Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 15:55
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Laikā, kad Latvija dzīvo tautas nobalsošanas noskaņās par 10. Saeimas atlaišanu, parlaments strādā neierasti aktīvi, un vēl vasarā pieņemti daudzi nozīmīgi likumprojekti, tajā skaitā arī izglītības jomā.
Šāgada 1. jūlijā trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Grozījumos ir dažādi precizējumi, taču uzmanību piesaista divi jauninājumi, kas tālāk aplūkoti detalizētāk: izmaiņas līdzšinējā pastāvošajā kārtībā attiecībā uz izglītības ieguves nodrošināšanu pirmsskolas vecuma bērniem un stingrākas prasības mācību sasniegumiem, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību un atestātu par vidējo izglītību.
Vieta bērnudārzā no pusotra gada vecuma
Atbilstoši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam likuma 21. pants paredz, ka “vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma”. Līdzšinējās likuma redakcijas 20. pants noteica, ka no pieciem gadiem bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta un pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Attiecīgi no 1999. gada 1. decembra likuma izslēgts 21. pants “Pirmsskolas izglītības obligātums” un tā vietā iekļauts iepriekšminētais pants par pirmsskolas izglītības pieejamību.
Izglītības iespēju nodrošināšanu pašvaldībai paredz Izglītības likuma 17. pants: “Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes”, taču tas nenosaka bērnu vecumu.
Ja ar likuma normas iestrādāšanu situācija mainītos, lielākais darbs būtu paveikts. Taču, visticamāk, ka tā nav. Priekšlikumu ierosinātāji skaidro, ka likuma norma vērsta uz vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu pašvaldības finansējuma piešķiršanā, kas pašlaik pašvaldību un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem tiek atvēlēts atšķirīgā apmērā. Par izglītības jomu atbildīgās amatpersonas Latvijā lielākajā pašvaldībā Rīgā šo normu nodēvējušas par populistisku priekšvēlēšanu lēmumu bez situācijas analīzes un atzinušas, ka prasības par bērnudārzu pieejamību nav izpildāmas.1
Labi zināms, ka lielākās pašvaldības jau gadiem cīnās ar rindu problēmu uz vietām bērnudārzos. Galvaspilsētā vien vietu dārziņā gaida ap 5000 bērnu. Vietu nodrošināšana tiek risināta gan ar pirmsskolas izglītības iestāžu ēku būvniecību, gan risinājumiem sadarbībai ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Arī citās pašvaldībās situāciju risina un izglītības iestāžu tīklu sakārto atbilstoši demogrāfiskajai struktūrai un iedzīvotāju vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka pēdējos trīs gados dibinātas 13 jaunas izglītības iestādes, no tām 11 bērnudārzi.2 Taču reālistiski jāvērtē arī demogrāfijas tendences, kas jau tuvā nākotnē nesola rindu uz bērnudārziem.
Dzimstības samazināšanās pievērsusi Latvijas valdības uzmanību, un šāgada pavasarī izveidota Demogrāfisko lietu padome. Lai gan atbalsts jaunajiem vecākiem būtu viens no veidiem, kas pozitīvi raksturotu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, jācer, ka likuma normas iestrādāšana nebūs valsts varas vienīgais solis šā jautājuma risināšanā un jaunuzceltie un esošie bērnudārzi pēc gadiem nestāvēs tukši un netiks pakļauti optimizācijai tāpat kā patlaban skolas.
Atestāts par vidējo izglītību – tikai par sekmīgiem vērtējumiem
Likuma grozījumi paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz izglītības dokumentu ieguvi, un 2011./2012. mācību gadā prasības 9. un 12. klašu absolventu mācību sasniegumiem būs augstākas nekā iepriekš. Tas gan ir likumsakarīgs solis, jo novērsīs divus gadus pastāvošo paradoksu, ka prasības pārcelšanai uz nākamo klasi ir stingrākas nekā apliecības ieguvei par pamatizglītību un atestātam par vidējo izglītību. Visticamāk, šāda situācija radusies tāpēc, ka to nosaka dažādi normatīvie akti.
Grozījumi 2005. gada 1. novembra MK noteikumos “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādēs”3 par stingrākām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi tika pieņemti 2009. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 2009. gada 1. septembrī. Vidusskolā uz nākamo klasi vairs nepārcēla ar nesekmīgām atzīmēm (līdz tam varēja pārcelt ar divām atzīmēm, kas zemākas par 4 ballēm), bet atestātu par vidējo izglītību atbilstoši Vispārējās izglītības likumam tomēr varēja izsniegt ar vienu vai divām atzīmēm, kas zemākas par 4 ballēm mācību priekšmeta gada un/vai valsts pārbaudījumu vērtējumā.
Attiecīgi pamatizglītības posmā noteikumi paredz, ka pārcelt uz nākamo klasi nevar, ja vērtējums ir zemāks par 4 ballēm pirmajās četrās klasēs vairāk nekā vienā mācību priekšmetā, savukārt 5. – 9. klasē – vairāk nekā divos mācību priekšmetos. Vispārējās izglītības likums paredzēja, ka apliecību par pamatizglītību varēja saņemt skolēns, kuram viens, divi vai pat trīs gada vērtējumi mācību priekšmetā un/vai vērtējumi valsts pārbaudījumos ir zemāki par 4 ballēm. Jaunie grozījumi nosaka, ka apliecību par pamatizglītību varēs saņemt tikai ar vienu nepietiekamu vērtējumu, turklāt grozījumos iekļauta norma, kas situāciju nedaudz mīkstina – vērtējums mācību priekšmetā gadā un valsts pārbaudījumā tajā pašā priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu.
Šie grozījumi bija nepieciešami, jo konsekventi apstiprina virzību uz kvalitatīvu izglītības ieguvi un savām spējām atbilstošas tālākās izglītības izvēli pēc pamatizglītības ieguves. Lai to īstenotu, svarīgi faktori ir arī mācību sasniegumu objektīva vērtēšana, skolēnu informēšana par prasībām un motivācijas veicināšana mācīties.
IzM dati liecina, ka ap 13% jauniešu, kas uzsāk mācības 10. klasē, vidējo izglītību tomēr neiegūst.4 Te jāpiebilst, ka izglītības iestādes var noteikt uzņemšanas prasības 10. klasē. Tas nodrošinātu, ka skolas nevis jebkādiem līdzekļiem komplektētu pēc iespējas lielākas vidusskolas klases, iespējams, lai atalgojums pedagogiem pašvaldībā būtu konkurētspējīgāks, bet pamatskolas beigu posmā īpaši pievērstu uzmanību skolēnu karjeras orientācijai un spēju objektīvam novērtējumam, vidusskolā aicinot stāties skolēnus, kuru mācību sasniegumi atbilst noteiktām prasībām un kuri mērķtiecīgi pēc vidējās iegūs augstāko izglītību, nevis papildinās bezdarbnieku vai zemas kvalifikācijas darbaspēka rindas.
__________________________
1 ziņu aģentūra “LETA”
2 www.izm.gov.lv/nozarespolitika/izglitiba/visparejaizglitiba/aktualitates.html
3 www.likumi.lv/doc.php?id=194609
4 www.izm.gov.lv/aktualitates/informacijamedijiem/3718.html
***
Vidusskolēniem iespēja piedalīties ES tulkošanas konkursā
Eiropas Komisija aicina septiņpadsmitgadīgus vidusskolēnus piedalīties jauno tulkotāju konkursā “Juvenes Translatores”, kas šogad tiek rīkots jau piekto reizi ar mērķi veicināt svešvalodu apguvi un iepazīstināt ar tulkošanas nozari.
Lai pieteiktos dalībai konkursā, skolām no 1. septembra līdz 20. oktobrim jāreģistrējas konkursa tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/translatores un jāaizpilda elektroniskā reģistrācijas veidlapa. Skolas tiks izvēlētas elektroniski – no katras dalībvalsts izvēlēto izglītības iestāžu skaits būs atbilstošs šīs valsts deputātu skaitam Eiropas Parlamentā.
Tulkošanas konkursā, kas notiks šāgada 24. novembrī, 27 ES dalībvalstu skolēni mērosies spēkiem, pārliecinoties, kādām jābūt prasmēm, lai pārtulkotu tekstu no vienas valodas citā, un cik svarīga ir tulkošana Eiropas Savienībā. Tā kā 2011. gads izsludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, izvēlēto tekstu tēma būs brīvprātīgais darbs.
Katras valsts uzvarētājs tiks aicināts uz Briseli, kur Eiropas Komisijas galvenajā mītnē notiks apbalvošanas ceremonija.
Papildu informāciju meklējiet Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāres tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/vassiliou/index_en.htm, Eiropas Savienības tīmekļa vietnē http://europa.eu/, kā arī sociālajos tīklos Facebook (juvenestraslatores) un Twitter (@translatores)! Jautājumus “Juvenes Translatores” komandai iespējams uzdot šeit: [email protected].
Bērni aicināti iesūtīt darbus pasaules zīmējumu konkursam
Bērni un jaunieši vecumā no sešiem līdz 15 gadiem tiek aicināti iesūtīt savus darbus dalībai Japānas valdības atbalstītajā ikgadējā pasaules bērnu zīmējumu konkursā, kas šogad notiks jau deviņpadsmito reizi.
Iesūtītajiem darbiem jāatbilst vienai no šādām tēmām – zemkopība, lauksaimniecība, daba, vide, cilvēki, ģimene vai sadarbība. Darba maksimālie izmēri noteikti 728 x 515 mm, tā biezums nedrīkst pārsniegt 3 mm. Darbiņa izstrādē var izmantot jebkādus materiālus un tehniku.
Sūtāmajam darbam jāpievieno ar drukātiem burtiem aizpildīta dalībnieka anketa un pārstāvētās organizācijas anketa. Viena organizācija nedrīkst nosūtīt vairāk par 200 darbiem, tāpat jāņem vērā, ka katrs bērns konkursā var piedalīties tikai ar vienu darbu, kā arī netiek pieņemti kopdarbi.
Sūtījumus adresējiet: IE–NO–HIKARI Association, “World Children’s Picture Contest”, No. 11, Funagawara–cho, Ichigaya, Shinjuku–ku, Tokyo 162–8448, Japan.
Plašāka informācija par konkursu atrodama pasaules bērnu zīmējumu konkursa tīmekļa vietnē http://www.ienohikari.net/zugacon/english/index.html. Pieteikumu pieņemšanas termiņš ir 30. septembris.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017