Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 06:06
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
DIENESTA TRANSPORTA IZMANTOŠANĀ – STINGRĀKU KONTROLI!
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis korupcijas risku analīzi par pašvaldības iestāžu amatpersonu un darbinieku rīcību ar mantu un konstatējis, ka lielākās problēmas saistītas ar pašvaldības autotransportu, kas, pretēji likuma prasībām, bieži vien tiek izmantots privātām vajadzībām.
Dienesta resursu privāta izmantošana – nav pieļaujama
Pētījumi liecina, ka lielākus zaudējumus organizācijai parasti rada nevis klientu zādzības, bet algotā personāla negodprātīga rīcība un dažādu labumu piesavināšanās. Publisko resursu pārmērīga izmantošana privātām vajadzībām ir viens no riskiem, kas raksturīgs arī valsts un pašvaldības institūcijām. Ņemot vērā indikācijas par riskiem rīcībā ar dienesta mantu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā risku analīzē par pašvaldības iestāžu amatpersonu un darbinieku rīcību ar pašvaldības mantu primāri vērtēta pašvaldību iekšējo noteikumu atbilstība likuma “Par valsts un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” normām.
Lai apzinātu reālo situāciju pašvaldībās, KNAB veicis 75 pašvaldību pašnovērtējuma aptauju par iekšējo kontroli. Apkopotie rezultāti liecina, ka kārtība par rīcību ar mantu ir noteikta 72% pašvaldību, savukārt 28% pašvaldību šāda kārtība izstrādāta tikai daļēji vai arī nav noteikta vispār. Neraugoties uz likumā “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto aizliegumu, konstatēts, ka vairākas pašvaldības pieļauj, ka atsevišķi darbinieki joprojām var izmantot dienesta transportlīdzekļus personīgām vajadzībām. KNAB pārbaudes un saņemtā informācija ļauj secināt, ka daudzos gadījumos šādi rīkojas tieši institūciju vadošās amatpersonas un darbinieki, kuru darbības mērķim jābūt pretējam, proti, nodrošināt dienesta resursu iespējami efektīvu izmantošanu institūcijas interesēs.
Vilinājums iedzīvoties uz iestādes rēķina
Iespēja, ka pieejamos dienesta resursus darbinieki var izmantot neracionāli vai izlietot tos privātām vajadzībām, radot zaudējumus iestādes budžetam, ir raksturīga visās pasaules valstīs. Tomēr šā riska piepildīšanās iespēja atkarīga no iekšējās kontroles mehānisma un tā, cik liela uzmanība iestādē tiek pievērsta institūcijas resursu efektīvai izmantošanai. Tā, piemēram, Dienvidvelsas Neatkarīgā pretkorupcijas komisija (Independent Commission against Corruption of New South Wales) identificējusi dažus biežāk izplatītos riskus, kas saistīti ar dienesta resursu neefektīvu izmantošanu – dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām, degvielas apmaksa ar priekšapmaksas karti personīgajai automašīnai, komandējuma ceļa izdevumu un viesnīcu rēķinu viltošana, pāri palikušo mantu vai labumu piesavināšanās, darba telpu un aprīkojuma izmantošana privātu klientu pieņemšanai u.c. Neatkarīgā pretkorupcijas komisija savā analīzē norādījusi, ka, neraugoties uz iespējamiem riskiem, dienesta resursu izmantošanas politikai tomēr ir jābūt arī pietiekami elastīgai un samērīgai, piemēram, var tikt pieļauta telefona sakaru, elektroniskā pasta, biroja tehnikas un interneta ierobežota izmantošana personīgām vajadzībām, taču jānodrošina, lai šī iespēja netiktu izmantota pārmērīgi.
Latvijā veikto sabiedriskās domas aptauju dati liecina, ka 2009. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, iedzīvotāji biežāk (+7,4%) personiski saskārušies ar gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas vai darbinieki izmantojuši dienesta resursus privātām vajadzībām, tādējādi neracionāli rīkojoties ar valsts vai pašvaldības mantu. Konstatēto tendenci var skaidrot gan ar to, ka publiskajā telpā izskanējušo diskusiju rezultātā sabiedrība sākusi pievērst lielāku uzmanību neefektīvai rīcībai ar valsts un pašvaldību mantu, gan ar negatīviem sociālekonomiskajiem aspektiem, kuru rezultātā samazinājušies daudzu valsts un pašvaldību darbinieku vidējie ienākumi. Tas savukārt palielina risku, ka personas var mēģināt zemāku atalgojumu kompensēt ar valsts vai pašvaldības resursu izmantošanu privātās interesēs. Izšķērdēšanas risku palielina arī pastāvošā tolerance pret publisko resursu izmantošanu privātās interesēs, uzskatot šādu rīcību ar dienesta mantu par sīku un nebūtisku pārkāpumu. Tomēr šāda sistemātiska rīcība ne vien rada būtiskus zaudējumus institūcijas budžetam, bet arī devalvē godprātīgas uzvedības principus kolektīvā un negatīvi ietekmē sabiedrības uzticamību šai institūcijai.
Nepilnīgs normatīvais regulējums
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta piekto daļu valsts un pašvaldības iestādēm ir jāizdod normatīvie akti par autotransporta izmantošanas kārtību, tomēr KNAB analīzes gaitā secināts, ka atsevišķās pašvaldībās tas nav izdarīts. Izvērtējot vairāk nekā 40 pašvaldību, kurām izstrādāta šāda kārtība, iekšējo normatīvo regulējumu par pašvaldības amatpersonu un darbinieku rīcību ar mantu, KNAB secinājis, ka lielākā daļa aptaujāto pašvaldību ir rakstiski noteikušas kārtību, kādā darbinieki un amatpersonas rīkojas ar dienesta transportlīdzekļiem un sakaru un biroja tehniku, savukārt ievērojami retāk noteikta kārtība par amatpersonu vai darbību rīcību ar dienesta telpām, degvielas un taksometru apmaksas kartēm u.c. Ņemot vērā, ka likumā “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” tika iestrādātas un 2010. gada 1. oktobrī stājās spēkā būtiskas normas par dienesta autotransporta izmantošanas ierobežojumiem, KNAB padziļinātu uzmanību veltījis tieši regulējuma analīzei par rīcību ar dienesta autotransportu.
Izvērtējot pašvaldību iekšējos noteikumus, KNAB konstatējis, ka vairākas pašvaldības, neraugoties uz likumā “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto aizliegumu, joprojām pieļauj, ka darbinieki izmanto dienesta transportlīdzekli personīgām vajadzībām gadījumos, ja ir saņemta iestādes vadītāja atļauja vai izdots attiecīgs rīkojums. Tā kādas Latgales pašvaldības 2010. gada 31. maijā apstiprinātās instrukcijas par autotransporta izmantošanas kārtību 2. punkts nosaka, ka “personiskām vajadzībām autotransports izmantojams tikai ar iestādes vadītāja rīkojumu”, tomēr saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 pantu dienesta transportlīdzekļi izmantojami tikai un vienīgi dienesta vajadzībām, tādēļ normatīvais regulējums, kas pieļauj iespēju pašvaldības automašīnas izmantot arī darbinieku personīgajām vajadzībām, ir vērtējams kā neatbilstošs likumam. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldībām ir nepieciešams atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta prasībām nepieļaut dienesta transportlīdzekļu izmantošanu personīgajām vajadzībām, kā arī veikt kontroli pār šā nosacījuma ievērošanu, uzdodot pēc dienesta pienākumu izpildes novietot transportlīdzekļus tiem paredzētās stāvvietās. Savukārt, ja pašvaldība uzskata par lietderīgu iznomāt tās transportlīdzekļus darbiniekiem vai citām personām, ir jāizstrādā attiecīga kārtība un nosacījumi, kas nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas jebkurai personai iegūt nomā pašvaldības transportlīdzekli, samaksājot pašvaldībai taisnīgu kompensāciju par autotransporta izmantošanu, kas būtu samērīga ar komercsabiedrību cenrāžiem par autotransporta iznomāšanas pakalpojumiem.
Nepamatoti braucieni no darba uz mājām
Analīzes gaitā KNAB konstatējis, ka vairākas pašvaldības plaši interpretējušas likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturto daļu par autotransporta izmantošanas izņēmumiem. Tā, piemēram, kāda Kurzemes pašvaldība ar rīkojumu noteikusi kopumā 18 personas, kurām ir atļauts turēt automašīnas to vadītāju atrašanās vietā, lai nepieciešamības gadījumā varētu reaģēt ārkārtas situācijās. Starp šīm personām ir domes priekšsēdētājs, izglītības iestāžu vadītāji, pagastu pārvalžu vadītāji un citas amatpersonas. Savukārt kāda Vidzemes pašvaldība ar rīkojumu noteikusi, ka dienesta automašīnu dzīvesvietā drīkst glabāt domes priekšsēdētājs, finanšu direktore, kultūras centra direktore, bāriņtiesas priekšsēdētāja u.c. amatpersonas. Dienesta automašīnu glabāšanas nepieciešamība dzīvesvietā šīm amatpersonām tiek pamatota ar vajadzību operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās, tomēr norādītais pamatojums vērtējams kritiski. Tā nepieciešamība atļaut glabāt dienesta automašīnu kādas pašvaldības amatpersonas dzīvesvietā tiek pamatota ar “dalību ekspertu grupās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā un Latvijas Pašvaldību savienībā; citu darba pienākumu izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un darbinieka amata aprakstu”. Secināms, ka tas ir pretrunā likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtajai daļai, kas nosaka vienīgos izņēmuma gadījumus, kad braukšana no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu ir uzskatāma par dienesta transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un atbilstoša likumam.
Jāņem vērā, ka likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtās daļas 1. punktā noteikts, ka transportlīdzekļa izmantošana braukšanai no darba uz dzīvesvietu un atpakaļ ir pieļaujama, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi saistīti ar nepieciešamību nodrošināt iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, kā arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai. Tomēr šī likuma norma attiecināma galvenokārt uz avārijas seku novēršanas un specializēto glābšanas dienestu darbiniekiem, kuriem ir nepieciešams būt gatavībā un jebkurā diennakts laikā spēt reaģēt uz izsaukumiem. Tomēr nav skaidrs, kādu steidzamu darbību veikšanai pašvaldību darbiniekiem un amatpersonām, izņemot pašvaldības policijas amatpersonas, visu diennakti būtu nepieciešams dienesta transportlīdzeklis.
Likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtās daļas 2. punktā ir pieļauta iespēja darbiniekiem izmantot dienesta transportlīdzekli, ja darbinieks veic specifiskas funkcijas teritorijā, ko citā veidā, izmantojot sabiedrisko transportu, nav iespējams sasniegt – to varētu attiecināt, piemēram, uz mežsargiem vai vides inspektoriem, kuru darbība aptver ļoti plašu un ar sabiedrisko transportu praktiski neaizsniedzamu teritoriju. Tomēr šis likuma punkts nevarētu būt attiecināms uz pašvaldības darbiniekiem, kuru darbavieta visbiežāk ir konkrēta iestāde, kas parasti sasniedzama ar sabiedrisko transportu un atrodas apdzīvotā vietā.
Likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtās daļas 4. punkts varētu būt attiecināms uz pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, tomēr šim izņēmuma gadījumam ir nepastāvīgs raksturs, jo ne vienmēr būs situācijas, kad darbinieks objektīvu iemeslu dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. Šo likuma normu var attiecināt uz gadījumiem, ja, piemēram, paredzēts ļoti agrā diennakts stundā, kad sabiedriskais transports vēl nekursē, doties komandējumā vai arī darba diena beigusies ļoti vēlu, kad vairs nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu nokļūšanai no darbavietas uz dzīvesvietu, tomēr tā nevarētu būt ikdienišķa prakse.
Risinājums: sakārtotas procedūras un kontrole
Lai novērstu iespējamās pretrunas, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturto un piekto daļu, pašvaldībām nepieciešams objektīvi izvērtēt, kādu specifisku un neatliekamu funkciju vai arī noteiktu funkciju veikšanai teritorijā, kurai nav iespējams piekļūt citādākā veidā, konkrētajām amatpersonām un darbiniekiem ir piešķirami dienesta transportlīdzekļi nokļūšanai no darbavietas uz dzīvesvietu un atpakaļ. Ja šāda objektīva un likumā noteikta pamatojuma nav, tad nepieciešams novērst pašvaldību transportlīdzekļu izmantošanu attiecīgo amatpersonu un darbinieku privātām vajadzībām, tostarp braucieniem no darbavietas uz dzīvesvietu un atpakaļ, lai nepieļautu pašvaldības mantas izšķērdēšanu.
KNAB veiktā analīze liecina, ka pašvaldības mēdz arī slēgt patapinājuma līgumus ar pašvaldības amatpersonām vai darbiniekiem par to, ka darbinieki izmanto darba vajadzībām savas privātās automašīnas, savukārt pašvaldība kompensē darbiniekam radītos izdevumus. Tomēr nepieciešams nodrošināt, ka patapinājuma līgumu nosacījumi ir samērīgi un atbilstoši pašvaldības interesēm, tādēļ objektīvi jāizvērtē un jānosaka, kura puse sedz izdevumus par automašīnas tehnisko apkopi un remontdarbiem. Tā, piemēram, pārbaudē KNAB konstatējis, ka kādas pašvaldības deputāti paši sev bija noteikuši ļoti dāsnas kompensācijas par privātās automašīnas izmantošanu dienesta braucieniem, paredzot kompensācijas automašīnas tehniskajai apkopei ik pēc 1000 km, remontdarbiem, transportlīdzekļa obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises un riepu iegādei. Jāņem arī vērā, ka MK noteikumu nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” 65. punktā ir noteikts, ka kompensācijas apmērs par personīgā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem (izņemot izdevumus par patērēto degvielu) nedrīkst pārsniegt trīs santīmus par katru nobraukto kilometru.
Visbeidzot – paralēli sakārtotām procedūrām un likumiem atbilstoši izdotiem iekšējiem noteikumiem nepieciešams nodrošināt arī pilnvērtīgu un sistemātisku kontroli, lai novērstu riskus, ka dienesta transportlīdzekļi var tikt izmantoti ar dienesta interesēm nesaistītām vajadzībām, šādi šķērdējot dienesta resursus. Izplatītākais autotransporta izmantošanas kontroles paņēmiens ir ceļazīmju vai maršruta lapu aizpildīšana, lai atskaitītos, kad un kurp amatpersona vai darbinieks braucis, kāds ceļš ir veikts un cik degvielas patērēts. Tomēr jānorāda, ka šobrīd Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta ceturtajā daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējam, lai apliecinātu, ka automašīna ir izmantota tikai darba vajadzībām, jākontrolē automašīnu izmantošana, izmantojot globālās pozicionēšanās sistēmu un saglabājot maršrutu kontroles ierakstus. Pēc analoģijas arī valsts un pašvaldību institūcijām ieteicams izvērtēt iespēju pilnveidot esošās kontroles sistēmas, piemēram, uzstādot GPS dienesta automašīnām, kā arī izlases kārtībā veicot preventīvas pārbaudes par to, vai atskaitēs norādītais saskan ar automašīnas faktiski veikto maršrutu, lai mazinātu pašvaldības mantas izšķērdēšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017