Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 07:27
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Rīgā gatavs māju komplekss Pļavniekos, izremontēti dzīvokļi Progresa ielā un nosvinēti spāru svētki Grīziņkalnā
2. augustā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piedalījās svinīgajā pasākumā, nododot ekspluatācijā pašvaldības dzīvojamo kompleksu Pļavniekos, kur Ulbrokas ielā 13 pabeigta viena no pēdējos gados lielākajām būvēm, kas nodrošina dzīvokļa jautājuma atrisināšanu vairāk nekā 800 ģimenēm. Šāgada sākumā ekspluatācijā tika nodotas trīs 12 stāvu ēkas ar 480 dzīvokļiem. Augustā tām piepulcējušās vēl divas mājas, kurās kopumā ir 326 labiekārtoti dzīvokļi, to skaitā 120 vienistabas, 96 divistabu un pa 48 trīsistabu un četristabu dzīvokļiem. Papildus izbūvēti arī 14 servisa dzīvokļi, kas speciāli iekārtoti un aprīkoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Dzīvojamo māju būvniecības pasūtītājs bija Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, būvdarbus veica uzņēmums “Skonto būve”, bet projektu finansēja “Nordea banka”. Kopējās izmaksas šim projektam tika paredzētas 36,5 miljoni latu, taču, optimizējot izdevumus, celtniecības gaitā pusmiljonu izdevās ietaupīt. SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” plāno līdz gada beigām nodot ekspluatācijā vēl 220 dzīvokļus Valdeķu ielā. Nākamgad paredzēts ar jauniem dzīvokļiem nodrošināt aptuveni tūkstoti dzīvokļu rindā gaidošo rīdzinieku ģimeņu.
Savukārt 18. augustā Progresa ielā 3a ekspluatācijā tika nodoti 30 dzīvokļi. Rīgas mērs N. Ušakovs, viņa vietnieks A. Ameriks un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko pasniedza atslēgas jauno dzīvokļu īrniekiem. Pašvaldība šogad februārī pārņēma daļu no ēkas Progresa ielā 3a, kur iepriekš atradās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentu kopmītnes. Telpas bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un vajadzēja pilnībā nomainīt visas komunikācijas: elektrību, apkuri, kanalizāciju, ūdensapgādi, kā arī tika nomainīts jumta segums, siltināta ārsiena, ielikti jauni logi un renovētas divas kāpņu telpas. Pašvaldība nu ieguvusi piecus vienistabas, desmit divistabu un 15 trīsistabu dzīvokļus, kas izīrēti personām (ģimenēm), kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai.
23. augustā Rīgas domes vadība piedalījās atjaunojamās koka ēkas spāru svētkos Krāsotāju ielā 12. Šāgada 27. janvārī te tika likts pamatakmens un iemūrēta kapsula ar Rīgas domes vēstījumu nākotnei. Būvdarbi notiek ERAF un Rīgas domes kopīgi finansētā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros. Plānots, ka darbus pabeigs līdz nākamā gada 9. aprīlim. Tad šajā ēkā darbību uzsāks kompetences centrs “Koka Rīga”, kas uzkrās un izplatīs informāciju par šādu ēku renovācijas un būvniecības metodēm, kā arī popularizēs unikālo Rīgā saglabāto koka apbūves arhitektūru. Ēkas pirmajā stāvā būs zāle publisku pasākumu (semināru, konferenču un izstāžu) organizēšanai, kā arī telpas kompetences un tūrisma uzziņas centram. Ēkas otrais stāvs tiks izmantots, lai tajā izveidotu muzeja ekspozīcijas par rīdzinieku mainīgo sadzīvi koka ēkās no 1876. līdz 1991. gadam. Projekta īstenošanu nodrošina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Austrumu izpilddirekciju. Tā ietvaros līdztekus Krāsotāju ielas 12. nama atjaunošanai tiks veikta arī apkārtējās vides infrastruktūras sakārtošana un teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma mārketinga pilnveidošana. Projekta kopējās izmaksas ir 422 282 lati.
Babītes novada Salas pagasta svētki kopā ar viesiem no Igaunijas
23. un 24. jūlijā Babītes novada Salas pagastā noritēja tradicionālie pagasta svētki “Mēs savam novadam”, šoreiz ar igauņu viesu līdzdalību. Igauņu etnogrāfiskos deju kolektīvus “Laieldes” un “Eite ae taati” Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence un kultūras darba organizatore Biruta Grīnfelde Piņķos sagaidīja jau iepriekšējās dienas vakarā un pasniedza sarūpētās dāvanas – lielo “Lāču” maizes kukuli un “Spilvas” gardumus, kā arī iepazīstināja viesus ar pašvaldības darbu, izglītības, kultūras un sporta dzīvi un brīvā laika pavadīšanas iespējām novadā. Sestdienas rīts sākās ar sportiskām aktivitātēm bērniem un strītbola sacensībām starp igauņu un latviešu komandām. Bērni varēja baudīt sponsoru sniegtos bezmaksas saldējumus, bet aktīvākie spēļu dalībnieki saņēma arī balvas no Babītes novada pašvaldības – galda tenisa komplektus, bumbas un fanu taures. Spuņņupes līkločos apmeklētāji vizinājās ar viesu nama “Vecupenieki” laivu. Svētku gājienā un vakara koncertā apmeklētājus priecēja Talsu pūtēju orķestris ar defilē meitenēm, kā arī vietējie pašdarbības kolektīvi – mūsdienu deju grupa “Platīns”, vokālais ansamblis “Anima”, amatierteātris “Kalambūrs”, senioru deju kopa “Gāte” un uzaicinātie draugi – iedvesmojošie viesi no Igaunijas. Etnogrāfiskie deju kolektīvi “Laieldes” un “Eite ae taati” deju priekšnesumos parādīja gan savu versiju par “Tūdaliņ – tāgadiņ”, gan to, kā igauņu puiši iet pirtī un “meitas ved tautiņās”. Svētdien Salas pagasta svētku ietvaros notika tradicionālā sadraudzības diena Salas sv. Jāņa ev.–lut. baznīcā “Tu neesi vientuļa sala”. Zīmīgi, ka tieši šogad aprit 353. gadskārta, kopš Salā izveidojusies pirmā draudze. Tagad to vada mācītāja Vaira Bitēna. Kupli apmeklēts bija arī pēcpusdienas koncerts, kurā uzstājās Ingus Pētersons un Vents Zilverts ar īpašu latviešu komponistu solodziesmu programmu.
Dižmāras gadatirgus Talsos aizvadīts
2. jūlijā ar grandiozām svētku svinībām diennakts garumā Talsi atzīmēja 780. jubileju. Savukārt 20. augustā Talsus ieskandināja tradicionālais Dižmāras gadatirgus, uz kuru šogad bija pieteikušies 140 tirgotāju no malu malām. Spītējot rudenīgajam lietum, ļaudis straumītēm vien plūda uz galveno Kāpostu sētu, lai iegādātos saimniecībā noderīgas lietas, priecātos un baudītu svētku programmu. Dažādi pasākumi jebkurai gaumei notika visdažādākajās pilsētas vietās – sētās, pakšos, laukumos, kāpnēs, sporta būvēs un saieta namos. Bez tirgošanās, lustīgiem priekšnesumiem un Talsu novada pagastu un pilsētu dižošanās notika arī konkursa “Talsu novada sakoptākais pagasts un pilsēta” laureātu apbalvošana, otrais pupiņvalodas saiets un novērtēts, kurš tad galu galā ir kāpostu karalis, jo kāpostu šķērēšanā un skābēšanā sacentās Talsu novada domes deputāti pret Talsu novada pašvaldības pārvalžu vadītājiem, un rezultātā, kā jau tas bija gaidāms, uzvarēja draudzība. Protams, tika noteikts arī šāgada Dižākais kāposts – to izaudzējis Guntis Balodis. Konkursā “Talsu novada sakoptākais pagasts un pilsēta” vērtēšanas komisija par sakoptāko lauku sētu atzina Vandzenes pagasta “Āpšus”, sakoptāko daudzdzīvokļu māju – Lībagu pagasta “Dzegužkalnus”, sakoptāko novada iestādi – pirmsskolas izglītības iestādi “Ķipars” Ģibuļu pagastā, sakoptāko uzņēmumu – stādu audzētavu “Robežnieki” Strazdes pagastā, iedzīvotājiem draudzīgāko kafejnīcu – Strazdes pagasta kafejnīcu “Serpentīns”, par veiksmīgāko tūrisma piedāvājumu uzteica Lībagu pagasta “Kamparkalnu” un par sakoptāko zemnieku saimniecību noteica z/s “Druvas” Ģibuļu pagastā. Tituls “Zaļās domāšanas līderis Talsu novadā” tika piešķirts Ķūļciema pagasta Sadumu mājām. Savukārt četru Talsu novada pilsētu grupā par sakoptāko privātmāju atzīts īpašums Renču ielā 8 Stendē, sakoptāko iestādi – Valdemārpils bibliotēka un izstāžu zāle, bet sakoptākais uzņēmums pilsētā šogad ir SIA “Kurzemes sēklas” Talsos. Titulu “Iedzīvotājiem draudzīgāka tirgotava pilsētā” ieguva kafejnīca “Lāsīte” Stendē, tāpat Stendei tika balva arī nominācijā “Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums pilsētā” – SIA “Stendes nami”. Nominācijā “Radošākais novadnieks” uzvarētāja laurus plūca Igurds Baņķis no Valdemārpils, bet par sabiedriskāko pārvaldnieku tika atzīta Vandzenes pārvaldes vadītāja Iveta Jansone. Galveno titulu nominācijā “Sakoptākais pagasts Talsu novadā 2011” ieguva Lībagu pagasts, bet titulu “Sakoptākā pilsēta Talsu novadā 2011” – Stendes pilsēta.
Dāvana ventspilniekiem pilsētas svētkos – sakārtotas ielas, veloceliņi, rotaļlaukumi un staltbrieža skulptūra
Ventspilī ir tradīcija ik gadu pilsētas svētkos dāvināt ventspilniekiem kādu dāvanu. Šogad tās ir sakārtotas ielas, izbūvēti veloceliņi, iekārtoti bērnu rotaļlaukumi, izvietoti āra trenažieri un slēpošanas kalnā “Lemberga hūte” novietotā skulptūra “Staltbriežiem Kurzemē – 100”. Šajā gadā Ventspils pilsētas infrastruktūras attīstības programma ir īpaši apjomīga – 2011. gadā pašvaldība plānojusi veikt būvniecības darbus 82 pilsētas infrastruktūras objektos par 23,1 miljonu latu. Līdz pilsētas svētkiem, kas norisinājās augusta pirmajā nedēļā, jau bija pabeigta būvniecība 39 pilsētas ielās, četrās ēkās un astoņos citos infrastruktūras objektos kopumā par 11,7 miljoniem latu. Būtiski papildinājies ne vien kārtībā savesto ielu skaits, bet arī pilsētā izbūvēto veloceliņu tīkls – līdz augusta sākumam izbūvēti jau gandrīz 9 km jaunu veloceliņu. No citiem īstenotajiem infrastruktūras projektiem jāmin āra trenažieru uzstādīšana skvērā “Saules stūris”, Džungļu takas rekonstrukcija Jūrmalas parkā ar četriem jauniem koktēlniecības darbiem, Pārventas centrā uzstādītais termometrs, saremontētais sintētiskais segums Ventspils Augstskolas parka basketbola laukumā, jaunās laipas pludmalē un pludmales sakārtošana, uzstādītās jaunās bērnu rotaļu iekārtas Katoļu un Šķērsu ielā un Sarkanmuižas dambī, kā arī pilsētā izvietotās gājēju tūrisma norādes un zaķu ģimenes puķu skulptūras, kas priecē ventspilniekus un pilsētas viesus Saules ielā skvērā pie Mazbānīša stacijas “Kalns”. Turpinot uzlabot ēku energoefektivitāti, šāgada septiņos mēnešos pabeigti renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas darbi daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās Brīvības ielā 25 un Lielajā prospektā 11, 15 un 19. Šogad uzbūvēts arī SIA “Bucher Schoerling Baltic” ražotnes jaunais korpuss. Šis uzņēmums dod darbu 70 ventspilniekiem. Visbeidzot – līdz 52 metriem izaudzis slēpošanas kalns “Lemberga hūte”, kura virsotnē pilsētas svētkos tika atklāta Gļeba Panteļejeva veidotā skulptūra “Staltbriežiem Kurzemē – 100”. Ventspils godam aizvadījusi savu 721. dzimšanas dienu un aicina ikvienu ventspilnieku un pilsētas viesi savā nākamā gada kalendārā rezervēt laiku no 3. līdz 5. augustam Ventspils 722. jubilejai veltīto pilsētas svētku apmeklējumam!
Kuldīgā kino rāda brīvā dabā
Brīvdabas kinoteātris atjaunotajā Kuldīgas Pilsētas dārzā, kas atrodas līdzās Kuldīgas novada muzejam, darbu sācis 6. augustā. Tas ierīkots, pateicoties ES līdzfinansētajam projektam “Kuldīgas Pilsētas dārza kā pievilcīgas tūrisma teritorijas attīstība”. Tā ietvaros Pilsētas dārzā atjaunota infrastruktūra kā pilsētbūvnieciskā pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļai, lai dārzs kļūtu par vienu no galvenajiem tūrisma objektiem reģionā, kur tiktu piedāvāti kvalitatīvi kultūrtūrisma produkti. Viens no šādiem produktiem ir izveidotais brīvdabas kino – vienīgais šāda veida kinoteātris Latvijā, kas brīvā dabā, aprīkots ar modernu un jaudīgu aparatūru, nodrošina augstvērtīgu attēla un skaņas kvalitāti. Šārudens repertuārā iekļautas vairākas brīvdabas kinoizrādes: “Ezera sonāte”, “Kuldīgas stāsti”, “Sprīdītis”, “Pie bagātās kundzes” un “Purva bridējs”. Paredzams, ka nākamgad Pils parka brīvdabas kinoteātris darbosies no maija līdz septembrim nedēļas nogalēs un īpašos pasākumos, piemēram, pilsētas festivālā jūlijā, hercoga Jēkaba dzimšanas dienā 28. oktobrī, valsts svētkos – 18. novembrī, Valentīna dienā u.c., skatītājiem piedāvājot gan mākslas un animācijas filmas, gan dokumentālo kino, gan videomākslas projektus. Nākamajā sezonā Kuldīgā paredzēts izveidot pašiem savu filmu festivālu un uzsākt sadarbību ar kino un videomākslas festivālu organizācijām gan Latvijā, gan ārzemēs. Jāpiebilst, ka līdz ar Pilsētas dārza atjaunošanu Kuldīga tapusi par vēl vienu skaistu un sakārtotu vietu bagātāka – atjaunotais Pilsētas dārzs jau paspējis kļūt par daudzu kuldīdznieku iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu. Agrākais parks pārvērties līdz nepazīšanai – atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene, skatu laukumi, tiltiņi, rekonstruēti parka stādījumi, labiekārtota teritorija ar soliņiem, informācijas stendiem un norādēm. Līdztekus būvniecības darbiem projektā notikušas arī dažādas citas aktivitātes, par kuru īstenošanu rūpējas Kuldīgas tūrisma attīstības centrs (TAC).
Aucei atkal izdevušies skaisti svētki
Jūlija nogalē Auces novada pagastos un pašā Aucē iedzīvotāju ikdienas gaitas ritēja citādā ritmā un noskaņā, jo trīs dienas notika 16. novada svētki un Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls. Svētki sākās ar pūšaminstrumentu mūzikas nakts koncertu, ko uz Vecauces pils balkona un pie pils sniedza grupa “Brass Nova” no Rīgas un “Auce Brass”. Nākamās divas dienas bija pilnas ar visdažādākajām aktivitātēm ikvienam interesentam, kurš vēlējās baudīt pūtēju orķestru sniegumu, viesmākslinieku uzstāšanās, apskatīt novada pagastu prezentācijas, just līdzi vai piedalīties “Auces dižvīra” titula noteikšanā un futbola, novusa un citās sportiskās nodarbēs. Un interesentu netrūka – par to divu dienu garumā liecināja ļaužu pārpilnā Auces brīvdabas estrāde. Tradicionāli kopā ar auceniekiem un viesiem no Latvijas novada svētkos piedalījās arī sadraudzības partneri no ārvalstīm. Šogad tie bija lietuvieši no Akmenes un Jonišķu rajona, delegācijas no Ungheni pilsētas Moldovā un Brjanskas Krievijā. Dažādu tautu tērpi uzmirdzēja pilnā krāšņumā svētku gājienā Auces ielās. Vieskolektīvu augsti profesionālās prasmes skatītāji novērtēja lielkoncertā, kur ar plašu programmu uzstājās arī deju kolektīvi no Auces, Dobeles, Jaunauces, Liepājas un Jelgavas novada. Izskaņā muzicēja apvienotie pūtēju orķestri un tika pasniegtas Gunāra Ordelovska starptautiskā pūtēju orķestru festivāla balvas. Novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis teica paldies visiem, kuri sekmēja svētku veiksmīgu norisi, pateicības saņēma kolektīvu vadītāji. Svētku kulminācijā bija lieliska uguņošana, kas ļaužu pārpildītajā estrādē tika pavadīta ar gavilēm. Ne viens vien skatītājs atzina: “Aucei atkal izdevās skaisti svētki!” Arī tālāk braukušie svētku viesi sacīja, ka pasākuma dienas bijušas iespaidiem bagātas. Ungheni pilsētas mērs bilda, ka šogad Auces novadu apmeklējis pirmoreiz, bet nākamgad noteikti braukšot atkal. Viesus pārsteidzis un iepriecinājis tas, ka Auces novadā var īstenot tik apjomīgu ieceri kā pūtēju orķestru festivāls un tik daudzveidīgus un plašus pasākumus novada svētkos. Jāpiebilst, ka Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls šogad notika jau 16. reizi. Tas iezīmīgs ar jaunām balvām, ko turpmāk saņems festivāla konkursa uzvarētāji. Ilgus gadus par vislabāko atzītais pūtēju orķestris saņēma ceļojošo balvu, ko iedibinājis festivāla iniciators, nu jau mūžībā aizgājušais Auces pūtēju orķestra ilggadējais vadītājs aucenieks Arnolds Sabulis. Šogad festivāla noslēgumā Auces novada vadītājs G. Kaminskis festivāla laureātam – Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim – pasniedza jaunu balvu – Auces uzņēmēja Praņa Lignicka sponsorētu keramikas mākslas darbu “Taures”, kādu saņems arī turpmāko festivālu profesionālākie izpildītāji. Auces novada pašvaldība nodibinājusi arī Arnolda Sabuļa balvu, kas tiek dāvāta festivāla žūrijas noteiktajam vislabākajam un perspektīvākajam jaunajam mūziķim. Tā kā Arnolds Sabulis bija trompetists, balva ir jauna trompete. Šogad to saņēma Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestra mūziķis Andris Augstkalns.
No Ogres uz Ikšķili – pa jauno veloceliņu
Ar mūziķa Artūra Manguļa sacerētu poēmu par pedāļiem un svinīgām pūtēju orķestra “Ciemupe” mūzikas skaņām Daugavas krastā augusta sākumā tika atklāts jaunais veloceliņa posms, kas savieno Ogri ar Ikšķili. Lielākā daļa klātesošo uz veloceliņa atklāšanu bija ieradušies uz saviem velosipēdiem, tāpat arī Ikšķiles un Ogres pašvaldības darbinieki. Svinīgajā brīdī pašvaldību pārstāvji pateicās būvniecības firmai, kas veica veloceliņa izbūvi – SIA “Ceļdaris”, kā arī izteica pārliecību par turpmāku auglīgu sadarbību abu pašvaldību starpā. Projekta “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot gājēju ietvi un veloceliņu Rīgas ielā” ietvaros izbūvēts 312 metrus garš veloceliņš ar asfaltbetona segumu Rīgas ielā no dambja pievadceļa, kas atrodas līdzās krustojumam ar Doles ielu, līdz Ogres pilsētas robežai. Projekta ietvaros uzstādītas aizsargbarjeras, ierīkotas atbalstsienas un izbūvēta neliela atpūtas vieta, kā arī dambja pievadceļš ar nelielu autostāvvietu. Veloceliņš turpinās Ikšķiles novada teritorijā, un to finansēja Ikšķiles novada pašvaldība.
Līvānu svētkus novērtē kā labākos, kādi bijuši
Rūpīgi un pārdomāti plānota svētku programma, kvalitatīvi pasākumi, labs laiks bija tikai daļa no Līvānu pilsētas svētku veiksmīgas norises priekšnoteikumiem. Apmeklētāji atzina, ka arī sirsnība un individuāla pieeja bija jūtama visu trīs dienu laikā, kad Līvāni uzņēma vairākus tūkstošus svētku svinētāju. Šogad pilsēta Dubnas un Daugavas krastos atskatījās uz 85 gadiem, kopš Līvāniem toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste piešķīra pilsētas tiesības, un 722 gadiem, kas aizritējuši kopš tālā 1289. gada, kad nocietinātā apmetne tagadējo Līvānu vietā pirmoreiz minēta vēstures rakstos. Svētki gan sākās, gan arī noslēdzās ar jaunajai bibliotēkai veltītiem pasākumiem. Pēc gadu ilgušās rekonstrukcijas Līvānu novada centrālās bibliotēkas atklāšanas pasākumā klāt bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš līvāniešu Gaismas pili novērtēja kā izcilu, īpaši uzteicot pamatīgumu, ar kādu būvēta, iekārtota un aprīkota jaunā ēka. Savējo vakars – ar šādu devīzi ik gadu notiek piektdienas vakara pasākumi Līvānu pilsētas svētkos. Savējie šogad dominēja arī mākslinieku izvēlē, un vakara kulminācija bija Jura Kulakova godināšana Līvānu Goda pilsoņa statusā. Viņš Līvāniem dāvināja arī pilsētas himnu, ko pirmatskaņojumā no svētku skatuves izpildīja Latvijas Nacionālās Operas tenors Miervaldis Jenčs kopā ar dziedošajiem Līvānu jauniešiem. Sestdienas rīts sākās ar plaši apmeklētiem un jautriem sporta svētkiem, kurus atklāja ļoti kolorīts brauciens ar smago retroauto un Līvānu motociklistu kluba eskortu. Tiksimies pie strūklakas – ar šādu devīzi pilsētas svētkos norisinājās akcija, kuras mērķis ļaut iedzīvotājiem paust savas domas par labāko strūklakas variantu Līvānos. Nākamgad novada pašvaldība cer labiekārtot laukumu pie novada kultūras centra Rīgas ielā 103, izveidojot tur atpūtas vietu ar soliņiem, apstādījumiem un arī strūklaku, jo šobrīd Līvānos nevienas strūklakas nav. Uzņēmēju tirdziņa laikā iedzīvotāji aktīvi apsprieda visus trīs arhitekta Dzintara Bernharda piedāvātos variantus un balsoja par sev tīkamāko. Rezultātā savu viedokli izteica ap 700 cilvēku, un akcija izvērtās par pamatīgu strūklakas variantu sabiedrisko apspriešanu. Necerētu atsaucību izpelnījās arī otrais novada uzņēmēju tirdziņš – tradīcija, ko aizvadītajā ziemā aizsāka Līvānu novada Uzņēmēju padome. Pirmajā tirdziņā bija ap 40 dalībnieku, bet pilsētas svētkos Tirgoņu ielā savu produkciju piedāvāja vairāk nekā 100 uzņēmēju no 33 Latvijas vietām. Savukārt Līvānu jaunieši bija organizējuši radošo izpausmju pasākumu “4Dapelsīns”, kura noslēgumā novada mēram Andrim Vaivodam pasniedza novada jauniešu zīmētu milzīgu apsveikuma kartīti pilsētas 85. gadadienā. Svētku laikā Līvānos bija apskatāmas veselas piecas dažādas izstādes, no kurām vislielāko interesi izpelnījās plūdu fotogrāfiju izstāde jaunajā Ūdens galerijā Latgales mākslas un amatniecības centra velvju pagrabā. Tur bija skatāma arī ziedu laiva, kas tapusi no līvāniešu dāvinātajiem ziediem savai pilsētai. Pievakarē svētku epicentrs pārvietojās tuvāk domei, kur Līvānu sendienu stāstus izstāstīja novada amatierteātru kolektīvi. Ar karogiem, tautastērpiem un radošu noformējumu izcēlās svētku gājiena dalībnieki – pašdarbības kolektīvi, uzņēmēji, bankas, sporta klubi utt. Amatpersonas pārstāvēja Līvānu novada domes vadība un priekšsēdētājs Andris Vaivods ar kundzi Mariju, Saeimas deputāts Jānis Klaužs ar kundzi Astrīdu, labklājības ministre Ilona Jurševska un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kā arī Latgales plānošanas reģiona vadība, Latgales pašvaldību vadītāji un ārvalstu delegācijas. Vakara programmu – koncertus – noskatījās vairāki tūkstoši skatītāju, un īpašas ovācijas izpelnījās uguņotāju šovs, kas sākās ar ugunssvecīšu palaišanu debesīs, bet turpinājās ar ģerboņa un skaitļa 85 aizdegšanu pie skatuves, savu kulmināciju sasniedzot ar krāšņu uguņošanu debesīs. Plaši apmeklēts bija svētdienas svētku dievkalpojums Līvānu Romas katoļu baznīcā, kas svinēja 150 gadu jubileju. Pēc dievkalpojuma un procesijas sirsnīgi tika sumināts Līvānu draudzes dekāns Pēteris Vilcāns, kuram šogad aprit 60 priesterības darba gadi. Vēlāk bīskaps J. Bulis un priesteris P. Vilcāns deva garīgo svētību jaunuzceltajai bibliotēkas ēkai, kas simboliski noslēdza Līvānu pilsētas 85 gadu jubilejas svinības.
Ceļotājus gaida Lielais Liepu kalns Rāznas nacionālajā parkā
Lielajā Liepu kalnā Rāznas nacionālajā parkā 11. augustā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa līdzdalību tika atklāta jauna tūrisma infrastruktūra, kas izveidota ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projekta “Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” ietvaros Lielajā Liepu kalnā uzbūvēts skatu tornis, izgatavoti un uzstādīti informācijas stendi, izveidotas dabas interaktīvo nodarbību vietas, lapene un nojume dabas klasei. Turpmāk tūristu ērtībām Lielajā Liepu kalnā būs arī puskilometru gara grants seguma taka, stāvlaukums apmeklētāju transportam, tualetes un atkritumu savākšanas urnas un konteineri. Lielais Liepu kalns (289,3 metri virs jūras līmeņa) atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagastā trīs kilometrus no Dubuļu ciemata. Tā ir Latgales augstienes augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne. Pēc labiekārtošanas kalns kļuvis daudz ērtāk pieejams tūristiem, un apmeklētāju plūsma tajā organizēta tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu dabai. Projektu 100% apmērā finansē ES Kohēzijas fonds. Tā kopējās izmaksas ir 2,69 miljoni latu. “Latvijas iedzīvotājiem un viesiem ir plašas iespējas kvalitatīvi baudīt Latvijas dabas vērtības arī aizsargājamās dabas teritorijās,” uzsver ministrs. “Man ir gandarījums, ka, sakārtojot tūrisma infrastruktūru, mēs radām priekšnoteikumus, lai ieaudzinātu sabiedrībai lepnumu par Latvijas dabu.”
Limbažos renovēti vairāki kultūrvēsturiskie objekti
29. jūlijā Limbažos pēc renovācijas atklāta Vecā rātsnama un pilsmuižas (muzeja) ēka un pilsdrupas. Kultūrvēsturiskie objekti gandrīz par pusmiljonu latu sakārtoti ERAF finansētajā projektā “Limbažu vēsturiskā centra renovācija tūrisma attīstībai”. Projekts tika uzsākts pagājušā gada martā, un tā gaitā atjaunots vecais rātsnams, ko 1747. gadā cēlis lieltirgotājs Braunšveigs. Tajā esošos unikālos sienu gleznojumus varēs apskatīt tūristi, bet mansarda zāles iespējams izmantot dažādiem reprezentatīviem un saviesīgiem pasākumiem. Ēkai pagalma pusē izveidota stiklota piebūve ar liftu un kāpnēm. Arī ēkas cokolstāvā atjaunots sākotnējais plānojums, restaurēti interjeri un atklātā pavarda vieta. Fasādēm atjaunots oriģinālais krāsojums un labiekārtots iekšpagalms, kas paredzēts pilsētas kultūras norisēm. Nomainot komunikācijas, atbrīvots velvētais pagrabs, kurā tiks iekārtots restorāns. Limbažu viduslaiku pilsdrupās veikta mūru konservācija, apjumšana, izmantojot vecās tehnoloģijas ar kaļķu javu, kā arī daļēja pagraba atjaunošana un jaunas ekspozīciju telpas izveide virs tā. Lai to veiktu, noņemts virsējais kultūrslānis, zem kura atklājies iekšpagalma oriģinālais bruģis. Muzeja jeb kādreizējai pilsmuižas ēkai atjaunota fasāde, tostarp Rīgas rātes ģerbonis ēkas frontonā. Ēkas priekšlaukumam atjaunots autentiskais granīta laukakmeņu bruģējums un sarkanā māla klinkera ietves.
Ērgļu pusē darbojas atrakciju parks “Braku takas”
Jūlijā darbu uzsācis atrakciju parks “Braku takas”. To atrast ir pavisam viegli – pirms R. Blaumaņa muzeja “Braki” Ērgļu novadā. Šobrīd visinteresantākais piedāvājums ir šķēršļu trase Braku gravā. Trases posmi, kas nosaukti leģendārajos Blaumaņa darbu varoņu tēlos, aicināt aicina pārvarēt dažādus šķēršļus virs zemes līdz 12 metru augstumam. “Ieviņas šūpoles” un “Velniņu tilts” piemērots bērniem un iesācējiem, “Zaplīzīte”, “Purva bridējs” un “Krustiņpolka” aicina ar vidējas sarežģītības pārbaudījumiem, labas fiziskās sagatavotības drosminiekiem pārbaudījumu met izaicinājumi trases augstas sarežģītības posmos “Edgara kumeļi”, “Ābrama spēriens”, “Sviesta ķērnes” un “Pindacīšas nošļūciens”, bet pavisam ekstrēms posms ir “Dūdara rokdarbi”. Pirms došanās trasē tiek veikta instruktāža. Tiem, kas nolēmuši pārbaudīt savas spējas, ieteikums līdzi ņemt aizsargķiveres un cimdus. Ja tādu nav mājas krājumos, varēsit iznomāt parka kasē. Protams, ikvienam interesentam jāpadomā par piemērotu apģērbu un apaviem. Atrakciju parka aktīvā sezona paredzēta līdz 30. septembrim. Atrakciju parks piedāvā arī komandas veidošanas pasākumus, ekskursijas Ērgļu apkārtnē, laivu nobraucienus pa Ogres upi, distanču slēpošanas trasi un velobraucienu maršrutus.
Zaļais sertifikāts – diviem “Latvijas Valsts mežu” tūrisma centriem
Latvijas tūrisma mītņu nacionālo ekosertifikātu – īpašu vides kvalitātes zīmi par racionālu un videi draudzīgu saimniekošanu – no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saņēmuši divi a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) tūrisma un rekreācijas centri – “Ezernieki” Lubānas novadā un “Spāre” Talsu novadā. Zaļais sertifikāts ir vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm, kur tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem. LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atzīst: “Esam patiešām lepni – Zaļais sertifikāts apliecina, ka savā apsaimniekošanā esošajos tūrisma centros darbojamies videi draudzīgi un ilgtspējīgi. Sertifikāts vienlaikus ir papildu atbildība, taču uzņēmuma vārdā varu droši apgalvot, ka arī turpmāk savos tūrisma centros saimniekosim videi draudzīgi un saudzējot dabas resursus.” Atpūtas un tūrisma centrs “Ezernieki” un “Spāre” piedāvā dažādas iespējas aktīvai atpūtai. “Ezerniekos” iekārtota apgaismota vieta telšu pilsētiņai, futbola, basketbola un volejbola laukumi, peldvietas, te iespējams rīkot sporta spēles, bet “Spāres” apkārtnē izveidoti veloceliņi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017