Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 04:58
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Amatpersonu un darbinieku atlīdzība
Daļa grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā stājās spēkā pērnā gada 1. decembrī, daļa – šāgada 1. janvārī un 1. februārī, bet vēl daži iegūs likuma spēku 1. martā.
Likums papildināts ar pantu par vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību, kā arī jaunu normu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijām jāievēro solidaritātes princips un atlīdzības pārskatīšanai jāpiemēro vienota pieeja. Tāpat likums papildināts ar normu par iespējamo atlīdzības pārskatīšanu, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un citus pamatotus kritērijus. Likuma pielikumos ietvertas amatu saimes, apakšsaimes un to apraksts un amatu saimēm atbilstošās minimālās un maksimālās mēnešalgu grupas.
Obligāti
Pašvaldībai jānodrošina pašvaldībā un tās iestādēs strādājošo mēnešalgu atbilstība vienotā atlīdzības likuma prasībām, t.i., atbilstoši amatu katalogu un mēnešalgu grupām.
Pašvaldības domes deputātiem mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos. 2011. gadā piemērojams 2009. gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs – 471 lats. Pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots šāds koeficients: pašvaldības domes priekšsēdētājam – līdz 3,64; domes priekšsēdētāja vietniekam – līdz 3,2; komitejas priekšsēdētājam – līdz 2,55; deputātam – līdz 1,2.
Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē konkrētās pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija). Amatpersonām (darbiniekiem) piešķir četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai vai darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 20 darba dienas, bet, ja noteikta sešu dienu darba nedēļa – 24 darba dienas, neskaitot svētku dienas.
Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās domes darbības laiku.
Drīkst
2011. gadā pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu un darbinieku motivēšanu (izņemot pašvaldības domes deputātus), var viņiem noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, bet ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Šādu darbinieku skaits, kuriem var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt desmit procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita.
Likums atļauj apmaksāt pašvaldību institūciju darbinieku darbu, kas ieguldīts starptautiskos sadarbības līgumos – pašvaldības institūcija no starptautiskās sadarbības līgumos iegūtajiem līdzekļiem maksā par to darbinieku paveikto darbu, kuri ir tieši iesaistīti šo sadarbības līgumu izpildē.
Pašvaldības institūcija iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt vairākus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus – darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām, vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. – 4. klasē, ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā, kā arī vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, darbiniekam vai viņa bērnam absolvējot izglītības iestādi.
Pašvaldības budžeta ietvaros atļauta naudas balvas izmaksa vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar darbiniekam vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu (sasniegumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu šīs institūcijas mērķu sasniegšanā.
Pēc 1. marta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldības institūcija iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos var paredzēt līdzekļus amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu nodrošināšanai. (MK noteikumu projektu par valsts un pašvaldību kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem LPS 14. februārī nosūtīja visām pašvaldībām.)
Amatpersonai (darbiniekam) un pašvaldības institūcijas vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ja darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par desmit darba dienām pēc kārtas, bet, ja noteikta sešu dienu darba nedēļa – 12 darba dienām pēc kārtas.
Nedrīkst
Pašvaldības domes deputātam nav tiesību uz vispārējām piemaksām.
Atbilstoši grozījumam Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā 2011. gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Zeme un darījumi
Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” attiecībā uz darījumu izskatīšanas kārtību nosaka, ka novada dome izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu, kurš apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši MK izdotajiem noteikumiem vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas jomā, novada dome 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišana jānoformē izziņas veidā, un tā jāparaksta novada domes priekšsēdētājam. Izziņā jānorāda arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota šī izziņa. Šī norma gadījumā, ja notikušas izmaiņas pamatkapitālā, attiecas arī uz tādu statūtsabiedrību, kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima.
Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.
Dzīvokļa īpašums
Jaunā Dzīvokļa īpašuma likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību. Jaunajā regulējumā definēts dzīvokļa īpašuma jēdziens, atsevišķais īpašums un kopīpašums. Noteikta arī dzīvokļa īpašuma izveidošanas un nodibināšanas kārtība, izbeigšanās nosacījumi un dzīvokļu kopības statuss, kompetence un lēmumu pieņemšanas kārtība.
Saskaņā ar šo likumu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas sastāv no šā atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, turklāt šīs daļas tiesiski nav atdalāmas, kā arī daļa no kopīpašuma – ārējās norobežojošās un iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas un arī zemesgabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja. Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tajā skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka lēmuma pamata. Turklāt par likumīgu dzīvokļa īpašnieku var kļūt no brīža, kad tas ir ierakstīts zemesgrāmatā.
Īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, arī tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iemitināt tajā ģimenes locekļus un citas personas, nodot to lietošanā citām personām, iegūt no tā labumu, izmantot savas mantas pavairošanai, pārdot, dāvināt, ieķīlāt utt., ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Īpašnieka pienākumos ietilpst dalība dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, jāsedz izdevumi par mājas pārvaldīšanu, jāmaksā nodokļi un jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa īpašniekam ir jāpilda arī dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi un atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai un arī jāapmaksā mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņa, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Likumā uzsvērta dzīvokļu īpašnieku kopība – pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Kopības sastāvā ir visi konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki. Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas palielināšanu vai samazināšanu, lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu, pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā, kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu, atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību un citiem jautājumiem, kurus kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā; citādi savstarpēji vienojoties. Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šiem veidiem tie pieņemti. Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā.
Dzīvokļa īpašuma likumā arī noteikts, kādos gadījumos dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt atsevišķo īpašumu un pārbūvēt šo īpašumu norobežojošos logus un durvis un kad nepieciešama citu dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana.
Administratīvie pārkāpumi
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka, ka naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem (darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā, vides, vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā, rūpniecībā, elektriskās un siltuma enerģijas izmantošanā un metroloģijā, komercdarbībā, transportā, ceļu un sakaru nozarē, ceļu satiksmē, būvniecībā, pilsoņu dzīvokļa tiesību ievērošanā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā, lauksaimniecībā, īpašuma, veterināro un pārtikas aprites prasību ievērošanā, muitas, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu, patērētāju tiesību aizsardzības, korupcijas novēršanas, maksātnespējas, preses un citu masu informācijas līdzekļu, valsts valodas lietošanas un izglītības un sporta jomā, valsts simbolikas lietošanā, iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību, noteikto pārvaldes kārtību, kuros izpaužas necieņa pret tiesu un citi administratīvie pārkāpumi) pašvaldības institūcija uzlikusi līdz 2011. gada 31. decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.
Sabiedriskā transporta pakalpojumi
Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nosaka, ka ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos; no pašvaldību budžetu līdzekļiem – reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos par to sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu, kas pārsniedz šo pakalpojumu nodrošināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvarus, un pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos; no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Atkritumu apsaimniekošana
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā nosaka, ka pašvaldībai saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā jānosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma sniegšanai. VARAM divu nedēļu laikā izvērtē to atbilstību normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem un informē konkrēto pašvaldību. Ja ministrijai ir iebildumi, pašvaldība saņem atzinumu un pēc tam nosūta VARAM saistošo noteikumu precizēto projektu, pievienojot informāciju par ministrijas atzinumā izteiktajiem iebildumiem, kuriem pašvaldība nepiekrīt.
Izglītība
2011. gada 1. februāra MK noteikumi nr. 89 “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas īsteno aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja audzēknis bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu. Ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, tad izglītības iestādei jāinformē audžuģimene, aizbildnis vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs, nevis vecāki. Noteikumi attiecas uz bērniem (no piecu gadu vecuma) pirmsskolas izglītības iestādēs un nepilngadīgiem izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Izglītības iestādes vadītājam jānosaka kārtība, kādā katru dienu reģistrē audzēkņu ierašanos vai neierašanos, kā arī persona, kuru vecāki informē, ja bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, un kārtība, kādā viņi to dara, tāpat arī persona, kura ir atbildīga par vecāku informēšanu, ja bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi.
2010. gada 28. decembra MK noteikumi nr. 1206 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai” nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām to vispārējās izglītības iestāžu skolēnu ēdināšanai, kuras īsteno pamatizglītības programmas, un valsts budžeta līdzekļu apmēru viena izglītojamā ēdināšanai dienā – 0,80 latu dienā. Pašvaldībai jānodrošina 1. klašu audzēkņu ēdināšana atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par prasībām vienas dienas pusdienu ēdienkartei. Pašvaldība atbilstoši 1. klases izglītojamo skaitam sadala valsts budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām izglītības iestādēm 1. klases izglītojamo ēdināšanai, un, ja izglītības iestādē ir neizmantoti valsts budžeta līdzekļi, skolas direktors ir tiesīgs tos izlietot citu klašu audzēkņu ēdināšanai.
2011. gada 1. februāra MK noteikumi nr. 106 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs” mazina administratīvo slogu programmas izmantotājiem – atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēm un vienkāršo pretendentu apstiprināšanas procedūru. Tāpat kā līdz šim ES atbalstu varēs saņemt par vairāku piena produktu piegādi pirmsskolas un 1. – 12. klašu bērniem un jauniešiem Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Nemainīgs ir arī ES atbalsta apmērs – termiski apstrādātam pienam ar vai bez piedevām un raudzētiem piena produktiem ar vai bez augļu sulas piedevas piemēro atbalsta likmi 18,15 eiro, bet raudzētiem piena produktiem – 16,34 eiro uz 100 kilogramiem produkcijas. Šogad valsts līdzfinansēs ES atbalstu termiski apstrādāta piena (iepakojumā virs 250 mililitriem) piegādei pirmsskolas un 1. – 4. klašu skolēniem. Tādējādi šie audzēkņi varēs katru mācību dienu saņemt glāzi piena bez maksas. Lai samazinātu administratīvo slogu, visiem pretendentiem – izglītības iestādei, produktu ražotājam un pašvaldībai – tagad jāaizpilda viena veidlapa. Informāciju par pieteikšanās kārtību, aizpildāmajiem dokumentiem, nepieciešamās uzskaites kārtošanu un citiem ar programmu saistītiem jautājumiem var iegūt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā: www.lad.gov.lv un LAD pa tālruņiem 67878958; 67027888.
Profesionālā izglītība
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nosaka, ka profesionālās izglītības iestādei, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kuras dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, ir tiesības papildus veikt reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas. Profesionālās izglītības iestāde, kurai piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, ir tiesīga savā nosaukumā ietvert vārdus “profesionālās izglītības kompetences centrs” un saņemt valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai.
Nodarbinātība
Ar 2011. gada 25. janvāra MK noteikumu nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem atzīti MK 2008. gada 10. marta noteikumi nr. 166. Jaunie noteikumi nosaka nodarbinātības un bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus un kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, ievērojot pasākumu īstenotāju noteikto izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, ES struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Noteikumos precīzi paredzēts, kā jāizvērtē pretendenti pasākumu īstenošanai. Valdība apstiprinājusi arī citas izmaiņas ar mērķi ļaut nodarbinātības atbalsta pasākumus saņemt bezdarbniekiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams. Tā, piemēram, ja bezdarbnieks, kura apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, iesaistīsies kādā NVA piedāvātajā pasākumā, viņam tā laikā (līdz sešiem mēnešiem) nodrošinās bērna pieskatīšanu. Lai saņemtu šo atbalstu, bezdarbniekam jāatbilst vienam no kritērijiem: viņam ir noteikta invaliditāte; ir viena vecāka ģimene, kurai ir viens vai vairāki apgādājamie; ir divi vai vairāki apgādājamie; bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu. Tāpat paredzēts no sešiem līdz trim mēnešiem samazināt termiņu, kurā darba devējam ir pienākums nodibināt darba tiesiskās attiecības ar bezdarbnieku, kurš apmācīts pēc konkrētā darba devēja pieprasījuma. Stingrāka atbildība paredzēta arī bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Ja kāds paša vainas dēļ bez attaisnojoša iemesla nevarēs nokārtot eksāmenu pasākumā “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve”, tas būs jādara par saviem līdzekļiem.
Vide
2011. gada 25. janvāra MK noteikumi nr. 83 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” nosaka kārtību, kādā jāveic paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kā arī minimālās prasības paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību. Tāpat noteikumos aprakstīts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma saturs un sagatavošanas kārtība, kā arī kārtība, kādā sabiedrība tiek informēta par ziņojumu, un paziņojuma publicēšanas kārtība. Līdz šim ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra bija veicama “divpakāpju” sistēmā – ierosinātājs izstrādāja darba ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu un organizēja sabiedrisko apspriešanu. Pēc tam Vides pārraudzības valsts birojs sagatavoja atzinumu, kurā norādīja, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi. Ņemot vērā atzinumā norādīto un iesniegtos sabiedrības ierosinājumus, ierosinātājs gatavoja noslēguma ziņojumu. Sagatavotais noslēguma ziņojums tika iesniegts VPVB. Šajā posmā notika sabiedriskā apspriešana, un VPVB vēlreiz sniedza atzinumu, ko ņēma vērā, lemjot par paredzētās darbības akceptu. Kopš šāgada 1. janvāra šī “divpakāpju” sistēma aizstāta ar “vienpakāpes” sistēmu. Tas ļaus samazināt kopējo IVN procesa termiņu vidēji par diviem mēnešiem. Šie noteikumi ir saistoši arī pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017