Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 22:48
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Pēdējo gadu laikā līdztekus pārmaiņām augstākās izglītības jomā sabiedrības, politiķu un ekonomistu uzmanība daudz mazāk pievērsta pārmaiņām profesionālajā izglītībā. Taču tautsaimniecības attīstības kontekstā gan pašlaik, gan arī nākotnē profesionālajai izglītībai var izrādīties daudz izšķirošāka un svarīgāka loma, nekā pašlaik domājam.
Satraucošās demogrāfijas tendences un iedzīvotāju emigrācija rada nopietnus draudus Latvijas ekonomikai nākotnē. Jau esam pieraduši pie “konsolidācijas diskusijām”, kuru rezultāts ik pa laikam uztrauc daļu sabiedrības, taču netiek nopietni analizēts, kādu ietekmi konsolidācijas lēmumi atstās uz Latvijas attīstību pēc 15 un 20 gadiem. Skaidri zināms, ka nodokļu maksātāju būs daudz mazāk nekā pensionēto Latvijas iedzīvotāju un tāpēc jauniešu ātrāka iekļaušanās darba tirgū būs viena no nākotnes prioritātēm gan valsts, gan reģionālās attīstības politikā. Vienlaikus jāuzsver, ka arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā, secināts, ka, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu, vairāk uzmanības jāpievērš profesionālajai izglītībai, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, ar kādām metodēm labāk informēt un motivēt jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību un kā visoperatīvāk nodrošināt izmaiņas izglītības sistēmā atbilstoši pārmaiņām darba tirgū.
Šis secinājums ir objektīvs, jo profesionālā izglītība ir praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei. Profesionālo izglītību pēc pamatizglītības ieguves var apgūt profesionālās vidējās izglītības programmās (mācību ilgums – četri gadi) un arodizglītības programmās (mācību ilgums – trīs gadi). Tas nozīmē, ka darba tirgū jaunie profesionāļi ienāk 18 – 20 gadu vecumā. Vidusskolas programmas apguve un studijas augstskolā pēc vidējās izglītības iegūšanas kopumā prasa vismaz sešus gadus, turklāt bieži iegūtas akadēmiskas zināšanas.
Pašreizējās pārmaiņas profesionālajā izglītībā ir atbilstošas reformas jēdzienam un mērķtiecīgi vērstas un Latvijas tautsaimniecības nākotnes vajadzībām. Diemžēl profesionālā izglītība kopš neatkarības atjaunošanas ir turējusies/turēta padomju laika profesionālās izglītības tradīciju rāmjos, vienlaikus līdzi nesot tās zemo prestižu, un līdz ar to šī izglītība jauniešu vidū nav bijusi populāra. 2007. gadā veiktais pētījums1 par profesionālās izglītības prestižu atklāja, ka vispārizglītojošo skolu skolotāju auditorijā vērojama salīdzinoši visnoraidošākā attieksme pret profesionālo vidējo izglītību. Skolotāji atzinuši, ka tās izvēli akceptē tikai gadījumos, ja skolēniem ir vājas sekmes un trūkst jebkādas intereses mācīties. Tas skaidrojams ar zināšanu trūkumu par profesionālās izglītības iegūšanas iespējām, mācību iestādēm, kas to piedāvā, un aizspriedumiem par profesionālo izglītību kā mazāk kvalitatīvu. Ilgu laiku sabiedrībā valdīja viedoklis, ka profesionālo izglītību izvēlas tie jaunieši, kuriem mācību sasniegumi ir pārāk zemi, lai sekmīgi turpinātu izglītības iegūšanu vidusskolās. Līdztekus tam ir cits aizspriedums, ka profesionālās izglītības iestādes gatavo strādniekus, taču zināms, ka profesionālās izglītības absolventiem ir iespēja kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem – darba devējiem.
Jāatzīst, ka Latvijas sabiedrība konservatīvi konstruē izglītības ieguves ceļus. Reti popularizēts ir, piemēram, šāds modelis: pēc profesionālās kvalifikācijas un vidējās izglītības iegūšanas apgūt uzņēmējdarbības programmu augstskolā. Nav šaubu, ka šāds augstskolas absolvents būs daudz konkurētspējīgāks un sekmīgāks uzņēmējs par ekonomikas teorētiķi bez profesionālām zināšanām nozarē.
Izstādes “Skola 2011” laikā veiktās aptaujas (tajā piedalījās 165 izstādes apmeklētāji) rezultāti liecina: 62% aptaujāto uzskata, ka profesionālā izglītība Latvijā ir lielā mērā populāra, bet tikai 2% uzskata, ka nepopulāra. Gan aptaujas rezultāti, gan arī 9. klašu absolventu izvēle turpināt izglītoties profesionālās izglītības iestādēs, kas pēdējos gados pieaug un 2010. gadā sasniedza 42%, uzskatāmi pierāda, ka profesionālā izglītība kļūst vērtīgāka. Tam var būt vairāki iemesli – nenoliedzami, viens no tiem ir bezdarbs un ekonomiskā situācija, kas daudz atbildīgāk liek vērtēt savas spējas un potenciālu, kā arī finanšu iespējas. Pārliecinošs arguments ir arī bezdarbnieku statistiskā analīze – vērtējot 2009. gadā bez darba palikušo cilvēku izglītības profilu, īpaši izteiktas apjoma ziņā ir divas grupas – jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem ar vidējo izglītību un personas ar profesionālo izglītību vecumā no 45 līdz 49 gadiem.2 Tātad jaunieši, kas nesen ieguvuši profesionālo izglītību, nav izteikta bezdarbnieku grupa. Tomēr pārsteidzoši, ka, neraugoties uz augstajiem bezdarba rādītājiem un identificētajām nozarēm, kurās ir ievērojama darbaspēka pārprodukcija, kā būtiskākais kritērijs, izvēloties profesiju, aptaujā minēta profesijas atbilstība cilvēka interesēm (47% respondentu), ievērojami mazāk (32%) par būtisku kritēriju norādījuši, ka profesijai jānodrošina finansiālā stabilitāte nākotnē un tai jābūt pieprasītai darba tirgū – tikai 14%.
Svarīgs faktors profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža paaugstināšanā ir profesionālajā izglītībā rosinātās un īstenotās pārmaiņas. 2009. gadā valdība atbalstīja koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”. Tā paredz virkni risinājumu profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai un darba devēju lomas nostiprināšanai izglītības kvalitātes nodrošināšanā: profesionālās izglītības veidu un programmu pilnveide; nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveide; profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija; vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguves nosacījumu līdzsvarošana; sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības nostiprināšana izglītības valsts politikas izstrādē un īstenošanā nacionālā, reģionālā un nozaru līmenī; valsts institūciju, sociālo partneru, Latvijas Amatniecības kameras un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības noteikšana formālajā un neformālajā izglītībā. Šie risinājumi paaugstinās profesionālās izglītības pievilcību, tuvinās profesionālās izglītības piedāvājumu darba tirgus pieprasījumam mūžizglītības kontekstā un nodrošinās profesionālās izglītības sistēmas attīstību un salīdzināmību Eiropas kopējā izglītības telpā.
Savukārt 2010. gadā Ministru kabinets apstiprināja “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes”, kas paredz izglītības iestāžu tīkla pakāpenisku sakārtošanu un diferenciāciju, veidojot modernus kompetences centrus, izglītības iestādes ar specializāciju, izglītības iestādes pamatiemaņu apgūšanai, filiāles un integrētas izglītības iestādes. Īstenojot pamatnostādnēs noteikto, tiks optimizēts profesionālās izglītības iestāžu skaits un izvietojums reģionos, kā arī, veicot to diferenciāciju, izveidots moderns, mūsdienu prasībām atbilstošs profesionālās izglītības materiāli tehniskais nodrošinājums un sekmēta visu veidu resursu efektīvāka izmantošana. Vienlaikus nodrošinātas arī būtiskas Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas – laikposmā līdz 2013. gadam profesionālās izglītības infrastruktūras modernizācijai, satura pilnveidei un cilvēkresursu attīstībai – gan pedagogu tālākizglītībai, gan audzēkņu stipendijām – tiks investēti ievērojami finanšu resursi – 115 miljoni latu.
Latvijā novērots, kas sabiedrība pārmaiņas vērtē lokālā mērogā, kā primāri svarīgus izvirzot vēsturiskos un sociālos aspektus. Šāda pieeja pārmaiņu procesus padara ilgstošus un mazāk efektīvus, jo daudz retāk domāts par jaunu vērtību radīšanu un visai bieži ignorēti ekonomiskie aspekti. Taču tie ir mazāk būtiski ik uz soļa dzirdamās konsolidācijas veikšanai, vairāk – tautsaimniecības attīstībai un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Aptaujā, ko Izglītības un zinātnes ministrija veica 17. starptautiskās izstādes “Skola 2011” laikā, 75% aptaujāto apstiprinājuši, ka Latvijā nepieciešamas moderni aprīkotas profesionālās izglītības iestādes ar mūsdienīgām dienesta viesnīcām un daudzveidīgu programmu piedāvājumu. Apzinot nākotnes vajadzības, uzsākta profesionālās izglītības kompetenču centru veidošana – šāgada 22. februārī Ministru kabinetā apstiprināti kompetences centru kritēriji un rīkojumu projekti, kas paredz līdz jaunajam mācību gadam reorganizēt 26 profesionālās izglītības iestādes, veidojot deviņas jaunas, kurām plānots piešķirt profesionālās izglītības kompetences centra statusu.
Profesionālās izglītības kompetences centros tiks īstenotas daudzveidīgas profesionālās izglītības programmas, nodrošināts metodiskais darbs sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem un uzņēmumiem, tādējādi veidojot gan izglītības saturu, gan darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības programmas. Turklāt kompetences centros plānots organizēt pedagogu tālākizglītību un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Mērķtiecīgas investīcijas nodrošinās modernu aprīkojumu un mūsdienu prasībām atbilstošas mācību un arī dienesta viesnīcu telpas.
Taču netiek piemirsts arī par sociālajiem aspektiem. Būtiskākais no tiem profesionālajā izglītībā ir iespēja audzēkņiem saņemt stipendiju. 79% no izstādes “Skola 2011” aptaujas dalībniekiem uzskata, ka viens no Eiropas Sociālā fonda projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” mērķstipendijas piešķiršanas nosacījumiem – mācību sasniegumi – motivē audzēkņus labāk mācīties.
Būtiska ir sabiedrības izpratne par pārmaiņu procesiem un pārliecība, ka reformu rezultātā nākotnē tiks izveidota moderna profesionālās izglītības sistēma, kas ietvers gan modernu aprīkojumu un darba tirgum atbilstošas izglītības programmas, gan augsta līmeņa prakses iespējas un sociālo atbalstu – mūsdienu prasībām atbilstošas dienesta viesnīcas un motivējošu stipendiju piešķiršanas sistēmu. Tas piesaistīs jauniešus, kuri būs nākamie darba devēji un ņēmēji – nodokļu maksātāji un Latvijas tautsaimniecības ilgtspējas nodrošinātāji.
1 Pētījums “Profesionālās izglītības prestižs Latvijā” (www.izm.gov.lv/upload_file/petijumi/Atskaite_IZM_1712.pdf).
2 Informatīvais ziņojums “Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017