Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 23:59
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Pašvaldību savstarpējie norēķini
Vēršam pašvaldību uzmanību uz būtisku aspektu savstarpējos norēķinos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumu nr. 250 “Kārtība, kāda veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” 20. punktu, veicot pašvaldību savstarpējos norēķinus ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes starpniecību, samaksu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nosaka atbilstoši noslēgtajam līgumam, bet, ja līgums nav noslēgts, tad atbilstoši pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajai izdevumu tāmei katrā izglītības iestādē.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome konstatējusi, ka šobrīd samaksa notiek atbilstoši noslēgtajam līgumam, taču netiek nodrošināta izdevumu faktiskā kontrole. Līdz ar to Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome ierosina pašvaldībām, slēdzot līgumu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tajā iekļaut punktu, kas paredz, ka pašvaldība – pakalpojuma sniedzēja – veic pakalpojumu aprēķinātās maksas pārrēķinu atbilstoši faktiski veiktajiem izdevumiem.
Tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. pantu ilgtermiņa saistības ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic 12 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
Atbilstoši valdības politikai un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem pašvaldībām saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2011. gadam” 17. panta septītajā daļā noteikto 2011. gadā nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
Līdz ar to normatīvie akti arī šogad būtiski ierobežo pašvaldībām tiesības slēgt līgumus, kuros kā finansēšanas modelis dažādu projektu, pasākumu vai pakalpojumu īstenošanai ir noteiktas ilgtermiņa saistības.
Kārtību, kādā pašvaldības ar finanšu ministra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības nozīmīgu infrastruktūras objektu pabeigšanai, nosaka “Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām”, kas Ministru kabineta sēdē akceptēti šāgada 15. martā. Tie paredz, ka pašvaldības ar finanšu ministra akceptu var uzņemties ilgtermiņa saistības nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai, taču, ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju Latvijā, valsts budžeta fiskālo stāvokli un saistības, tas attiecas tikai uz uzsāktajiem projektiem (kuru ietvaros veikti būvdarbi un rekonstrukcijas darbi), lai tos varētu pabeigt, tā veicinot tautsaimniecības un ekonomikas attīstību.
Tas nozīmē: ja pašvaldība uzsākusi kādu būvniecības vai rekonstrukcijas projektu, noslēdzot līgumu ar attiecīgo darba veicēju, bet tās rīcībā nav finanšu resursu, lai to pabeigtu, tai ir tiesības vienoties ar šo darba veicēju, ka tiks mainīts finansēšanas modelis – būvnieks projektu pabeigs par saviem līdzekļiem vai piesaistot aizņēmumu, bet pašvaldība kopējo samaksu par veiktajiem darbiem samaksās laika periodā, kas ir ilgāks nekā viens gads no līguma noslēgšanas brīža, vienojoties par katrā gadā būvniekam samaksājamo summu un kārtību. Sadārdzinājums salīdzinājumā ar sākotnēji noslēgto līgumu attiecas tikai uz finansēšanas modeļa maiņu – ja būvnieks ņem aizņēmumu, lai pabeigtu projektu, tad sadārdzinājums var būt tikai saistībā ar šo aizņēmumu. Mainot finansēšanas modeli, nekādus papildu darbus vai papildu kārtas saistībā ar šā projekta pabeigšanu iekļaut jaunajā līgumā vai grozītajā līgumā nedrīkst.
Atkārtots iepirkums nav jārīko, taču, iesniedzot Finanšu ministrijā dokumentus, atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam ir jāpievieno atzinums no Iepirkumu uzraudzības biroja. (IeUB pārbaudīs, vai jaunajā līguma projektā vai grozījumu noslēgtajā līgumā ar attiecīgajiem darbu veicējiem ir ņemts vērā iepriekš minētais.)
Uzņemoties ilgtermiņa saistības uzsāktā projekta pabeigšanai, pašvaldībai saistības ir tikai pret attiecīgo darba veicēju, bet ne pret banku, no kuras darba veicējs ņēmis aizņēmumu. Pašvaldībai nav tiesību sniegt galvojumu vai garantijas darba veicējam aizņēmuma saņemšanai.
Lai pašvaldība saņemtu finanšu ministra atļauju uzņemties ilgtermiņa saistības, tai jāiesniedz Finanšu ministrijā MK noteikumos minētie dokumenti.
Neskaidrajos jautājumos lūdzam vērsties Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017