18.118.200.54
22.05.2024. 06:13:23
Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā
Grozījumi nosaka, ka administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju (bija – pašvaldības lēmumu). Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu, ko var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. Ja pirms tā izdošanas nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, uzklausīšanu var arī veikt, rīkojot publisku apspriešanu.
Grozījumi arī paredz valsts dotāciju 200 000 latu apmērā infrastruktūras attīstībai par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā izveidota 2009. gadā. Līdzekļu piešķiršana jānodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātā finansējuma apmērā.
Noteikts, ka Ministru kabinetam līdz šāgada 31. decembrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par apriņķu izveidošanu.
Ņemot vērā Balvu novada domes un Ozolnieku novada domes lēmumu par vēsturisko nosaukumu atjaunošanu, ar likuma grozījumiem Balvu novada Kubuļu pagasts pārdēvēts par Kubulu pagastu un Ozolnieku novada Sidrabenes pagasts – par Salgales pagastu.
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
Grozījumi aizstāj visā likumā vārdus “pašvaldības vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā” ar vārdiem “pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā”. Tas nozīmē, ka paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizācijas projekta apstiprināšanu, pirkuma līguma stāšanos spēkā, informācija par to, kam un ar kādiem nosacījumiem objekts privatizēts, pašvaldībai jāpublicē gan oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, gan pašvaldības mājaslapā internetā, savā informatīvajā izdevumā vai pašvaldības izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālajā laikrakstā.
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Grozījumi nosaka, ka likums attiecas (iepriekš neattiecās) arī uz pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos.
Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu savā īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Atsavinot pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, kas var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, un tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu. Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, tad viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem), bet dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.
Papildinot likuma V nodaļu, noteikts, ka kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli. Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir kopīpašniekam un zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja.
Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā
Ar grozījumiem papildināts pants par mantiskā zaudējuma apmēra noteikšanu, paredzot, ka gadījumā, ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Likums arī papildināts ar pantu par lēmējiestādes lēmumu par zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzinājumu – ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā. Šajā gadījumā lēmējiestādei ir pienākums lēmumā par zaudējuma atlīdzinājumu norādīt laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; darba ņēmēja (privātpersonas) un darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; iedzīvotāju ienākuma nodokli; privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.
Grozījumi veikti arī 25. pantā par zaudējuma atlīdzinājumu no pašvaldības budžeta, nosakot: ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta. Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestādei vai pašvaldības iestādei (amatpersonai), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā jānosūta piekritīgajai pašvaldības iestādei lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksts un arī informācija par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem. Piekritīgajai pašvaldības iestādei mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas jāizmaksā zaudējuma atlīdzinājums, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai arī, pieņemot motivētu lēmumu un par to privātpersonai paziņojot rakstveidā, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā. Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome pieņem grozījumus pašvaldības budžetā kārtējam gadam.
Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā
Grozījumi likumā nostiprina svētku organizatorisko struktūru un nosaka svētku koordinatoru sistēmas izveidošanu, kā arī paredz lielāku nevalstiskā sektora iesaisti un saskaņo likumu ar jauno novadu sadalījumu. Ar grozījumiem nodrošināta līdzvērtīga izglītības un kultūras sektora loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, samazināta institucionālā sadrumstalotība un nostiprināta Dziesmu un deju svētku padome, kurai līdzās stratēģisko jautājumu risināšanai piešķirtas arī Mākslinieciskās padomes funkcijas. Likuma grozījumos ietverta arī rīcības komitejas izveide Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatorisko jautājumu risināšanai, kuras sastāvā paredzēts iesaistīt pārstāvjus no ministrijām, pašvaldībām un citām par svētku sagatavošanu un norisi atbildīgajām institūcijām.
Attiecībā uz Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšanu noteikts, ka kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots arī kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai un diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai.
Svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās svētku sagatavošanas procesā un norisē.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
Likumā veikti vairāki tehniski grozījumi, kas paredz atvieglot iestāžu darbu un vērsti uz vienveidīgāku līdzekļu izmantošanu. Noteiktas mēnešalgu samazināšanas īpatnības, starptautiskās sadarbības projektu apmaksas kārtība, papildu brīvdienu un mācību atvaļinājumu piešķiršana un apmaksa, būtiski grozīta līdzšinējā piemaksas noteikšanas un izmaksas kārtība par darba kvalitāti un ieguldījumu, tāpat grozījumi paredz samazināt iespējamo prēmiju skaitu un to apmēru. Likumā uz pusi samazināti veselības apdrošināšanas polises cenas pieļaujamie griesti. Daļa grozījumu stājās spēkā šāgada 1. augustā, bet citi – 2012. gada 1. janvārī.
Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas tajos, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmērā, amatu klasificēšanas rezultātos un individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumā. Pašvaldībā par amatu klasificēšanas rezultātu atbilstības uzraudzību atbildīgo institūciju un tās pilnvaras nosaka pašvaldības nolikums.
Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā (bija – reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās)), ko aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.
Pants par vispārējām piemaksām nosaka, ka pašvaldību institūciju vadītāji, nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.
Papildinātais pants par atlīdzību paredz, ka pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt arī pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā darbiniekam, kura apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam; aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā; atlīdzību par laiku, kuru amatpersona nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un ko izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu. Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5. pantam (deputāta mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots šāds koeficients: pašvaldības domes priekšsēdētājam – līdz 3,64; priekšsēdētāja vietniekam – līdz 3,2; komitejas priekšsēdētājam – līdz 2,55; deputātam – līdz 1,2) un viņam ir tiesības tikai uz kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanu, transporta un sakaru izdevumu, zaudējumu vai kaitējuma kompensāciju, veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistīto apdrošināšanu.
Likums papildināts ar pantu par papildu brīvdienu apmaksas kārtību un nosaka: ja saskaņā ar Darba likuma 74. pantu vai šā likuma 3. panta ceturto daļu amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildu brīvdienu (atpūtas dienu), viņai jāsaglabā mēnešalga un uzturdevas kompensācija, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minētās. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu.
Pants par prēmijām paredz, ka darbiniekiem reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, un divreiz gadā var prēmēt par darba kvalitāti un ieguldījumu, pildot institūcijas attiecīgajam periodam plānotos uzdevumus vai neparedzētus un ārkārtējus uzdevumus, kā arī par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus. Šā panta otrajā daļā paredzētā prēmija neattiecas uz likuma 5. pantā (pašvaldības domes deputātu mēnešalga) minētajām amatpersonām. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā desmit procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma. Amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Pašvaldības institūcijām prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
Attiecībā par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem noteikts, ka darbinieka veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminētas amatpersonas veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.
Pantā par atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu noteikts, ka atlaišanas pabalstu amatpersonai, kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu un 101. panta pirmās daļas 6. vai 11. punktu. Amatpersonas (darbinieka) nodarbinātību uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja laiks no amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas pašvaldības institūcijā līdz to atsākšanai tajā pašā vai citā pašvaldības institūcijā nav ilgāks par diviem gadiem (bija – vienu mēnesi).
Amatpersonām (darbiniekiem), piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ja to izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, jāievēro, ka aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu un katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu. Piešķirtā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un amatpersona (darbinieks) piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
Pantā par kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanu noteikts, ka pašvaldības institūcija izvērtē amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību un nodrošina tai iespēju paaugstināt kvalifikāciju, kompensējot vai sedzot mācību izdevumus un saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas. Pašvaldības institūcija, kurā darbinieks pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, apmācību veikšanas laikā, kas sakrīt ar darba laiku, saglabā šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību (piemaksa ne vairāk kā 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu darbinieku, pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus).
Attiecībā par mācību atvaļinājumu noteikts, ka amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (arī tādēļ, lai varētu sagatavoties šiem pārbaudījumiem, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minēto piemaksu.
2012. gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, pašvaldību institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēs noteikt nepilnu darba laiku, ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus, kā arī šajā likumā paredzēto materiālo stimulēšanu veikt apstiprināto finanšu līdzekļu ietvaros; neizmaksāt šā likuma 16. panta otrajā daļā minēto prēmiju; pašvaldību institūciju darbiniekiem, izņemot šā likuma 17. panta piektajā, sestajā, septītajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu izmaksāt 95 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus.
Grozījumi šā likuma 9. pantā, 29. panta trešajā daļā, 36. panta sestajā daļā, 39. pantā, 3. panta ceturtās daļas 7. un 8. punkts, grozījums par 37. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums par šā likuma 18. panta izslēgšanu un ar to saistītais grozījums 3. panta 6.6 daļā par skaitļa “18.” izslēgšanu stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Grozījumi Saeimā pieņemti 8. un 22. septembrī. Vairāki no tiem jāņem vērā arī pašvaldībām.
Noteikts jauns ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākuma veids – dividendēm pielīdzināms ienākums. Likuma izpratnē dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. Dividendēm pielīdzināms ienākums ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un tam tiek piemērota nodokļa likme 10 procentu apmērā. Noteikta dividendēm pielīdzināma ienākuma gūšanas dienas noteikšanas kārtība – nodokli no dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksātājs ietur ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas datumam sekojošā mēneša piektajā datumā. Likuma pārejas noteikumi nosaka, ka grozījumi likumā attiecībā uz dividendēm pielīdzināmu ienākumu ir piemērojami ar 2012. gada 1. janvāri; no individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, 2010. un 2011. gada laikā personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā.
Grozījumi likumā paredzēti arī attiecībā uz valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemšanu, kas nosaka, ka 2000 latu neapliekamajā ienākumā tiek ieskaitītas arī valsts vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros saņemto maksājumu summas, ko attiecībā uz neapliekamo ienākumu veidu papildināšanu ar valsts vai ES atbalsta saņemto maksājumu summām līdz 2000 latiem piemēro, precizējot gada ienākumu deklarāciju par 2010. gadu un aprēķinot apliekamo ienākumu par turpmākajiem taksācijas gadiem. Atbilstoši likuma pārejas noteikumiem paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā un 2010. gadā ir saņēmuši vienotā platībmaksājuma, papildu valsts tiešo maksājumu un agrovides maksājumu avansus, šīs summas iekļauj 2011. gada saimnieciskās darbības ieņēmumos.
4. pantā par nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veidu noteikts, ka nodokli aprēķina un budžetā iemaksā arī kā (maksātāja) algas nodokli no šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem (darba algas, prēmijām, vienreizējas un sistemātiskas atlīdzības un citiem ienākumiem, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata, kā arī ienākumiem no cita darba līguma izpildes) zaudējumu atlīdzinājuma ietvaros – arī pašvaldības iestāde, kas uz iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu izmaksā no pašvaldības budžeta zaudējumu atlīdzinājumu, kas ir saistīts ar esošām vai bijušām darba (dienesta) attiecībām.
Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti arī uz pašvaldības iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu izmaksājamais zaudējumu atlīdzinājums, kurš nav saistīts ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu un kam nav ienākuma gūšanas rakstura, tāpat arī uz tiesas sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas, kas nav saistītas ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu vai kas nav kompensācijas par intelektuālo īpašumu un tiesībām uz to vai kompensācijas par tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.
Maksātājam paredzēti atvieglojumi par nepilngadīga brāļa un māsas uzturēšanu, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.
Pantā par nodokļa likmēm noteikts, ka šā likuma 8. panta trešās daļas 15. un 15.1 punktā minētajam ienākumam (no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids; ienākumi no metāllūžņu pārdošanas) tiek piemērota 10 procentu likme.