ATPŪSTIES, BET NEPIESĀRŅOT!

Lai gan šovasar daudzviet zemā ūdens temperatūra nespēja nobaidīt tikai ļoti rūdītus peldētājus, varam lepoties, jo mūsu peldvietas ir sakoptas, drošas un atbilst Eiropas vides kvalitātes standartiem. Tuviem un tāliem ciemiņiem tas liek saprast, ka pie mums var droši atpūsties, te ir labs serviss, ūdens – tīrs, tātad visi apstākļi draudzīgi atpūtu meklējošam cilvēkam un saudzīgumu alkstošai videi.

Esam līderi Baltijas valstu vidū – šogad Latvijas peldvietās un jahtu piestātnēs tika pacelti 12 Zilie karogi, tradicionālajiem atzinības ieguvējiem Jūrmalai, Rīgai, Liepājai un Ventspilij piepulcinot arī divas jaunas peldvietas. Atklājot sezonu jūnija sākumā, vairākās vietās karoga pacelšana jau kļuvusi par tradīciju, kad vietējie peldētgribētāji un viesi aicināti piedalīties pasākumos un koncertos, novērtēt pludmales infrastruktūru un pārliecināties par glābēju gatavību sezonai, vērojot viņu paraugdemonstrējumus.

Šovasar Zilais karogs plīvo Majoros un Jaunķemeros Jūrmalas pilsētā, Vakarbuļļu peldvietā Rīgā, Liepājas pilsētas peldvietā “Pludmale pie stadiona”, Liepājas jahtu centrā, jahtu piestātnē “Pāvilosta Marina”, Ventspils pilsētas peldvietā, kempinga “Abragciems” peldvietā Engures novadā, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvietā, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvietā un Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un “Stropu vilnis” peldvietā.

Zilā karoga peldvietas Latvijā – droši un atpazīstami

Liepājas pludmalei karogu piešķir kopš 2001. gada, bet Zilā karoga kustībai Liepāja pievienojās jau 1997. gadā. Šogad Zilais karogs piešķirts ne tikai Liepājas centrālajai pludmalei, bet arī Liepājas jahtu ostai. Liepājas pludmale kā populāra peldvieta pazīstama jau kopš 1. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tur viesojās Krievijas cars, viņa dzimtas un galma pārstāvji. Pludmales joslā, kas bezvējā ir aptuveni 50 – 80 metru plata un 8 km gara, ir baltas, ļoti smalkas smiltis, ko apbrīno pat tie, kas bijuši lepnos pasaules kūrortos. Pēc stipriem vējiem pludmalē ir vērts meklēt dzintara gabaliņus, kas tiek izskaloti krastā kopā ar aļģēm un gliemežvākiem. Rūpējoties par izveidotās kvalitatīvās vides saglabāšanu, pilsēta 2005. gadā uzsāka projektu “Starptautiskās pludmales patruļas apmācību sistēmas un pludmales infrastruktūras izveide”. Šosezon Zilais karogs Liepājas pludmalē pacelts jau vienpadsmito reizi.

Zilais karogs šogad lepni plīvo arī pie Ventas Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā. Tā ir pirmā pludmale Latvijā, kur Zilais karogs mastā pacelts pie upes. Pašvaldībai tas devis stimulu uzturēt sasniegto kvalitāti, lai karogs te atrastos ne tikai vienu gadu, bet plīvotu daudzus gadus. Gatavojoties kvalitātes zīmes saņemšanai, pludmalē, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izveidota koka laipa no peldētavas līdz Ventas rumbai, aktīvās atpūtas laukums bērniem un pieaugušajiem, ģērbtuves, soliņi, pārvietojamās tualetes, atkritumu urnas, informācijas stends, atjaunota glābšanas stacija ar inventāru glābējiem.

Ventspils – pirmā no Latvijas pilsētām, kas pievienojās Zilā karoga kustībai, – vasaras sezonas sākumu atzīmēja ar plašiem “Zilā karoga svētkiem”. Pludmalē notika svinīga Zilā karoga pacelšanas ceremonija, kam sekoja koncerti un teātra uzvedumi, kas aicināja apmeklētājus ne vien baudīt jūras un pludmales krāšņumu, bet arī aizdomāties, vai ikdienā paši nenodarām pāri pludmalei un apkārtējai videi.

Lielākajā Baltijas valstu kūrortpilsētā un pirmajā no Latvijas pilsētām, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, – Jūrmalā – par pirmo Zilā karoga peldvietu 2000. gadā kļuva Majoru pludmale, pēc gada tai pievienojās Bulduru pludmale un 2007. gadā – arī Jaunķemeru pludmale. Tradicionāli kopā ar karoga pacelšanu notiek arī dažādas vides mākslas akcijas. Tādā veidā tapusi, piemēram, ar Jūrmalas kukaiņiem apgleznotā atbalsta siena Bulduru peldvietā.