Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 06:12
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Čehijas Republika ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti liels skaits vietējo pašvaldību – 6249. No tām 205 ir pašvaldības ar paplašinātām funkcijām, 24 pilsētas ar pašvaldības tiesībām un 14 tā sauktie īpašie reģioni, kuriem cita starpā dota iespēja koordinēt reģionālo attīstību, izvērtējot reģionālās atšķirības un piedaloties attīstības programmu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, un tas ir pozitīvs piemērs, kad nelielam iedzīvotāju skaitam tiek dotas tādas pašas iespējas kā lielai pilsētai.
Ieguldījums nākotnē
Čehijas Republikas investīciju un biznesa attīstības aģentūras “CzechInvest” galvenais uzdevums ir piesaistīt ārvalstu investīcijas un palīdzēt Čehijas uzņēmumiem augt un attīstīties. Prioritāte ir mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana. Praktiski tas nozīmē veidot Čehiju par pievilcīgu valsti potenciālo investoru acīs un palīdzēt uzņēmējiem neapmaldīties plašajā atbalsta programmu klāstā.
Biznesa attīstībai Čehijā pieejama gan ES struktūrfondu, gan valsts budžeta nauda. Tā, piemēram, valsts finansētās programmas “Biznesam nepieciešamā īpašuma un infrastruktūras attīstīšana” ietvaros Ústi reģionam piederoša 360 ha liela industriālā zona no pamesta militārā lidlauka dažu gadu laikā kļuvusi par pievilcīgu, atjaunotu vidi ar sakārtotu infrastruktūru. Resursi un pūles netiek žēloti arī stratēģisko investoru (tos nosaka pēc konkrētiem kritērijiem – investīciju apjoms, radīto darba vietu skaits u.tml.) piesaistei un valsts līmenī noteikto stratēģisko industriālo zonu atbalstīšanai.
Pilsēta, kas spēj pielāgoties un attīstīties
Homutovas pilsēta Bohēmijas ziemeļrietumos Ores kalnos Vācijas pierobežā dibināta 1252. gadā un mūsdienās ievērojama ar spēju pielāgoties apstākļiem. Pašvaldībā, kas iepriekš bija tipiska rūpniecības pilsēta, pēc 1989. gada rūpniecības apjomi ievērojami samazinājās, un par attīstības prioritāti kļuva tūrisma un atpūtas iespēju piedāvāšana. Valsts sniedz ievērojamu atbalstu revitalizācijas un rekultivācijas darbiem un pilsētas attīstības projektiem.
“Severočeské doly a.s.” ir lielākais brūnogļu ražotājs Čehijā. Kompānija dibināta 1994. gadā un nodarbojas ar brūnogļu ieguvi, apstrādi un pārdošanu, pārņemot gandrīz pusi vietējā tirgus. Kompānija izveidojusi arī informācijas centru, kur skolo bērnus un skolēnus par ogļrūpniecību un iespējām veidot citu vidi pēc ogļu krājumu izstrādes.
“Doly Nástup Tušimice” ogļu raktuvē izstrāde notiek 40 000 ha platībā. Divās lielākajās šahtās tiek nodarbināti 3500 strādājošo. Darbus šeit uzsāka 1960. gadā un jau pēc diviem gadiem sāka izvest pirmās ogļu kravas. Transportieri iekārtoti 60 km garumā (pašlaik darbībā ir 40 km). Sagatavotā apjoma izstrāde notiek 60 – 90 metru dziļumā, tā tiks turpināta līdz 2013. gadam, bet 2035. gadā karjeru slēgs.
Rekultivācija šeit ilgst vien pēdējos 15 gadus, kad valdība nolēma ik gadu piešķirt prāvus līdzekļus degradēto teritoriju atjaunošanai un veidot tās pievilcīgas atpūtai un tūristiem. Revitalizētās teritorijas lepnums – Kamencoves ezers izveidojies 19. gs., appludinot ogļu raktuves ar sēru un alaunu. Ezerā ir liels kvarca sastāvs, te nemājo dzīvas būtnes. Ķīmiskā sastāva un ārstniecisko īpašu dēļ 15 ha lielais ezers izveidojies par populāru objektu, kas jo īpaši vasarā piesaista daudz apmeklētāju.
LPIA delegācija apmeklēja arī vērienīgu jaunbūvi – pilsētas sporta un kultūras kompleksu, ko apsaimnieko pašvaldības aģentūra. Vienkopus tiek veidots centrs, kam pašam sevi jāatpelna (daudzfunkcionālas kinoteātra un koncertzāļu telpas, ūdensparks, sporta un treniņu zāles, ledus arēna, futbola stadions ar tribīnēm u.c.).
Dečina – plūdu skartā pilsēta
Arī Dečina – pilsēta, ko vada mūsu čehu kolēģu asociācijas (STMOU) vadītājs, atrodas pie pašas Vācijas robežas, un tajā dzīvo aptuveni 52 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta smagi cieta plūdos gan 2002. gadā, gan 2009. gada jūlijā, kad pat bija nepieciešams evakuēt 251 personu un vienu vēlāk atrada noslīkušu. Pamatīgi bija traucēta ceļu satiksme, ierobežoti darbojās sabiedriskais telekomunikāciju tīkls, un lieli ierobežojumi bija iedzīvotāju nodrošināšanā ar elektrību, gāzi, dzeramo ūdeni un komunālo atkritumu savākšanu. Ūstenskas novada pašvaldības vadītājs izsludināja krīzes situāciju 15 apdzīvotās vietās, un tā ilga gandrīz divas nedēļas. Pašvaldības zaudējumi tika aprēķināti 574 miljonu kronu apmērā. Vislielākie zaudējumi bija nodarīti tiltiem, ceļiem, dzelzceļam un telekomunikāciju tīkliem. Arī privātpersonu mantai Dečinā skāde tika lēsta aptuveni 131 miljona kronu apmērā. Togad smagi cieta ne vien 14 ciemi, applūda 621 objekts un teritorija aptuveni 100 km2 platībā, cietuši bija arī 2918 iedzīvotāji.
Izpilddirektori daudz vielas pārdomām guva, tiekoties ar pilsētas domes pārstāvjiem un Dečinas glābējiem un noklausoties viņu stāstījumu par civilās aizsardzības integrēto sistēmu valstī, kā arī gūstot ieskatu praktiskajos risinājumos. Krīzes vadības normatīvo regulējumu Čehijā nosaka Satverme, kur noteiktas drošības normas, tāpat spēkā ir likums par integrēto glābšanas sistēmu (IGS) un likums par krīzes situāciju.
Valstī izveidota integrētā glābšanas sistēma (IGS). Tās galvenās vienības ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (Dečinā dislocētas četras vienības ar aptuveni 80 personām un 13 automašīnas, no kurām astoņas ir cisternas), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Valsts policija. Pārējās IGS vienības ir bruņoto spēku (armijas) izdalītās vienības, vietējās pašvaldības policija, citas glābšanas vienības, atsevišķas ārstniecības iestādes, civilās aizsardzības vienības, nevalstiskās un bezpeļņas organizācijas (piemēram, Sarkanais Krusts) un iedzīvotāju apvienības, kuras var izmantot glābšanas un seku likvidācijas darbos. Krīzes situācijās par daļu no IGS sistēmas kļūst arī vietējās slimnīcas. Pārējās IGS vienības nodrošina palīdzības sniegšanu pēc pieprasījuma.
IGS pamatvienības nodrošina izvietošanos un nekavējošu rīcību, kad saņemta ziņa un izvērtēts stāvoklis – vai tas atbilst ārkārtas situācijai. Šā iemesla dēļ vienības tiek izvietotas pa visu valsts teritoriju. Regulāras apmācības notiek gan profesionāļiem, gan brīvprātīgajiem glābējiem.
Likums nosaka kārtību, kā rīkoties dažādās situācijās.
Parastā situācija – situācija, ko saskaņā ar Integrētās glābšanas sistēmas likumu var atrisināt likumā noteiktajā kārtībā un esošo resursu ietvaros. Piemēri – cilvēku un dzīvnieku glābšana, satiksmes negadījums, ugunsgrēks, tehniska rakstura avārija (degvielas noplūde), dabas katastrofu seku likvidācija utt.
Krīzes situācija – situācija, kam ir plašāks mērogs un kuras atrisināšanai nepieciešama specifiska rīcība, kas tiek izludināta ar valdības lēmumu vai vietējās domes līmenī pieņemtu lēmumu; runa ir par tā saucamo krīzes stāvokli. Šajā laikā darbojas likumīgi izsludināts administratīvais akts, kura darbības termiņš ir maksimāli 30 dienas, un to izludina pēc konkrētā novada/reģiona domes priekšsēdētāja lūguma, kurš sasauc krīzes štābu, kura sastāvā ir novada/reģiona amatpersonas, vienības un speciālisti saskaņā ar IGS likumu un konkrētās situācijas specifiku. Glābšanas darbu laikā teritorijā, kur izsludināts krīzes stāvoklis, tiek nodibināts īpašs režīms, kas var ierobežot iedzīvotāju un uzņēmumu tiesības (piemēram, iekļūšana privātā teritorijā, mantas un iedzīvotāju piespiedu evakuācija utt.). Krīzes situācijas laikā nav jāievēro iepirkuma likuma prasības. Pašvaldībai no ekonomiskā viedokļa izšķiroši, ja izsludināts krīzes stāvoklis – tad tiek atmaksāti visi izdevumi, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu un seku likvidēšanu. Pretējā gadījumā visi izdevumi būtu jāsedz no pašu budžeta (piemēram, dabas katastrofas – Dečinas gadījumā plūdi, kalnu nogruvumi, netipiskas dabas parādības – tornado, ķīmiskās avārijas utt.).
Krīzes novēršanas vadītājs ir pašvaldības domes priekšsēdātājs (reģiona vadītājs), kurš ir adbildīgs par kopējo situāciju novadā/reģionā.
Krīzes vadības komitejas praktiskās darbības piemēri – piemēram, izstrādāt rīcības plānu plūdu gadījumiem (konkrētu preventīvo pasākumu kopumu, ieskaitot precīzas atbildības sadalīšanu starp visiem iesaistītajiem attiecībā pret ūdens līmeņa paaugstināšanos Labes upē un tās pietekās).
Dečinai ir izstrādāts arī avārijas plāns gadījumiem, ja no uzņēmumiem, kas izvietoti administratīvās teritorijas robežās, noplūst bīstamas ķīmiskas vielas. Plāns risina iedzīvotāju aizsardzības jautājumus.
Dobržišas demokrātiskā gaisotne
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc ādas cimdu ražotnes slēgšanas par pilsētiņas (8000 iedzīvotāju) prioritātēm kļuva apstrādes rūpniecības un mežsaimniecības attīstīšana. Dobržišas pilsētas darba metodes un ieviestie projekti ir pozitīvās pieredzes un labās prakses piemērs citām pašvaldībām ekonomiskās attīstības plānošanā un sadarbībā ar iedzīvotājiem.
Šī bija laba iespēja LPIA saliedēties kā kolektīvam, satikties ar ilgajiem sadarbības partneriem – čehu kolēģiem, redzēt daudzko jaunu un pārvērtēt iespējas, ko katrs varam padarīt savā pašvaldībā, lai dzīve kaut nedaudz, tomēr kļūtu labāka un kvalitatīvāka.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017