arī vēlēšanas Latvijā. Lai ekonomiski tuvotos un līdzinātos attīstītajai Eiropai, nākamie pieci gadi būs izšķirošie, jo pēc tam būs grūti ko glābt – gan nacionālā, gan starptautiskā ziņā. Ja cilvēki turpinās no Latvijas braukt prom, drīz valstī paliks tikai miljons iedzīvotāju un divas trešdaļas no tiem padzīvojušos gados, un tad būs cauri. Šim sasaukumam, kas tagad Latvijā ievēlēts, ļoti nopietni par to jādomā. Bet, no otras puses, nav jau tik pesimistiski, jo ar četru piecu miljardu budžetu var daudzko izdarīt, tikai jānosprauž attīstības virzieni un viss jāsabalansē. Jāatrod tie punkti, kas nes naudu, piemēram, tranzīts, osta, tūrisms, un iespējas arī mums ir. Valsts līmenī jāiegriež tie rati, ko mums devusi daba un ģeogrāfiskais stāvoklis, jāizveido daudz mazo un vidējo uzņēmumu ar lielu pievienoto vērtību, kur būtu darba vietas ar labu atalgojumu, jāatrod vietas, kur var iegūt izejvielu – pirmām kārtām no kaimiņiem austrumos un arī rietumos – un kaut ko no tās gatavot. Un jābeidz visos līmeņos kašķēties, apvainot citam citu pēc partiju piederības, kaut vai jāpalūkojas uz kaimiņiem – nu, nav viņi tik kašķīgi!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017