Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 10:48
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Pirms pieciem gadiem ar Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Reģionālo ES struktūrfondu informācijas centru izveide un darbība” palīdzību Latvijā atbilstoši plānošanas reģionu skaitam tika izveidoti pieci reģionālie Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centri. Novērtēt to lomu un ieguldījumu Eiropas naudas apguves veicināšanā un palīdzības sniegšanā gan pašvaldībām, gan nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem mēģinājām sarunā ar Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra (SIC) vadītāju DACI GRĪNBERGU un vecāko ekspertu ĢIRTU KINDZULI.
– Vispirms, lūdzu, nedaudz atskatīsimies vēsturē – ar kādu mērķi šādi centri tika izveidoti?
– Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs izveidots 2006. gada martā, un tas bija otrais aiz Latgales plānošanas reģiona centra. Pavisam šādi centri Latvijā ir pieci: Latgales plānošanas reģiona struktūrfondu informācijas centrs atrodas Daugavpilī, Zemgales plānošanas reģiona – Jelgavā, Kurzemes – Saldū un Vidzemes – Alūksnē, un šo centru izveide bija Finanšu ministrijas iniciatīva. Galvenās centra funkcijas ir informēšana un konsultēšana ar mērķi paaugstināt ES struktūrfondu finansējuma apguves efektivitāti Rīgas plānošanas reģionā. Centra darbinieki sniedz informāciju par Eiropas Savienības un citu finanšu līdzekļu pieejamību un vadību un konsultē projektu pieteicējus par pieteikšanās kārtību, projekta pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai nepieciešamo dokumentāciju, projekta atbilstību reģiona attīstības plānam, palīdz sameklēt projekta partnerus, ja tas nepieciešams, nodrošina ar informatīvajiem materiāliem par ES struktūrfondiem gan pašvaldības, gan arī nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus. Tās ir trīs galvenās mērķa grupas, bet, protams, jebkurš interesents var nākt uz centru un konsultēties par savu ideju realizēšanas iespējām un finanšu avotiem vai arī pieteikties mūsu jaunumu saņemšanai elektroniskā veidā. Rīkojam arī seminārus, apmācības, konferences un forumus.
– Cik liela ir Rīgas SIC “saimniecība” jeb aptveramā teritorija?
– Līdz administratīvi teritoriālajai reformai 2009. gadā Rīgas plānošanas reģionā bija pavisam 75 pašvaldības jeb toreizējais Tukuma, Ogres, Limbažu un Rīgas rajons, kā arī galvaspilsēta un Jūrmalas pilsēta. Pēc 2009. gada jūnija mūsu plānošanas reģionā ietilpst 30 pašvaldības – 28 novadi un divas lielās pilsētas – Rīga un Jūrmala. Rīgas SIC organizē dažādus informatīvos pasākumus Rīgā un reģiona pašvaldībās, aptverot plašu interešu jomu – informējam gan par fondiem un programmām pašvaldībām, gan lauku attīstības iespējām, gan atbalstu nevalstisko organizāciju darbībai un uzņēmējiem iesācējiem. Esam tikušies ar speciālistiem ikvienā Rīgas plānošanas reģiona novadā, lai izzinātu katras pašvaldības intereses, ieceres un resursus ES fondu piesaistē un vienotos par sadarbības iespējām un nepieciešamo SIC atbalstu. Protams, mēs paši jau neiesniedzam projektus, taču aktīvi strādājam, lai iesniedzamo, atbalstīto un realizēto projektu skaits Rīgas reģionā pieaugtu, un esam pārliecināti, ka daļa finansējuma apguvē ir arī mūsu centra ieguldījums.
– Lai par visu spētu informēt un sniegt padomus, kā paši iegūstat informāciju?
– Jaunumi par struktūrfondu projektu konkursiem regulāri tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”, par citiem Eiropas fondiem un programmām uzzinām gan no Eiropas kontaktpunktiem Latvijā, gan dažādiem citiem avotiem. Rīgas SIC sadarbības partneri ir nozaru ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Nodarbinātības valsts aģentūras reģionālās pārstāvniecības, reģionālie plašsaziņas līdzekļi, NVO resursu centri, uzņēmēju apvienības un citi. Sekojam līdzi informācijai, ko sniedz iestādes, kas pārvalda konkrētās programmas, turklāt nevis pastarpināti, bet saņemam to no tiešā programmas administratora, un, ja ko papildinām vai mainām, savas ziņas vienmēr saskaņojam. Mūsu centrs sniedz informāciju ne tikai par struktūrfondiem. Analizējot informācijas sadalījumu attiecībā uz pašvaldībām, tikai piektā daļa no visa apjoma ir par struktūrfondu iespējām, 20 procentu ir par lauku attīstības programmu un 60 procenti – par pārējām Eiropas un arī citu valstu atbalsta programmām (Ziemeļvalstu, pārrobežu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta u.c.). Lai spētu orientēties lielajā informācijas klāstā un atlasītu to, kas attiecas tieši vai nu uz pašvaldībām, vai nevalstiskajām organizācijām, vai uzņēmējiem – šīs iemaņas, zināšanas un prasmes nerodas vienā dienā, bet izaugušas vairāku gadu laikā un liecina par mūsu speciālistu kompetenci.
– Kas jūs atšķir no citiem informācijas sniedzējiem?
– Rīgas SIC pirmām kārtām informē par obligāto – Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, taču sniedzam informāciju arī par citām Eiropas programmām, lauku programmu un dažādu fondu piedāvājumu. Īstenībā jau mums vajadzētu saukties par reģionālo Eiropas informācijas centru, jo piedāvājam daudz plašāku informāciju, turklāt strādājam, vadoties pēc mērķgrupu nepieciešamības, nevis konkrētās informācijas nodošanas. Šī ir tā atšķirība starp mums un fondus administrējošām iestādēm, kuras arī nodarbojas ar informēšanu. Ministrijas vai sadarbības iestādes, gatavojot konkrētās programmas un aktivitātes materiālus, publicē informāciju internetā, rīko seminārus un informē savu mērķgrupu. Taču mērķgrupai un konkrētajam saņēmējam interesē ne vien tobrīd aktuālais, bet visa informācija, kas attiecas uz viņu, garākā laikposmā. Mēs arī ļoti domājam par informācijas sistematizēšanu un esam apkopojuši ieceres, kā varētu uzlabot savu darbu.
– Un kas jau šobrīd ir jūsu stiprā puse?
– Savas darbības laikā Rīgas plānošanas reģiona SIC pilnveidojis sadarbību ar valsts iestādēm, pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām un piedāvā ikvienam bez maksas saņemt pilnvērtīgu informāciju par finanšu iespējām savas idejas īstenošanai, turklāt kompleksu informāciju gan par struktūrfondu, gan teritoriālās sadarbības programmu, Lauku attīstības programmas un citām atbalsta iespējām. Mūsu sniegtā informācija ir precīza un nāk no pirmavota, tāpēc arvien lielāks cilvēku skaits to novērtē kā uzticamu – kontaktu bāzē ir jau gandrīz divi tūkstoši interesentu, kas regulāri saņem ES fondu aktualitātes un informāciju par plānotajiem pasākumiem. Šādu informāciju var saņemt jebkurš, pierakstoties Rīgas SIC vietnē www.rpr.gov.lv/esfondi, sadaļā Jaunumi uz e–pastu. Mūsu stiprā puse ir mājaslapa, ko 2009. gadā apmeklējuši 25 tūkstoši, bet 2010. gadā – jau 37 tūkstoši, un daudzi to izmanto kā pamatavotu informācijas ieguvei. Īpaši lepojamies ar mājaslapā izveidoto finanšu avotu meklētāju.
– Cik cilvēku strādā Rīgas centrā un kas jūs uztur?
– Šobrīd mūsu centrs darbojas kā struktūrvienība Rīgas plānošanas reģiona ietvaros. Sakarā ar samazināto finansējumu centrā esam palikuši tikai trīs darbinieki – vadītāja un divi speciālisti. Daļēji mūs finansē valsts, daļēji saņemam finansējumu no Eiropas Savienības kā tehnisko palīdzību – Rīgas SIC darbība tiek finansēta nacionālās programmas projekta “Eiropas Savienības struktūrfondu tehniskā palīdzība Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra darbības nodrošināšanai” ietvaros. Visvairāk izjūtam lauku speciālista trūkumu. Iepriekšējā plānošanas periodā struktūrfondos ietilpa arī lauku atbalsta programma, un mēs patiešām daudz strādājām, lai Rīgas plānošanas reģionā tiktu pēc iespējas veiksmīgāk apgūti ES fondu līdzekļi ne tikai lielajos projektos, bet arī LEADER programmā, kas paredzēta lauku iedzīvotāju atbalstam. Pierīgā agrāk nebija LEADER partnerību, bet tagad 16 no 40 vietējās rīcības grupām, kas darbojas Latvijā, ir Rīgas plānošanas reģionā.
– Kādi bijuši oriģinālākie Pierīgas pašvaldību vai partnerību projekti?
– Negribētos kādu īpaši izcelt, taču nevar neatzīmēt Rīgas domes un speciālistu prasmi strādāt, tāpat radošu ideju netrūkst Salacgrīvai un vēl citām pašvaldībām, arī mazajām. Tā, piemēram, Kandavas novada tālais gals – Zante, Jaunpils novads, mazais Mazozolu pagasts – apbrīnojami, kā viņi strādā ar projektiem un spēj daudz izdarīt arī par salīdzinoši mazām naudiņām. Projekts jau ir metode, kā realizēt kādu savu ideju. Pašā sākumā jābūt idejai, vēlmei un nepieciešamībai kaut ko izdarīt, naudu vienmēr var atrast. Šādi ideju projekti ir Nīderlandes fonda KNHM atbalstītie, ar kuru palīdzību Latvijā izdarīts tik daudz labu lietu! Bet, atbildot uz jautājumu par oriģinālāko projektu, jāpiemin Kandavas partnerības pērnruden uzsāktā iniciatīva. Tā Pūres grupa iegādājusies mobilo sulu spiedi, izbrauc uz vietām, spiež sulu, ko uzreiz sapilda vakuuma pakās, un – dzer vesels!
– Kas jauns projektu jomā sagaidāms pašvaldībām šogad?
– Par struktūrfondiem īpašu jaunumu nav un nokavēt neko nevar, jo, jau plānošanas periodu sākot, mēs strādājām ar savām pašvaldībām, lai iepazīstinātu, kur būs iespējams iesniegt projektus un kam jāgatavojas – viss notiek atbilstoši plānošanas dokumentiem. Šajā plānošanas periodā attiecībā uz pašvaldībām palicis vairs tikai astes gals. Vairāk informācijas ir par citiem finanšu avotiem – tā saucamajiem norvēģu projektiem, Šveices instrumentu, Klimata pārmaiņu finansēšanas instrumentu, pārrobežu programmām. Iecerēts arī šogad rīkot tradicionālo konferenci pašvaldībām.
– Un ko jūs varat ieteikt, piemēram, jaunam cilvēkam, kurš atnāk pie jums un saka: man ir ideja, kā es to varētu īstenot?
– Tad mēs prasīsim, kas tā ir par ideju, un kopā skatīsimies savā finanšu avotu meklētājā. Ja šī ideja būs jau kā biznesa plāns, finansējumu tai noteikti piemeklēsim. Mums ir arī daudz informatīvo materiālu par visdažādākajiem fondiem un programmām. Jaunajiem uzņēmējiem paredzēta ERASMUS programma, vairākas Briseles programmas, darbojas biznesa inkubatori. Individuālās konsultācijas visvairāk meklē tieši komersanti – pērn mūsu centrs sniedzis gandrīz četrsimt konsultācijas uzņēmējiem. Taču jāpiemin divi novērojumi. Pirmais – nereti cilvēki ļoti bezatbildīgi izturas pret Eiropas naudu. Viņiem šķiet, ka Eiropa iedos grantu un varēs darboties; ja nesanāks, nav liela bēda – tie taču nav savi līdzekļi. Bet Eiropas nauda ir atbildība, turklāt gana liela, tāpēc biznesa plānam jābūt tādam, ar kuru iecerēts gūt peļņu. Ja šī ideja ir dzīvotspējīga arī bez Eiropas naudas, tad tā būs spējīga darboties arī ar to. Un otrs – Eiropas nauda vairāk domāta ne tradicionāliem, bet inovatīviem projektiem. Mums ļoti patīk jauniešu veselīgā pieeja fondu apgūšanas principam, jo viņi uzskata, ka vismaz daļu sava projekta jāspēj nofinansēt pašam, bez Eiropas atbalsta.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017