Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 21:31
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizītes laikā Londonā Baltijas un ziemeļvalstu premjerministru sanāksmei paralēli Apvienotās Karalistes tirdzniecības un investīciju aģentūra UKTI 19. janvārī organizēja biznesa konferenci “Biznesa izaugsme enerģijas sektorā”. Izmantojot Britu vēstniecības ielūgumu, piedalījos šajā konferencē gan kā LPS pārstāvis, gan kā Vēja enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Konference tika rīkota augstā profesionālā līmenī ar konsolidētu visu dalībvalstu pārstāvniecību. Latvijas delegācijā bija abu valstu – Latvijas un Britu komercaģentūras, LIAA pārstāvji Londonā, Ekonomikas ministrija, “Itera Latvija”, kā arī citi nozares speciālisti. Konference noritēja divu plenārsēžu un divu īpašo darba grupu secībā. Man bija izdevība piedalīties atjaunojamās enerģijas darba grupā.
Sarunas koncentrējās galvenokārt uz Anglijā aktuālām atjaunojamo energoresursu jomām – vēja enerģiju jūrā (selgā) un viļņu un paisuma/bēguma straumju enerģijas transformācijas tehnoloģijām, kā arī uz viedo elektrotīklu ieviešanu.
Tā kā Latvijā nav paisumu un žiglu jūras straumju, mums tuvāka ir vēja enerģijas tematika, kam šajā konferencē pievērsa īpašu uzmanību. Apvienotā Karaliste atrodas Eiropas rietumos, kur pūš visstiprākie vēji, īpaši jūrās ap Britu salām, un to izmantošanā britu sasniegumi ir ievērojami – 45% selgas vēja parku uzbūvēti ap Britu salām ar kopējo uzstādīto jaudu 1341,2 MW.
Eiropas Savienībā 2010. gadā no jauna tikai jūrās uzstādītas 308 vēja turbīnas, to pieaugums gada laikā sasniedz 51%. Kopā Eiropas jūrās jau strādā 1136 turbīnas. To saražotā enerģija nodrošina ar elektrību 2,9 miljonus mājsaimniecību, kas gada laikā saražo 11,5 TWh enerģijas (salīdzinājumam – Latvijas gada patēriņš ir ap 7 TWh).
Eiropas Vēja enerģijas asociācijas (EWEA) prezidents Kristians Kjērs uzsvēra, ka vairāk nekā 50% jūras vēja enerģijas tirgus pieaugums 2010. gadā ir jauns rekords šajā jomā. Šajā laikā 21 firma piedāvā 29 jaunus jūras vēja turbīnu modeļus, kas sola strauju izaugsmi šajā rūpniecības sektorā, Eiropas ekonomikas attīstības veicināšanu, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, jaunu darba vietu radīšanu un enerģētiskās neatkarības sekmēšanu. To pierāda 3000 MW jaunu vēja turbīnu celtniecība un 19 000 turbīnu uzstādīšanas projekti, kas ģenerēs vēl 66,6 TWh zaļās enerģijas. Tās varētu nodrošināt ar elektrību 14 lielākās Eiropas pilsētas – tādas kā Parīze, Londona, Berlīne, Roma u.c.
Skatoties Eiropas vēju kartē, vienīgā vieta centrālajā un austrumu Eiropā, kas līdzinās Anglijas apkārtnei, ir Baltijas jūra. Mūsu piekrastē vēja ātrums pārsniedz 8 m/s, tādēļ šurp raugās iespējamie investori vēja enerģijas izmantošanai. Tomēr Latvija šajā jomā ir nožēlojami atpalikusi, jo dažu ekonomisko grupējumu interešu labā it bieži mainīgie MK noteikumi radījuši neizlēmības, neuzticamības, institucionālu un komerciālu lobiju apsēstu birokrātijas sistēmu, kuras darbības (bezdarbības) rezultātā pēdējos piecos gados valstī nav uzcelts neviens vēja parks.
Šādā situācijā bija grūti konferences dalībniekiem piedāvāt kādas reālas sadarbības alternatīvas atjaunojamo energoresursu apgūšanas jomā.
***
LPS padomnieka piedalīšanos konferencē finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Pašvaldību savienības kapacitātes stiprināšana pašvaldību interešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības institūcijās”. 93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Par raksta saturu atbild tā autors.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017