Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 15:57
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Beidzamajā laikā nereti izskanējis viedoklis, ka Latvijas pensiju sistēma bankrotē, pensiju sistēmai nav ilgtspējas un citi līdzīgi apgalvojumi bez pamatojuma un atbildības par sacīto. Spekulāciju izbeigšanai un neziņas kliedēšanai vēlos izskaidrot reālo situāciju.
Pirms 15 gadiem, veicot pensiju sistēmu maiņu, valstij bija divi uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt pensiju izmaksu pensionāriem un, otrkārt, motivēt maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pašreizējā pensijas sistēma balstās uz diviem principiem – šodienas nodokļu maksātāji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, t.i., bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus šobrīd veiktās iemaksas tiek reģistrētas katra individuālajā kontā un virtuāli uzkrātas, lai, aizejot pensijā, ņemtu vērā, aprēķinot pensiju. Patlaban veikto iemaksu vērtības nezaudēšanai nākotnē tās katru gadu tiek aktualizētas jeb indeksētas.
Tātad tikai tie, kas darba gaitas uzsākuši pēc 1996. gada, būs pilnīgi jaunas sistēmas dalībnieki, t.i., pensijas apmērs būs atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra – jo tās lielākas, jo lielāks pensijas apmērs, un otrādi. Nozīme būs arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmenim, bet par to citreiz. Tomēr līdz pat trīsdesmito gadu vidum Latvijas pensiju sistēmā ir un būs pārejas periods, un pensijā dosies tie, kam lielāks vai mazāks darba stāžs ir līdz 1996. gadam, kad nostrādāto laiku novērtē pēc citiem principiem. Tāpat liela ir tā pensionāru paaudze, kas pensionējās līdz 1996. gadam (2011. gadā no visiem pensionāriem tādu bija 43,2%).
Ekonomiskās krīzes apstākļos ir samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apjoms, tajā pašā laikā pieaudzis pensionāru skaits. Pēc statistikas datiem, 2011. gada janvārī valstī bija 477,5 tūkstoši vecuma pensionāru, savukārt vidējā pensija – 183,71 lats. Vienā mēnesī vecuma pensiju izmaksām ir nepieciešami 90 miljoni latu. Diemžēl kopš 2009. gada sociālās apdrošināšanas sistēma darbojas ar negatīvu bilanci, kas pagaidām tiek finansēts no iepriekšējo gadu uzkrājumiem. Tomēr galvenais balsts pensiju sistēmas stabilitātei ir legāla uzņēmējdarbības attīstība, jaunu darba vietu radīšana un godprātīga valsts obligāto maksājumu veikšana, bet ne pašreizējo pensiju samazināšana.
Šobrīd pensiju līdz 200 latiem saņem 80% vecuma pensionāru. Tajā pašā laikā kopš janvāra pārtikas cenas ir palielinājušās par 8,5%, maksa par elektroenerģiju – par 11%, par gāzi – par 11,3% un siltumenerģiju – par 18,5%. Vai uz pensionāriem šie maksājumi neattiecas? Protams, attiecas!
Vai, mākslīgi samazinot pensijas, var atrisināt ekonomiskās problēmas valstī? Vai līdz ar to tiks veicināta dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā? Nē, tā būtu budžeta “lāpīšana”, lielu daļu iedzīvotāju vēl vairāk iedzenot nabadzībā un palielinot darbspējīgo iedzīvotāju neuzticēšanos gan valsts pensiju sistēmai, gan valstij kopumā. Ja pats par sevi saprotams, ka valstij ir jāpilda saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, tad vēl jo vairāk valstij ir jāpilda arī saistības pret iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017