Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 02:37
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
24. septembrī Ārlietu ministrijas preses konferenču zālē notika Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā kopīgi rīkots seminārs “ES attīstības sadarbības politika – finansējuma iespējas Latvijas pašvaldībām un uzņēmējiem” ar EK attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga piedalīšanos.
Savā uzrunā Andris Piebalgs sacīja, ka kopš brīža, kad viņš kļuvis par attīstības sadarbības komisāru, Latvijas uzņēmēju un organizāciju interese par iespējām iesaistīties Eiropas ārējās palīdzības programmās ir būtiski augusi. Viņš priecājas, ka šī interese arī veicina vispārēju izpratni par attīstības politiku un palīdzību, ko Eiropas Savienība un arī Latvija sniedz attīstības valstīs.
Eiropas Savienība 2009. gadā sniegusi palīdzību 12,3 miljardu eiro apmērā, tādējādi kļūstot par otro lielāko donoru aiz ASV. Attīstības sadarbības programmu pamatmērķis ir izskaust nabadzību un uzlabot dzīves apstākļus miljoniem pasaules iedzīvotāju. Par nabadzīgām A. Piebalgs definē tās valstis, kur cilvēki iztiek vidēji ar diviem dolāriem dienā un kur iedzīvotāju vairākumam nav pieejama pamatizglītība un veselības aprūpe, trūkst pārtikas un ūdens. Kopš 2004. gada Eiropas Savienība ir palīdzējusi 45 miljoniem zēnu un meiteņu uzsākt mācības skolā un 150 miljoniem cilvēku sniegusi pieeju tīram dzeramajam ūdenim. Šajā laikposmā tā palīdzējusi aizsargāt piecus miljonus kvadrātkilometru mežu un uzlabojusi pārtikas drošību vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.
A. Piebalgs apliecināja, ka pēc viesošanās vairākās attīstības valstīs viņš var droši teikt, ka visu valstu iesaistīšanās, lai palīdzētu tiem, kuri atrodas vislielākajā izmisumā, ir būtiska. Viņš uzsvēra, ka arī Latvijai ir svarīgi piedalīties attīstības sadarbības programmās. Pirmkārt, tā ir mūsu drošība. Ieguldot līdzekļus attīstības valstīs, mēs rūpējamies par drošību abās pusēs. Jo vairāk ieguldīsim, jo mazāk karavīru būs jāsūta uz konflikta zonām. Otrkārt, Latvijai ir vienreizēja pieredze savas valsts dibināšanā un attīstīšanā sarežģītos apstākļos. Bieži vien mēs paši to nenovērtējam, taču pasaulē ir valstis, kurām mūsu pieredze demokrātiskas valsts pārvaldes, izglītības un veselības, pašvaldību un reģionālās sadarbības jomā būtu ļoti nepieciešama. Treškārt, tās ir jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām darboties dažādos pasaules reģionos un tirgos.
Eiropas Komisijas ārējās palīdzības programmas tiek īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, kuri konkursa kārtībā vai atsaucoties uz aicinājumu iesniegt piedāvājumu piesakās Eiropas Komisijas finansējumam. Pašvaldības veido kopējus projektus ar pašvaldībām attīstības valstīs. Tā, piemēram, Latvijas pašvaldības var dalīties pieredzē ar Centrālāzijas valstu partneriem pilsētu teritoriju un infrastruktūras attīstībā, sociālās sistēmas, skolu un veselības iestāžu tīklu veidošanā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja, ka LPS jau ir ievērojama pieredze attīstības sadarbības projektu īstenošanā. LPS uzņēmusi mācību vizītēs Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, Irākas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Kirgizstānas un Tadžikistānas pašvaldību vadītājus un intensīvi sadarbojas ar Gruzijas un Moldovas pašvaldību asociācijām. “Attīstības sadarbības pieredze mums likusi secināt to, ko agri vai vēlu izjūt jebkurš tiešām labs skolotājs – citus mācot, mēs daudz labāk saprotam savu darbu, spējam novērtēt sasniegto un izvirzīt skaidrākus mērķus paši savu pašvaldību attīstībai, kā arī uzdevumus šo mērķu sasniegšanai,” uzsvēra A. Jaunsleinis.
Semināra dalībniekus uzrunāja arī trešais Andris – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. Semināru vadīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis.
Semināra pirmajā daļā Eiropas Komisijas eksperti informēja par ES attīstības sadarbības politiku un EK programmām attīstības sadarbības veicināšanai. Pēcpusdienā darbs notika divās grupās – pašvaldībām (darba grupas vadītājs – LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis) un uzņēmējiem (darba grupas vadītājs – LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš). Paralēlajās sesijās EuropeAid pārstāves sniedza praktisku informāciju par attīstības sadarbības grantu konkursiem, pieteikšanās un finansējuma saņemšanas noteikumiem un biežāk pieļautajām kļūdām.
Ar savā pašvaldībā īstenotā projekta piemēru iepazīstināja Jelgavas novada domes projektu nodaļas vadītāja Anna Krastiņa, pastāstot par projektu “Zināšanu un iespēju veicināšana Moldovas Kahulas rajonā”. LDDK starptautisko un Eiropas Savienības lietu padomniece Inta Šusta un LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš sniedza prezentāciju par uzņēmēju attīstības sadarbības pieredzi, bet LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis dalījās Latvijas Pašvaldību savienības sadarbības projektu pieredzē.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017