Pirmdiena, 2026. gada 16. novembris 07:59
Vārda dienas: Banga, Glorija
Pēdējo gadu laikā iestādes un organizācijas Latvijā arvien vairāk novērtē dalības nozīmi dažādu ES programmu un iniciatīvu projektos, kuros iesaistīta vairāk nekā viena partnervalsts (piemēram, INTERREG, LIFE+, Leonardo da Vinci, Baltijas jūras reģiona programma u.c.), taču vēl aizvien Latvijas aktivitāte starpreģionālajā sadarbībā ir zema salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm.
Patlaban Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) ir partneris INTERREG IVC projektā “Starpreģionālās partnerības platforma” (Interregional Partnership Platfrom – IPP). Šā projekta galvenais mērķis ir uzlabot reģionu inovācijas kapacitāti, veicinot pašvaldību, plānošanas reģionu, tehnoloģisko centru, biznesa inkubatoru, attīstības aģentūru, augstākās izglītības un nevalstisko organizāciju aktivitāti dalībai ES programmās un iniciatīvās, kā arī starptautiskajā sadarbībā kopumā. Šis projekts, kas sācies pagājušajā gadā un ilgs līdz nākamā gada beigām, apvieno Vācijas (Saksija–Anhalte), Ungārijas (Eszaka–Anfelde), Spānijas (Valensija) un Latvijas reģionus kopējai sadarbībai.
Viens no IPP projekta uzdevumiem ir salīdzināt partnerreģionu līdzdalības līmeni, kā arī finanšu un ne–finanšu instrumentus dalības veicināšanai starpreģionālajā sadarbībā, tādēļ VRAA IPP projekta ietvaros šāgada sākumā veica pētījumu, kā rezultātā drīzumā VRAA mājaslapā būs pieejams apkopojums par iestādēm un organizācijām, kas Latvijā ir atbildīgas par konkrētām programmām, par iesniegto un apstiprināto projektu skaitu katrā no tām, veicinošiem un kavējošiem šķēršļiem, kā arī veiksmīgākajiem īstenoto projektu piemēriem.
Vēl VRAA aptaujāja pašvaldības, augstākās izglītības iestādes un NVO, lai noskaidrotu, cik labi tās ir informētas par iespējām piedalīties ES programmās un iniciatīvās, kādās programmās vēlētos vai plāno piedalīties, kādi ir galvenie šķēršļi un ierosinājumi līdzdalības veicināšanai, pēc kādiem principiem izvēlas piedalīties dažādās starptautiskās iniciatīvās un kādus avotus izmanto, lai gūtu informāciju par pieejamajām programmām. Šajā žurnāla numurā piedāvājam iepazīties ar dažiem pētījuma rezultātiem.
Biežāk izmantotās ES programmas un iniciatīvas
Zināmākās ES programmas un iniciatīvas galvenokārt ir izglītības un teritoriālās sadarbības programmas. Tas iezīmē Latvijas līdzšinējo pieredzi ES fondu apguvē, kad pamatā tiek izmantotas tās programmas, kam informācijas punkti un kontaktpunkti atrodas Latvijā, tās, kuras Latvijai bija pieejamas jau iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kā arī tās, kurās projektu iesniegšana notiek Latvijā. Savukārt tās programmas, kurās projektu iesniegšana notiek Eiropas Komisijā, tiek minētas visretāk. Līdz ar to viens no IPP projekta izaicinājumiem ir rast efektīvāko veidu, kā veicināt dalību arī šajās programmās.
Visvairāk projektu iesniegts Comenius, Leonardo da Vinci, Grundvig un Erasmus izglītības programmā un teritoriālajās un pārrobežu sadarbības programmās – Igaunijas–Latvijas–Krievijas, Lietuvas–Latvijas, Baltijas jūras reģiona programmās un INTERREG IVC. Pārējās programmās iespēja gatavot un iesniegt projektus izmantota daudz mazāk. Ja neņem vērā izglītības programmas, kurās bieži vien dalība notiek individuāli, Latvijas iestādes un organizācijas kā vadošās partneres projektos piedalās aptuveni tikai 24% gadījumu.
Laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam apstiprināto projektu īpatsvars attiecībā pret projektu iesniegumiem būtiski atšķīrās atkarībā no programmas veida. Salīdzinoši daudz projektu tiek apstiprināts ES mūžizglītības programmās un pārrobežu sadarbības programmās. Savukārt, piemēram, INTERREG IVC programmā, kurā ir ļoti lieli projektu konkursi, no 75 projektu pieteikumiem tika apstiprināti tikai 16 projekti, t.i., 16%. IPP projektā šie rādītāji tiek salīdzināti arī partnerreģionu griezumā, un, piemēram, Saksijas–Anhaltes pavalstī, kas ir projekta partnerreģions, INTERREG IVC programmā no 13 projektu iesniegumiem tika apstiprināti seši, kas liecina par augstu efektivitāti. Detalizētāks salīdzinājums starp reģioniem tiks sniegts kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. Savukārt dati par katru programmu atsevišķi būs pieejami kopējā pētījumā.
Programma Projektu pieteikumi Apstiprinātie projekti Apstiprināto projektu īpatsvars
VP* P** Kopā VP* P** Kopā
ES mūžizglītības programmas 2242 903 3145 1310 328 1638 52,08%
Pārrobežu sadarbības programmas 255 446 701 57 238 295 42,08%
7th Framework Programme 192 450 642 32 113 145 22,59%
INTERREG IVC 75 75 1 11 12 16,00%
LIFE+ 18 18 7 7 38,89%
TWINNING 24 15 39 1 4 5 12,82%
* VP – vadošais partneris, ** P – partneris
Sadarbības jomas un partneri
Analizējot sadarbības partneru ģeogrāfisko atrašanos, lielākā daļa pašvaldību (72%) sadarbojas ar ES valstīm, savukārt 28% sadarbojas arī ar citām valstīm – visbiežāk bijušās Padomju Savienības valstīm un pavisam reti – ar ASV un Ķīnu. Visbiežāk izvēlas sadarboties ar ģeogrāfiski tuvākesošajām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Vāciju, Poliju un Zviedriju.
Citas valstis: Nīderlande, Dānija, Baltkrievija, Ukraina, Grieķija, Ungārija, Portugāle, ASV, Bulgārija, Moldova, Gruzija, Austrija, Slovēnija, Šveice, Turcija, Ķīna, Izraēla, Kipra, Rumānija, Horvātija, Slovākija.
Attiecībā uz starptautisko pieredzi sadarbība vairāk vērsta uz vienas konkrētas aktivitātes īstenošanu noteiktā jomā, neplānojot ilgtermiņa sadarbību. Visbiežāk sastopamais sadarbības veids, ko izmanto pašvaldības, ir partnerības ar citu valstu pašvaldībām (dvīņu pilsētas). Pozitīva iezīme ir tā, ka gandrīz 31% mēģina rast sadarbību uzņēmējdarbības veicināšanā. Izskaidrojums, iespējams, ir tāds, ka teritoriālajās un pārrobežu sadarbības programmās viena no darbības prioritātēm ir inovācijas un uzņēmējdarbības attīstības veicināšana. Tas sekmē arī pašvaldību aktīvāku iesaistīšanos projektos, kas veicina ekonomiskās aktivitātes pieaugumu pašvaldības teritorijā.
Atšķirīga ir pašvaldību pieredze iesaistei starptautiskajā sadarbībā un projektos dalījumā pēc piederības plānošanas reģiona teritorijai. Tā Vidzemes un Kurzemes reģiona pārstāvji aktīvāk iesaistās partnerību veidošanā ar citu valstu pašvaldībām, savukārt Zemgales reģiona pārstāvji ir aktīvāki projektos, kas vērsti uz uzņēmējdarbības veicināšanu, un šī tendence norāda uz Zemgales reģiona līdz šim veikto mērķtiecīgo darbu inovāciju veicināšanā un uzņēmējdarbības atbalstā. Rīgas un Kurzemes plānošanas reģiona atbildes iezīmē aktīvāku darbu pētniecības projektos, kas pamatojams ar universitāšu un augstskolu lielāku koncentrēšanos un aktīvāku darbu šajos reģionos. Neraugoties uz to, ka Latgales reģionam iespējams darboties pārrobežu un teritoriālās sadarbības projektos, kā arī attīstīt pētniecības potenciālu, šā reģiona pārstāvju atbildes norāda uz mazāku pieredzi starptautiskās sadarbības projektu īstenošanā.
Veicinošie un kavējošie faktori dalībai ES programmās un iniciatīvās
Pašvaldību vērtējumā galvenais šķērslis dalībai ES programmās un iniciatīvās ir finansējuma trūkums konsultantu piesaistei. Tas netieši norāda uz pašvaldību pieredzes trūkumu starptautisku projektu gatavošanā, kas ir laikietilpīgs process un prasa noteiktus cilvēkresursus un projektu gatavošanas un vadīšanas prasmes, kā arī svešvalodu zināšanas. Tas arī atspoguļojas līdzdalības šķēršļu shematiskajā attēlojumā, starp būtiskākajiem minot arī nepietiekamu darbinieku skaitu un grūtības atrast piemērotus projektu partnerus. Tāpat tiek minēts gan ilgs projektu izskatīšanas laiks, gan arī ilgstošs process attiecībā uz radušos izdevumu atmaksu projektu atskaišu periodu ietvaros.
Kopumā lielākie ieguvumi no dalības starptautiskos projektos un aktivitātēs ir jaunas pieredzes, jaunu kontaktu un jaunu ideju iegūšana. Tikai pēc tam kā ieguvums minēta iespēja iegūt papildu finansējumu. Tāpat arī tiek norādīts, ka starptautiskā sadarbība uzliek papildu noslodzi darbiniekiem, kas savukārt netieši norāda uz darbinieku pašreizējo noslodzi, no vienas puses, kā arī uz priekšstatu par administratīvo un birokrātisko slogu starptautisko projektu ieviešanā, bet no otras – uz nepilnīgu izpratni par iespējumiem ieguvumiem no dalības šādos projektos.
Ļoti liela nozīme ir informācijas pieejamībai par ES programmām, kā arī tam, vai pieejamās programmas atbilst reālajām vajadzībām. Pētījuma rezultāti liecina, ka atbilstošas kvalifikācijas darbinieku un nepieciešamā līdzfinansējuma pieejamība sekmētu līdzdalību ES programmās un iniciatīvās.
Efektīvākie komunikācijas līdzekļi
Kā efektīvākie komunikācijas līdzekļi tiek vērtēta informācija mājaslapā, individuālās konsultācijas un klātienes tikšanās semināros un konferencēs. Individuālās konsultācijas īpaši akcentētas teritoriālajās un pārrobežu sadarbības programmās. Aptauja atklāj, ka informācijai radio un TV tiek pievērsta vismazākā nozīme. Arvien mazāku nozīmi iegūst arī informatīvie izdevumi, piemēram, bukleti un infolapas.
Neraugoties uz to, ka šobrīd darbojas vairākas interneta vietnes, kur iespējams meklēt informāciju par dažādām ES programmām, viens no galvenajiem ieteikumiem ir vienota portāla izveide. Tas liecina, ka neviens pašreizējais portāls nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par Latvijas partneriem pieejamām ES programmām un iniciatīvām. Līdz ar to VRAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju un citām ieinteresētajām institūcijām izvērtē iespējas šādas vietnes izveidei, izmantojot jau esošos portālus par ES struktūrfondiem.
Otrs būtiskākais ieteikums ir nepieciešamība organizēt regulārus seminārus par aktuālām programmām. Ņemot vērā iestāžu aptaujā minēto informāciju, var secināt, ka semināri tiek organizēti regulāri, taču, iespējams, trūkst vietnes, kurā būtu pieejama informācija ne tikai par pašām programmām, bet arī informatīvajiem semināriem. Tikai 13% uzskata, ka informācija ir pilnībā pieejama.
Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai turpinātu analīzi par Latvijas iestāžu un organizāciju aktivitāti ES programmās un iniciatīvās, salīdzinātu šos datus ar pārējiem partnerreģioniem un veiktu pasākumus projekta tālākajās aktivitātēs, tajā skaitā izstrādātu rekomendācijas starpreģionālās sadarbības uzlabošanai. Tuvākajā laikā pilnīga pētījuma rezultāti būs pieejami VRAA mājaslapā (www.vraa.gov.lv). Pašlaik katrā no IPP reģioniem tiek veikts labās prakses piemēru izvērtējums, lai pēc tam īstenotu divus pilotprojektus, no kuriem viens būs reģionu un pašvaldību līmenī, bet otrs – iesaistot pašvaldības, biznesa inkubatorus, uzņēmējus, pētniecības institūtus u.tml. Viens no VRAA galvenajiem mērķiem šādu pilotprojektu ieviešanā ir rast ES programmu un iniciatīvu efektīvāko finansēšanas instrumentu, kā arī izstrādāt starptautiskās sadarbības stratēģiju, lai, to izmantojot, veicinātu dalību starpreģionālajā sadarbībā. Top arī IT rīks, ar kura starpniecību būs iespējams meklēt projektu un sadarbības partnerus atkarībā no interesējošās jomas. Projekta rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi struktūrfondu politikas galvenajiem attīstības virzieniem starpreģionālās sadarbības uzlabošanai.
Vairāk informācijas par IPP projektu: www.ipp.eu.
Aicinām pieteikties elektronisko iepirkumu sistēmas lietotāju bezmaksas apmācībām!
Turpinās valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku bezmaksas apmācības darbam ar jauno elektronisko iepirkumu sistēmu (www.eis.gov.lv), ko rīko SIA “Baltijas Datoru Akadēmija” sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru. Šo apmācību mērķis ir pilnvērtīgi iepazīstināt esošos un topošos elektronisko iepirkumu sistēmas lietotājus ar sistēmas iespējām un pilnveidot sistēmas lietošanas prasmes. Apmācības notiek gan Rīgā, gan Latvijas reģionos ar mērķi sniegt iespēju mācīties pēc iespējas tuvāk ieinteresēto personu darbavietai. Apmācībām var pieteikties pa e–pastu: [email protected], faksu: 67505032 vai pa tālruni 67505032 pie kontaktpersonas Ingrīdas Ļuļas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017