NEVIS EIROPAS SAVIENĪBA VEIDO LATVIJAS POLITIKU, BET GAN LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI – ES POLITIKU

– Lūdzu, raksturojiet Eiropas Komisijas pārstāvniecības darbības attīstību un izmaiņas aizvadītajos gados.

– Sešu gadu laikā, kopš Latvija ir ES dalībvalsts un mūsu valstī darbojas Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība, tā piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Pirmām kārtām pārstāvniecības vadība vairs nav “veco” dalībvalstu pārstāvju, bet latviešu rokās. Šī šķietami virspusējā reforma sakrīt ar attīstību EK darba principos, kur aizvien svarīgāka ir tuvība iedzīvotājiem. Tas nozīmē – būt ne tikai Briselē un galvaspilsētās, bet ikvienā reģionā, runāt ar iedzīvotājiem vienā valodā. Gan burtiskā nozīmē, jo latviešu valoda ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām, gan izsakoties skaidri, izvairoties no birokrātiska žargona un uzklausot iedzīvotāju viedokli. Viss, ko mēs darām, ir domāts tieši iedzīvotājiem, ko savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā nupat uzsvēra arī EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Pārstāvniecība (EKP) ir kā tilts starp EK un Latviju, un šim tiltam ir trīs joslas jeb galvenie darbības virzieni. Pirmkārt, dialogs ar iedzīvotājiem – skaidrojot ES darbību, aktuālās politikas iniciatīvas un mudinot iedzīvotājus piedalīties to veidošanā. Šobrīd EK ir pārstāvēta visos Latvijas reģionos, pateicoties deviņiem Europe Direct informācijas centriem. Otrkārt, darbs ar plašsaziņas līdzekļiem, sniedzot informāciju par ES aktualitātēm, atbildot uz jautājumiem un izglītojot žurnālistus, palīdzot viņiem aizvien labāk izprast ES tēmas. Treškārt, sadarbība ar valsts iestādēm, pašvaldībām un organizētajiem sabiedrības pārstāvjiem – sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), pētnieciskajiem institūtiem. Mūsu mandāts ir veicināt informētu diskusiju. EKP atbalsta dialogu starp valsti un sabiedrību, bet, protams, to neaizvieto.

Svarīgi atcerēties, ka EK loma nesniedzas tālāk par ES pilnvarām. Dažās jomās, piemēram, ārējā tirdzniecībā vai lauksaimniecībā, dalībvalstis ir vienojušās par kopīgu lēmumu pieņemšanu. Citās, kaut arī pastāv kopīgi mērķi, to sasniegšana ir katras valsts atbildība. Reizēm tas netiek līdz galam izprasts, un EK saņem petīcijas par jautājumiem, kas ir nacionālajā kompetencē, piemēram, veselības aprūpi. No vienas puses, to var uztvert kā apliecinājumu, ka EK tiek atpazīta un tai uzticas; tajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā, lai sabiedrībā veidotos labāka izpratne par ES. Cilvēkos vēl dzīvo atmiņas par citu savienību, kas varēja vietējai varai pateikt, ko darīt vai nedarīt. Saprotams, vajadzīgs laiks, lai iesakņotos apziņa, ka mēs dzīvojam demokrātisku valstu klubā, kur pastāv noteiktas tiesības un pienākumi, bet neviens neaizstās neatkarīgas valsts atbildību par lēmumiem savu iedzīvotāju priekšā.

– Vai jūs apmierina līdzšinējā EK pārstāvniecības sadarbība ar Latvijas pašvaldībām?

– Pašvaldības ir viens no EKP būtiskākajiem sadarbības partneriem. Mēs regulāri sadarbojamies gan ar atsevišķām pašvaldībām, gan to organizācijām. Tā, piemēram, sadarbībā ar Kuldīgas domi EKP rīko ikgadējo velodienu “Domā zaļi!”, kas šogad kļuva par lielāko šāda veida pasākumu Baltijā. Ar Rīgas domi esam cieši sadarbojušies Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību īstenošanā. Savukārt kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību mēs šogad sadarbojāmies semināra rīkošanā par ES attīstības sadarbību, kur piedalījās arī komisārs Andris Piebalgs. EKP regulāri sadarbojas arī ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, piemēram, diskutējot par pilsētu attīstības politiku. Latvijas lielo pilsētu mēri ir apmeklējuši Briseli īpašā vizītē, lai tiktos ar komisāriem un citām ES amatpersonām, tādējādi veidojot kontaktus un gūstot tuvāku ieskatu ES darbībā. Gan LPS, gan Latvijas lielāko pašvaldību pārstāvji ir regulāri dalībnieki EKP rīkotajās politikas diskusijās, un viņiem ir iespēja tieši paust savu viedokli gan atbildīgajām EK amatpersonām, gan Latvijas lēmumu pieņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

– Kādas iespējas tiek piedāvātas pašvaldībām un kuras no tām ir pietiekami izmantotas, bet kuras – vēl neapgūtas?

– Būtu interesanti noskaidrot, cik daudz cilvēku Latvijā zina par Reģionu komiteju – iestādi, kuras galvenais uzdevums ir pārstāvēt Eiropas Savienībā dalībvalstu – arī Latvijas – pašvaldību intereses. Droši vien nav daudz to, kas zina, ka tajā bez LPS priekšsēža darbojas arī pašvaldību pārstāvji no Mālpils, Saldus, Grobiņas, Rīgas, Liepājas un Jēkabpils. Ir virkne jautājumu, kuros ES Padomei un EK noteikti jākonsultējas ar Reģionu komiteju, līdz ar to Latvijas pārstāvji šajā komitejā ir kā tilts starp iedzīvotājiem un ES – un es varu tikai novēlēt, lai cilvēki izmantotu šo iespēju ar savu pārstāvju starpniecību ietekmēt Briselē pieņemamos lēmumus.

Cita lieta – struktūrfondu līdzekļi. Bieži vien cilvēki pat neiedomājas, ka bērnudārzs, uz kuru viņi katru rītu ved savu atvasi, vai iela, pa kuru dodas uz darbu un mājup, atjaunoti par ES naudu. Latvija kā vienu no struktūrfondu izmantošanas prioritātēm minējusi policentrisku attīstību – tie ir vairāk nekā 260 miljoni eiro no ES, kam līdz 2013. gadam jānonāk tieši Latvijas reģionos. Arī pēdējā laikā tik bieži minētajā ēku siltināšanā par “Eiropas naudu” aktīvāk nekā rīdzinieki iesaistās cilvēki no citām pilsētām – visaktīvākās pašvaldības ir Liepāja un Valmiera. Jāsaprot, ka šajā laikā ES fondu līdzekļi ir gandrīz vienīgā ekonomikas sildīšanas iespēja, un tieši tāpēc ir svarīgi tos apgūt pēc iespējas veiksmīgāk – tā, lai tie patiešām ir ieguldījums cilvēku nākotnē.

Bez fondiem ir arī ES programmas, kuru ietvaros pieejami ievērojami līdzekļi. Pašvaldībām īpaši interesanta ir starpreģionu sadarbības programma INTERREG, kurā līdz 2013. gadam pieejami 302 miljoni eiro, turklāt nav atsevišķām valstīm noteiktu finansējuma “griestu” – nauda tiek piešķirta projektiem. Latvijā par INTERREG iespējām var interesēties Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

– Cik Latvijas novados ir ES centri, cik cilvēku tajos strādā un kādi ir viņu uzdevumi? Kā vērtējat vietējo iedzīvotāju atsaucību?

– Europe Direct informācijas centri (EDIC) darbojas visos Latvijas reģionos – Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī), Vidzemē (Gulbenē un Valmierā), Kurzemē (Liepājā un Ventspilī), Zemgalē (Jēkabpilī un Jelgavā) un Rīgā – tie ir EK izveidoti un pārraudzīti. Vēl visā Latvijā ir arī 32 Ārlietu ministrijas pārraudzīti Eiropas Savienības informācijas punkti (ESIP), kas izvietoti bibliotēkās. Arī tajos var jautāt pēc informācijas par Eiropas Savienību – piemēram, studiju iespējām vai patērētāju tiesībām. Visbiežāk iedzīvotāji interesējas par darba un mācību iespējām ES, dažādām stipendijām vai uzņēmējdarbībai pieejamo “Eiropas naudu”.

Katram EDIC ir viens vadītājs, kurš strādā centrā, sniedz informāciju apmeklētājiem, rīko pasākumus par ES aktualitātēm un sadarbojas ar EKP pasākumu rīkošanā.

Aktīvākie centri ir Valmierā, Gulbenē un Jelgavā, kur tie darbojas jau kopš 2005. gada. Pārējie seši savas durvis apmeklētājiem vēra pagājušajā gadā, un pavisam deviņos centros pērn sniegtas vairāk nekā 11 000 konsultāciju, kurām vēl jāpieskaita vairāk nekā 900 telefoniski sniegtu uzziņu un gandrīz tikpat e–pasta atbilžu, tāpat tieši EDIC aktivitātes palīdzēja arī Latvijas novados atzīmēt Latvijas pirmos piecus gadus ES. Kā visās lietās, arī te liela nozīme ir ikdienā gūtajai pieredzei – jo vairāk cilvēku dosies uz informācijas centriem un uzdos savus jautājumus, jo plašākas būs tajos strādājošo zināšanas un izsmeļošākas atbildes, tāpēc – izmantojiet šo iespēju!

– Kādus lielākos pasākumus pārstāvniecība rīkojusi šogad un kādi gaidāmi tuvākajā nākotnē?

– Viens no svarīgiem EKP darba virzieniem ir ES politiku konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. To rezultāts ir politikas rekomendācijas. Laba politika ir demokrātiska politika, savukārt to veido laba pārstāvība un kvalitatīvs viedoklis. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) apspriešana bija pirmais mēģinājums visai Latvijas sabiedrībai kopumā, ne tikai lauksaimnieku organizācijām iesaistīties ES politikas veidošanā. Tas izvērtās par veiksmes stāstu.

Lielā mērā pateicoties EKP aktivitātēm, mudinot cilvēkus nepalikt malā un iesaistīties diskusijā, no 5474 visā ES izteiktajiem viedokļiem ierosinājumu skaits no Latvijas sasniedza 463. Ja iesniegto viedokļu skaitu pārrēķina uz valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, tad Latvija ir visaktīvākā no 27 dalībvalstīm.

Paustie viedokļi ir pamatoti, un tajos nevar neieklausīties. Lauku sabiedrības politiskais pasūtījums ir nodrošināt atbalsta līdzsvaru ne tikai starp “vecajām” un “jaunajām” dalībvalstīm, bet arī maksājumu līdzsvaru starp mazajām un lielajām saimniecībām, orientēt atbalstu uz “zaļo saimniekošanu” un vides saglabāšanu. 17. novembrī Eiropas Komisija iepazīstinās ar KLP nākotnes politikas koncepciju, kas radusies, uzklausot šos priekšlikumus.

Tieši no pašvaldību tematikai veltītajiem pasākumiem varu izcelt apaļā galda diskusiju ar ES reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, kur līdz ar komisāru savus viedokļus par ES reģionālās un kohēzijas politikas nākotni pauda LPS un lielo pilsētu pārstāvji. Tāpat arī jau minēto semināru ar Piebalga kungu, kura īstos augļus, cerams, varēsim vērot tuvāko gadu laikā, Latvijas pašvaldībām un uzņēmumiem iesaistoties ES attīstības sadarbības projektos. 2011. gadā plānojam vēl vienu lielu konferenci par izaugsmes un darbavietu stratēģiju “Eiropa 2020” sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. “Eiropa 2020” mērķis ir pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi un nostiprināt ekonomiku, desmit gadu laikā sasniedzot skaidri izmērāmus mērķus – piemēram, 75% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, 3% no IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā.

Latvijā joprojām maz ir to, kas zina, ka 9. maijā ES valstīs atzīmē Eiropas dienu, bet Otrā pasaules kara beigu gadadienu – 8. maijā. Domāju, ka par sava veida Eiropas Komisijas Pārstāvniecības vizītkarti jau kļuvuši Eiropas Savienības dārza svētki 9. maijā Rīgā, Vērmanes dārzā, kurus EKP šogad jau otro gadu pēc kārtas organizēja sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Rīgas domi un ES dalībvalstu vēstniecībām Latvijā. Nešaubos, ka turpmākajos gados svētku “reģionālā dimensija” kļūs stiprāka – jau šogad tie, kas 9. maijā nevarēja būt Rīgā, svētkiem varēja sekot tiešraidē mājaslapā www.esmaja.lv. Tajā jau pirms svētkiem notika arī videostāstu konkurss “Meklējam Eiropu tepat!”, kurā komandas no visas Latvijas ieraudzīja un rādīja citiem to Eiropu, kas atrodama Valmierā, Liepājā vai jebkurā citā Latvijas vietā. Savā ziņā šā konkursa necerēti lielās popularitātes dēļ esmaja.lv tagad ir izveidota īpaša reģionu sadaļa – “ES reģionos”.

Daudzi droši vien būs pamanījuši arī lekciju cikla “Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas” pasākumus Latvijas novados – to mērķis ir ne tikai Rīgā, bet arī reģionos raisīt diskusiju par sabiedrībā būtiskiem jautājumiem, un tajos allaž piedalās atzīti viedokļa līderi, akadēmiskā sektora pārstāvji un nozaru eksperti. Kur un kad paredzēta nākamā diskusija, var uzzināt mūsu mājaslapā ec.europa.eu/latvija.

Šogad Eiropas mājā Aspazijas bulvārī 28 apmeklētājiem tika atvērtas trīs jaunas – Sarunu, Mākslas un Zināšanu – istabas. Fakts, ka janvārī atklātajās telpās jau notikuši vairāk nekā 130 pasākumu un tās apmeklējuši vairāk nekā 4100 viesu, apliecina, ka cilvēkiem bija vajadzīga vieta, kur uzzināt par tieši viņiem pieejamām ES iespējām, regulāri pulcēties uz diskusijām par Latvijai un ES būtiskiem jautājumiem vai baudīt Eiropas kultūru Mākslas istabā. Starp citu, daudzi no pasākumiem tiešraidē ir skatāmi ES mājas virtuālajā vietnē www.esmaja.lv, tur arī iespējams iepazīties ar gaidāmo notikumu afišu.

– Kā jūs vērtējat septembrī notikušo diskusiju ciklu “Es, Latvija un ES” un kādi ir diskusijās saņemtie ierosinājumi un priekšlikumi par to, kādā Eiropā iedzīvotāji vēlas dzīvot un ko nepieciešams darīt vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī, lai šādu Eiropu izveidotu?

– Nereti cilvēkiem šķiet, ka Eiropas Savienība ir kaut kas ļoti tāls, bet tās lēmumi – nesaprotami un neietekmējami. Šādas diskusijas palīdz saprast, ka nevis Eiropas Savienība veido Latvijas politiku, bet gan Latvijas iedzīvotāji – ES politiku, jo ES sinonīms ir 27 tās dalībvalstis. Lisabonas līgums jeb līgums par institucionālo sadarbību starp ES dalībvalstīm piedāvā jaunas un plašākas iespējas iedzīvotājiem iesaistīties ES pārvaldē. Vienīgi no pašu zināšanām un aktivitātes atkarīgs, kā šīs iespējas pratīsim izmantot.

Cikla ietvaros notikušajās 12 diskusijās cilvēki bija ļoti konkrēti, atklāti, sniedza daudz vērtīgu priekšlikumu. Tomēr lielākā daļa šo priekšlikumu ir adresējami pašmāju valdībai. Tā, piemēram, cīņa ar ēnu ekonomiku, nodokļi, jaunu rūpnīcu celšana, tranzīta palielināšana, bezmaksas veselības aprūpe vai uzņēmējdarbības pamatu mācīšana skolās – tās ir lietas, kas ir un paliks dalībvalsts pārziņā. ES var palīdzēt un palīdz ar finansējumu. Šeit uzskaitīt visus cilvēku ierosinājumus un priekšlikumus būtu pārāk gari – un tā ir laba ziņa, jo apliecina, ka cilvēki nav vienaldzīgi un viņiem ir idejas. Ar tām var iepazīties mājaslapā eslatvijaunes.esmaja.lv.

– Vai pārstāvniecība veido saikni ar EP deputātiem, kas ievēlēti no Latvijas, un kā jūs popularizējat viņu veikumu Latvijas iedzīvotājiem?

– Eiropas Komisijas pārstāvniecība strādā ciešā partnerībā ar Eiropas Parlamenta informācijas biroju Latvijā. Mēs esam kaimiņi ES mājā un sabiedrotie ES komunikācijas darbā. Tieši kolēģiem no EP informācijas biroja ir galvenā loma, skaidrojot EP un tā deputātu darbu Latvijas iedzīvotājiem. EK pārstāvniecība sniedz savu ieguldījumu – regulāri aicinām EP deputātus uz mūsu rīkotajām diskusijām un pasākumiem, kas atbilst viņu darbības jomai. Ikreiz, kad EK pārstāvji runā dažādās auditorijās, piemēram, ar jauniešiem, pensionāru klubos, ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos, lai iepazīstinātu ar ES uzbūvi un darbības principiem, mēs vienmēr īpaši uzsveram EP lomu, kas pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir kļuvusi vēl ievērojamāka.

– Jūs arī piedāvājat iespēju stažēties ES valstīs. Kāda ir aicinājuma mērķauditorija un vai daudz Latvijas iedzīvotāju to jau izmantojuši?

– Eiropas Komisija šogad atzīmē stažieru programmas 50. gadadienu, un, kaut gan Latvijai, protams, tajā nebija iespējas piedalīties jau no programmas pirmsākumiem, pēdējo gadu laikā Eiropas Komisijā stažējušies 95 jaunieši no Latvijas.

Stažieru programma paredzēta universitāšu absolventiem, un konkurence ir liela – uz 1200 pieejamajām stažieru vietām gadā tiek saņemti 14 000 pieteikumu. Pati stažēšanās sākas katru gadu 1. martā un 1. oktobrī un ilgst piecus mēnešus. Tā kā pieteikumi jāiesniedz septiņus mēnešus pirms stažēšanās sākuma, tad tagad par pieteikšanos jāsāk domāt tiem, kas programmā vēlētos piedalīties nākamgad. Vairāk par šo programmu iespējams uzzināt Komisijas stažieru biroja mājaslapā ec.europa.eu/stages.

Protams, ir arī citas programmas, kas veicina pieredzes apmaiņu – zināmākā no tām droši vien ir “Erasmus”, kuras ietvaros studentiem iespējams daļu savu studiju laika pavadīt kādā citā Eiropas valstī – par iespējām piedalīties šajā programmā jāinteresējas Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA). Tā īsteno arī citas tā dēvētās mūžizglītības programmas – piemēram, skolēniem un skolotājiem paredzēto “Comenius”. Tās ietvaros, skolēni, teiksim, no Talsiem un Vācijas pilsētas Falkenbergas rada iespēju viens otram mācīt savu dzimto valodu. Mazāk dzirdēta noteikti būs programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kas sniedz iespējas un atbalstu jaunajiem uzņēmējiem doties pieredzes apmaiņā uz dažādām Eiropas valstīm. Par to jāinteresējas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.