Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 10:49
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
“Ziemassvētku brīnums Rīgā” – gada labākā tūrisma filma pasaulē
Rīga Ziemassvētkos un gadumijā dāvāja daudz prieka ne tikai maziem un lieliem rīdziniekiem, galvaspilsētas viesiem un tūristiem, bet par to arī uzzināja daudzviet pasaulē, pateicoties Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra filmai “Ziemassvētku brīnums Rīgā”. Festivālā “Grand Prix CIFFT” rīdzinieku veidotā filma saņēma prestižo balvu nominācijā “Pasaules labākā tūrisma filma”. Festivāls Vīnē noslēdza starptautisko tūrisma filmu festivālu ķēdi, kas gada garumā notika dažādās pasaules valstīs, un noslēguma festivālā Vīnē par uzvarētāju kļuva filma, kas bija ieguvusi vislielāko balvu skaitu starptautiskajos tūrisma filmu festivālos. Šai godpilnajai balvai tika nominētas tikai septiņas tūrisma filmas no Austrijas, Polijas, Mozambikas, Dānijas un Latvijas. Galveno festivāla balvu “Grand Prix CIFFT” saņēma Austrijas filma “Stīrija – Austrijas zaļā sirds”.
Rīgā atklāts lielākais siltumsūknis Latvijā
17. decembrī uzņēmuma “Rīgas siltums” siltumcentrālē “Imanta” Kurzemes prospektā 17 tika atklāts Latvijā lielākais siltumsūknis. Šis absorbcijas tipa siltumsūknis spēj siltumtīklos nodot piecus megavatus siltumenerģijas stundā. Sūknis utilizē koģenerācijas energobloka palīgsistēmu dzesēšanas kontūras ūdeni, kas turpmāk vairs netiek izvadīts atmosfērā vai drenēts kanalizācijā, tā ļaujot ievērojami samazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu atmosfērā. Konkursa kārtībā projektu īstenojusi a/s “Lafipa”. Jāpiebilst, ka galvaspilsētas siltumtīklu kopējais garums ir vairāk nekā 890 kilometru un trīs ceturtdaļas no tiem ir “Rīgas siltuma” īpašumā. 77% no uzņēmuma “Rīgas siltums” piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Trīs Pierīgas novadi noslēguši sadarbības līgumu
Vēl vecajā gadā trīs Pierīgas pašvaldības – Ķekavas, Mārupes un Tukuma novads – nolēmuši sadarboties un noslēguši līgumu par sadarbību infrastruktūras attīstībā, vides aizsardzībā, publisko pakalpojumu nodrošināšanā un finanšu piesaistē. Līgumu parakstījuši Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis, Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Šāds līgums noslēgts, lai veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvu apsaimniekošanu un izlietojumu, izmantojot publiskā un privātā sektora resursus un priekšrocības. Sadarbības līguma ietvaros pašvaldības konsultēsies, nosakot sadarbības prioritātes un virzienus, un pirmām kārtām aktīvi meklēs iespējas, kā piesaistīt Eiropas Savienības finanšu instrumentus ielu un ceļu remontdarbu veikšanai un meliorācijas darbiem. Šobrīd visas trīs pašvaldības kopā īsteno vērienīgu publiskās un privātās partnerības projektu, kura ietvaros top trīs bērnudārzi. Tā Ķekavas un Mārupes novadā jau vasarā tika atklātas jaunās pirmsskolas izglītības iestādes, bet Tukumā bērnudārza spāru svētki tiks svinēti pavasarī.
Slampes un Džūkstes pagastu kopienas centrā palīdzēs ikvienam
Gleznainā un kultūrvēsturiskā vietā pašā Slampes centrā 29. decembrī tika atklāts Slampes un Džūkstes pagastu kopienas centrs “Rīti”, kura darbības pamatfilozofija definēta šādi: “Ikviens cilvēks jebkurā vecumā ir pelnījis iespēju uzlabot dzīves kvalitāti, kaut ko mainīt savā dzīvē. Mēs jums palīdzēsim, ja vēlēsities līdzdarboties, mainīties, pilnveidoties!” Centrs “Rīti” veidots kā Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” sociālo pakalpojumu nodaļas struktūrvienība. Tas iekārtots bijušās Slampes skolas telpās, kas renovētas un iekārtotas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Centrā iekārtosies sociālais dienests, kas organizēs iedzīvotājiem sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālās palīdzības saņemšanu, šeit būs arī krīžu istabas un plānots, ka ēkas vienā spārnā izvietosies veselības veicināšanas kabinets. Piedāvāto pakalpojumu klāsts “Rītos” ir daudzveidīgs un aptver dažādas iedzīvotāju grupas. Centrs tapis projekta “Alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšana un pilnveide Slampes pašvaldībā” ietvaros, tā kopējās attiecināmās izmaksas ir 234 500 latu, no kurām ERAF sedz 78,99%, valsts budžeta dotācija – 3%, un Tukuma novada pašvaldības finansējums ir 18,01%.
Talsu novadā par vienu sporta centru vairāk
Talsu novada Ģibuļu pagastā, pateicoties sporta fanātiķa Valda Kalderauska entuziasmam, durvis vērusi sporta zāle “Akmeņkaļi”, kas tapusi ar daudzu labvēļu un brīvprātīgo talcinieku atbalstu. Nu izremontētajās un ar dažādu projektu palīdzību moderni iekārtotajās telpās paveras plašas iespējas sporta mīļotājiem. Sporta zāles rekonstrukcija kopumā izmaksājusi 384 740 latu, tajā skaitā arī īpašuma iegāde, bet jumta segums, trenažieri un sporta inventārs iegādāts par Lauku atbalsta dienesta atbalstītā LEADER programmas ELFLA projekta “Pastendes sporta kompleksa pabeigšana” līdzekļiem 16 874 latu apmērā. To patiešām var dēvēt par Pastendes sporta centru, jo sportošanai paredzētas vairākas zāles, priekštelpās iespējams nodarboties ar galda spēlēm vai rīkot atpūtas pasākumus, bet mājīgajā galvenajā zālē, kur var spēlēt basketbolu un volejbolu, paslēpta arī tāllēkšanas bedre – ar speciālas vinčas palīdzību daļa no sporta zāles grīdas tiek pacelta, lai tiktu atsegts ar smiltīm piebērts tāllēkšanas vajadzībām piemērots laukums. Zāle aprīkota arī ar mūsdienīgu rezultātu tablo un skaņu aparatūru. “Akmeņkaļos” ir vēl kāda telpa, kas lepojas ar dažādu veidu trenažieriem – tos nesmādētu ne profesionāli airētāji, kam būtu nepieciešams treniņš telpās, ne spēka mitriķi. Šeit iespējams izmantot pat ārstniecisko masāžas krēslu!
Ar jaunu sparu turpinās Talsu novada pašvaldības un uzņēmēju sadarbība
17. decembrī pirmo reizi tika parakstīts Talsu novada pašvaldības un biedrības “Talsu komersantu klubs” sadarbības līgums. Sadarbība starp pašvaldību un Talsu novada uzņēmēju organizāciju ilgst jau vairākus gadus, un līguma slēgšanas reizē abas puses apliecināja, ka šis līgums ir gan pierādījums līdzšinējām veiksmīgajām iestrādēm, gan garantija sadarbībai ilgtermiņā. Līgumu parakstīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs un biedrības “Talsu komersantu klubs” valdes priekšsēdētājs Andis Araks, klātesot Talsu komersantu kluba valdei un Talsu novada domes deputātiem un administrācijas pārstāvjiem. Sadarbības līgumā noteikts, ka Talsu komersantu klubs apņemas apzināt un izvērtēt ar uzņēmējdarbību saistītās aktuālās problēmas un novada attīstības programmas izpildes gaitu un iesniegt pašvaldībai savus priekšlikumus un ierosinājumus, iesaistīties pašvaldības investīciju projektu izstrādē, gatavot atzinumus par lēmumprojektiem un iesniegt priekšlikumus pašvaldības izdoto normatīvo aktu pilnveidošanai, savukārt Talsu novada pašvaldība apņemas attīstīt starptautisko sakaru dibināšanu starp uzņēmējiem un sadraudzības pašvaldībām, attīstīt uzņēmējdarbības iniciatīvu novada iedzīvotāju vidū, noskaidrot Talsu novada uzņēmēju viedokli par dažādiem jautājumiem un sagatavot priekšlikumus to risināšanai, veicināt savstarpēju sadarbību starp pašvaldības uzņēmējdarbības centru un komersantu klubu, kurā šobrīd ir 35 biedri.
Ventspilī gatavs rekonstruētais tilts pār Ventu
Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, visi ventspilnieki un pilsētas viesi tika aicināti uz noslēdzošo Ventspils jubilejas gada pasākumu – rekonstruētā Ventas tilta atklāšanu. Svinīgajā pasākumā ventspilniekus un ciemiņus uzrunāja pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, un tilta atklāšanai par godu bija iespējams vērot uguņošanu, pēc kuras ikviens varēja kājām šķērsot atjaunoto tiltu. Ventas tilta rekonstrukcija norisinājās Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināliem” ietvaros un tika uzsākta 2009. gada augustā. Darbus veica ģenerāluzņēmējs – a/s “Latvijas tilti”. Ventas tilts ekspluatācijā nodots 1963. gadā. Tilta vidējā daļa tika būvēta kā paceļama, taču tehnisku problēmu dēļ to tā arī nebija iespējams izmantot kā paceļamo tiltu. Laikposmā no 1996. līdz 2001. gadam tika veikti vairāki pētījumi, uz kuriem pamatojoties, pieņēma lēmumu veikt Ventas tilta rekonstrukciju ar jaunu tilta laidumu siju, brauktuves un paceļamās daļas izbūvi, kā arī upes balstu remontu un pastiprināšanu. Tagad tiltam ir četras braukšanas joslas, pusotru metru plats gājēju celiņš un divarpus metru plats dalīts gājēju un velosipēdistu celiņš. Ventas tilta garums ir 280 m, bet atveramās daļas garums – 32 metri.
Augsto tehnoloģiju produktu ražošanai Ventspilī izveidota “Tīrā telpa”
Ventspilī izveidota Kurzemes reģionā pirmā “Tīrā telpa” jeb “Cleanroom”. ISO 7. klases “Tīro telpu”, kas atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), plānots izmantot un piedāvāt augsto tehnoloģiju jomās, galvenokārt elektronikā un satelīttehnoloģijās strādājošiem uzņēmumiem. “Tīrā telpa” nodrošina īpaši tīru vidi, ko visbiežāk izmanto ražošanas un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēmai, tajā ir ārkārtīgi zems dažādu vides piesārņotāju, piemēram, putekļu, mikrobu un ķīmisko vielu daļiņu līmenis. “Tīrā telpa” nodrošina pastāvīgu piesārņojuma kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi, uzturot stabilu temperatūru un mitruma un tīrības līmeni telpā. VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs uzsver: “Izveidojot “Tīro telpu” Ventspilī, tiks sekmēta Baltijas reģiona augsto tehnoloģiju uzņēmumu konkurētspēja un ļaus VATP klientiem izstrādāt un ražot sarežģītākus produktus jaunās tirgus nišās, kā arī piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras un citos kopīgos satelītbūves projektos. Tāpat plānots piedāvāt “Tīro telpu” studentiem prakses un iemaņu iegūšanai.” Pirmie uzņēmumi, kas izmantos VATP “Tīrās telpas” priekšrocības, ir Ventspils Elektronikas fabrika, kas tajā testēs specifisku elektronikas produkciju, un “LEO Pētījumu centrs”, kas izstrādās satelīttehnoloģiju produktus un to komponentes, savukārt VATP piedāvās dažādas apmācības. “Tīrā telpa” izveidota projekta “Ventspils un Tartu sadarbība kosmosa tehnoloģiju nozares pētniecībā un apmācībā” ietvaros, sadarbojoties VATP, Ventspils Augstskolai, Tartu Universitātei un Tartu observatorijai. Projektu finansē Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.
Liepājā pērn nosiltinātas daudzas pašvaldības ēkas
Īpaši “silts” Liepājā bijis gada pēdējais mēnesis, kad ar Eiropas atbalstu uzlabota energoefektivitāte un veikta ēkas vienkāršotā renovācija Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā, pabeigti siltināšanas darbi pirmsskolas izglītības iestādē “Kriksītis”, atklāta par ES naudu nosiltinātā un renovētā bērnu un jaunatnes centra filiāle “Laumiņa”, pieņemtas ekspluatācijā atjaunotās 3. pamatskola un Centra pamatskola, kā arī A. Puškina 2. vidusskola, Centrālā Zinātniskā bibliotēka un Zaļās birzs bibliotēku ēka. Pērn pilsētā norisinājās apjomīgākā skolu un bērnudārzu ēku atjaunošana un siltināšana Liepājas vēsturē. Daļā pašvaldības objektu siltināšana un renovācija veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Liepājas izglītības iestādēs” finansiālu atbalstu (energoefektivitātes pasākumi īstenoti 17 izglītības iestādēs), bet citas ēkas nosiltinātas, pateicoties KIOTO (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) līdzfinansētajam projektam “Energoefektivitātes paaugstināšana Liepājas pašvaldību ēkās”. Pavisam KIOTO instruments Liepājā līdzfinansē divus projektus, kuru ietvaros 2010. un 2011. gadā energoefektivitāte tiks paaugstināta 26 pašvaldības īpašumā esošajās ēkas, tajā skaitā 11 pirmsskolas izglītības iestādēs.
Liepājas bērnunamā jauniešu māja arī zēniem
22. decembrī Liepājas Sociālā dienesta bērnunamā notika svinīga jauniešu mājas atklāšana, kurā piedalījās arī labklājības ministre Ilona Jurševska un pilsētas domes pārstāvji. Šī Liepājas bērnunamā ir jau otrā jauniešu māja, jo 2008. gadā tika izveidota jauniešu māja meitenēm, kas arī šobrīd veiksmīgi turpina savu darbību. Tagad arī puiši stāsies uz patstāvības takas, jo jaunatklātajā jauniešu mājā pieaugušo dzīvei nepieciešamās iemaņas varēs apgūt bērnunama zēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Šīs mājas uzdevums ir attīstīt jauniešu sociālās un praktiskās dzīves prasmes, lai nodrošinātu viņu neatkarību un veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Jauniešu mājā bērniem ir iespēja mācīties gatavot ēst, uzņemties rūpes par sevi, iepazīt pieaugušo dzīvi. Lai izveidotu jauniešu māju, notika bērnunama pārveide, tika izremontētas telpas, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu, kā arī pielāgota virtuve. Jauniešu mājā ir izveidotas četras guļamistabas, kopēja atpūtas telpa, virtuve, labierīcības un dušas telpas. Projekta kopējo finansējumu veido Labklājības ministrijas ieguldījums 12 350 latu apmērā un Liepājas Sociālā dienesta līdzfinansējums – 3088 lati.
Jelgavas ledus tēlnieki – pasaules čempioni!
Ar Jelgavas tēlnieku uzvaru 8. janvārī Ķīnā noslēdzās viens no pasaules prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem. 16 valstu konkurencē, ko pārstāvēja 68 mākslinieki, šogad pasaules čempionu titulu izcīnīja Latvijas komanda – Mintauts Buškevics un Kārlis Īle. Šogad Harbinā piedalījās gan vairāki iepriekšējo gadu čempioni, gan arī atzīti tēlnieki no visiem pasaules reģioniem. Pretendentu atlase dalībai konkursā notika pagājušā gada nogalē, kad žūrija izvērtēja iesūtītās skices un iepriekšējos darbus. Tiem, kuri izturēja atlasi, tika dota iespēja pierādīt savus spēkus elitārajā ledus konkursā. Harbinā katrai komandai tika dots 2 x 2 metrus liels un 60 cm biezs ledus bloks, kas trīs dienu laikā 30 grādu salā meistaru rokās pārtapa par pasakainiem pūķiem, mitoloģiskiem tēliem, abstraktām kompozīcijām un neredzētām ledus fantāzijām. Latvijas meistaru radītā skulptūra “Alise brīnumzemē” attēloja mirkli, kad baltais trusis, sākoties Truša gadam, ved Alisi caur burvju spoguli brīnumzemē. Savu darbu veidojot, abi mākslinieki izmantoja īpašu ledus apstrādes tehniku, kas skulptūras vērotājiem klātienē rada spoguļa, aizspogulijas un paralēlās telpas efektu. Piešķirot Kārlim un Mintautam pirmo vietu, žūrija īpaši uzteica Latvijas mākslinieku neordināro ideju un tās mākslinieciski profesionālo izpildījumu. Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics un tēlnieks Kārlis Īle jau izcīnījuši medaļas vairākos starptautiskos ledus skulptūru konkursos. Mintauts ir idejas autors un direktors Latvijas starptautiskajam ledus skulptūru festivālam, kas jau 13 gadus notiek Jelgavā, savukārt Kārlis 14 gadus pārstāv Latviju, izcīnot godalgas vispasaules ledus un smilšu skulptūru konkursos. Jāpiebilst, ka šoziem starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā norisināsies pavisam drīz. Festivāla dalībnieki Jelgavā ieradīsies un darbu pie savām skulptūrām sāks 6. februārī. Skatītājiem mākslinieku veikums no ledus būs apskatāms no 11. līdz 13. februārim Jelgavā, Uzvaras parkā. Paralēli festivāla skulptūru ekspozīcijai būs apskatāmas arī Baltijā garākās sniega skulptūras, vairāki ledus bāri, notiks ledus un sniega aktivitātes bērniem, būs plašas koncertprogrammas, izrādes bērniem un skulptūru spīdēšanas šovi.
Ikšķilē izveidotas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Ikšķiles novadā tāpat kā daudzviet Latvijā tiek īstenots apjomīgs projekts ar mērķi uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, izveidot modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī veikt daudzus citus ar ūdenssaimniecības attīstību saistītus darbus. Nu jau mēnesi nokalpojušās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tika uzstādītas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta” ietvaros. Šā objekta izveidē ieguldīti 1,2 miljoni latu. Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu atjaunošanas un ūdens attīrīšanas iekārtu projektēšanas un būvdarbu veikšanai Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra “Līvi” noslēdza līgumu ar civiltiesiskās atbildības līgumsabiedrību “Eko – Preseco – Būve”, un tā ietvaros tehnisko projektu izstrādāja SIA “Eko Akva”, savukārt būvdarbus veica SIA “Būvenergo A”. “Viens no galvenajiem ieguvumiem ir kvalitatīvi attīrītu notekūdeņu ieguve, un tā rezultātā tiek samazināts apkārtējās vides piesārņojums. Līdz ar šā projekta īstenošanu radusies iespēja palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi, jo attīrīšanas iekārtu jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā vecajai stacijai,” atklāj Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras “Līvi” ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums. Jaunajā notekūdeņu attīrīšanas stacijā tāpat kā ūdens atdzelžošanas stacijā uzstādītas modernas tehnoloģiskās iekārtas, kas darbojas automātiskā režīmā, bet to vadība tiek nodrošināta ar datoru palīdzību. Kopumā projekta pirmajā kārtā, kurā veikta arī ūdens un kanalizācijas tīklu izveide Ikšķilē un uzbūvēta dzeramā ūdens attīrīšanas stacija, ieguldīti aptuveni septiņi miljoni latu.
Aizkraukles kultūras nams piedzīvo vērienīgu rekonstrukciju
Aizkraukles pilsētas kultūras nama vērienīgās rekonstrukcijas mērķis ir būtiski uzlabot ēkas energoefektivitāti, tāpēc paredzēts siltināt ne tikai ēkas ārsienas, bet arī bēniņu pārsegumus, mainīt jumta segumu un daļēji mainīt jumta nesošās konstrukcijas, pilnībā pārbūvēt ieejas mezglu, foajē un garderobes, rekonstruēt sanitāros mezglus, mainīt inženierkomunikācijas – apkuri, ventilāciju un ūdensapgādi. Tiks pārbūvēta arī skatuve, kas savu veidolu nav mainījusi kopš kultūras nama uzbūvēšanas, un nomainīts skatuves aprīkojums. Atjaunos arī ēkas perimetra drenāžu, sakārtos uz Daugavas pusi esošo terasi un nama trešajā stāvā rekonstruēs Dzimtsarakstu nodaļas telpas. Pašvaldības rīkotajā iepirkumu konkursā uzvarēja būvfirma “RRKP būve” ar piedāvājumu veikt rekonstrukciju par gandrīz 970 000 latu. Kultūras nama rekonstrukciju plānots pabeigt 31. maijā. Aizkraukles pilsētas kultūras nams ir pēdējais rekonstruējamais objekts projektā “Aizkraukles novada izglītības un kultūras iestāžu infrastruktūras attīstība, energoefektivitātes paaugstināšana”, kas 85% apmērā tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilsētvides prioritātes līdzekļiem. Rudens sākumā šā projekta ietvaros jau rekonstruētas Aizkraukles novada ģimnāzija un Aizkraukles 1. vidusskola.
Pļaviņās moderna trenažieru zāle
4. decembrī Pļaviņās ar ES struktūrfondu un Pļaviņu novada domes finansiālu atbalstu tika atklāta moderna trenažieru zāle. Lenti pārgrieza un apsveikuma vārdus sacīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde un sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Ilona Lazda. Atklāšanā pateicība tika teikta idejas autoram un galvenajam darbu pārraudzītājam – Pļaviņu novada domes izpilddirektoram Aivaram Bardovskim, projekta autorei Ludmilai Lencbergai, novada sporta dzīves organizatoram Sandrim Stūrim un, protams, darbu veicējiem – SIA “Simols” un darbu vadītājam Viktoram Dudaram, kā arī pašvaldības policistam Aleksandram Andronovam, kurš sniedza padomus trenažieru izvēlē un zāles iekārtojumā un brīvajā laikā gatavs palīdzēt tiem sportotājiem, kuriem jāierāda pirmās iemaņas ar trenažieriem. Pēc svinīgās atklāšanas notika svarcelšanas sacensības. Nu Pļaviņās ir jauna vieta, kas daudziem palīdzēs uzlabot fizisko formu un ļaus lietderīgi pavadīt brīvo laiku bez aizbildinājumiem, ka Pļaviņās nav ko darīt.
Apstiprināti pieci jauni Līvānu novada domes projekti
Vecā gada nogalē Līvānu novada dome saņēmusi apstiprinājumu pieciem jauniem projektiem, kas dos nozīmīgu ieguldījumu novada iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanā. Vides ministrijā apstiprināts projekts “Līvānu novada pašvaldības Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku energoefektivitātes paaugstināšana”, kura ietvaros trīs skolās siltinās fasādes, nomainīs logus un uzlabos ventilācijas un apkures sistēmu. 2011. gadā Līvānos noslēgsies arī apjomīgie iekšpagalmu rekonstrukcijas darbi, kas uzsākti pirms diviem gadiem, un pilsētā būs sakārtoti visi daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi. Tajos tiks ierīkota arī jauna apgaismojuma sistēma, mūsdienīga lietusūdens novadīšana, ērti trotuāri, soliņi un bērnu rotaļu laukumi. Labiekārtošana skars arī tos pagalmus, kas asfaltēti iepriekš, bet netika aprīkoti ar rotaļu laukumiem, soliņiem un veļas žāvētājiem. To visu nodrošinās ERAF līdzfinansētais projekts “Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta”. Līdz šāgada beigām ar ES aktivitātes “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” palīdzību Līvānos tiks rekonstruētas deviņas ielas, vekta astoņu daudzdzīvokļu māju kvartālu iekšpagalmu rekonstrukcija un labiekārtošana un triju iekškvartālu labiekārtošana. Vēl 2011. gadā līvānieši par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem izstrādās teritorijas plānojumu jaunajās novada robežās. 2010. gadā ieviešanas stadijā Līvānu pašvaldībā bija vairāk nekā 20 projektu, arī šogad darba mazāk nekļūs. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ir gandarīts par pašvaldības speciālistu komandas veikumu, uzsverot, ka šis laiks pašvaldībām jāizmanto maksimāli, jo tas dod iespējas attīstīties, neņemot kredītus, bet piesaistot finansējumu, kas būtībā ir dāvinājums un nav jāatdod, ja vien projekts ieviests atbilstoši visām finanšu uzraudzības prasībām.
Daugavpilī noslēdzies bērnudārzu renovācijas projekts
17. decembrī Daugavpilī notika Klimata pārmaiņu finansēšanas instrumenta finansētā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās” noslēguma pasākums pilsētas 18. pirmsskolas izglītības iestādē. Šā projekta mērķis bija uzlabot četru Daugavpils bērnudārzu – 9., 14., 17. un 18. pirmsskolas izglītības iestādes ēku energoefektivitāti, samazinot energoresursu patēriņu ēkās un samazinot oglekļa dioksīda emisiju. Veicot ēku rekonstrukciju un siltināšanas pasākumus, KPFI projekta ieviešanas gaitā notika ēku ārsienu, jumta un bēniņu siltināšanas darbi, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa. Projekta izmaksas ir 600 000 latu, no tā 510 tūkstošus finansēja KPFI, bet pašvaldības līdzfinansējums veidoja 90 tūkstošus latu. Svinīgajā pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, pilsētas domes vadība un deputāti, celtniecības firmas SIA “Borg” pārstāvji un, protams, paši mazuļi un viņu vecāki.
Daugavpiliešu dāvana slimniekiem – grāmatas
Decembrī Daugavpils pilsētas dome bija izsludinājusi akciju “Ziemassvētkos uzdāvināsim bibliotēku!”, kuras laikā aicināja ziedot grāmatas un izveidot bibliotēku Daugavpils reģionālās slimnīcas plaušu slimību un tuberkulozes centrā. 6. decembrī saziedotā literatūra tika nogādāta slimnīcā. Izrādījās, ka ziedotāju bijis ļoti daudz – akcijā tika savāktas ap trim tūkstošiem grāmatu. Ziedotāji bija visdažādākie, piemēram, Tirdzniecības skola saziedoja 225 grāmatas ar skaistu vēlējumu slimnīcas pacientiem. Tā kā grāmatu bija daudz, tās saņēma ne tikai slimnīca, bet arī pensionāru aprūpes centrs, sociālās mājas, pensionāru dienas centrs. Daugavpils pilsētas dome priecājas, ka varējusi svētku laiku padarīt gaišāku, priecīgāku un garīguma piesātinātu, veidojot bibliotēku un iepriecinot tos, kas svētku dienās nevarēja būt mājās kopā ar ģimeni un draugiem, jo viņiem nācās ārstēties slimnīcā.
Rēzeknē liek pamatus Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram
15. decembrī Rēzeknē svinīgā atmosfērā topošā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākumā piedalījās Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, SIA “Re&Re” valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš un Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps ekselence Jānis Bulis. Savā uzrunā Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs uzsvēra, ka centra būvniecība ir ļoti svarīgs notikums pilsētai: “Mēs ļoti priecājamies, ka sākusies radošo pakalpojumu centra būvniecība, kurā jaunu, ērtu un plašu mājvietu radīs Skolēnu interešu centrs, Jauniešu centrs, Tūrisma informācijas centrs, restaurācijas un amatnieku darbnīcas.” Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis deva svētību būvniekiem un svētīja zemi, uz kuras noris centra būvniecība. SIA “Re&Re” valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš pauda lepnumu, ka viņiem uzticēts Rēzeknei un Latgalei tik nozīmīgs projekts un dota iespēja izmēģināt spēkus arhitektūras un tehnoloģiskā ziņā diezgan sarežģītas ēkas būvniecībā. Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Skolēnu interešu centra un Rēzeknes jauniešu domes pārstāvji. Kapsulā līdz ar vēstījumiem tika ielikti arī tāsdienas Rēzeknes laikraksti un Latvijas naudas zīmes, turklāt bīskaps pievienoja tai īpašu vēstījumu – nosvētītu medaljonu. Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra būvniecību plānots pabeigt līdz gada beigām.
Latgales Kultūrvēstures muzejs Rēzeknē darbosies “svaigās” telpās
Pirms Ziemassvētkiem durvis vēra rekonstruētais Latgales Kultūrvēstures muzeja ēku komplekss. Vērienīgā muzeja kompleksa rekonstrukcija notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Rēzeknes pilsētas domes līdzfinansētā projekta “Latgales Kultūrvēstures muzeja ēku kompleksa rekonstrukcija” ietvaros. Tagad sācies otrs svarīgs posms muzeja darbībā – ekspozīciju un krājumu izvietošana jaunajās telpās. “Muzejs savā piecdesmit gadu ilgajā vēsturē sagaidījis īstu Ziemassvētku brīnumu. Beidzot mūsu muzejs ir tāds, kādam tam jābūt tik lielā pilsētā kā Rēzekne,” teica Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta. 2002. gadā, kad Latvijā norisinājās muzeju akreditācija, rēzekniešiem norādīja, ka muzejs strādā nepiemērotās telpās un arī krājumiem un eksponātiem nav atbilstoši uzglabāšanas apstākļi. Pateicoties pilsētas domes atbalstam, nu šie jautājumi atrisināti. Jauno gadu muzejs iesācis ar krājuma materiālu pārvešanu un iekārtošanu jaunajās telpās, apmeklētājiem durvis vērt muzejs plāno pavasarī. Projekta vadītājs Georgijs Orlovs uzsver, ka Latgales Kultūrvēstures muzeja ēku kompleksa rekonstrukcija, kuras ietvaros izbūvēts muzeja ēku savienojums, rekonstruētas izstāžu nama telpas, ierīkota videonovērošanas, ventilācijas, apkures un ugunsdrošības sistēma, kā arī veikti citi vērienīgi darbi, ir pirmais pašvaldības īstenotais ES projekts, kas paredz ēkas būvniecību. Pilnsabiedrības “Latgales būve” pilnvarotais pārstāvis Mihails Bartaševičs ir gandarīts, ka būvdarbus šajā pilsētai svarīgajā objektā veikuši vietējie uzņēmēji – “Latgales būve” apvieno uzņēmumus “Motors”, “Latgales elektromontāža”, “Domus Grupa” un “Latgalija”.
Rēzeknes novada Makašānos izveidots Dzīvās mākslas centrs
Pirms gada Makašānu Amatu vidusskolā tika uzsākta Dzīvās mākslas centra izveide, kas šobrīd apvieno darbīgus un radošus cilvēkus, kuri ar savām zināšanām, prasmēm un pieredzi kopj, pilnveido un popularizē amatniecības tradīcijas Latgalē. Lai piesaistītu finansējumu dažādu aktivitāšu īstenošanai, skola iesaistījās Sorosa fonds – Latvija iniciatīvā “Pārmaiņu iespēja skolām” un 2009. gada novembrī uzsāka projekta īstenošanu. Tā ietvaros izremontēta un iekārtota centra telpa, kur izvietoti amatniecības darinājumu paraugi, dažādi vizuāli materiāli un uzziņu literatūra par tradicionālo amatniecību, kā arī top koka skulptūru dārzs un izveidots jauns interneta resurss Skrinis.lv, kas piedāvā iespēju tradicionālos amatus apgūt pašmācības ceļā. Projekta vadītāja Gundega Rancāne atklāj, ka vislaikietilpīgākais darbs bijis tieši pie virtuālās amatu grāmatas Skrinis.lv izveides. Tās tapšanā bija iesaistīti skolēni, skolotāji, skolas absolventi, iedzīvotāji un amatnieki, kuri izgatavoja dažādus amatniecības priekšmetus, vienlaikus dokumentējot un detalizēti aprakstot darba gaitu. Pateicoties šim darbam, šobrīd radīta iespēja ar inovatīvu metožu palīdzību pašmācības ceļā apgūt tradicionālos amatus, atrast informāciju par amatu vēsturi un arī padomus, kā izgatavot koka lādes, traukus, dārza skulptūras, krucifiksus, dažādus rokdarbus, kā arī interesantas idejas koka priekšmetu apgleznošanā gan tautiskā, gan arī modernā stilā. Dzīvās mākslas centrā rīkos dažādas amatu nodarbības, radošas diskusijas un pieredzes apmaiņas seminārus. Arī turpmāk jauniešiem būs iespēja apgūt latvju rakstus, materiālu mācību, kokapstrādes un tekstildarbu pamatus, savukārt amatniekiem un amatu pasniedzējiem – veidot savstarpēju sadarbību, bet bezdarbniekiem un maznodrošinātajiem – saņemt padomus un konsultācijas, kā kļūt par amatnieku un uzsākt savu biznesu.
Iesvētīts Balvu novada karogs
6. janvārī, Zvaigznes dienā, kas ir vieni no vissenākajiem kristīgās baznīcas svētkiem, Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe Balvu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā iesvētīja Balvu novada karogu. Tā metu izstrādājušas mākslinieces Elita Teilāne un Astra Ločmele–Ambarova. Karoga baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības, arī cerības uz gaišu nākotni; balts – cēluma, atklātības, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē zemes vērtības, sudraba spoguļus, Balvu ezeru; sudrabs kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis – Balviem tik atpazīstamais vilks virs austošas saules. Pirms karoga iesvētīšanas bīskaps Alpe sacīja, ka Dievs daudziem devis iespēju dzīvot šajā novadā, un ir svarīgi, lai visi te justos droši, stabili un pasargāti. Uzrunājot klātesošos, Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka sācies jaunās desmitgades pirmais gads un jāatceras, ka pēdējie ir bijuši visai sarežģīti gadi. Mēs piedzīvojām labus laikus, turību, bet vēlāk to pazaudējām. Mums atkal ir jāsāk celt un radīt no jauna. Ir svarīgi darīt visu, lai cilvēki Latvijā, pilsētās, novados un pagastos dzīvotu cienījamu dzīvi. No karoga iesvētīšanas pasākuma visi devās mājup ar bīskapa doto svētību.
Satikt “Nāru” atkal var pie Alūksnes Jaunās pils dīķa
Pirms gadumijas Alūksnē pie Jaunās pils dīķa savu jauno mājvietu pēc atjaunošanas radusi alūksniešiem pazīstamā Rutas Sviles skulptūra “Nāra”, kas tautā saukta arī par Zuzannu. Skulptūras atjaunošana notika ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenotā Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcijas projekta ietvaros. Skulptūru atjaunoja kalējs Laimonis Bāliņš kā SIA “Ceļinieks 01” apakšuzņēmējs. Šajā projektā pirmie realizētie darbi ir arī muižas parka celiņu rekonstrukcija, sešu soliņu izgatavošana un izvietošana un dīķa rekonstrukcija. Turpmāk tiks veikta Jaunās pils fasādes rekonstrukcija un restaurācija, kā arī pils kompleksa ēku – Ledus pagraba un Apaļā torņa rekonstrukcija. Savukārt pēc rekonstrukcijas un restaurācijas pabeigšanas varēs sākt plānoto tūrisma materiālu izveidi par Alūksnes Jaunās pils kompleksu un muižas parkiem.
Atklāta rekonstruētā Valkas Mākslas skola
3. decembrī ar Valkas un Valgas pašvaldību vadītāju, būvfirmas “Ekers” pārstāvju un daudzu darba procesā iesaistīto piedalīšanos svinīgi tika atklāta rekonstruētā Valkas Mākslas skola un pirmā izstāde jaunajā ēkā un izstāžu zālē – igauņu mākslinieka Nerva darbi. Valkas Mākslas skola ir valsts, pašvaldības un vecāku finansēta izglītības iestāde, kurā var apgūt licencētu profesionālās ievirzes mākslas izglītību. Mācību procesā audzēkņi iegūst akadēmiskās zināšanas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, mākslas vēsturē un kokgriešanā. Dažādu vecumu interesenti darbojas arī mākslas studijā, kur var gūt iemaņas un radoši darboties vairākos mākslas veidos. Apmēram trešdaļa Valkas Mākslas skolas apmeklētāju ir no Igaunijas, jo pedagogi nodarbības vada arī krievu valodā. Mākslas skolas rekonstrukcijas darbi notika Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojekta “Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 570 600 eiro, no kurām 485 010 eiro ir programmas līdzfinansējums, bet 85 590 – Valkas un Valgas pašvaldības ieguldījums. Tā kā Valgā nav mākslas skolas, Valkas Mākslas skola tika rekonstruēta kā dvīņu pilsētu mākslas un kultūrizglītības centrs.
Kocēnu novada Vaidavā veido sabiedrisko un mūžizglītības centru
Vaidavas izglītības biedrība saņēmusi Lauku atbalsta dienesta apstiprinājumu par ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma piešķiršanu ar Kocēnu novada domes attīstības nodaļas atbalstu sagatavotajam un Vidzemes lauku partnerībā “Brasla” iesniegtajam projekta pieteikumam “Vaidavas sabiedrisko aktivitāšu un mūžizglītības centrs”. To veidos Vaidavas pagasta pārvaldes ēkas telpās, par kuru izmantošanu biedrība noslēgusi ar Kocēnu novada domi nekustamā īpašuma telpu nomas līgumu. Lai tās pielāgotu centra darbības nodrošināšanai, jau uzsākti remontdarbi un tiks iegādāts minimāli nepieciešamais aprīkojums – mēbeles un tehnoloģiskās iekārtas. Finansējumu turpmāko aktivitāšu veidošanai un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai nodrošinās biedrība. No projekta kopējām attiecināmajām izmaksām 90% sedz ELFLA. Ņemot vērā projekta ietekmi uz Kocēnu novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, biedrībai nepieciešamo līdzfinansējumu 10% apmērā nodrošinās Kocēnu novada dome. Vaidavas izglītības biedrība izveidota pirms gada. Tā sekmē katra indivīda personības attīstības iespējas un sakārtotu kultūrvēsturisko vidi un regulāri organizē dažādas aktivitātes. Jau notikušas gan izzinošas lekcijas, gan praktiskas nodarbības, piemēram, lekcijas par novadpētniecību, latvisko dzīvesziņu tautasdziesmās, ārstniecības augu izmantošanu pirts procedūrās, mandalu zīmēšana, Ziemassvētku radošā darbnīca, tapošana uz grābekļa u.c. Ik nedēļu notiek sportiskās aktivitātes – joga un aerobika. ELFLA finansējums piešķirts arī biedrībai “Dikālieši”, kas kopā ar Vidzemes lauku partnerību “Brasla” sagatavojusi projekta pieteikumu par izglītības un aktivitāšu pakalpojumu centra izveidi. Tas tiek veidots Jura Neikena Dikļu pamatskolas telpās. Kocēnu novada dome 10% līdzfinansējumu nodrošinās arī šim projektam.
Siguldas novadā dzimstības pieaugums arī 2010. gadā
Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2010. gadā reģistrēti 246 jaundzimušie (141 zēns un 105 meitenes) un 208 miršanas gadījumi. Tāpat kā iepriekšējos gados arī 2010. gadā Siguldas novada dome novadā deklarētajiem jaundzimušo vecākiem izmaksāja pabalstu – pērn tas bija lielākais citu Latvijas pašvaldību vidū – 180 latu. “Esmu gandarīts, ka jau piecus gadus palielinās jaundzimušo un samazinās aizsaulē aizgājušo novadnieku skaits. Siguldas novada pašvaldība, neraugoties uz valsts skarbajiem lēmumiem, cenšas atbalstīt jaunos vecākus – 2010. gadā jaundzimušo pabalstos esam izmaksājuši vairāk nekā 32 tūkstošus latu. Arī 2011. gadā saglabāsim lielāko pašvaldību pabalstu Latvijā, lai kaut nedaudz līdzētu jaunajiem vecākiem ar mazuļiem nepieciešamo lietu iegādi,” atzīst Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Populārākie vārdi 2010. gadā Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā deklarētajām jaundzimušajām meitenēm bija Estere, Elza, Anna, Ance, Anete, Alise un Marta. Interesantākie vārdi meitenēm bijuši – Kecija, Mišela Aleksandra, Edna Mārīte, Heidia, Ulrika, Keitlīna, Alija, Stella Katrīna, Dženifera Tīna. Savukārt populārākie zēnu vārdi 2010. gadā bija Gustavs, Kārlis, Adrians, Rūdolfs, Rihards, Markuss, Tomass, Kristaps un Roberts. Vecāki izvēlējušies arī latviskus vārdus: Jānis, Edvards, Eduards un Zintis. Pērn vecāki dēliem likuši vairākus interesantus vārdus: Ronijs, Olivers, Natans, Damirs, Arsēnijs, Marsels, Māršals, Andrē, Kristofers Robins un Radivils. Vienreizējs pabalsts par jaundzimušo bērnu Siguldas novadā 180 latu apmērā tiek piešķirts kopš 2008. gada. 2010. gada 1. novembrī Siguldas novadā stājās spēkā saistošie noteikumi, kas nosaka, ka tiesības saņemt pabalstu par katru novadā deklarēto jaundzimušo ir tiem vecākiem, kas Siguldas novadā deklarējuši savu pamata dzīvesvietu ne mazāk kā 12 mēnešus pirms bērna reģistrācijas. Savukārt, ja dzīvesvietu Siguldas novadā divpadsmit mēnešus pirms bērna dzimšanas ir deklarējis viens no jaundzimušā bērna vecākiem, pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka dzimstība Latvijā 2010. gadā pret 2009. gadu ir samazinājusies. Pērn valstī reģistrēti apmēram 20 tūkstoši jaundzimušo, bet 2009. gadā – ap 2400 jaundzimušo.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017