PRIEKUĻU CILMES NOSLĒPUMS UN ATKLĀTAIS KOMERCNOSLĒPUMS

Par to, vai cilvēki mūsu valstī joprojām dzīvo krīzē, domas dalās. Tāpat atšķirīgi “krīzes” skaidrojumi slēpjas šā vārda etimoloģijā. Tā, piemēram, ķīniešu valodas hieroglifs vārdam “krīze” – 危機 – apvieno savstarpēji papildinošus jēdzienus, briesmas un iespējas. Savukārt grieķu valodas vārds κρίσις (krisis) nozīmē “spriedums”, jo krīze ir laiks, kad saņemam savas rīcības vērtējumu. Bet varbūt kāds no Priekuļu novadā 16. martā notikušā pašvaldību sadraudzības tematikai veltītā semināra dalībniekiem aizdomājās par vārda “Priekuļi” cilmi un šīs vietas nenoliedzamo saikni ar prieku, pozitīvu noskaņojumu un enerģisku rīcību?

Vietējie arī neliedza iespēju novada viesiem atklāt Priekuļu novada “komercnoslēpumu”: laikā, kad ekonomikā nav vērojami ziedu laiki un īpaši rūpīgi tiek pārdomātas investīciju un labākas peļņas gūšanas iespējas, pašvaldība izvēlējusies investēt sava novada bērnos un jauniešos. Mazie priekulieši jau kopš mazotnes tiek iesaistīti dažādās izglītojošās un saturīgās brīvā laika aktivitātēs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tāpat pašvaldība atvērta draudzībai un pieredzes apmaiņai ar citu valstu pašvaldībām – jau maijā novadu pieskandinās itāļu valoda, kad viesos ieradīsies plaša Itālijas pilsētas Nica di Sicīlija pārstāvji, lai gūtu pieredzi no latviešu draugiem kultūras, sporta, jaunatnes iniciatīvu centra, dabas aizsardzības un pašvaldību administrācijas jomā.

Laba dzīve mežmalā!

Ļoti veiksmīgi jau kopš 2003. gada starptautiskos izglītojošos un izzinošos projektos pedagogiem un audzēkņiem iesaistījies Priekuļu bērnudārzs “Mežmaliņa”. Viss aizsākās ar Latvijas un Zviedrijas sadarbības projektu vides izglītības programmā bērnudārziem “Dzīve dabā”. Vērojot un mēģinot atbildēt uz dažādiem jautājumiem par norisēm dabā – kas paslēpis čiekuru priedes stumbrā, kas dzīvo purva ūdenī, bērni mācās saprast dabā notiekošo, to, kā cilvēks var ietekmēt dabu un citus. Dabas materiāli arī ir lieliski metodiskie līdzekļi, lai apgūtu matemātiku, ģeometriskās formas, veiktu fiziskos vingrinājumus, nodotos mākslai un veidošanai.

Bērnudārza projektu pieredze ieinteresējusi kolēģus no citām pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā un Austrijā. Gandarījums par padarīto jo īpašs bijis pagājušajā gadā, kad “Mežmaliņa” ar projektu “S@afe Acting” ieguvusi vienu no piecām eTwinning “Gada balvām 2010”! Projekta mērķis bija iepazīt droša interneta darbošanās pamatnoteikumus un, sadarbojoties ar partnerskolām Austrijā, Grieķijā, Portugālē un Francijā, izveidot audiovizuālu alfabētu e–vidē. Nenovērtējams ir bērnu ieguvums, piedaloties šādos projektos, jo tā viņi var paust savu individualitāti un izjust prieku un lepnumu par sasniegtajiem rezultātiem. Bērnu darbu ar internetu un datoru novērtējusi arī Latvijas Interneta asociācija, no piecām eTwinning laureātskolām tieši Priekuļu “Mežmaliņai” pasniedzot piemiņas balvu “Drošāka interneta draugs”. Tāpat arī dažas dienas vēlāk Aucē Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai Kristīnai Bernānei pasniegts LR Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības raksts par veiksmīgu interneta drošības tēmas izstrādi un labāko projektu konkursā “Nacionālā eTwinning balva 2010” par projektu “e–S@afe acting”.

“Mežmaliņa” ne tikai turpina īstenot starptautiskos izglītojošos projektus, bet arī jau vairākus gadus ir viena no nedaudzajām mācību iestādēm Latvijā, kurai piešķirts Zaļais karogs! Tā ir ekoskolu vai ekobērnudārzu atpazīstamības zīme, kas pierāda, ka iestāde izturējusi vērtējumu no vides izglītības daudzajiem un dažādajiem aspektiem. Karogs katru mācību gadu jāiegūst no jauna, izvēloties kādu no tēmām, pie kuras tiks strādāts, piemēram, veselīgs dzīvesveids, ūdens, apkārtne, mežs, klimata pārmaiņas vai arī kas cits saistībā ar vidi un ekoloģiju.

Priekuļos tiek audzināti “zaļi domājoši” bērni, jo pēc bērnudārza absolvēšanas viņi mācību gaitas turpina ekoskolā – Priekuļu vidusskolā, kura arī Zaļo karogu cītīgi nopelnījusi jau vairākus gadus pēc kārtas. Vidusskolas direktore Iveta Apine atzīst, ka vidusskolām iegūt šo titulu ir grūti, taču no ekoskolas goda un slavas nevēlas atteikties ne skolēni, ne skolotāji, tāpēc darbs tiek turpināts.

Kā neizbirdināt savus sapņus pa ceļam uz pieaugušo dzīvi

Priekuļu novadā, kurā ir 1876 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, īpaša uzmanība pievērsta to izglītības, motivācijas un pašvērtības attīstībai, veicinot vēlmi progresēt, nevis pazaudēt gribu īstenot savus mērķus un sapņus jau jaunībā. Pirms pieciem gadiem tika izveidots Bērnu rotaļu un attīstības centrs, kā arī dienas centrs sākumskolas vecuma bērniem “Zīļuks”. Pēc gada izveidojās pirmie jaunatnes iniciatīvu centri – “REST[e]” Priekuļos un “Apelsīns” Liepā, kam pēc pāris gadiem sekoja arī jauniešu centra izveide Mārsnēnos.

Priekuļu novada pašvaldībā darbojas jaunā un enerģiskā jaunatnes lietu speciāliste Liene Punāne, kura paguvusi kopā ar jauniešiem ne tikai īstenot dažādus projektus, bet arī piedalīties vietējās un starptautiskās apmācībās. Jaunieši Priekuļu “REST[ē]” ienāk gan uz piecām minūtēm pa ceļam no skolas uz treniņu, gan arī pavada ilgu laiku, piedaloties kopīgās aktivitātēs. Tagad nākamais solis – pārliecināt jauniešus, ka viņi ir pietiekami gudri un spējīgi, lai droši piedalītos apmācībās un gatavotu projektus jau vieni paši, bez pieaugušo atbalsta. Liene ir pārliecināta: “Jauniešu dzīvesveids ir sekas vērtību orientācijai. Muļķīgi gaidīt, ka vērtības mainīsies pašas no sevis līdz ar paaudžu nomaiņu. Lai kaut kas notiku, jābūt ietekmei no malas – te ir pašvaldības un valsts loma. Uzskatu, ka katra pašvaldība ir jauniešu vērtību avots, tāpēc jauniešos ieguldītais ir liela vērtība un investīcijas, nevis zemē nosviesta nauda!”

No pēdējā laika interesantākajiem jauniešu īstenotajiem starptautiskajiem projektiem jāmin “RESTE[s]” īstenotais Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” finansētais projekts “Veselīgs dzīvesveids”. Tā mērķis bija veicināt veselīgu dzīvesveidu, mazināt liekā svara problēmas jauniešu vidū, kā arī popularizēt tās brīvā laika pavadīšanas vietas Priekuļu pašvaldībā, kur cilvēki var nodarboties ar sportu.

Jaunieši tik ļoti sasparojušies, ka šo gadu sev noteikuši par izaugsmes gadu un nolēmuši gan izveidot Jauniešu domi Priekuļu novadā, gan arī iesaistīties Priekuļu saieta nama veidošanā un attīstīšanā, kurā iniciatīvu grupām būtu iespēja darboties dažādās interesantās jomās.

Jauniešu centrs aiz robežas

Ne mazāk aktīvi jaunieši darbojas 90 km tālāk uz ziemeļaustrumiem – Reuges pašvaldībā Igaunijā, kas no kopīgām aktivitātēm labi pazīstama Apes, Alūksnes un Veclaicenes iedzīvotājiem. Šajā Igaunijas pierobežas pašvaldībā ar 600 jauniešiem darbojas četri vietējie speciālisti un brīvprātīgais no Eiropas Brīvprātīgo dienesta. Reuges projektu vadītāja Vīvika Nagele pastāstīja, ka katru nedēļu vismaz viens no jauniešiem devies ārpus valsts, lai piedalītos kādā pasākumā, pieredzes apmaiņas vizītē vai iesaistītos brīvprātīgajā darbā.

Jaunatnes tematika ir viena no populārākajām pašvaldībā īstenotajos sadarbības projektos. Tos īsteno Jauniešu centrs, iesaistās Jauniešu padome un skola. Vismaz reizi gadā tiek rakstīts projekta pieteikums jauniešu apmaiņas programmai, kas ir ļoti būtiski, jo visas šīs starptautiskās aktivitātes padara jauniešus atvērtākus. Pateicoties starptautiskajiem projektiem, pašvaldībā radušās arī daudzas jaunas iniciatīvas, piemēram, “Laivošanas festivāls”, ko katru gadu organizē Jauniešu klubs. Tāpat Reuges centrā darbojas kafejnīca: jauniešiem tika piedāvāta iespēja sagatavot biznesa plānu un iesniegt to projekta konkursam. Uzvarētāji ir pašreizējie kafejnīcas īpašnieki, kuri saņem finansējumu kafejnīcas darbībai.

Epilogs

Pēc semināra noslēguma vairāki dalībnieki atzinās neizskaidrojami uzplaiksnījušās iekšēja pozitīvisma izjutās, kas tātad varētu būt saistītas ar Priekuļu novada nosaukumā iekodēto jauko vārdu. Tāpat varējām pārliecināties, ka pašvaldības un tās daudzo entuziasma pilno darbinieku izvēlētās likmes un investīcijas nav bijušas veltīgas – lieli peļņas procenti ir garantēti, jo mums savās gaitās pa novadu paveicās satikt tikai radošus, gudrus, aktīvus, izzināt un darboties gribošus cilvēkus!

***

Šis projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu programmas “Eiropa pilsoņiem” 2007. – 2013. g. ietvaros. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.