Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 15:39
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
31. janvārī un 1. februārī Briselē notika 5. kohēzijas forums, kurā piedalījās LPS finanšu padomniece Sanita Šķiltere un LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja Evita Gržibovska. Kohēzijas forumu Eiropas Komisija organizē reizi trijos gados, lai analizētu, koordinētu un plānotu reģionālās attīstības politikas nākotni Eiropas Savienībā. Piektā foruma debatēs centrālā ass saistījās ar reģionālo politiku nākamajam plānošanas periodam – pēc 2013. gada.
Par foruma iespaidiem stāsta LPS finanšu padomniece Sanita Šķiltere:
– Forumam bija vairāki uzdevumi: atskatīties uz kohēzijas jomā paveikto, kā arī vērtēt finanšu perspektīvu nākotnē, pēc 2013. gada, ietverot arī tālākās nākotnes – “Eiropa 2020” mērķus, ar kuriem saistās jauni lieli izaicinājumi. 5. kohēzijas foruma vēriens – vairāk nekā 800 dalībnieku – deva iespēju, noklausoties ziņojumus, gūt priekšstatu par dažādu valstu un reģionu viedokļiem ES kohēzijas politikas attīstības pamatjautājumos. Tie ir visai atšķirīgi.
Lisabonas līgumā sociālā un ekonomiskā kohēzija tika papildināta ar teritoriālo kohēziju. Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas daudz diskutēts par to, kā izprotams šis jēdziens (t.sk. Eiropas Komisija piedāvāja domu apmaiņu par teritoriālo kohēziju), tomēr vienots viedoklis tā arī līdz šim nav panākts. Briseles forumā šīs pretrunas parādījās no jauna. Vecās dalībvalstis un reģioni, kurus tāpat kā Latviju ir skārusi krīze, nepārprotami prasīja kohēzijas politikas atbalstu turpmāk sniegt ne tikai nabadzīgākajiem ES reģioniem, kuru attīstības līmenis un iekšzemes kopprodukts ir daudz zemāks, bet – visiem reģioniem. Kā pierādījumu prasības pamatotībai parasti minēja veco dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības pārstrukturēšanas nepieciešamību, kā arī īpašās teritorijas – kalnu un salu reģionus, mazapdzīvotas vietas. Izrādās, ES teritorijai pieder arī teritorijas Latīņamerikā, tajā skaitā neliela sala, kur ir ļoti augsts bezdarbs. Klātesošie gan šo piemēru neuzskatīja par satraucošu, jo līdzīgs bezdarba līmenis ir daudzos Eiropas teritorijā esošo valstu lauku apvidos. Taču foruma gaitā radās izjūta, ka diskusiju virzība viennozīmīgi tiecas uz izmaiņām – nākamajā periodā uz kohēzijas politikas finansējumu varēs pretendēt visi. Vienlaikus gan tika atgādināts, ka nebūs aizmirsts ES pamatprincips – solidaritāte ar nabadzīgākajiem reģioniem, kam arī turpmāk būtu jāsaņem lielāks finansējums.
Dalība kohēzijas forumā man asociatīvi atgādināja Latvijas pašvaldību vidū pēdējos gados risinātās diskusijas par finanšu izlīdzināšanu. Briselē bija paraugstunda, kā aizstāvēt savas intereses pietiekami diplomātiski – par spīti izteikti pretējiem viedokļiem un patiesajām interesēm, nemitīgi tika atgādināts, ka diskusijās cer sasniegt visiem pieņemamus mērķus. Daļa sanāksmes dalībnieku gan atzina, ka bijis jūtams lielo pilsētu lobijs (daudzi runātāji lielās pilsētas vērtēja kā ES attīstības dzinējspēku). Protams, teiktais attiecas uz tiešām lielām pilsētām (cities – angļu val.), Latvijā šim mērogam īsti atbilst tikai Rīga, daļēji varbūt Daugavpils. Tomēr arī šo tēzi foruma gaitā periodiski līdzsvaroja atgādinājums, ka nedrīkst par zemu novērtēt lauku devumu ES dzīvē, tāpēc aplami būtu pretstatīt pilsētas un laukus.
Daudzi runātāji uzsvēra, ka kohēzijas politika nedrīkst būt vienīgais instruments “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai. Kopumā radās ticība, ka gluži “apdalīta” nākotnē Latvija nebūs. Diemžēl kopējās lauksaimniecības politikas nozīme šo mērķu sasniegšanā netika pienācīgi iezīmēta. Žēl, jo solidaritātes principa ievērošana arī šajā jomā jūtami uzlabotu nodarbinātību Latvijas lauku reģionos.
Foruma mērķis nebija pieņemt kādus lēmumus, bet pavērt iespēju paust un uzklausīt viedokļus par šo jautājumu. Jācer, ka mūsu valdības pārstāvjiem noslēdzošajās diskusijās izdosies panākt, lai Latvijai paredzētā finansējuma “aploksne” nākotnē būtu vismaz tikpat liela kā līdz šim. Tāpat jācer, ka mūsu valdībai diskusijās izdosies vienoties ar kolēģiem par tā saucamo ārpusaploksnes finansējumu – kādu no Eiropas Savienības mērogā īpaši nozīmīgiem projektiem nākamajā plānošanas periodā realizēt Latvijā, tādējādi saņemot papildfinansējumu. Līdz šim tāda mums nav bijis.
Vērojot, cik prasmīgi vecās dalībvalstis argumentējot izmanto atšķirības dažādu savas valsts reģionu attīstībā, uzskatu, ka mums jāatsāk diskusijas par statistiku – respektīvi, par statistiskajiem reģioniem Latvijā. Eiropas mērogā joprojām Latviju vērtē kā vienotu reģionu (NUTS 2 līmenī), taču mēs labi zinām, ka mūsu valsts nemaz nav tik homogēna. Statistikas pārskatos Latviju iedala sešos reģionos – pieci plus Rīga (NUTS 3 līmenis), bet tā nepieciešama daudz sīkākā griezumā. Gribu pievērst uzmanību tam, ka daudzu veco dalībvalstu reģioni teritoriāli ir daudzreiz mazāki. Un, balstoties uz šiem statistikas datiem, viņi sekmīgi pierāda savas valsts nevienmērīgo attīstību un kohēzijas finansējuma nepieciešamību. Tāpēc mums pašiem jau šobrīd ir jāveic nepieciešamās darbības, lai ne tikai emocionāli, bet arī ar skaitļiem Eiropas līmenī būtu iespējams atspoguļot gan daudzu Latgales novadu infrastruktūras faktisko atpalicību, gan pierobežas teritoriju ārkārtīgi mazo iedzīvotāju skaitu u.c.
5. kohēzijas forums pierādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nākotnē gaida liels izaicinājums – rast kompromisus, lai vienotos par kohēzijas politikas nākotni un finansējumu.
***
LPS padomnieces piedalīšanos forumā finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Pašvaldību savienības kapacitātes stiprināšana pašvaldību interešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības institūcijās”. 93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Par raksta saturu atbild tā autore.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017