“TAM CILVĒKAM VAJ’G DOMI, KAM VAR UZTICĒTIES”

Vai to var skaidrot ar izpilddirektoru rosības aktivizēšanos pavasara jausmās vai ar izpilddirektoru dzīvelīgo dabu, spējot pretoties gripas vīrusu invāzijai, bet Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēdē 4. martā Smiltenē sabrauca iepriecinoši kupls dalībnieku pulks – tik prāvs, ka novada iepazīšanas ekskursijās ciemiņus divos autobusos nācās vest pa diviem maršrutiem vienlaikus, tikai apgrieztā secībā.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis pateicās par parādīto godu, rīkojot lielu sanāksmi salīdzinoši nelielā novadā. Viņš izteica gatavību gādāt par to, lai pilnskanīgās dienas noslēgumā katram būtu gandarījums par redzēto un uzzināto. Par to, ko pelnīti var uzskatīt par “odziņām”. Priekšsēdētājs atzina, ka, par spīti krīzei, novads dzīvo itin labi – atšķirībā no daudziem citiem smiltenieši nav vis noņēmuši, bet gan palielinājuši finansējumu kultūrai un vietējai slimnīcai. Arī ceļu sakopšanai un uzturēšanai te atļaujas tērēt savu naudu. Protams, par to paldies novada aktīvajiem uzņēmējiem – kokrūpniekiem un “ceļiniekiem”, kuru nodokļi veido budžetu. Viena no Smiltenes novada stiprajām pusēm ir izglītība, jo pašu mājās var iegūt jebkāda līmeņa izglītību, sākot ar “odziņu” – pasakaino pirmsskolas izglītības iestādi “Pīlādzītis” līdz pat augstskolu filiālēm. Izglītības jomā nākas ieguldīt krietnu daļu budžeta, taču to neviens nenožēlo.

Smiltenes novada Grundzāles un Palsmanes pagasta dāmu ansambļa dziedātās dziesmas un atraktīviem komentāriem bagātinātais priekšnesums bija veltīts mīlestībai. Klausītāji arī neskopojās ar “prieka militāro izpausmi”, kā aplausus dēvējot dziesminieks Valdis Atāls. Līdzpaņemto sarkano cepuri dāmas mudināja asociēt ar domi, kas esot kā cepure visam novadam, tāpēc – “Tam cilvēkam vaj’g domi, kam var uzticēties”.

LPIA priekšsēdētājs Normunds Tropiņš informēja par tāsdienas rītā valdes sēdē nolemto. Arī nākamā būs LPIA izbraukuma sēde Sējas novadā 8. aprīlī, kur turpinās vispusīgi apgūt tematu par ēku apsaimniekošanu, konkrētāk – daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu, par informācijas sistēmu nozīmi namu apsaimniekošanā un pašvaldību pieredzi šajā jomā un būvniecības likumprojektu u.c. Lai laikus plānotu savu darba grafiku, izpilddirektoriem jāizlemj par dalību pieredzes braucienā uz Čehiju 3. – 9. jūlijā. Patīkami, ka LPIA biedru aktivitāti un prasīgumu pamanījusi un novērtējusi arī UDITE vadība. Latvijas pretenzijas par šīs organizācijas darbības pavājināšanos tikušas uzklausītas un ņemtas vērā 2011. – 2012. gada darba plānā, tostarp UDITE pauž apņemšanos 2012. gadā atjaunot tradicionālo izpilddirektoru organizāciju balvas piešķiršanu.

Smiltenes pašvaldības pārstāvju sagatavotās prezentācijas apliecināja novada saukli – “Vieta, kur augt”. Izbraukuma sēdes mājastēvs Smiltenes novada izpilddirektors Kārlis Lapiņš raksturoja savu pašvaldību, kurā visai kompaktā teritorijā apvienoti astoņi pagasti un Smiltenes pilsēta, novadā ir 14,5 tūkstoši iedzīvotāju. Visvairāk iedzīvotāju ir Bilskas pagastā, turpretim teritoriāli lielākais un ekonomiski spēcīgākais ir Launkalnes pagasts, kur atrodas novada lielākie kokapstrādes uzņēmumi. Nesen ar vienotu pārvaldi apvienoja pilsētai tuvākos – Brantu un Smiltenes pagastu. Jaunajā ģerbonī pagastus un pilsētu līdztiesīgi simbolizē rudzupuķes zieda deviņas ziedlapiņas. K. Lapiņš sīkāk pakavējās pie “īpatnējā veidojuma”– divām medicīnas iestādēm – Smiltenes slimnīcas un Līvena aptiekas, ko runātājs raksturoja kā vistiņu, kas dēj zelta oliņas. Līdzīgi daudzām bēdu māsām 2009. gadā arī Smiltenes slimnīcu likvidēja kā aprūpes slimnīcu. Tomēr pašvaldība par saviem līdzekļiem uztur desmit aprūpes gultas un 15 sociālās aprūpes gultas, joprojām cerot, ka valsts pildīs solījumu par finansiālo atbalstu. Uzņēmējdarbībā par spēcīgākajām nozarēm atzīstama mežrūpniecība (granulu, guļbūvju, mēbeļu, zāģmateriālu ražotnes u.c.). Otrajā vietā jāmin lauksaimniecība (gan SIA, gan individuāli lielie zemnieki) un tūrisms. Lielākais pārtikas ražotājs ir “Smiltenes piens”. Kopš padomju laikiem Smiltene uzskatīta par “ceļinieku” galvaspilsētu, jo te atradās slavenais 8. CBR. Turklāt – atrodas joprojām, tomēr ne mazāk nozīmīga ir Smiltenes auutoceļu uzturētāju darbība.

Ar laipnu aicinājumu visiem vēlreiz apciemot Smilteni savu uzstāšanos noslēdza Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone. Prezentācijā klātesošie tika pārliecināti par to, kāpēc to darīt ir vērts. 2010. gada laikā kultūras sfērā notika reorganizācija, tika sakārtota bibliotēku, kultūras namu un amatiermākslas kolektīvu sistēma, bet ar šāgada 1. martu darbu uzsākusi Kultūras pārvalde, kurā iekļauts arī Tūrisma informācijas centrs. Interesanti, ka Kultūras pārvaldei ir savs logo, kura pamatā latviešu mitoloģijā pats spēcīgākais – Saules simbols. Kultūras pārvaldes tiešā pakļautībā darbojas divas iestādes – novada bibliotēka ar filiālēm katrā pagastā, kā arī Smiltenes novada Kultūras un sporta centrs, kura pārziņā ir gan lietišķās mākslas studija, gan kinoteātris. Brīvā laika saturīgu aizpildi garantē 37 amatiermākslas kolektīvi ar tūkstoti dalībnieku, turklāt tie ir tikai pieaugušo kolektīvi. Gandrīz tikpat daudz novadā ir bērnu un skolēnu pašdarbnieku.

Pārsla Jansone tēlaini salīdzināja novadu ar jaunajām mājām, kas gan neesot pārmantotas, bet iedotas no jauna. Tas mudina arī veidot jaunas tradīcijas, līdz ar to rodas nepieciešamība pārliecināt, iesaistīt, veidot pozitīvu kultūrvidi, kurai piederīgs justos katrs iedzīvotājs. Pērn pirmie novada svētki skaisti sabalsojās ar Smiltenes 90 gadu jubileju. Šogad augustā visi pulcēsies Palsmanē, bet turpmāk katru gadu svētki notiks citā pagastā, lai Smiltenē atkal atgrieztos pilsētas simtgadē.

Sporta darba vadītājs Guntars Markss izpilddirektorus sveica vienā no vissportiskākajiem novadiem. Mērķis – radīt iespējas nodarboties ar sportu iespējami plašākam iedzīvotāju lokam, kā arī mērķtiecīgi virzīt bērnu un jaunatnes sportu. Amatā G. Markss ir jau 13 gadus, līdz tam viņš vadīja Smiltenes sporta dzīvi. Tagad bijis iniciators biedrības “Smiltenes novada Sporta centrs” izveidošanai, kurā pulcēti gan sporta sabiedrības un domes pārstāvji, gan uzņēmēji. Biedrība ir konsultējoša institūcija domei finanšu sadalē, tā darbojas pasākumu organizēšanā un līdzekļu piesaistē u.c. Novadā ir seši sporta klubi, kur var nodarboties ar 12 sporta veidiem. Smiltenes sporta skolā iespējams apgūt profesionālas ievirzes sporta izglītību sešos sporta veidos. Novada jauniešiem ir labi rezultāti valsts čempionātos, arī pasaules mēroga sacensībās. Latvijā pazīstamākais ir olimpietis riteņbraucējs Gatis Smukulis. Sporta bāzes novadā ir pietiekami kvalitatīvas, pagaidām problēmas rada mūsdienīga stadiona trūkums, tāpēc iesniegts projekts skrejceļa rekonstrukcijai.

Tāpat kā citur Latvijā arī Smiltenes novada nākotne ir un būs atkarīga no attīstības projektiem. Par tiem ciemiņiem stāstīja domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš. Viņa vadītās nodaļas uzdevumos ietilpst teritoriālā plānojuma un attīstības programmu izstrāde, kā arī projektu vadīšana. 2009. un 2010. gadā novadā jau ieviesti vai pašlaik vēl turpina īstenot 38 dažādus attīstības projektus par 14 miljoniem latu. Viens no apjomīgākajiem ir Smiltenes ūdenssaimniecības rekonstrukcija, kas gan uzskatāma gandrīz vai par leģendāru, jo noslēdzās tikai pērn – pēc desmit gadu darbiem. Šajā laikposmā rekonstruēta arī pilsētas siltumtrase vairāk nekā septiņu kilometru kopgarumā. Veiksmīgs bijis bērnudārza infrastruktūras attīstības projekts. Tomēr par smilteniešu lielāko veiksmi uzskatāms fakts, ka pilsēta iekļuva to laimīgo pulkā, kurai pienākas ES finansējums policentriskai attīstībai. Jau realizēti divi ielu rekonstrukcijas projekti. Pamazām ar LAD pamatpakalpojumu programmas atbalstu uzlabo pagastu ceļus, klubus u.c. Par sekmēm energoefektivitātes projektu īstenošanā pašvaldības iestādēs uzskatāmi liecina, piemēram, izskatīgā un sakārtotā Triju pakalnu pamatskola, kur notika LPIA sanāksmes “sēdošā” daļa. No nākotnē īstenojamiem projektiem Andris Lapiņš pievērsa uzmanību Blomes pagasta kultūras nama rekonstrukcijai, kuras iznākumu ar interesi gaida arī pašvaldības speciālisti – te pirmoreiz novadā apkurei izmantos zemes siltumu. Uzskaitījis virkni nākotnē plānoto projektu, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs stāstījuma beigās pieminēja arī kādu senlolotu sapni – Smiltenes muzeja izveidi.

Izbraukuma sēdes centrālais temats bija saistīts ar izglītības jomu, galvenokārt pievēršot uzmanību pašreiz tik aktuālajai profesionālajai izglītībai. Šo sarunu aizsāka Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis. Kaut arī Smiltenes novads var lepoties ar iespējām iegūt labu izglītību visos līmeņos, tomēr nākotnes plānu kaldināšanu apgrūtina demogrāfiskās politikas trūkums valstī un neziņa par iedzīvotāju skaita iespējamām izmaiņām, kas neļauj plānot stabilu izglītības tīklu. Smiltenes novads, par laimi, izmirst lēnāk nekā pārējā Latvija, tomēr, turpinoties pašreizējām tendencēm, arī te varētu nākties domāt par slēgšanu, nevis attīstību. Uz izpilddirektoru asprātīgajām iebildēm par katra paša iespējām demogrāfijas jomā T. Jaunzemis lepni pavēstīja, ka esot īstenojis valstij vēlamo triju bērnu programmu. Šo ziņu klātesošie, protams, sveica ar skaļiem aplausiem.

Novadā pavisam ir 21 izglītības iestāde. Pašiem mazākajiem domātas trīs PII, citur izveidotas grupiņas pie pamatskolām. To novadā ir septiņas un vēl arī vidusskola un ģimnāzija. T. Jaunzemis uzsvēra, ka Smiltenes ģimnāzija nešķiro bērnus pēc spējām, bet uzņem visus gribētājus. Cītīgā darbā labas sekmes var gūt visi audzēkņi. Viņš atgādināja, ka konkurence vairs nav modes lieta, jo arī uzņēmējdarbībā tagad svarīgākais ir sadarbība!

Divas profesionālās izglītības iestādes, ko LPIA biedri apmeklēja pēcpusdienā, tagad gatavojas kompetences centra izveidei. Arī augstskolu filiāles ir divas – Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, kā arī Vadības un sociālā darba augstskolai “Attīstība”. Izglītības plašais spektrs daudziem novada jauniešiem ļauj īstenot savus sapņus uz vietas. Smiltenes bērnu mūzikas skola ir viena no lielākajām Vidzemē, jo katru gadu tā uzņem pāri par 200 audzēkņu. Jaunajiem smilteniešiem iespējams apgūt arī mākslas jomu. Daudzas interešu izglītības programmas tiek īstenotas uz vietas pagastos. Novada domes speciālisti neuzskata, ka Smiltenē aug nākamie ģēniji, bet patur prātā atzinumu, ka nodarbības ar mūziku un mākslu palīdz attīstīt smadzeņu otru puslodi (to, kuru neskar eksakto zināšanu apguve). T. Jaunzemis izteica gatavību sadarboties ar kolēģiem citās pašvaldībās, vēlreiz uzsverot, ka sadarbība ir tā, kas virza attīstību.

Profesionālās izglītības iespējas Smiltenes novadā izpilddirektoriem klāstīja abu skolu vadītāji. Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis gan uzsvēra, ka viņa vadītā iestāde atrodas IZM tiešā pakļautībā, nevis “zem novada cepures”. Smiltenes muižas ēkās izvietotā iestāde nākamgad svinēs 90 gadu jubileju, pati muiža gan ir senāka par 250 gadiem. Par tehnikuma atraktīvāko absolventu pelnīti tiek uzskatīts pavārs Mārtiņš Sirmais. Tehnikums piedāvā piecas izglītības programmas: ēdināšanas pakalpojumi, veterinārmedicīna, viesnīcu un lauku tūrisma pakalpojumi, kā arī komerczinības. Vecākā no tām ir veterinārmedicīna, kur speciālistus sagatavo jau kopš 1940. gada. Praktiskās iemaņas audzēkņi apgūst četrās mācību virtuvēs, no Vācijas kolēģiem saņemto var uzskatīt par vienu no modernākajām Latvijā. Skolas princips: labākais skolotājs ir darbs savā profesijā. Tāpēc mācību kafejnīcā gatavoto jaunieši piedāvā nobaudīt un novērtēt pasniedzējiem. Viesnīcas darba iemaņas audzēkņi apgūst gan nodarbību laboratorijā, gan tehnikuma viesnīcā “Kalna ligzda”. Smiltenes tehnikums pirmais valstī ieviesa lauku tūrisma specialitāti, ar ko trāpīja mērķī. Direktors augstu vērtē arī komerczinības, jo te audzēkņiem iemāca biznesa pamatus. Turpretim veterinārijas specialitāti izvēlas ļoti šaurs jauniešu loks, toties viņu izvēle nav nejauša, nereti tā ir dzimtas profesija. Latvijas kartē katrs varēja pārliecināties par to, vai Smiltenē mācās arī kāds viņa novadnieks. Protams, ka maksimums audzēkņu ir vidzemnieki. Tehnikumā strādā 14 skolotāji, ieskaitot direktoru, kas paši absolvējuši šo mācību iestādi. Par saimniecības vērienu liecina fakts, ka tehnikums apsaimnieko 22 ēkas. Nākotnē, piesaistot ERAF līdzekļus, plānotas būtiskas renovācijas un remontdarbi. Tehnikumā sākuši realizēt ideju par amatniecības centru, lai nezustu senču prasmes. Jau atjaunota senā maizes krāsns, kurā cepto maizi pēcāk varēja nogaršot ciemos atbraukušie “moderi”, piedodiet – izpilddirektori.

Smiltenes Profesionālās vidusskolas direktora Daiņa Moruza vadītā iestāde ir daudz jaunāka, tā dibināta 1978. gadā. Šoruden 1. septembrī abas profesionālās izglītības iestādes apvienosies. No skolas pirmsākumiem pamatprogramma te ir ceļu būve, tāpēc to dēvē par “ceļinieku skolu” un audzēkņu pulkā ir tikai viena meitene. Otra specialitāte ir automehāniķis. Par spīti demogrāfiskajai krīzei, skolā pēdējos divus gadus bijis vislielākais uzņemto audzēkņu skaits. Beidzamajos gados gan samazinājies audzēkņu skaits no attālākiem rajoniem, ko noteikti var skaidrot ar krīzi un situāciju pasažieru pārvadājumu jomā. Bez pamatuzdevuma – izglītot jauniešus – skola rīko arī dažādus maksas kursus. Līdzīgi tehnikuma kolēģiem arī Profesionālās vidusskolas kolektīvs aktīvi izmanto ERAF projektu piedāvājumu, lai sakārtotu savu saimniecību. Nākotnē abu skolu apvienībai plānots valsts budžeta finansējums.

Viļņošanos un jautrību zālē izsauca D. Moruza pārdomas par to, ka varbūt kādreiz pašvaldības vēlēsies kļūt par jaunveidojamo kompetences centru īpašniecēm. Protams, ne jau ideja peļama, bet gan finansiālo iespēju trūkums. Novada izpilddirektors Kārlis Lapiņš atkārtoti uzsvēra, ka abas skolas nav pašvaldības pārziņā, tomēr dome bija, ir un būs ieinteresēta to liktenī kā vietējo jauniešu nākotnes ceļa izvēles bāzē. Taču profesionālās izglītības attīstību Latvijā var ietekmēt visdažādākie faktori, ieskaitot “pārrobežu konkurenci”, jo drīzumā Valgā plāno atvērt arodizglītības grupas latviešu valodā.

Pēc sanāksmes LPIA biedriem bija iespēja jūsmot par pasakaino PII “Pīlādzītis”, apbrīnot a/s “Graanul invest” Launkalnes granulu rūpnīcas ražošanas atvēzienu, kā arī klātienē iepazīties ar abām profesionālās izglītības skolām.