Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 05:45
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) īstenie locekļi un tiem pietuvinātās personas (pagastu pārvaldnieki, speciālisti un citi) 19. augustā pulcējās Vecumnieku novadā, lai pēc vasaras atpūtai atvēlētā jūlija rosīgi sāktu šķetināt ikdienas samilzušās problēmas – tās, kurām nav un droši vien drīzā nākotnē arī nebūs “atvaļinājuma”. Precizitātes labad vēršu lasītāju uzmanību uz to, ka daļa LPIA biedru arī jūlijā nebūt nevaļojās, bet no 9. līdz 16. datumam semināra braucienā studēja Čehijas kolēģu pieredzi un atziņas. Atbilstoši IT laikmeta iespējām sanāksmē laiku ar to nekavēja, jo informāciju par šo braucienu visi varēs izlasīt žurnālā “Logs”, bet latviskotas svarīgākās prezentācijas katrs interesents var atrast LPS mājaslapas sadaļā Izpilddirektoru asociācijā.
Ciemiņu laiku taupīja arī sanāksmes saimnieki, jo daļu novada teritorijas nācās apgūt pašiem jau turpceļā. Tikšanās vieta no novada centra Vecumniekiem visgudri tika pārcelta uz pārdesmit kilometru attālo Bārbeles pagastu, kur pērn lieliski atjaunota 1926. gada ēka. Kultūras nams augstiem logiem iezīmētajā centra daļā tur dala mājvietu ar pagasta pārvaldi un pasta nodaļu – katru savā “spārnā”. Toties savu laiku netaupīja pasākuma saimnieki. Šis bija īpašs gadījums, jo Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis (attēlā pa labi) vis nepameta zāli pēc tradicionālās “priekšnieka uzrunas”, bet kopā ar izpilddirektoriem vadīja visu dienu, gan toleranti ļaujot “spēlēt pirmo vijoli” LPIA sēdes īstenajam saimniekam novada izpilddirektoram Guntim Kalniņam, kuram tas izdevās spoži, jo asprātīgi komentāri birtin bira, mājastēvam pat nepasmīnot ūsās.
Lakoniskajā uzrunā R. Melgailis gan atzina, ka padomju laikos Vecumnieki skaitījušies Bauskas rajona nomale, tomēr atrašanās vieta Latvijas mērogā nav peļama, jo īsā laikā ļauj aizbraukt gan uz Rīgu un Jūrmalu, Jelgavu, Jēkabpili un Daugavpili, gan Skaistkalnes pagastā šķērsot Lietuvas robežu. Pēc teritoriālās reformas Vecumnieku novads izceļams kā viens no retajiem, kura teritorijā savietoti divu agrāko rajonu pagasti (Kurmene un Valle iepriekš “piederēja” Aizkraukles rajonam, bet Bārbele, Skaistkalne, Stelpe un Vecumnieki – Bauskas rajonam). Diemžēl vēl divus gadus pēc reformas valsts institūcijas nav spējušas pārkārtoties tā, lai novada domes darbiniekiem papīrus kārtot nebūtu jāceļo divos virzienos. Kaut arī šis novads ir “piegriezts” pēc loģikas, nevis iegribu principa, jo kurmeniešiem un vallēniešiem ceļš uz Rīgu ved cauri Vecumniekiem, tomēr ieilgušajā Latvijas “skroderēšanas” periodā virsdiriģentiem no agrākā RAPLM bija gana laika šo divvaldības problēmu izskaitļot un novērst vēl pirms vēlēšanām. Sevišķi tāpēc, ka Vecumnieku novads katrā jaunkartē neparādījās izmainītā veidolā, bet visi seši pagasti kopā šai “laulībai” gatavojušies astoņus gadus. Pēc vēlēšanām jau ar pirmo darbdienu varēja sākt strādāt, īstenojot kopīgi nolemto. Tomēr R. Melgailis sarežģījumam prata uzaust zelta maliņu, jo ieguvums esot – vairāk kaimiņu un iespēja mācīties no kuplāka kolēģu pulka.
Skaistkalnes pūtēju orķestri Guntis Kalniņš pieteica kā steigā dibinātu, jo LPIA izbraukuma sanāksmē Balvos visus sajūsmināja turienes pūtēji. Tas par nule radīto kolektīvu, protams, bija joks, toties ievērību pelna fakts, ka dzīvesprieka pārpilnais Jānis Kalniņš vada ne tikai orķestri, bet kopš 2001. gada līdz reformai vadījis arī Skaistkalnes pagastu, tagad viņš veic novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un piedevām vēl pamanās diriģēt arī paša piecbērnu ģimenes kolektīvu! Pats gan teicās esam bez muzikālās izglītības, toties pietiekami “aptaurēts”, jo dzimis Taurupē.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš sanāksmē izklāstīja visiem Latvijas iedzīvotājiem bezgala svarīgās “ātrās palīdzības” organizēšanas problēmas, kuru risināšanā viņš cer uz pašvaldību atbalstu, jo liela daļa brigāžu darbojas pašvaldību teritorijās. Runātājs atgādināja, ka jau labu laiku dienestu var sazvanīt pa tālruni 113. Zvanot no jebkuras vietas Latvijā, ziņojums tiek saņemts Rīgā, tāpēc jācenšas precīzi norādīt sirdzēja atrašanās vietu. NMPD ir vienīgais dienests, kur medicīnisko palīdzību sniedz bez maksas. Vienai brigādei gadā nepieciešami 100 tūkstoši latu, tāpēc drīzā nākotnē jaunas brigādes nav paredzēts veidot. Tā kā palīdzība ir bezmaksas, vidēji dienā Latvijā NMPD palīdzību lūdz 1400 reizes. Diemžēl tikai desmit procentos gadījumu slimniekam ir reāli dzīvības draudi, lielākoties pacientiem pietiktu ar vizīti pie ģimenes ārsta vai poliklīnikā.
Kopā ar izpilddirektoriem A. Ploriņš vēlējās šķetināt dzērāju problēmu. Pēc izsaukuma atrodot uz ielas krietni iereibušu cilvēku, īpaši ziemā, mediķiem nav tiesību viņu atstāt bez palīdzības, tāpēc nākas vest uz slimnīcu. Direktors rosināja pašvaldībām norādīt konkrētu mobilo telefonu, pa kuru visu diennakti vajadzības gadījumā varētu sazvanīt kādu vietējās dzīves un cilvēku pārzinātāju. Varbūt dzērāju iespējams vest kaut kur tuvāk (paradoksāli, taču lētāk šo pārmēru iesilušo ir aizvest mājās!), jo slimnīca šim kontingentam nav domāta. Turklāt pēc atžirgšanas slimnīcā saulesbrālim rodas problēma, kā nokļūt līdz dzīvesvietai.
Tomēr telefona numurs vajadzīgs arī daudz nopietnāku iemeslu dēļ – ziemas pieputinātajos ceļos nereti tikai ar pašvaldību atbalstu iespējams organizēt piekļuvi pacientam. A. Ploriņš teica paldies tiem izpilddirektoriem, kuri jau šoziem atsaucīgi iesaistījās palīdzības organizēšanā. Ārkārtas gadījumos NMPD dispečeriem uzticētais vietējā darbinieka telefona numurs neatliekamajai palīdzībai dotu iespējas kļūt par īstenu ātro palīdzību. LPS padomniece Sniedze Sproģe izteica gatavību apkopot ziņas, jo informatīvajos izziņu portālos mobilos telefonus uzrāda reti, taču naktī tie ir vienīgais glābiņš. Turklāt katru dienu desmit divdesmit procentiem sirdzēju faktiski nepieciešama sociālā, nevis medicīniskā palīdzība, tomēr apzinoties, ka bezpalīdzīgais cilvēks nav spējīgs par sevi rūpēties, piemēram, sagādāt zāles, nākas viņu vest uz slimnīcu. Pareizāk būtu mediķiem par šo faktu ziņot pašvaldībai, un tālākās rūpes uzņemtos sociālais dienests. Vecumnieku novada izpilddirektors Guntis Kalniņš atzina, ka līdzīgas problēmas ir arī viņu pusē, tomēr tās jūtami atvieglo sociālā dienesta veiksmīgā sadarbība ar krīzes centru un novada sabiedriskās kārtības nodaļas trīs kārtībnieki. Tā nu sagadījās, ka sarunas par NMPD risinājās novadā, kur centrā nav pilsētas, tāpēc Vecumniekiem mediķu postenis nepienākas.
Pārejot pie iepazīstināšanas ar novadu, mājastēvs atgādināja, ka viņu novada pārvaldības modelis tapis kopējās diskusijās, tātad – apvienotajiem pagastiem tas licies optimālais. Pagastu pārvaldes ar vidēji trim četriem darbiniekiem ir piecos pagastos, izņemot Vecumniekus, kur atrodas novada administrācija. Novadā darbojas divas vidusskolas (Misā un Vecumniekos), 1. septembrī triju pamatskolu vietā durvis vērs vairs tikai divas, jo Kurmenes pamatskolā audzēkņu skaits bija katastrofāli mazs. Toties Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola ir vienīgā, kur audzēkņu skaits aizvien pieaug, jo direktore Iveta Lavrinoviča ar mākslinieciskai personībai ne tik bieži sastopamo biznesa prasmi veiksmīgi paplašina savas skolas piedāvājumu. (Skola bija viens no objektiem, ko vēlāk apciemoja ciemiņu kuplais pulks, noklausoties nelielu koncertu un visiem kopā radot gleznu.) Tagad novadam ir sava sporta skola, lai veiksmīgāk spētu plānot gan budžetu, gan sporta virzienus, kur audzēkņu skaits nebūtu tikai uz papīra. Domei nav savas kultūras nodaļas, bet seši kultūras nami, bibliotēkas un trīs muzeji darbojas domes administrācijas pakļautībā kā struktūrvienības. Vadītāji lielākoties ir gana pieredzējuši, viņiem uzraudzība nav nepieciešama.
Vecumnieku novads nevar lepoties ar dižu turību, tomēr budžetu atvieglo aktīva projektu “ģenerēšana”. Vecumnieku novada domes attīstības nodaļas vadītāja Dace Šileika apliecināja, ka projektu jomā vislabāk sokas gados jauniem ļaudīm. Likās neticami, ka visu šo projektu virkni līdz šim rakstījusi faktiski Dace viena pati, pavisam reti pieaicinot kādu firmu. Turklāt projekti bijuši rezultatīvi, tikai daži izbiruši cauri žūrētāju sietam. Attīstības nodaļas vadītāja palepojās, ka iedzīvotāju skaits (novadu izveidojot – aptuveni desmit tūkstoši) sāk pieaugt. Pēc apvienošanās novadā izstrādāta prioritāro investīciju programma, kurā kopīgi izsvērtas steidzamākās vajadzības, piemēram, ūdenssaimniecība, jo līdz reformai tā nebija sakārtota nevienā pagastā. Līdz nākamā gada beigām šai problēmai jābūt atrisinātai. Jau tagad izmantots viss pagastiem piešķirtais Lauku atbalsta dienesta finansējums, turklāt pretēji daudziem Dace Šileika sadarbību ar šo organizāciju vērtē atzinīgi.
2010. gadā īstenoti četri projekti, vērienīgākie ir Valles stadions un Bārbeles tautasnams. Pēdējos gados projektu īstenošanu apgrūtina celtniecības izmaksu neprognozējamās svārstības. Pašreiz iesniegti pieci jauni projekti – pārsvarā LEADER un Eiropas Sociālā fonda programmās. Novadā realizēto projektu summa naudas izteiksmē ir 1,1 miljons, bet uzsākto – 3,1 miljons latu. Šovasar ne tikai vietējie, bet arī kaimiņi no Lietuvas labprāt izbaudījuši Vecumnieku Vecā ezera krastos iekārtoto pludmali (ceļojumā pa novadu to novērtēja ciemiņi, atzinīgi vērtējot arī piebraucamo ceļu pārklājumu ar pretputekļu maisījumu – lai, uzlabojot dzīvi vieniem, daudzie atpūtas tīkotāji pārējiem ikdienu nepārvērstu putekļu mākonī). Projektu skaitu jūtami papildina nevalstisko organizāciju ieceres, katru gadu budžetā paredzēta nauda līdzfinansējumam. Novadā ir ap 20 biedrību, daļai jau piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Jau vairākus gadus arī skolās top projekti nevis sazin kam un sazin kāpēc, bet ar konkrētu domu – iecerēt konkrētus uzlabojumus (stādīt kokus, ierīkot apstādījumus, bērnu laukumus utt.). Labāko ideju īstenošanai katra skola saņem simts latu. Šķietams nieks, bet jaunajiem ļaudīm par to prieks.
Pati Dace dzīvo vienā no pievienotajiem pagastiem – Skaistkalnē, tāpēc zina stāstīt, ka pirms reformas daudzi klātpievienojamo pagastu ļaudis nākotnē raudzījušies visai bažīgi. Tagad godīgi var atzīt, ka Vecumniekos izaugsme jūtama pat mazāk nekā citur, jo nelielajiem pagastiem pavērušās iespējas “gāzt daudz lielākus cinīšus” nekā iepriekš, jo traucējušas līdz galam nesakārtotās zemes lietas.
Nākamajā LPIA sēdē, kas 7. septembrī notiks Rīgā, pamattēma būs veltīta priekšāstāvošajai apkures sezonai, kas lielo parādu dēļ vietām draud izvērsties visai katastrofāla. Tomēr jau Vecumniekos aplūkojamo jautājumu loku ieskicēja LPS galvenais enerģētikas jomas guru – padomnieks Paulis Barons, kurš mudināja izpilddirektorus tuvākajā laikā precizēt un ziņot LPS par maksājumu izmaiņām vasaras mēnešos, lai LPIA sēdē varētu diskusijās izmantot pašus jaunākos datus. Līdztekus viņš atgādināja seno prātulu, ka bagāts ir nevis tas, kurš daudz pelna, bet tas, kurš maz tērē, mudinot vēl un vēlreiz izsvērt ēku siltināšanas iespējas. Enerģētikas problēmas bija, ir un būs katras pašvaldības nozīmīgāko jautājumu lokā, tāpēc drīzumā ar ES atbalstu interesentiem organizēs piecus reģionālos seminārus. Plašāka mēroga skatījumu uz šo problēmu sniedza atzītais eksperts Juris Ozoliņš, kurš pēdējos gados savas zināšanas izmanto ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības mērogā. Izpilddirektoriem viņš skaidroja mītus un patiesību par atjaunojamiem energoresursiem. Lai cik neticami tas izklausītos, lielākās investīcijas visur pasaulē tagad iegulda vēja un saules enerģijas attīstībā. Tikpat neticams ir fakts, ka iepriekšminētie parādi kontrastē ar Latviju kā arvien pieaugošu energoresursu eksportētājvalsti (protams, tas attiecas uz kokmateriāliem). Ozoliņa kunga iezīmēto problēmu risinājums turpināsies gan LPIA sanāksmē septembrī, gan reģionālajos semināros.
Latvijas pagastu vēsturē Vecumnieku pagastam ir īpašs statuss, jo 2007. gada rudenī tas tika atzīts par “sakoptāko Zemgalē”. Ekskursijas laikā ar prieku vērojām, ka līdz ar pagastu saliedēšanos novados sakoptība vis nepazūd, bet “pielīp” arī Vecumnieku kaimiņu pagastu ļaudīm. No sēdes uz sēdi arvien kuplojošāko ciemiņu pulku ceļojumam pa Vecumnieku novadu šoreiz nācās satilpināt trīs autobusos. Visai iespaidīgs skats, kad vairāk nekā simt atbraucēju izkāpa no braucamā un tuvojās kādam no objektiem.
“Bada pātagas” entuziasti sarosījās, iebraucot Valles pagastā iekārtotajā lauku tūrisma atpūtas kompleksā “Makšķernieku paradīze”, kur 11 hektāru lielais dīķis ļauj cerēt uz kādu līdaku, samu, asari, līni, karpu un citu zivveidīgo. Tā kā nejūtos šīs jomas eksperte, detalizēti neatstāstīšu saimnieka Miervalža Bērziņa informāciju par dižajiem lomiem – lai kāds tos nevērtētu kā “makšķernieka stāstus”. Toties pati savām acīm redzēju, ka copmanis kādā no namiņiem droši var palikt pa nakti, tāpat iespējams šurp doties ar visu ģimeni. Ja vien tā nav tik kupla kā LPIA sanāksmes dalībnieku pulks, kuru “iebrukums” droši vien ne sevišķi sajūsmināja tos, kam, iespējams, mūsu dēļ tika par kādu zivi mazāk.
Varbūt kādam neticams likās arī Vecumnieku mājā “Jūras” redzētais – šosejas malā Juris Audzijons uzbūris veselu izmargotu un izrakstītu koka pilsētu par godu Dievam. Kā tas nereti notiek, ticībai viņu pievērsusi brīnumaina izglābšanās no nāves. Šī valstība, kurai Paradīzes vārds būtu īsti piemērots, tapusi pateicībā par to.
Stelpes pagastā no apcerīga miera nav ne miņas, jo te atrodas daudziem motokrosa karsējiem pazīstamā “Pīlādžu mototrase”. Šeit notiek arī Latvijas čempionāta posmu sacensības, kur “veču” pulkā startē viena no retajām motokrosistēm – Pīlādžu meita Inga.
Īpatnēju seno lauku darbu pasauli Mārtiņa Mediņa ģimene iekārtojusi Bārbeles pagasta “Ausekļu dzirnavās”, kur noslēdzās garās dienas ceļojumi. Muzejā iespējams ne tikai aplūkot, bet arī izmēģināt zemnieku sētas darbiņus – graudu malšanu ar rokas dzirnavām, labības kulšanu ar kuļmašīnu, baļķu grebšanu, striķu vīšanu, lubiņu plēšanu un citus sen piemirstus arodus.
Tomēr pašu dīvaināko objektu atstāju raksta noslēgumam. Ja kāds no jūsu kolēģiem piedalījās LPIA izbraukuma sēdē, tad ziniet, ka uz jautājumu – vai cietumā kādreiz esi bijis – turpmāk viņš nedrīkstēs atbildēt noliedzoši. Mūsu pulks “ieņēma” arī Vecumnieku atklātā tipa cietuma teritoriju – skaisti labiekārtotu un puķu dobēm izdaiļotu vidi ar divām pavisam ikdienišķām balto ķieģeļu ēkām centrā. Savu netipisko saimniecību mums izrādīja cietuma priekšnieks Aigars Starodubcevs. Teritoriju neapjož dzeloņdrātis, te neslejas sargtorņi, vien daļa logu ir aizrestoti, un iemītnieku atšķirības zīme nav “kroņa” tērps, bet tikai personas norādes piespraude. Šoruden 80 notiesātajiem paredzētais cietums atzīmēs 30 pastāvēšanas gadus. Pa šo laiku te izveidota pašiem sava saimniecība – katlumāja un ēdnīca, darbnīcas, lauksaimniecības tehnika (žēlīga gan, toties ir!).
Lielākoties notiesātie te nokļūst par labu uzvedību slēgtā tipa cietumā. Pārdomāt kļūmīgi liktenīgo soli te nākas nevis, truli blenžot kameras sienās, bet gan darbus darot – aprūpējot 92galvaino Šarolē šķirnes gaļas liellopu pulku, kas jūtami papildina cietuma saimniecisko budžetu, gan kopjot zemi un teritoriju ap ēkām, gan darbnīcās gatavojot sadzīvei nepieciešamas lietas. Cietuma kopējais budžets gadā ir ap 230 tūkstošiem latu, no tiem aptuveni 30 tūkstošus “nopelna” lopi. Likums notiesātos ļauj strādināt četras stundas dienā. Ja kāds labprātīgi šo limitu pārsniedz, var nopelnīt papildu brīvdienas. Tie, kuri arī Vecumniekos apliecina sevi no labākās puses, saņem atļauju meklēt darbu ārpus nomitinājuma vietas. Diemžēl krīzes laikā to atrast izdevies tikai 17 notiesātajiem, kaut arī pieejams ir internets, bibliotēka, drīkst lietot mobilo telefonu.
Brīvības saldme gan dažu apreibina līdz pat bēgšanas mēģinājumam. Godīgiem pilsoņiem par laimi, visus notver ātri. Turklāt – vairākumam jau nemaz nav kur aizbēgt, jo apstākļi, kādi notiesāto gaida agrākajā dzīvesvietā, ne tuvu nav tādi kā šajā “cietumnieku paradīzē” – normāli sadzīves apstākļi, uzturs. Daudzām krietnām ģimenēm Latvijā tādi apstākļi tikai sapņos rādās! Kad pieredzēto izklāstīju paziņam, kurš agrāk strādājis Centrālcietumā, viņš atstāstīja zīmīgu sarunu. Reiz kāds “zeks” vaicājis: “Ko tu, priekšniek, tāds bēdīgs?” Kamēr uzrunātais minstinājies, pats ieslodzītais atbildējis sev un viņam: “Saprotu! Tu esi cietumā, bet es esmu mājās.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017