Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 17:09
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Www.lps.lv
LPS Domē
• 23. februārī Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdes darba kārtībā bija iekļauti vairāki svarīgi jautājumi – par sabiedriskā transporta organizēšanu pašvaldībās, valsts atbalstu pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanā, situāciju siltumapgādē, dzīvokļu pabalstiem un komunālo maksājumu parādiem. Dome pieņēma četras rezolūcijas un divus lēmumus.
Rezolūcijā par sabiedrisko transportu LPS Dome pieprasa Satiksmes ministrijai pārskatīt finansējuma sadali starp reģionālajiem vietējiem un reģionālajiem starppilsētu maršrutiem, atbalstot Autotransporta direkcijas piedāvājumu par 0,5 miljonu latu pārdali par labu vietējiem reģionālajiem maršrutiem un garantējot tiem finansējuma apjomu ne mazāku par 90% no 2010. gada līmeņa. LPS aicina Ministru kabinetu pēc saskaņošanas ar Pašvaldību savienību noteikt reģionālās kvotas sabiedriskā transporta dotācijām un pamatot tās ar kritērijiem nepieciešamā maršrutu tīkla apjoma un reisu intensitātes noteikšanai reģionos, kā arī zaudējumu kompensācijas sadalei starp reģioniem un pārvadātājiem, ņemot vērā ceļu kategoriju, iedzīvotāju blīvumu, pasažieru plūsmas virzienus, dažādu maršrutu tīklu mijiedarbību u.c.
Rezolūcijā par mērķdotācijām autoceļiem LPS aicina Satiksmes ministriju līdz 1. jūnijam izvērtēt minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai, saskaņot to ar Pašvaldību savienību un sagatavot priekšlikumus uzturēšanas finansēšanas normatīviem, kā arī Saeimai valsts budžeta grozījumos nodrošināt, lai mērķdotāciju apjoms pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai nebūtu zemāks par 2009. gada līmeni.
Rezolūcijā par neatliekamiem pasākumiem mājsaimniecību maksātspējas samazinājuma kompensācijai LPS aicina Saeimu un valdību nodrošināt valsts un pašvaldību vienādu solidāru līdzdalību dzīvokļa pabalsta finansējumā, līdz universālā pakalpojuma ieviešanai atteikties no PVN likmes paaugstināšanas siltumapgādei un strukturālo reformu ietvaros pārņemt no pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta finansēšanu.
Rezolūcijā par elektroenerģijas tarifu paaugstinājuma kompensāciju LPS aicina valdību un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju pārskatīt elektroenerģijas tarifus un nodrošināt visiem saprotamu un ekonomiski pierādāmu pamatojumu.
Dome pieņēma arī lēmumu par reformām veselības aprūpē, uzdodot Valdei izveidot darba grupu, kas sagatavotu konceptuālu risinājumu primārās un sekundārās veselības aprūpes turpmākajai attīstībai valstī, un lēmumu par elektroenerģijas tarifa pārsūdzēšanu.
LPS Domes sēdē piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un labklājības ministre Ilona Jurševska.
Dome nolēma kārtējo Latvijas Pašvaldību savienības kongresu sasaukt 20. maijā.
LPS Valdē
• 1. martā LPS Valdes sēdē apsprieda problēmas veselības aprūpē un izveidoja darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus strukturālajām reformām veselības aprūpes nozarē. Darba grupā ietilpst pa četriem pārstāvjiem no novadu un lielo pilsētu pašvaldībām – Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics, kā arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Valde arī diskutēja par situāciju profesionālās izglītības jomā un nolēma Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos profesionālās izglītības finansēšanas modeļu projektus apspriest LPS institūcijās un vienoties par kopēju LPS viedokli.
Valde vienojās nākamo LPS Domes sēdi sasaukt 20. aprīlī un uzaicināt uz to iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci un kultūras ministri Sarmīti Ēlerti.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
• 15. februārī LPS Tehnisko problēmu komitejas darba kārtības pirmais jautājums bija par elektroenerģijas tarifu izmaiņām un to ietekmi uz dažādām mājsaimniecību grupām un atbalstu atsevišķām patērētāju grupām. A/s “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss iepazīstināja ar paredzētajām tarifu izmaiņām, kas stājās spēkā 1. aprīlī. Turpmāk spēkā būs divi tarifi – starta tarifs, kas paliks tāds pats kā līdz šim – 0,0825 lati par kilovatstundu, un pamata tarifs – 0,1074 lati par kilovatstundu. Pēc 1. aprīļa visām mājsaimniecībām piemēros starta tarifu, un, ja līdz nākamā gada 1. aprīlim mājsaimniecība patērēs vairāk nekā 1200 kilovatstundu (vidēji 100 kilovatstundu mēnesī), turpmāk par patērēto enerģiju, sākot ar 1201. kilovatstundu, katru mēnesi būs jāmaksā jau pamata tarifs. Komiteja pieņēma lēmumu par “Latvenergo” tarifa izmaiņām, uzsverot, ka tarifu paaugstinājuma gadījumā netiek ievērots samērīguma princips, jo mājsaimniecībām, kas patērē mēnesī vidēji 200 kilovatstundu, elektrības rēķins, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugs par 28% jeb 49,56 latiem gadā; savukārt mājsaimniecības, kuras iztērē vidēji 300 kilovatu, par elektrību maksās par 33% jeb 89,12 latiem gadā vairāk nekā pērn.
LPS padomnieks Paulis Barons informēja par situāciju siltumapgādē un pašvaldību anketēšanas rezultātiem. Kopumā LPS saņemtas atbildes no 134 respondentiem (novadiem, pilsētām, pagastu pārvaldēm, uzņēmumiem) un apkopoti dati par 73 pašvaldībām. Tie liecina, ka mājsaimniecību parāds veido ap 60 miljoniem latu un kopumā parādi pieauguši trīs reizes. Komiteja atbalstīja izstrādāto Domes lēmuma projektu par neatliekamiem pasākumiem mājsaimniecību maksātspējas samazinājuma kompensācijai, kurā ietverti punkti gan par GMI un dzīvokļu pabalstiem, gan atsevišķi izstrādāta preambula, paužot LPS nostāju par PVN paaugstinājumu.
“Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Zane Libeka informēja par sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Komiteja atbalstīja priekšlikumu, ka šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu uz komersantu un māju ceļiem veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar “LVC”.
LPS padomnieks Aino Salmiņš iepazīstināja ar grozījumiem MK 2009. gada 26. oktobra noteikumos nr. 1226 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība”. Komiteja nolēma atbalstīt LPS sagatavoto atzinumu un iebildumus par šo grozījumu.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 15. februārī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas un Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu apakškomitejas sēdē piedalījās Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta direktors Broņislavs Mačuļskis un vietniece Judīte Suharevska, lai apspriestu jaunsargu apmācības programmu licencēšanu pašvaldībās un iepazīstinātu ar jaunsardzes kustību valstī. Komiteja vienojās, ka jaunsargu programmas licencēšanas problēmas risināšanā iesaistīsies LPS priekšsēdis un aicinās to darīt arī aizsardzības ministram.
Komitejas sēdē piedalījās arī Saeimas deputāte Iveta Grigule un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Daiga Reča. Komitejas dalībnieki apsprieda pedagogu darba samaksu un modeļa “nauda seko skolēnam” efektivitāti un tā ieviešanas problēmas un pretrunas un nolēma, ka LPS pārstāvji piedalīsies IZM darba grupā, kas veiks modeļa “nauda seko skolēnam” izvērtēšanu.
• 15. martā komitejas sēdē Kultūras ministrijas Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dace Ziemele informēja par reformām kultūrizglītībā profesionālās ievirzes un vidējās profesionālās izglītības līmenī. Diskusija izraisījās par mūzikas skolu programmām. Komiteja nolēma KM izveidotajā darba grupā, kas pašreiz izstrādā jaunās programmas vidusskolas izglītībā, deleģēt Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietnieci Vitu Paulāni.
Par kultūras satura digitalizāciju un e–pakalpojumu izveidi uzstājās valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” informācijas sistēmu administrators Jānis Ziediņš, kurš pastāstīja par kultūras kartes ieviešanu. Pašvaldību pārstāvjus satrauc finansējums interneta pieslēgumam bibliotēkās, jo valsts līdzdalība tajā ir par mazu, turklāt 2012. gada 1. janvārī beigsies ar “Lattelecom” noslēgto līgumu termiņš. Komiteja vienojās, ka LPS strādās pie šā jautājuma, lai rastu pēc iespējas izdevīgāku risinājumu, piedāvājot interneta pieslēguma izmaksas iekļaut sociālās palīdzības tīklā.
Izskatot jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu, komitejas loceklis Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis informēja par likumdošanas pretrunām, kas atklājušās, kad Rīgas pilsētas dome vēlējusies izsludināt publisko iepirkumu no privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 22. februārī LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par vienreizēju pasākumu par soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu”, likumprojekts “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, kā arī LPS un Finanšu ministrijas sarunu tēmas 2011. gadā.
Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta pārstāve Dace Avotiņa informēja par ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vienreizēju pasākumu par soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu” un likumprojektu “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Informatīvajā ziņojumā aprakstīto nodokļu atbalsta pasākumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1. jūlijam šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākumu, uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodoklis, antidempinga un kompensācijas maksājumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. LPS ierosina šo pasākumu attiecināt arī uz nekustamā īpašuma nodokli. D. Avotiņa norādīja, ka arī mantiskā stāvokļa deklarēšana plānota kā vienreizējs pasākums un deklarācija būs jāiesniedz tikai tām personām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.
LPS padomniece Sanita Šķiltere vērsa dalībnieku uzmanību uz februārī valdībā atbalstītajiem grozījumiem divos MK noteikumos: 2006. gada 20. jūnija noteikumos nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” un 2006. gada 18. aprīļa noteikumos nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”. Viņa akcentēja, ka lietošanas mērķu klasifikators tiek papildināts ar jauniem lietošanas mērķiem, kas piemērojami neapgūtai apbūves zemei vairākās apbūves zemes lietošanas mērķu grupās. Grozījumi paredz, ka neapbūvēta apbūves zeme tiks iedalīta neapgūtā apbūves zemē (kam nav izbūvēta infrastruktūra) un apgūtā apbūves zemē (kam ir izbūvēta infrastruktūra). Līdz 2012. gada 1. janvārim neapgūtas apbūves zemes lietošanas mērķiem kadastrālās vērtības aprēķinā piemēros ar MK noteikumiem nr. 537 noteikto kadastrālo vērtību bāzi attiecīgajiem lietošanas mērķiem ar samazinošu koeficientu 0,5 zemes bāzes vērtībai. Tāpat grozījumi paredz ēkas iedalīt trīs grupās: savrupmājās, daudzfunkcionālās ēkās un citās nedzīvojamās ēkās. Nosakot kadastrālo vērtību, savrupmājās papildus izvērtēs to palīgtelpas un labiekārtojumu, daudzfunkcionālo ēku vērtību noteiks pēc telpu grupu lietošanas veidiem, bet dzīvojamai telpu grupai izvērtēs piesaistes stāvu un labiekārtojumu. No jauna noteiktie papildu izvērtējamie ēku dati tiks noteikti tikai tām ēkām, kam šāda informācija ir reģistrēta.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 8. martā notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā pārrunāja tematiku gadskārtējām LPS sarunām ar ministrijām – ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības un Tieslietu ministriju (Valsts zemes dienestu).
Ar zemes dzīļu izmantošanas normatīvā regulējuma gaidāmajām izmaiņām iepazīstināja VARAM Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vecākā referente Dace Ozola. Komiteja nolēma ieteikt ministrijai pēc grozījumu noformulēšanas rīkot seminārus pašvaldībām, kā arī uzsvēra, ka attīstības plānojumos nepieciešams kartēt zināmās atradnes, tajā skaitā bieži sastopamo izrakteņu – smilts un grants atradnes.
Par izvēli starp servitūtu, pievedceļa izveidošanu vai tāda zemesgabala konfigurācijas izvēli, kas nodrošina piekļuves iespējas zemesgabalam, informēja Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietniece (kadastra jautājumos) Maija Bērziņa un LPS padomniece Sniedze Sproģe. Komiteja nolēma ieteikt zemes pārvaldības likumprojekta izstrādātājiem un zemes reformas pabeigšanas likumu autoriem izstrādāt kopēju valsts politiku konstatēto problēmu risināšanai.
Pēdējais sēdē izskatāmais jautājums bija sadarbība ar pašvaldībām kūdras izstrādē. Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ameriks iepazīstināja ar purvu izstrādi Latvijā un problēmām, kas to kavē. Komiteja uzskata par lietderīgu attīstības plānojumos kartēt perspektīvās kūdras iegulas, lai neapgrūtinātu kūdras ieguves paplašināšanos.
Citi notikumi
• 16. februārī LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un Amatas novada domes ārējo sakaru koordinatore Rita Merca piedalījās programmas “Eiropa pilsoņiem” apstiprinātā projekta “Aktīva līdzdalība sociālās politikas veidošanā” koordinatoru sanāksmē Milānā. Projekta ietvaros partneru pašvaldībās notiks četri semināri par sociālās politikas veidošanu, un viens no tiem būs arī Latvijā – Amatā.
• 1. un 2. martā Latvijas Pašvaldību savienībā notika ziemeļvalstu un Baltijas valstu pašvaldību asociāciju ārējo sakaru koordinatoru tikšanās. Sapulci atklāja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis ar diskusiju par “ES 2020 stratēģiju”. Norvēģijas Pašvaldību asociācijas padomniece Aina Simonsena un citi dalībnieki izteica viedokli par nākotnes iecerēm Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CEMR) darbībā. Apaļā galda diskusijā katras valsts asociācijas pārstāvji dalījās pieredzē un diskutēja par to, kā pašvaldību asociācijas katrā valstī ietekmējusi krīze. Dalībnieki arī vienojās vairāk sadarboties kopēju mērķu sasniegšanā ES Reģionu komitejā, CEMR un CLRAE.
• 4. martā LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Zane Dūze tikās ar Kosovas organizācijas “Kosovar Civil Society Foundation” programmu koordinatoru Taulant Hoxha un pētnieci Besnike Kocani un dalījās pieredzē, kā Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv biedru intereses sarunās ar valdību un kā mūsu pašvaldības sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un iesaista iedzīvotājus pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā.
LPS pārstāvniecībā Briselē
• 9. februārī Briselē norisinājās Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas (ECOS) sēde, kurā piedalījās Andris Jaunsleinis, Dainis Turlais un Jānis Neimanis. Sēdē izskatīja atzinuma projektus par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un vienotā tirgus aktu, kā arī notika diskusija par jaunu prasmju un darba vietu programmu un integrētu rūpniecības politiku.
• 10. februārī RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) sēdē piedalījās Indra Rassa un Nellija Kleinberga. Šoreiz tika izskatīti atzinumi par sezonas darba ņēmējiem un uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem, ziņojums par pilsonību, kā arī diskutēja par paplašināšanās stratēģiju, Zaļo grāmatu par ES attīstības politiku, pamattiesību un iekšējās drošības stratēģiju.
• 14. februārī RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu komisijas (ENVE) sēdē piedalījās Edvīns Bartkevičs un Inesis Boķis. Sēdē skatīja perspektīvas atzinumu “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma ilgtspējīgas ūdens resursu politikas veicināšanā” un diskutēja par darba dokumentu “ES LIFE instruments – turpmākā virzība” un enerģētikas infrastruktūras prioritātēm līdz 2020. gadam un pēc tam. Pēc sēdes notika apaļā galda sarunas par bioloģiskās daudzveidības veicināšanu Eiropas vietējās un reģionālajās pašvaldībās.
• 18. februārī RK pagaidu komisijas par ES budžeta pārskatu sēdē piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Atzinuma projektam par ES budžeta pārskatu kopumā tika iesniegti 95 grozījumi, tajā skaitā 30 Latvijas delegācijas grozījumu, kuros uzsvērta nepieciešamība nākamajā periodā ES budžetā uzsvaru likt uz ekonomisko un sociālo kohēziju (balstoties uz solidaritātes principu), fokusējot atbalstu uz mazākattīstītajiem ES reģioniem, tāpat uzsvērta nepieciešamība pēc investīcijām pamatinfrastruktūrā jaunajās dalībvalstīs, sabalansētas pilsētu un lauku attīstības un taisnīgiem tiešajiem lauksaimniecības maksājumiem.
• 21. februārī notika RK Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisijas (EDUC) sēde, kurā piedalījās Ligita Gintere un Jānis Trupovnieks. Sēdē skatīja atzinumu par tematu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” (pētniecības un inovācijas plāns), kā arī tika sniegta prezentācija un diskusija par Eiropas mūžizglītības rādītājiem.
• 22. februārī Briselē norisinājās 6. teritoriālais dialogs, kurā pašvaldības ar Eiropas institūcijām diskutēja par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta teritoriālajiem līgumiem dalībvalstīs – instrumentam nacionālās valdības un pašvaldību koordinētai un integrētai sadarbībai nacionālo reformu programmu izstrādē un īstenošanā.
• 3. un 4. martā Ungārijā, Godollo pilsētā, notika ES Reģionu komitejas biroja sēde, kurā piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tajā pieņēma deklarāciju Eiropadomes sanāksmei par pašvaldību iesaistīšanu “ES 2020”.
• 8. martā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Briselē tikās ar jauniecelto Latvijas vēstnieci Eiropas Savienībā Ilzi Juhansoni.
Informācijai
• “Dexia” banka sadarbībā ar Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomi (CEMR) sagatavojusi brošūru par pašvaldībām Eiropā, kurā ietverta pamatinformācija par pašvaldību skaitu, veidiem, iedzīvotāju skaitu, platību, IKP, publisko finanšu datiem u.c.: http://www.ccre.org/communiques_de_presse_detail_en.htm?ID=307.
• Eiropas Enerģētikas pakalpojumu apbalvojumam var pieteikties līdz 29. aprīlim: http://www.europeanenergyserviceinitiative.net/eu/eesa.html. Apbalvojuma kategorijas: labākais energopakalpojumu sniedzējs; labākais energopakalpojumu veicinātājs; labākais energopakalpojumu projekts.
• ES programmas “Kultūra” (2007 – 2013) ietvaros līdz 3. maijam var iesniegt projekta pieteikumu atbalsta virzienam “Sadarbības projekti ar trešajām valstīm”. Programmā paredzēts atbalstīt tos sadarbības projektus, kas ietver kultūras vērtību apmaiņu starp programmas dalībvalstīm un trešajām valstīm vai valstīm, kas nav ES dalībvalstis. 2011. gadā atbilstīgā trešā valsts ir Meksika. Papildu informācija pieejama ES kultūras kontaktpunkta Latvijā mājaslapā, kā arī ES oficiālajā mājaslapā. Kontaktpersona Latvijā – ES kultūras kontaktpunkta programmas “Kultūra” (2007 – 2013) konsultante Linda Gaujeniete (67330229; [email protected]).
• Eiropas Komisija līdz 4. maijam izsludinājusi projektu konkursu ES programmas “Drošāks internets” ietvaros, paredzot atbalstu to bērnu aizsardzībai, kas izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas. Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas oficiālajā mājaslapā. Kontaktpersona Latvijā – “Net–Safe Latvia” Drošāka interneta centra vadītāja, Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Maija Katkovska (67281312; [email protected]).
• Līdz 12. maijam izsludināts projektu konkurss ES programmā “Inteliģenta enerģija Eiropai”, kuras mērķis ir veicināt plašāku energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropā. Vairāk informācijas (angļu valodā): http://ec.europa.eu/energy/intelligent/. Programmas kontaktpersonas Latvijā (Ekonomikas ministrijā) – Inguna Ozoliņa (67013175; [email protected]) un Ivo Lemšs (67013260; [email protected]).
• EK līdz 27. maijam izsludinājusi 2011. gada konkursu ES sabiedrības veselības programmas ietvaros. Papildu informācija (angļu valodā) pieejama ES oficiālajā mājaslapā un (latviešu valodā) Veselības ministrijas mājaslapā. Kontaktpersona – Veselības ministrijas Budžeta un investīciju departamenta Finanšu palīdzības nodaļas vecākais referents Sergejs Dubčaks (67876036; [email protected]).
• Izsludināts Eiropas Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas “Progress” projektu konkurss “Darbības, kas veicina sadarbību par sociālās drošības koordināciju”. Projektu iesniegšanas termiņš – 31. maijs. Plašāka informācija pieejama oficiālajā ES programmas “Progress” mājaslapā: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=630&langId=en&callId=3018&furtherCalls=yes. Kontaktpersona Latvijā –Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa (67021625; [email protected]).
• Skolas vecuma jaunieši (16 – 18 gadus veci) aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai” (http://www.citiesforahealthiersea.net) zināšanu fotokonkursā “Pārmaiņas Baltijas jūrā”. Konkursantu uzdevums ir pamanīt, aprakstīt (angļu valodā) un novērtēt Baltijas jūrā notiekošās pārmaiņas. Labāko darbu autori saņems vērtīgas grāmatas, bet katras valsts labākā komanda – iespēju šāgada augustā piedalīties fotografēšanas seminārā – radošajā darbnīcā Igaunijā. Reģistrēšanās un papildu informācija: http://www.recestonia.ee/balticseainchanges/index.html#3. Kontaktpersona: Anne Kivinuka (+3726461423; [email protected]).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017