Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 17:24
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Pļavniekos jauni dzīvokļi gandrīz 500 rīdzinieku ģimenēm
19. janvārī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko atklāja pašvaldības dzīvojamo namu kompleksa Ulbrokas ielā 13 (Pļavniekos) pirmo kārtu un pasniedza atslēgas pirmajiem dzīvokļu īrniekiem. Līdz ar to dzīvokļa jautājums atrisināts gandrīz 500 ģimenēm. Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” sadarbībā ar SIA “Skonto būve” pabeiguši būvniecību trīs 12 stāvu ēkām ar 480 dzīvokļiem. Kopējā triju māju izbūvētā platība pārsniedz 31 tūkstoti kvadrātmetru. No pabeigtajiem 480 dzīvokļiem 168 ir vienistabas, 192 – divistabu, 72 – trīsistabu un 48 – četristabu dzīvokļi. Līdz šāgada 30. jūlijam plānots uzcelt vēl divas ēkas ar 312 dzīvokļiem. Tuvākajā laikā tiks pabeigta arī daudzstāvu autostāvvietas būvniecība.
“Koka Rīgas” pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu
Savukārt 27. janvārī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām rīdzinieku paaudzēm topošā koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” (Krāsotāju ielā 12) pamatos. Šā koka ēku renovācijas centra izbūve tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Rīgas domes finansētā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros. Projekta ieviešana uzsākta pērnā gada aprīlī, Rīgas domei noslēdzot vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta īstenošanu. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Austrumu izpilddirekciju, un tā mērķis ir attīstīt Grīziņkalna koka arhitektūras kultūrvēsturisko kompleksu kā starptautiski atzītu nacionālās nozīmes kultūras tūrisma produktu, veicot Grīziņkalna koka arhitektūras restaurāciju, rekonstrukciju un apkārtējās vides infrastruktūras sakārtošanu, kā arī teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma mārketinga pilnveidošanu. Ēka Krāsotāju ielā 12 vēsturiski nozīmīga ar to, ka tā ir vecākā ēka, kas saglabājusies kopš 1870. gada. Koka ēku renovācijas centrā tiks nodrošināta informācija par koka būvju atjaunošanas tehnoloģiju, nojaukto ēku vēsturisko detaļu un renovācijas materiālu pieejamību, te varēs veikt nelielu vēsturisko ēku detaļu renovēšanu, kā arī iepazīties ar analogu praksi Eiropas Savienības valstīs. Centrā būs pieejama plaša informācija par Grīziņkalna apkaimi un tās kultūras tūrisma objektiem.
Talsu novada Sabilē atklāts sporta centrs
Kaut gan Sabiles sporta halle ar nosaukumu “Sabiles sporta centrs” darbojas kopš pagājušā gada decembra, svinīgā atklāšanas ceremonija notika 27. janvārī, un tajā klātesošos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Daiga Reča, Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Draguns un Sabiles vidusskolas direktore Ilze Bērziņa. Jau 2004. gadā Sabiles novada dome pieņēma lēmumu par projektēšanas un būvniecības uzsākšanu. Būvniecības darbi šajā sabilnieku ilgi gaidītajā sporta būvē tika uzsākti 2005. gadā. Pēc halles būvniecības pirmās kārtas pabeigšanas tie apstājās trūkstošā finansējuma dēļ, un to turpināšanas iespējas bija neskaidras. 2008. gada sākumā Sabilē viesojās Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš uzklausīja sabilnieku problēmas un solīja rūpēties, lai sporta būves celtniecība tiktu pabeigta, kā arī iedrošināja iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties savu ieceru īstenošanā. Jau tā paša gada martā Sabilē notika morālā atbalsta akcija sporta halles celtniecības turpināšanai. Laukumā pie Sabiles vidusskolas skolēni, skolotāji, iedzīvotāji un ielūgtās amatpersonas izveidoja dzīvo uzrakstu “HALLE”, šādā veidā darot zināmu plašākai sabiedrībai Sabiles sporta halles neskaidro likteni un paužot vēlmi, lai celtniecības darbi iesāktajā objektā tiktu turpināti. Akcijas iniciatori bija projekta “Jaunieši vēro” dalībnieki. Pa šo laiku klājies visādi, līdz šis jautājums, pateicoties Talsu novada pašvaldībai, sekmīgi atrisināts, un 2010. gada 2. decembrī sporta halles ēka nodota ekspluatācijā. Pēc finansiālajiem aprēķiniem, Sabiles halles celtniecība piecu gadu garumā kopumā izmaksājusi aptuveni vienu miljonu 61 tūkstoti latu. Tagad jaunajā un plašajā ēkā notiek dažādas nodarbības un sacensības, iegādāts arī nepieciešamais aprīkojums un inventārs Sabiles vidusskolas audzēkņu sporta stundu un nodarbību organizēšanai.
Ventspilī uzsākts pēdējais etaps pils rekonstrukcijā
9. februārī Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī, iemūrējot pils sienās ķieģeļus ar Ventspils ģerboņa nospiedumu, svinīgi tika uzsākts pils restaurācijas darbu noslēdzošais posms. Viens no ķieģeļiem bija īpašs – tajā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ievietoja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pašlaik Latvijas Republikā apgrozībā esošo naudu. Pašrocīgi pils sienā ķieģeļus iemūrēja gan pilsētas mērs un viņa pirmie vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, gan priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, izpilddirektors Aldis Ābele, Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone, projekta autori – arhitekts Pēteris Blūms un Inguna un Holgers Ēleri, projekta īstenotāji – pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš, kā arī pašvaldības iestādes “Ventspils muzejs” komanda – krājuma glabātāja Ingrīda Štrumfa, vadošais pētnieks Armands Vijups un direktore Margarita Marcinkeviča. Projekts “Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcijas, renovācijas un ekspozīcijas izveide” tiks īstenots līdz 2012. gada maijam. Atbilstoši arhitekta Pētera Blūma un SIA “H2E” izstrādātajiem projektiem tiks veikta ordeņa pils nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas restaurācija un ekspozīcijas izveide, pils un tās kompleksā ietilpstošo ēku fasāžu restaurācija, kā arī mūra sētas rekonstrukcija un renovācija. Projekta realizācijas kopējās izmaksas ir 1,4 miljoni lati, no tiem 1 197 471 lats ir ERAF finansējums, 179 782 lati – Ventspils pilsētas pašvaldības finansējums un 31 701 lats – valsts budžeta dotācija. Ventspils pilsētas pašvaldība kārtējā budžeta ietvaros finansē arī ekspozīcijas izveidei nepieciešamo vēstures un mākslas priekšmetu iegādi un restaurāciju. 2011. ir pils pastāvēšanas 721. gads. Visai iespējams, ka tās vecums ir vēl lielāks. Tā bijusi Livonijas ordeņa bruņinieku mītne, viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes pilīm, cietums, kazarmas, tad – pamesta, brūkoša celtne… Kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas deviņdesmitajos gados rūpes par Livonijas ordeņa pili uzņēmusies Ventspils pilsētas pašvaldība – izstrādājusi tās atjaunotnes koncepciju un mērķtiecīgi to īstenojusi, ieguldot tās attīstībā vairāk nekā trīs miljonus latus. Pašvaldības ieguldījums nesis augļus, jo Livonijas ordeņa pils kļuvusi par plaši atpazīstamu pilsētas simbolu un iecienītu apskates objektu gan tuviem un tāliem pilsētas viesiem, gan pašu ļaudīm – ventspilniekiem. Būvniecības darbus veiks SIA “Pilsbūve”, bet būvuzraudzību – SIA “Būves un būvsistēmas”. Vēl viena laba ziņa – restaurācijas darbi tiks organizēti tā, lai netraucētu pils apmeklētājiem apskatīt gan ekspozīciju un izstādes, gan apmeklēt muzeja organizētos pasākumus.
Kuldīgai devīze un “Kuldīgas stāsti”
Konkursā par Kuldīgas tēla izstrādi par labāko atzīta devīze “Kuldīga – pilsēta ar dvēseli”, un balva piešķirta tās autoram – rīdziniekam Agrim Aucem. Konkursa komisija nolēmusi rīkot atklātu otrās kārtas tēla konkursu ar mērķi iegūt arī jaunu Kuldīgas logo, nosakot, ka tas jāveido saskaņā ar jauno devīzi. Komisija uzskata, ka vārds “dvēsele” piešķir Kuldīgai dziļumu, kvalitāti un vērtību, un dvēsele ir Kuldīgas pievienotā vērtība, kas to atšķir no citām. Jauno devīzi Kuldīgas tūrisma attīstības centrs plāno izmantot jau šogad – pirmām kārtām izvietojot to Kuldīgas tūrisma brošūrās, kam būs revolucionārs un inovatīvs noformējums. Nesen prezentāciju piedzīvojis arī Ievas Benefeldes un Alana Perševica veidotais DVD disks “Kuldīgas stāsti” – trīs uzfilmēti stāsti, kam doti nosaukumi “Iepazīt”, “Iemīlēt” un “Atgriezties”, un tos izstāstīt palīdz paši kuldīdznieki.
Liepājai savs “nacionālais” ēdiens
25. janvārī restorānā “Pastnieka māja” notika kārtējā tūrisma nozares un Liepājas pilsētas domes pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika degustēts astoņu pavāru gatavotais Liepājas “nacionālais” ēdiens – auksti kūpināta menca ar kartupeļiem, sīpoliem, dillēm un saldo krējumu. “Man ir liels prieks, ka senlolotā recepte par Liepājai raksturīgo ēdienu nu īstenota – ēdiens tiešām gards, sātīgs un jūras pilsētai atbilstošs. Tagad recepte visiem pavāriem ir zināma un atliek tikai izdomāt Liepājas īpašajam ēdienam nosaukumu,” atzīst Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Recepte par auksti kūpinātu mencu ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm meklējama jau 17. gadsimtā, kad Liepājas apkaimes iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību. “Šī ir senaizmirsta, bet atkal gaismā celta recepte,” pauž vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. Lai ikvienam būtu skaidra Liepājas “nacionālā” ēdiena vēsture, tiks izveidots stāsts par ēdiena pirmsākumiem, ar ko ikviens gardēdis varēs iepazīties kafejnīcu ēdienkaršu piedāvājumā. Oficiāla pilsētas “nacionālā” ēdiena atklāšana notiks maija beigās Līvas tirgus festivāla laikā, kad liepājniekiem un pilsētas viesiem būs iespējams mieloties ar pilsētai raksturīgo un unikālo ēdienu. Paredzēts, ka īpašā maltīte tiks gatavota daudzās pilsētas kafejnīcās un restorānos un pasniegta Liepājas keramiķu gatavotos podiņos. Liepājas Universitātes valodnieki patlaban meklē piemērotākos variantus Liepājas “nacionālā” ēdiena nosaukumam.
Liepājā atklātas Valtera bibliotēkas jaunās telpas
11. februārī pēc rekonstrukcijas Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Laumiņa” Krūmu ielā 29 oficiāli atklāja Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāles – Valtera bibliotēkas – jaunās telpas. Atklāšanā piedalījās domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, kura tieši rosināja bibliotēkas pārcelšanu uz jaunajām telpām. Tagad atjaunotā, gaišā un nosiltinātā ēka, kurā darbojas gan interešu izglītības pulciņi, gan bibliotēka, kļuvusi par modernu kultūras un izglītības centru Laumas mikrorajonā. Jaunajās bibliotēkas telpās ir gan bērnu stūrītis, gan lasītava, lielākā daļa grāmatu krājuma izvietoti jaunos plauktos. Telpas atrodas pirmajā stāvā, kur var ērti piekļūt arī pensionāri un māmiņas ar maziem bērniem. Īpašu pateicību pelnījusi BJC direktore Inga Auziņa, kura ēkas iekšpuses atjaunošanai spējusi piesaistīt ievērojamu ASV vēstniecības finansiālu atbalstu. Savukārt ēkas fasāde atjaunota un nosiltināta ar ES projektu atbalstu. Valtera bibliotēka dibināta 1967. gada novembrī, un šīs bibliotēkai ir jau piektās telpas.
Zemgalieši kopā ar Lietuvas partneriem gādā par tīrāku ūdeni Lielupes baseinā
Zemgales plānošanas reģiona administrācija kā vadošais partneris sākusi jauna Latvijas–Lietuvas sadarbības programmas atbalstītā projekta ieviešanu, kas vērsts uz ūdens kvalitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu Lielupes baseina apsaimniekošanā pierobežas teritorijās. Savā ziņā tas ir turpinājums nesen īstenotajam Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītajam projektam, kura ieviešanas laikā zemgalieši veica lietus kanalizācijas sistēmas izbūvi Bauskā pie Mēmeles ieteces Lielupē un izstrādāja tehnisko projektu lietusūdens savākšanas sistēmai 59 hektāru platībā Mūsas upes apkaimē. Savukārt Jelgavas novada Kalnciema un Elejas ciematam izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums lietusūdens kanalizācijas sistēmas izbūvei, veikta iepriekšējā izpēte Svētes upes krastu sakārtošanai piecu kilometru garumā Svētes pagastā, Staļģenē un Līvbērzē. Lielupes un Svētes krastos ierīkotas laivu piestātnes un atpūtas vietas. Bauskā un Gailīšu pagastā trīs atsevišķos Mūsas upes posmos veikta upes gultnes tīrīšana un izveidotas divas labiekārtotas atpūtas vietas. Jaunā projekta “Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā” ieviešanā bez jau agrākajiem sadarbības partneriem – biedrības “Baltijas Vides forums” un Bauskas novada pašvaldības – pirmo reizi iesaistījusies arī Dobeles un Rundāles novada pašvaldība. Lietuvas pusē sadarbība turpināsies ar Biržu Reģionālā parka administrāciju, biedrību “Baltijos aplinkos forumas” un Pakruojas rajona pašvaldību. Arī šā projekta mērķis ir uzlabot Lielupes upes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai un tās plānošanai pierobežas – galvenokārt lauku teritorijās, vienlaikus paaugstinot iedzīvotāju zināšanas un prasmes. Lai to sasniegtu, Bauskas novadā, piemēram, izstrādās desmit tehniski ekonomiskos pamatojumus un piecās vietās upju krastos labiekārtos atpūtas vietas. Tāpat iecerēts piecās vietās Mēmelē, Mūsā un Lielupē veikt upes gultnes tīrīšanu. Arī Rundāles novada pašvaldība divos Lielupes posmos tīrīs upes gultni, Mežotnes pilskalna teritorijā tūristu ērtībām izbūvēs kāpnes, ierīkos ugunskura vietas, uzstādīs solus un galdiņus un atjaunos un labiekārtos senu dzidrā ūdens avotiņu. Savukārt dobelnieki pievērsīsies vides aizsardzībai Gardenes daudzdzīvokļu māju mikrorajonā.
Veikta rekonstrukcija Kokneses kultūras namā
Pagājušā gada nogalē Kokneses kultūras namā tika īstenots ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projekts “Kokneses kultūras nama rekonstrukcija”. Kultūras nama vēsture sākās pagājušā gadsimta 50. gados, bet aktīva kultūras dzīve Koknesē noris jau kopš 1868. gada. Šobrīd kultūras namā darbojas desmit pašdarbības kolektīvi ar 300 dalībniekiem, no tiem astoņi piedalījās 2008. gada Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Šeit regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi, koncerti un izrādes, kā arī tradicionālie saieti un festivāli. Gada laikā kultūras nama telpās notiek vairāk nekā 40 pasākumu, kurus apmeklē līdz 6000 apmeklētāju. Tā kā telpas bija nolietojušās, jo iepriekšējais remonts veikts pirms 30 gadiem, nācās veikt rekonstrukciju, lai varētu pilnīgāk izmantot ēku un pilnvērtīgi un kvalitatīvi turpināt visus darbus Kokneses kultūras namā, attīstot jaunas idejas, kas saistītas ar novada iedzīvotāju interešu izglītības un atpūtas organizēšanu un pašdarbības kolektīvu gatavošanos 2013. gada Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Rekonstrukcijas darbu laikā tika veikti aktu zāles un atsevišķu telpu remontdarbi, sienu remonts, grīdas siltināšana un remonts, kā arī iekšējā aukstā un karstā ūdens, kanalizācijas un ventilācijas sistēmas ierīkošana, elektroapgādes rekonstrukcija un zāles akustikas uzlabošana. Projekta kopējās izmaksas bija 148 282 latu (ES līdzfinansējums – 110 621 lats, bet pašvaldības līdzfinansējums – 37 662 lati).
Riebiņu un Preiļu pašvaldībai sadarbības līgums ar baltkrieviem
24. janvārī Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs un Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Glubokoje rajona deputātu padomes priekšsēdētāja Valentīna Semčonoka parakstīja pašvaldību sadarbības līgumu. Tā ietvaros pašvaldības sadarbosies pasākumu organizēšanā, ekonomikas, vietējās pārvaldes, veselības aizsardzības, lauksaimniecības, uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības jomā, kā arī sportā un tūrismā. Plānots sadarboties arī Eiropas Savienības fondu un pārrobežu programmu projektu īstenošanā. Savulaik baltkrieviem sadarbības līgums bija noslēgts ar bijušo Preiļu rajona padomi.
Daugavpils dzemdību nodaļā atklāta glābējsilīte
28. janvārī Daugavpils reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļā svinīgi tika atklāta glābējsilīte. Atklāšanā piedalījās veselības ministrs Juris Bārzdiņš, labklājības ministre Ilona Jurševska, Saeimas deputāti un Daugavpils domes vadība un deputāti. Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka šis projekts ir emocionāli saviļņojošs un sabiedrībai un valsts nākotnei svarīgs veikums. Reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis pievērsa uzmanību faktam, ka šie ir dubulti svētki slimnīcai, jo nule uzsākusi darbu arī jaunā dzemdību nodaļa. Visi klātesošie atzina, ka tas ir svētīgs darbs, bet vēlēja, lai silīte stāvētu tukša, taču, ja izdosies glābt kaut viena bērna dzīvību, projekta misija būs izpildīta.
Amatierteātru parāde “Kaudzēm smieklu” Rēzeknes novada Feimaņos
Smiekli ir labākās zāles! Tam piekrita visi klātesošie, kuri 11. februāra vakarā bija sapulcējušies uz amatierteātru parādi “Kaudzēm smieklu”. Šogad pasākums notika Feimaņu kultūras namā, un tajā piedalījās 21 kolektīvs no Rēzeknes un Viļānu novada. “Ja tevi tā kā vēdergraizes/ Moka slimības un raizes,/ Saņem drosmi – iesmejies!/ Un ķibeles drīz atkāpsies.” Ar šo draisko pamācību pasākumu atklāja Feimaņu pagasta pārvaldes vadītāja Anita Verčinska un piebilda: “Šī recepte ir ļoti laba – blakusparādību nav! Tikai nebrīnieties un neņemiet ļaunā, ja blakussēdošais kaimiņš sāks nekaunīgi smieties!” Vakara gaitā piepildījās arī viņas vēlējums māksliniekiem – publika bija atsaucīga, uzticīga, pozitīva un pats galvenais – neskopojās ar aplausiem. Savukārt skatītājiem bija iespēja redzēt skečus, kas lika no sirds, līdz pat asarām izsmieties. “Uzdrošinieties sapņot un piepildīt savus sapņus! Vienmēr domājiet – es to varu! Un dariet!” tā visiem klātesošajiem novēlēja Gaigalavas pagasta kultūras nama amatierteātris “Apīnis”. Cik skaista gan būtu pasaule, ja mēs uzklausītu šos vārdus ar sirdi un savās dzīves gaitās kaut dažreiz pie tiem atgrieztos!
Valkā tapusi grāmata mākslas skolu audzēkņiem
14. janvārī Kultūras ministrijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā Rīgā un 21. janvārī Valkas novada Centrālajā bibliotēkā notika Valkas Mākslas skolas pedagoga Dr. Aivara B. Ikšeļa mākslas vēstures grāmatas bērniem un jauniešiem “Ceļojums mākslas pasaulē” atvēršana. Latvijas mākslas skolu pastāvēšanas vēsturē šis ir pirmreizējs notikums, jo tapusi pirmā mācību grāmata, enciklopēdija, neliels mākslas darbu albums vienā grāmatā Latvijas mākslas skolu audzēkņu apmācībai un citiem interesentiem. Grāmatā apkopots mākslas vēstures gājums no pirmsākumiem līdz pat 21. gadsimta sākumam.
Kocēnu novada Dikļos veido izglītības un aktivitāšu centru
Biedrība “Dikālieši” informē, ka Kocēnu novada Jura Neikena Dikļu pamatskolas telpās noslēgušies remontdarbi, kā rezultātā drīzumā darbu uzsāks izglītības un aktivitāšu pakalpojumu centrs. Apvienojot divas klašu telpas, izveidota plaša, ar nepieciešamajām mēbelēm aprīkota telpa, kur norisināsies jaunā izglītības un aktivitāšu pakalpojumu centra aktivitātes. Pēc mācību stundām šeit pulcēsies skolēni, lai kvalificēta pedagoga vadībā pildītu mājasdarbus un saņemtu karjeras konsultācijas. Pensionāru biedrībai centra telpas būs tikšanās, nodarbību un saviesīgu pasākumu norises vieta. Plānots regulāri organizēt vieslekcijas un apmācības, kurās piedalīsies konkrētās nozarēs atpazīstami un veiksmīgi cilvēki, kuri, daloties pieredzē un zināšanās, motivēs iedzīvotājus pilnveidoties un tiekties pēc izaugsmes. Projekta ietvaros iekārtota arī ekspozīcija par izglītības attīstību Dikļu pagastā. Projektā ar 10% līdzfinansējumu iesaistījusies arī Kocēnu novada pašvaldība.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017