Pirmdiena, 2026. gada 16. novembris 01:32
Vārda dienas: Banga, Glorija
Vārdam “inovācija” ir vairākas definīcijas un skaidrojumi, un iespējams, ka katrs no mums šo vārdu lieto mazliet citādi. Tomēr kopīgu mērķu sasniegšanai svarīgi vienoties par pamatprincipiem, kurus apņemamies ievērot savā profesionālajā darbībā.
Laikā, kad globālie izaicinājumi rada ietekmi un sekmē straujas izmaiņas biznesa vidē un pārvaldes principos, inovācija un starptautiskā sadarbība kļūst izšķiroša. Tas rada nepieciešamību izstrādāt ietvaru inovācijas atbalsta aktivitātēm un starpreģionālajai sadarbībai, kurā reģionālajiem lēmumu pieņēmējiem ir noteicoša loma sava reģiona attīstībā un konkurētspējā. Baltijas jūras reģions (BSR) kļūst par arvien vairāk integrētu makroreģionu un nozīmīgu tirgu ar aptuveni 100 miljoniem iedzīvotāju. Galvenie virzītājspēki sadarbībai Baltijas jūras reģionā ir kopīga vēsture, kultūra, izaicinājumi un attīstības tendences, kā arī vides, dabas resursu un enerģijas potenciāls.
Pēc vairākiem rādītājiem, Baltijas jūras reģions raksturojams kā konkurētspējīgs makroreģions ar ievērojamu inovācijas kapacitāti un attīstības potenciālu. Pieaugot savstarpējai sadarbībai un izmantojot visus tajā pieejamos resursus, Baltijas jūras reģionā rodams potenciāls tā konkurētspējai globālajā tirgū. Lai arī ir bijuši projekti par starptautisko klasteru attīstīšanu, reģionālās inovācijas sistēmām un inovācijas izglītību, vēl joprojām nepieciešams turpināt pilnveidot inovācijas politiku un rast jaunus risinājumus inovācijas atbalstam.
Viens no “BSR InnoReg – inovācijas pārvaldības stiprināšana starptautiskas sadarbības ietvaros Baltijas jūras reģionā ārpus galvaspilsētām” projekta mērķiem ir sekmēt inovāciju, uzlabojot vietējo un reģionālo pašvaldību un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju zināšanas un kompetences līmeni. BSR InnoReg projekts ir savedis kopā vietējos un reģionālos lēmumu pieņēmējus, lai apspriestu globālas ekonomiskās problēmas un vienotos par darbības jomām, kurās rodamas sadarbības intereses.
Projekts tika uzsākts 2009. gadā un nu pietuvojies noslēguma posmam, tāpēc varam atskatīties uz padarīto un atzīmēt svarīgākos sasniegumus. Viens no tādiem ir visu iesaistīto dalībnieku vienošanās par galvenajiem jautājumiem inovācijas aktivitāšu attīstīšanai teritorijās ārpus galvaspilsētām un saprašanās memoranda parakstīšana par turpmāku sadarbību inovācijas veicināšanā Baltijas jūras reģionā.
No Latvijas puses memorandu parakstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Māris Krastiņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Latvijas plānošanas reģionu attīstības padomju vadītāji. Memorands sniedz vadlīnijas lēmumu pieņēmējiem reģionālā, nacionālā un ES līmenī par inovācijas un starptautiskās sadarbības sekmēšanu.
Parakstot Baltijas inovācijas politikas memorandu, arī Latvijas reģioni piekrituši nepieciešamajai rīcībai vairāku svarīgu jautājumu risināšanā.
Nepieciešams attīstīt inovācijas politikas ietvaru, kas ņem vērā ārpus galvaspilsētām esošo teritoriju vajadzības.
Nacionālajās politikās ir uzsvērta galvaspilsētu un lauku reģionu loma. Tomēr arī citiem reģioniem, kas atrodas ārpus galvaspilsētām un kuriem nereti ir stipra rūpnieciskā bāze, vajag stiprināt savu lomu, un Baltijas jūras reģiona sadarbība tam nodrošina labu platformu.
Jāuzņemas ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu inovācijas politikas īstenošanu.
Daudzās BSR teritorijās ir nepieciešamība pēc konsekventākas ilgtermiņa inovācijas politikas stratēģijas reģionos. Tajā pašā laikā instrumenti un resursi šo stratēģiju īstenošanai cieš no īstermiņa finansējuma un mainīgās politikas.
Jāstiprina inovācijas politikas reģionālās dimensijas, lai rūpētos par reģionu īpašajām vērtībām un iespējām.
Starp reģioniem ir lielas atšķirības to rūpnieciskajā struktūrā, pētniecības un tehnoloģiju nodrošinājumā, politikas iniciatīvās, biznesa pakalpojumu nodrošinājumā, pārvaldības struktūrās un institucionālajā organizācijā.
Jānodrošina nākotnes cilvēciskais faktors – jauni cilvēki kā profesionāļi un uzņēmēji.
Daudzas teritorijas ārpus galvaspilsētām ir pakļautas negatīvām demogrāfiskajām izmaiņām un iedzīvotāju izceļošanai, jo īpaši jaunu un talantīgu cilvēku “smadzeņu noplūde” rada problēmas uz zināšanām balstītas nākotnes izaugsmei šajos reģionos. Sadarbojoties inovācijas politikas jomā, ārpusgalvaspilsētu reģioniem ir jāizstrādā jauni pasākumi jaunu cilvēku atbalstam un to iesaistei inovācijas aktivitātēs.
Nepieciešams labāks atbalsts jauniem inovācijas veidiem reģionos ārpus galvaspilsētām.
Inovācijas noris daudzos veidos: jaunas inovācijas metodes, piemēram, atvērtā inovācija, lietotāja un pieprasījuma virzīta inovācija, organizācijas inovācija un sociālā inovācija kļuvušas arvien svarīgākas, un tām ir nepieciešami jauni un uzlaboti reģionālās inovācijas politikas pasākumi.
Jāattīsta daudzveidīgāki finansēšanas modeļi inovācijas politikai reģionos ārpus galvaspilsētām.
Sabiedrisko resursu ierobežotība un izmaiņas finanšu instrumentos apdraud inovācijas politikas aktivitāšu finansēšanu nākotnē reģionos ārpus galvaspilsētām. Ir nepieciešama kopēja aktivitāte, lai atrastu jaunus un pilnveidotu esošos finansēšanas modeļus.
Nepieciešama inovācijas plānošana tradicionāli stiprajos sektoros.
Vairums inovācijas stratēģiju vērstas uz ātri augošiem augsto tehnoloģiju sektoriem, tomēr ne visi reģioni ārpus galvaspilsētām ir pietiekami spēcīgi šajās jomās. Tajā pašā laikā tradicionāli stiprajos ražošanas un pakalpojumu sektoros ir daudz izaugsmes iespēju, lai atbalstītu inovāciju. BSR sadarbība dod labu platformu attīstīt un pārbaudīt politiskus pasākumus, kas vērsti uz šīm jomām.
Jāakcentē inovācija sabiedriskajā un nevalstiskajā sektorā.
Pakalpojumu sektorā daudzos reģionos sabiedriskie pakalpojumi veido īpaši lielu ekonomiskās aktivitātes daļu. Ātra izaugsme, zema inovācijas intensitāte un finanšu izaicinājumi rada ne tikai iespējas, bet arī nepieciešamību attīstīt sabiedriskos pakalpojumus, lai tie kļūtu efektīvāki un lietotājiem draudzīgāki. Īpašs uzsvars liekams uz e–pārvaldes ierosmēm un e–pakalpojumiem, kas Baltijas jūras reģiona sadarbībā sniedz labu iespēju attīstīt un pārbaudīt jaunas inovācijas.
Jāpaaugstina ilgtermiņa saistības starpreģionālajai sadarbībai inovācijas politikā Baltijas jūras reģionā.
Baltijas jūras reģiona sadarbība inovācijas politikā sevi pierādījusi kā noderīgu gan galvaspilsētās, gan arī reģionos ārpus tām, tomēr vēl joprojām ir daudz iespēju un ieguvumu, ko var sniegt sadarbība un kas nav pilnībā izmantoti. Tādēļ ir nepieciešamas pašvaldību ilgtermiņa saistības, lai izmantotu šīs iespējas.
BSR InnoReg projekta ietvaros apkopotas arī vairākas īstenotās inovācijas veicināšanas iniciatīvas un ieteikumi to ieviešanai. Sagatavotā inovācijas atbalsta instrumentu rokasgrāmata “Inovācijas atbalsta instrumenti un pieredze” ir pieejama visiem interesentiem un sniedz ieskatu par Baltijas jūras reģiona valstīs izmantotajiem inovācijas veicināšanas instrumentiem un to izmantošanas pieredzi. Rokasgrāmata pieejama: http://www.baltic.org/files/1400/BSR_InnoReg_Handbook_WEB.pdf.
Viens no projekta sasniegumiem ir 2010. gada septembrī organizētās pirmās Inovācijas dienas studentiem, kas pulcēja vairāk nekā 180 studentu no desmit Latvijas augstskolām. Iniciatīva tika novērtēta, un turpmākos trīs gadus Inovācijas dienas studentiem tiks finansētas no ERAF un organizētas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras koordinācijā.
Projekta ietvaros veiktā pētījuma par Baltijas jūras reģiona valstu pieredzes analīzi un priekšlikumu sagatavošanu pašvaldību administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem mērķis bija apzināt līdzšinējo pieredzi un sagatavot priekšlikumus pašvaldību administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšanai. Pētījumā veikta Lietuvas un Igaunijas normatīvo aktu un pašreizējās prakses analīze pašvaldību administratīvā sloga novērtēšanai, kā arī ziemeļvalstu (Somijas un Dānijas) pieredzes analīze administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem valsts un pašvaldību līmenī.
Galvenie secinājumi par veicamajiem pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai pašvaldībās:
pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzraudzības sistēmas izveide, izstrādājot katra sniegtā pakalpojuma uzraudzības rādītājus;
procesu vienkāršošana;
plašāka publiskās un privātās partnerības jeb PPP principu izmantošana pašvaldību sniegto pakalpojumu nodrošināšanā;
nepieciešamība izvērtēt iespēju atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanā, izveidojot nelielo pašvaldību apvienības.
Galvenie secinājumi un priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai valsts līmenī:
valsts līmenī noteikt atbildīgo institūciju un pašvaldību sniegto pakalpojumu administratīvā sloga samazināšanas pamatprincipus;
izvērtēt un iespēju robežās izmantot dažādas Eiropā un pasaulē populāras metodes administratīvā sloga mazināšanā, piemēram, standarta izmaksu modeli, kura izmantošanas rezultātā iespējams:
atcelt, samazināt, apvienot vai uzlabot tiesību aktus;
vienkāršot datu sniegšanas procesu;
pilnveidot valsts pārvaldes institūciju savstarpējo datu apmaiņu;
attīstīt uz IKT balstītus risinājumus un pakalpojumus;
uzlabot informācijas sniegšanas vadlīnijas.
Pilns pētījuma teksts pieejams: www.vraa.gov.lv, sadaļā Pētniecība.
Projekta sasniegumi un būtiskākās atziņas tika apspriestas starptautiskā seminārā 6. jūnijā Rīgā, kā arī prezentētas Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem 16. jūnijā Briselē noslēguma seminārā “Baltijas inovāciju politika”. Ar šiem un citiem pasākumiem projekts ir rosinājis vairākas diskusijas par reģionu lomu inovācijas popularizēšanā un ekonomiskajā attīstībā.
Visu pasākumu materiāli pieejami: www.vraa.gov.lv, sadaļā Starptautiskā sadarbība.
Latviju projektā pārstāv Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Tehnoloģiskais centrs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar visiem plānošanas reģioniem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
