Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:10
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Sarunas ar ministrijām
Ar Kultūras ministriju
• 17. augusta sarunās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Kultūras ministriju piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un vairāku pašvaldību pārstāvji.
Apspriežot jautājumu par KM un pašvaldību sadarbību profesionālās ievirzes izglītības attīstībā, pašvaldības pauda satraukumu par kvalitāti un profesionālās ievirzes izglītības sistēmas stabilitāti laikā, kad pieteikties uz jau tā mazo valsts mērķdotāciju varēs ne tikai pašvaldību izglītības iestādes. Ministrijas pārstāvji gan sola cīnīties par dotācijas palielinājumu, taču tas nerada uzticību pašvaldībās, jo nākamgad gaidāmi budžeta konsolidācijas pasākumi. Tāpēc LPS darīja zināmu savu viedokli un vēlmi iesniegt Izglītības likuma grozījumu projektu, kurā būs paredzēts pārejas noteikumos iestrādāt termiņa pagarinājumu vismaz līdz 2014. gadam vai arī deleģēt pašvaldībām iespēju izlemt par kvotas sadali savā teritorijā, ievērojot finansēšanas normatīvus un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos kritērijus. Puses vienojās, ka nepieciešamas trīspusējas sarunas, kurās piedalītos Pašvaldību savienība, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, lai apspriestu un novērstu finansējuma dubultošanās problēmu interešu izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Ministrija un Pašvaldību savienība vienojās, ka nākamā gada 1. jūlijā tiks atjaunota mērķdotācija pašdarbības kolektīviem, lai pienācīgi sagatavotos 2013. gada XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, un tiks sakārtots virsdiriģentu darba samaksas jautājums un Kultūras nemateriālā mantojuma centra sadarbība ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
Vēl sarunās tika apspriesta zonālo skašu norises organizēšana, un ministrija solīja ņemt vērā pašvaldību vēlmes un neizvirzīt finansiāli dārgas prasības.
LPS Valdē
• 2. augustā LPS Valdes sēdē tika izskatīts Kultūras ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un deju izglītības programmas”, jo Izglītības likums nosaka, ka no 2012. gada 1. janvāra uz mērķdotāciju profesionālās ievirzes programmām varēs pretendēt ne tikai pašvaldību dibinātās mūzikas un mākslas skolas. Valde secināja, ka pašvaldības nevar atbalstīt jaunu spēlētāju ienākšanu pakalpojuma tirgū, ja valsts nepalielina finansējumu, jo pašreizējos apstākļos, kad trūkst finansējuma un mērķdotācijas palielinājums nav iespējams, mūzikas un mākslas skolu tīkls var sabrukt. Valde uzskata, ka nepieciešams grozīt Izglītības likumu, lai uz laiku saglabātu līdzšinējo sistēmu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītībā.
Vēl Valde tika informēta par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanas gaitu, apsprieda virsdiriģentu darbības problēmas sakarā ar reformas procesā izdarītajām administratīvajām izmaiņām un pārrunāja kultūras centru akreditācijas problēmu, nonākot pie secinājuma, ka akreditācija nav nepieciešama.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 9. augustā Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē par izmaiņām teritorijas attīstības plānošanā, kas izriet no Teritorijas attīstības plānošanas likuma projekta, informēja VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktores vietniece Ilze Aigare. Galvenās izmaiņas ir šādas: vietējā līmenī paredzēts izstrādāt pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģiju ar telpisko perspektīvu; teritorijas daļām, par kuru attīstību trūkst skaidra redzējuma, varēs izstrādāt lokālo plānojumu un ar to būs iespējams grozīt teritorijas plānojumu attīstības stratēģijā un programmā noteiktajās robežās. Plānots, ka privātpersona varēs finansēt lokālā plānojuma izstrādi un būs jāslēdz administratīvais līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādātāju. Diskusijā tika norādīts, ka gan attīstības stratēģija ar tās ietvaros izstrādājamo telpisko perspektīvu, gan attīstības programma un teritorijas plānojums faktiski ir viena pašvaldības attīstības plāna trīs daļas. Jautājumā par to, kad nepieciešami detālplānojumi, komiteja pieņēma lēmumu, ka nevis Ministru kabinetam, bet pašvaldībām jādod tiesības noteikt, kuros gadījumos nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.
Par sagaidāmajām izmaiņām reģionālajā politikā un plānoto paradigmas maiņu informēja VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Viņš norādīja uz izmaiņām – pāreju uz jaunās paaudzes reģionālo politiku: no mērķa līdzsvarot valsts ekonomisko attīstību, īslaicīgi kompensējot reģionālās atšķirības, uz reģionālās attīstības rezultātu uzlabošanu, izmantojot katras teritorijas potenciālu; no sektoriālas (nozaru) pieejas plānošanā uz integrētu attīstības programmu un projektu izstrādi; no atpalikušo reģionu atbalsta uz visu reģionu atbalstu; no administratīvajiem reģioniem uz ekonomiskajiem (funkcionālajiem) reģioniem ar attīstības centriem kā reģionu izaugsmes virzītājspēkiem; no subsīdijām (resursu importēšanas) uz vietējo resursu aktivizēšanu un nostiprināšanu un atbalstu vietējām prioritātēm un iniciatīvām. Pamatnostādnes paredz sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, veicināt darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, tā sasniegšanai izstrādājot un īstenojot finansiālos atbalsta pasākumus “Latvija 2030” noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām – attīstības centriem, lauku teritorijām, Rīgas aglomerācijai, Baltijas jūras piekrastei, austrumu pierobežai, un ieviest pakalpojumu “groza” pieeju teritoriju atbalsta plānošanā (kritēriju kopums pašvaldību investīciju pieprasījumu izvērtēšanai). Pašvaldības norādīja, ka finansējums neatnāk uz reģioniem, vairāk jādomā par lauku attīstību un mazajām pilsētām, vēlams noteikt kvotas. Komitejas dalībnieki ieteica pārkārtot paredzētās prioritātes, kā primārās nosakot infrastruktūras sakārtošanu un atbalstu uzņēmējdarbībai. Noslēgumā R. Bremšmits lūdza pašvaldības izmēģināt ES līmenī sagatavoto ilgtspējīgu pilsētu mājaslapu (http://rfscdemo.tomos.fr/; lietotājvārds (LOGIN): demo; parole (PASSWORD): demo) un sniegt ministrijai komentārus par tās piemērotību.
Pieteikties Latvijas–Igaunijas pārrobežu sadraudzības programmā rosināja programmas konsultante Liene Ābola. Kaut gan projektu iesniegšanas termiņš ir 14. oktobris, viņa ieteica pašvaldībām līdz 30. septembrim iesūtīt sekretariātam projektu pieteikumu melnrakstus, lai pēc konsultācijām tos varētu uzlabot.
LPS padomniece Gunta Lukstiņa informēja, ka sākusies VARAM izstrādāto reģionālās politikas pamatnostādņu apspriešana, bet par iniciatīvu “Gribu strādāt laukos” – interneta vietni www.gribustradatlaukos.lv, kur darba devēji laukos var atrast sev darbiniekus, pastāstīja projekta vadītājs Elmārs Baltiņš.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• Šajā dienā notika arī Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kuras darba kārtībā bija jautājums par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu projektu, ar ko iepazīstināja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktors Visvaldis Gūtmanis, Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva un vecākā referente Maruta Pavasare. Savukārt LM vecākais nozares eksperts ES tiesību jautājumos Māris Badovskis ziņoja par Darba un sociālo lietu valsts inspekcijas likumprojektu.
Citi notikumi
• 26. jūlijā Pašvaldību savienība izplatīja paziņojumu presei par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam. LPS stingri iebilst pret Eiropas Komisijas ierosināto Kohēzijas fonda apjoma ierobežojumu – 2,5% no IKP un pašvaldību forumos (ES Reģionu komitejā un Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā) aizstāvēs un pamatos viedokli, lai valstīm piemērotu atšķirīgu ierobežojuma līmeni, Latvijai to saglabājot vismaz 4% līmenī.
• 18. augustā Latvijas Darba devēju konfederācija un tās prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un tās priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un Latvijas Pašvaldību savienība un tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis nosūtījuši Valsts prezidentam un politiskajām partijām un to apvienībām savus izstrādātos priekšlikumus strukturālo reformu vadlīnijām, lai sasniegtu kopējo Latvijas mērķi līdz 2027. gadam kļūt par Eiropas Savienības vidēja līmeņa valsti. Vadlīnijās minētie priekšlikumi atspoguļo pieeju, kas līdz šim nav plaši apspriesta, kā arī to ieviešanai pietrūcis politiskās gribas. Partneri sagaida, ka politiskās partijas, kas kandidē 11. Saeimas vēlēšanās, iekļaus savās partiju programmās konkrētus sasniedzamos mērķus un sniegs priekšlikumus, kas ļautu izveidot konkurētspējīgu ekonomiku, efektīvu publisko pārvaldi un ilgtspējīgu sociālo sistēmu, lai turpmāk izvairītos no krīzes padziļināšanās un veicinātu ekonomikas atveseļošanos.
• 19. augustā LPS nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ar ierosinājumu grozījumiem Izglītības likumā par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas.
• Šajā dienā Latvijas Pašvaldību savienībā notika ekspertu diskusija “Kā veidot labvēlīgu vidi alternatīvās enerģijas ražošanai un pārdošanai Latvijā?”, kurā piedalījās pašvaldību, augstskolu un zinātniski pētniecisko institūtu pārstāvji, uzņēmumu vadītāji, kā arī eksperti atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jautājumos. Sarunā iesaistījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
• No 22. līdz 29. augustam Latvijas Pašvaldību savienība atbildes vizītē Latvijā uzņēma Azerbaidžānas pašvaldību vadītāju delegāciju, kuras laikā viesi apmeklēja Amatas, Cēsu, Ķekavas, Ventspils, Grobiņas un Stopiņu novada pašvaldību un tika noslēgti četri sadarbības līgumi starp Ķekavas novada un Nizami pašvaldību, Cēsu novada un M. A. Rasulzades pašvaldību, Ventspils novada un Novkhani pašvaldību un Amatas novada un Ismajilli pašvaldību.
• No 23. līdz 27. augustam mācību un pieredzes apmaiņas vizītē LPS viesojās delegācija no Baltkrievijas, kuras sastāvā bija dažādu sfēru eksperti, pētnieki un NVO pārstāvji. Baltkrievu kolēģi Pašvaldību savienībā iepazinās ar pašvaldību sistēmu Latvijā, administratīvi teritoriālo dalījumu, reformas etapiem, pašvaldību funkcijām un finanšu sadalījuma specifiku Latvijas pašvaldībās. Baltkrievu ciemiņus uzņēma arī Saldus novada pašvaldība.
Apsveicam!
• Latvijas Pašvaldību savienība sveic 10 gadu jubilejā Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un novēl, lai šie gadi kalpo par labu pieredzi turpmākajiem mērķiem, darbiem un sasniegumiem!
Informācijai
• 9. augustā valdībā apstiprināti Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 6. oktobra noteikumos nr. 828 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos””. Atbalsta pretendents pasākuma ietvaros var būt arī pašvaldība. Lai vienkāršotu pieteikšanos uz atbalstu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā iesniedzamo dokumentu skaits un turpmāk par informāciju saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies LAD. Ņemot vērā, ka pašvaldību veiktās investīcijas uzlabo zvejošanas apstākļus vairākiem iekšējo ūdeņu zvejniekiem un līdz ar to projektu izmaksas ir lielākas, grozījumi noteikumos paredz palielināt pašvaldībām kopējo attiecināmo izmaksu summu.
• 13. septembrī Rīgā tiek organizēts seminārs Igaunijas–Latvijas programmas projektu iesniedzējiem. Savukārt līdz 23. septembrim programmas sekretariātā var iesniegt projektu melnrakstus, lai saņemtu komentārus un uzlabotu savu projektu. Igaunijas–Latvijas programmā (2007. – 2013.) projektu konkursa trešajai kārtai iesniegumus pieņems līdz 14. oktobrim. Šoreiz tiek atbalstīti divi virzieni: vides uzlabošana aktīvām un ilgtspējīgām kopienām un vietēja mēroga kopīgu aktivitāšu veicināšana. Projektus var iesniegt arī pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas. Īpaši tiek gaidīti pašvaldību projekti, kas plāno aktivitātes lauku teritorijās. Plašāka informācija pieejama Igaunijas–Latvijas programmas sekretariāta mājaslapā: www.estlat.eu. Pēc palīdzības varat griezties arī programmas sekretariātā Tartu vai informācijas punktā Rīgā, kā arī telefoniski vai elektroniski pie programmas konsultantes Lienes Ābolas (67350612; 20244230; [email protected]).
• Tuvojas projektu pieteikumu iesniegšanas termiņi vairākos ES programmas “Kultūra” 2007. – 2013. gada projektu konkursos. Līdz 15. septembrim iespējams pieteikties aktivitātei “Atbalsts Eiropas līmeņa kultūras organizācijām”. Daudzgadu sadarbības projektus, sadarbības projektus un sadarbības projektus starp organizācijām, kas iesaistītas kultūras politikas analīzē, varat pieteikt līdz 5. oktobrim. Projektu pieteikumu veidlapas un nosacījumus meklējiet: http://eacea.ec.europa.eu/culture/funding/2011/call_strand_11_2011_en.php (pievērsiet uzmanību izmaiņām budžeta veidlapās!). Savukārt pieteikties atbalstam Eiropas kultūras festivālu rīkošanai iespējams līdz 16. novembrim. Plašāka informācija par ES programmas “Kultūra” projektu konkursa nosacījumiem, kā arī iepriekšējo projektu konkursu rezultātiem pieejama ES kultūras kontaktpunkta Latvijā mājaslapā. Kontaktpersona Latvijā ir ES kultūras kontaktpunkta programmas “Kultūra” (2007–2013) konsultante Linda Gaujeniete (67330229; [email protected]).
• Notiek reģistrācija 9. reģionu un pilsētu Atvērto durvju dienu jeb Open Days pasākumiem, kas Briselē norisināsies 10. – 13. oktobrī. Šāgada tēma ir investīcijas Eiropas nākotnē. Plānots, ka šāgada semināra interaktīvajā sesijā piedalīsies Valmieras un Rēzeknes pašvaldība. Reģistrācija –http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/od2011/registration.cfm?nmenu=500.
• Valsts izglītības attīstības aģentūra līdz 14. oktobrim izsludinājusi pieteikšanos ES Mūžizglītības programmas caurviju apakšprogrammas mācību braucieniem, kas paredzēti laikā no 2012. gada marta līdz jūnijam. Papildu informāciju un konsultācijas sniedz Baiba Sermuliņa (67814329; [email protected]).
• No 3. līdz 6. novembrim Salonikos (Grieķijā) norisināsies 8. starptautiskā izstāde “POLIS 2011” (Pilsēta 2011). Izstādes mērķauditorija ir pašvaldības, publiskais un sociālais sektors, ka arī privātie uzņēmumi. Izstādes mērķis – sniegt priekšlikumus par mūsdienu pilsētas vides un iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanu. Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Latvijas vēstniecības Grieķijā trešo sekretāri Svetlanu Bisenieci (38 Vas. Konstantinou Ave; 116 35 Athens, Greece; +302107294483; [email protected]; [email protected])!
• Eiropas Komisija līdz 1. decembrim izsludinājusi konkursu ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas aktivitātē “Skolēnu individuālā mobilitāte”. Tajā var piedalīties Latvijas vispārizglītojošās skolas, kuras pieteikšanās brīdī darbojas vai iepriekš darbojušās Comenius skolu partnerības projektos. Vairāk informācijas meklējiet Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā, sadaļā Comenius/Konkursi/Izsludinātie konkursi vai pie Janas Meržvinskas (67559501; [email protected]).
• Eiropa Komisija izveidojusi jauno 20011./2012. gada Grundtvig darbnīcu katalogu. Tas sniedz informāciju par darbnīcām, kas būs pieejamas no šāgada 1. septembra līdz 2012. gada 31. augustam. Darbnīcas ilgums noteikts 5 – 10 dienas, un tajā var piedalīties 10 – 20 dalībnieku. Konkursa kārtībā iespējams saņemt finansējumu pašu darbnīcu organizēšanai, savukārt izglītojamajiem paredzēts finansējums dalībai, ceļa un uzturēšanās izdevumiem. Papildu informāciju sniedz Grundtvig programmas speciāliste Laura Iveta Strode (67559500; [email protected]), kā arī apmeklējiet Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapu!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017