Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 23:50
Vārda dienas: Gints, Uvis
Rīgas skolu atbalsta biedrībām paredzēts finansējums brīvā laika aktivitātēm
21. septembrī Rīgas domē tika atklāta Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda (LKIF), SEB bankas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) kopīgi veidotā programma “Kopā ar ģimeni un skolu”. Tās ietvaros Rīgas skolu atbalsta biedrības varēs saņemt finansējumu bērnu un jauniešu brīvā laika jeb pēcskolas aktivitātēm. Finansējums paredzēts telpu iekārtošanai, nelielam remontam, mēbeļu un aprīkojuma, kā arī inventāra iegādei. “Aicinu visas Rīgas, bet, jo īpaši galvaspilsētas mikrorajonu skolas izmantot šo lielisko iespēju! Iegūstot finansējumu, būtu iespēja sakārtot ne tikai skolas telpas, bet arī apkārtējo vidi, kurā skolēni labiekārtotā, estētiskā vietā varētu saturīgi pavadīt no mācībām brīvo laiku. Tā ir visnotaļ atbalstāma un laba ideja, ko skolām vajadzētu izmantot,” saka RD IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone. LKIF valdes priekšsēdētāja Olga Veilande atzīst: “Esmu gandarīta, ka, pateicoties šai programmai, kuras finansētājs ir SEB banka, mēs varam palīdzēt skolām un vecākiem risināt bērnu brīvā laika pavadīšanas jautājumus. Tā vietā, lai darītu blēņas, tagad viņiem tiek dotas iespējas apgūt dažādas iemaņas. Prieks, ka šajā procesā iesaistās ne tikai skola, bet arī vecāki un vecvecāki, līdz ar to ieguvēji ir visi.” Programmas pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad LKIF uzsāka sadarbību ar SEB banku. 2010. gadā programmu paplašināja, un jaunā programma “Kopā ar ģimeni un skolu” tika realizēta Latvijas reģionos, šogad tajā iesaistīsies Rīgas skolas.
Sociālā dzīvojamā māja Jūrmalā – siltāka
Jūrmalā veiksmīgi noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts “Sociālās dzīvojamās mājas Valkas ielā 3 siltumnoturības uzlabošana”. Izdevies sasniegt izvirzītos renovācijas mērķus – uzlabot ēkas energoefektivitāti, ceļot tās iemītnieku dzīves kvalitāti un pielāgojot sociālo dzīvojamo māju personām ar kustību traucējumiem. Projekta laikā veikta ēkas fasādes un gala sienu siltināšana, pirmā stāva grīdas un bēniņu pārseguma rekonstrukcija un siltināšana, kā arī logu un durvju nomaiņa un citi iekšējās apdares darbi. Mājas rekonstrukcijai izlietoti 156 512 lati. Kopējais ERAF līdzfinansējums projektam ir 90 783 lati, valsts budžeta dotācija – 6052 lati, pārējo sedz Jūrmalas pilsētas dome.
Jaunas sadarbības idejas Talsu novada Pastendei un Dānijas Lejrei
8. oktobrī Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendes kultūras namā notika sarunas par nākamā gada iespējamo starptautiskās sadarbības projektu ar Lejres pašvaldību Dānijā. Tajās par nākotnes kopprojektiem ar kolēģiem no Dānijas piedalījās Talsu novada Pastendes kultūras nama vadītāja Jolanta Ozola, kura ilgstoši koordinējusi sadarbību ar Lejres pašvaldību, kā arī biedrības “Talsu rajona partnerība” koordinatore Antra Jaunskalže, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede un Kultūras nodaļas projektu koordinatore Zane Rorbaha. Ģibuļu pagasta un dāņu partneru sadarbības vēsture aizsākās jau 1997. gadā. Aizvadīto gadu gaitā izveidojusies sistēma, kā notiek jaunas projektu idejas izvēle. Reizi gadā tiekas abu pašvaldību aktīvisti, kuri jau iepriekš saskaņojuši nākamā gada sadarbības projekta mērķauditoriju. Šīs tikšanās mērķis bija saskaņot viedokļus par iespējamo projekta ideju pusaudžiem un jauniešiem. Klātesošajiem interesanta šķita Roskildes jauniešu centra vadītāja Olava Klausena doma par Dānijā tik populārās programmas “Jaunieši – jauniešiem” iepazīšanu pie mums, kurā varētu piedalīties visi Talsu novada jauniešu klubi. Strādājot pie jaunas projekta idejas, ierasts, ka tas nav ātrs un sasteigts process, tāpēc izdevies īstenot saturīgus un interesantus projektus. 2009. – 2010. gadā 27 dalībnieki no Lejres, Ģibuļiem un Orisāres (Igaunijā) piedalījās projektā “Pieaugušo izglītības iespējas ir neierobežotas”. Šogad iznāca grāmata, kurā atspoguļots viss projekta veikums.
Katoļu iela Ventspilī atvērta satiksmei
Eiropas Savienības līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta trešās kārtas ietvaros Ventspilī pabeigta būvniecība arī Katoļu ielā posmā no Inženieru līdz Pētera ielai. Tagad iedzīvotājiem nodrošināta nepārtraukta ūdenspadeve, bet mājsaimniecībām iespējams novadīt sadzīves notekūdeņus kopējā pilsētas kanalizācijas tīklā, tādējādi saudzējot apkārtējo vidi. Deviņām mājsaimniecībām no jauna radusies iespēja lietot centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus. Objektā atjaunots arī ielas segums, sakārtotas ielu nomales, apgaismojums un veikti citi labiekārtošanas darbi. Projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, III kārta” īstenošana plānota no 2010. līdz 2013. gada beigām. Pēc tam centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi būs pieejami aptuveni 93% ventspilnieku (pašreiz tie pieejami 91%, bet kanalizācijas pakalpojumi – 89% iedzīvotāju). Paredzēta arī esošo ūdensvada tīklu rekonstrukcija, lai samazinātu ūdens zudumus, kā arī sadzīves kanalizācijas tīklu rekonstrukcija – lai novērstu gruntsūdeņu ieplūdi kanalizācijas sistēmā un notekūdeņu noplūdi gruntsūdeņos pa bojātiem cauruļvadiem. Projektā kopumā paredzēta maģistrālo ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve gandrīz 38 km garumā, kā arī maģistrālo tīklu atzaru izbūve uz privātīpašumiem 11 km garumā.
Liepājā nosiltināti vēl trīs bērnudārzi
Liepājā atjaunotas un nosiltinātas vēl trīs pirmsskolas izglītības iestādes – “Sprīdītis”, “Pūcīte” un “Gulbītis”. Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, vērtējot celtnieku paveikto, uzsver: “Ir prieks par kārtējiem atjaunotajiem bērnudārziem, kas ne tikai kļuvuši pievilcīgi bērniem, vecākiem un darbiniekiem, bet arī ienes jaunus akcentus pilsētas vizuālajā tēlā.” Bērnudārzā “Sprīdītis” veikta jumta seguma, logu un durvju nomaiņa, fasādes, cokola un pagraba pārseguma siltināšana un apdare, lieveņu un nojumju renovācija un iekšējie apdares darbi. Papildus veikta daļēja apkures sistēmas pāreja uz divcauruļu sistēmu un konkvektoru nomaiņa pret tērauda radiatoriem. Arī PII “Pūcīte” un “Gulbītis” ieguvušas jaunu jumta segumu un nosiltinātu un atjaunotu fasādi. “Pūcītē” papildus nācies izgatavot un uzstādīt ventilācijas skursteņu jumtiņus un vieglas konstrukcijas jumtiņus virs ārdurvīm. Smagie betona jumtiņi virs ārdurvīm pret mūsdienīgiem vieglas konstrukcijas jumtiņiem nomainīti arī “Gulbītī”.
Grobiņas novadā godina sakoptāko sētu saimniekus
8. oktobrī bārtenieki bija ielūguši pie sevis pārējo Grobiņas novada pagastu ļaudis, lai paši izrādītos un palūkotu, ko citi sarūpējuši. Skopi vai nenovīdīgi viņi nebija nemaz – deva nogaršot vietējo saimnieču gatavotos marinējumus un salātus, tāpat ievārījumus un kompotus, kuru receptes varēja iegūt katrs, kam cienasts iegaršojies. “Ideja sarīkot šādu pasākumu radās Bārtā, tāpēc arī bārtenieki pirmie uzņēma pie sevis kaimiņpagastu ļaudis,” stāsta Grobiņas novada domes Kultūras nodaļas vadītāja Ginta Kampare. “Iesaistījām visu pagastu kultūras namu un pagastu pārvalžu vadītājus, skolu kolektīvus. Katram pagastam likām padomāt, kā sevi un savas interesantās lietas parādīt. Nākamgad svētkus rīkosim citā pagastā.” “Nāk šu, nāk šu! Iemācīšu ar ratiņu dziju sašķeterēt,” braši aicināja Valija Arāja. Viņa bija braukusi izrādīt pašas darināto pūru: cimdus, zeķes un “dubulti” austās segas. Vai tās mazmeitas pūram? “Es pati vēl brīva, gaidu ņēmēju. Mazmeitai tikai tad atdošu, ja pašai tāds neatradīsies,” viņa jokoja. Novada svētku galvenais uzdevums bija noskaidrot, kam izdevies iekopt pašas skaistākās sētas. Nākotnē tās kļūs vēl sakoptākas, jo uzvarētāji balvā saņēma stādaudzētavas “Īve” dāvanu kartes.
Ikšķiles vidusskolai – moderns sporta stadions
7. oktobrī Ikšķiles vidusskola svinēja jaunā sporta stadiona atklāšanas svētkus, kas bija krāšņa izrāde ikvienam apmeklētājam. Zeltītās lentes pārgriešanas godpilnais uzdevums bija uzticēts Ikšķiles novada domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, būvniecības pilnsabiedrības “C.OCK.SH” pārstāvim Pēterim Bužeram un Ikšķiles vidusskolas direktorei Laimai Kalniņai. “Grieķi tempļus dievam Apollonam esot cēluši dažādās vietās, un reizi četros gados, kad notika olimpiskās spēles, tika pasludināts dievišķais miers. Lai šodien šis dievišķais miers ienāk mūsu stadionā!” teica skolas direktore L. Kalniņa, aicinot pašvaldības vadītāju sengrieķu gaismas dieva Apollona un mūzu pavadībā aizdegt simbolisko lāpu. Gods tālāk nest šo gaismu bija uzticēts Ikšķiles vidusskolas labākajiem sportistiem. Latvijas Republikas himnai skanot, Latvijas valsts karogu, Ikšķiles novada karogu un vidusskolas karogu svinīgi pacēla skolas spēkavīru sacensību “Lāčausis” uzvarētāji. Kas būtu stadiona atklāšanas pasākums bez sportiskām aktivitātēm un jautrības! Klātesošos aicināja noskriet goda apli apkārt stadionam, iesildīties karsējmeiteņu un sporta metodiķes Sanitas Tauriņas vadībā un noskatīties draudzības spēli minifutbolā, kurā piedalījās Ikšķiles vidusskolas un apvienotā novada pašvaldības, būvnieku un INP SIA “Ikšķiles māja” komanda. Komandas kapteinis pašvaldības izpilddirektors Guntars Kurmis atklāja, ka ar šo draudzības spēli viņi kā stadiona veidotāji simboliski nodod jauno sporta laukumu skolēniem, un novēlēja panākumus sportiskajās aktivitātēs. Senlolotais sapnis piepildījies – Ikšķiles vidusskola ieguvusi jaunu un modernu sporta būvi.
Rundāles novadā rekonstruēts sociālais centrs
13. oktobrī Rundāles novada Saulainē atklāja atjaunoto sociālo centru. Rekonstrukcija tika uzsākta pērnā gada novembrī, pārveidojot no Saulaines profesionālās vidusskolas pārņemto trīsstāvu dienesta viesnīcas ēku un izveidojot tur dzīvojamās telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vientuļiem pensionāriem, krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un personām u.c. Saulaines sociālā centra rekonstrukcijas darbus veica SIA “Modus būve”. Ēkas pirmajā stāvā izvietoti 12 dzīvokļi, no kuriem četriem ir atbilstošs aprīkojums cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kopīga atpūtas zāle pasākumiem, virtuve un veļas telpa. Otrajā stāvā izbūvētas 14 dzīvokļu tipa telpas – katrā no tām ir virtuve, dzīvojamā zona un sanitārais mezgls. Savukārt trešajā stāvā paredzēti astoņi divistabu dzīvokļi un divi vienistabas dzīvokļi. Vienlaikus labiekārtota arī apkārtnes teritorija, izbūvējot jaunus gājēju celiņus ar betona bruģakmens segumu, tādējādi atvieglojot iedzīvotāju piekļūšanu, ierīkots apgaismojums, kā arī labiekārtots atkritumu konteineru stāvlaukums. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsver, ka Saulaines sociālā centra nodošana ekspluatācijā paver jaunas iespējas novada Sociālajam dienestam nodrošināt savus iedzīvotājus ar pakalpojumiem, kas līdz šim novadā tādā kvalitātē nebija pieejami. “Rundāles novadā līdz šim nav bijis iespējas rast īslaicīgu patvērumu krīzes situācijā nonākušām personām,” stāsta Rundāles novada Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele. “Līdz šim pašvaldībai pakalpojumu nācās iegādāties no kaimiņu pašvaldībām. Ar laiku plānojam piesaistīt dažādus sociālās rehabilitācijas speciālistus – ergoterapeitu, fizioterapeitu u.c.”
Parakstīts sadraudzības līgums starp Bausku un Hašuri pašvaldību Gruzijā
Septembra nogalē Bauskas novada domes pārstāvji viesojās Gruzijas pilsētā Hašuri, kur starp abām pašvaldībām tika parakstīts sadraudzības līgums. “Hašuri pilsētā mūs sagaidīja patiešām sirsnīgi,” stāsta Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips. “Sadraudzības līguma parakstīšanas iniciatori bija Gruzijas puse. Augustā saņēmām Hašuri pašvaldības vadītāja Mamuka Mosiašvilli ielūgumu apmeklēt pilsētas svētku “Hašuri zelta rudens 2011” pasākumus un vizītes ietvaros parakstīt sadraudzības līgumu. Gruzīni ļoti lepojas ar iespēju veidot sadarbību ar partneriem Latvijā, jo mūsu valsts bija viena no pirmajām, kas atzina šīs Aizkaukāza valsts neatkarību.” Līgums paredz oficiālo delegāciju, sabiedrisko organizāciju, dažādu nozaru speciālistu, amatierkolektīvu un sportistu apmaiņu. Tiks organizēta arī informācijas apmaiņa par dzīvi abās valstīs, pašvaldību darbību, kas veicina labās prakses pārņemšanu pašvaldības pakalpojumu, teritorijas labiekārtošanas, vides aizsardzības, rūpniecības, veselības pakalpojumu, izglītības, tirdzniecības, kultūras, sporta, sociālās drošības un iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju jomā. Hašuri pilsētā turpmāk būs arī norāde uz Bausku, jo svētkos svinīgi atklāja ceļa rādītāju, kas norāda virzienu uz visām Hašuri sadraudzības pilsētām. Latvijas un Gruzijas kultūrā un tradīcijās, protams, ir daudz atšķirīga, taču valstu vēsture un politiskais dzīvesstāsts ir līdzīgs – arī Gruzija ilgus gadus bija Padomju savienības sastāvdaļa un tāpat kā Latvija neatkarību atguva 1991. gadā. “Patiesas apbrīnas vērts ir gruzīnu tautas patriotisms – cieņa un mīlestība pret savu valsti izpaužas itin visur. Pat gruzīnu deju galvenā burvība slēpjas nevis pamatīgi izkoptā tehnikā, bet entuziasmā un degsmē, jo gruzīni dejā pauž neviltotu lepnumu par savu valsti, kultūru un tradīcijām,” saka V. Veips. “Būtu lieliski, ja uz nākamajiem novada svētkiem pie mums uzstātos viesi no Gruzijas.”
Bauskas novadā intensīvi apgūst ERAF finansējumu
Bauskas novada iedzīvotāji – kājāmgājēji un autobraucēji – ieguvuši vēl vienu sakārtotu infrastruktūras objektu un tagad varēs pārvietoties daudz drošāk – septembra nogalē noslēgušies būvdarbi projektā “Satiksmes drošības uzlabošana Bauskā”. Projekta tiešais mērķis ir panākt drošu un komfortablu satiksmi vienā no Bauskas pilsētas noslogotākajiem punktiem – Elejas, Ziedoņu un Īslīces ielas krustojumā. Te izbūvēts rotācijas aplis, tapuši gājēju un veloceliņi, drošības barjeras, ratiņu nobrauktuves, izvietotas jaunas ceļa zīmes un ierīkots apgaismojums. Projekta īstenošana turpināsies vēl līdz 14. decembrim. Ar ERAF atbalstu Bauskas novadā tiek ieviesti vēl vairāki vērienīgi projekti – atbilstoši vēsturiskajam izskatam tiek atjaunots Bauskas rātsnams, sakārtota pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūra, bet Bauskas pils atgūst savu kādreizējo majestātiskumu. Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules un Brunavas pagastā īsteno ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projektus. Pašlaik īstenošanas stadijā Bauskas novada pašvaldībā ir vairāk nekā 50 dažādu finansējuma avotu projektu, bet speciālisti izstrādā aizvien jaunus projektu iesniegumus, tādējādi risinot daudzas novadā sasāpējušas problēmas, kā arī īstenojot jaunas idejas, kas vērstas uz novada attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Pļaviņās atklāts skeitparks un ekspozīcija plostnieku piemiņai
Septembrī svinīgi atklātais Pļaviņu skeitparks tapis ar biedrības “Kopsolis” atbalstu. Projektu finansējis Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Pļaviņu novada dome. Atklāšanas lenti kopīgi pārgrieza biedrības “Kopsolis” valdes locekle Iveta Krastiņa, Aizkraukles rajona partnerības koordinatore Alda Paura, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde un Latvijas Skeitborda federācijas priekšsēdētājs Gustavs Gailītis. Projekts ļāvis kompaktā platībā izvietot daudzas konstrukcijas. Tagad Pļaviņu novada jauniešiem ir vēl viena atpūtas vieta, kur lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Septembrī arī pabeigts vēl cits Pļaviņu biedrības “Kopsolis” projekts – “Pļaviņu novada plostnieku mantojums”, kas veltīts vēsturei un cilvēku darbam. Pļaviņās izvietota ekspozīcija ar informatīviem stendiem un simbolisku plosta daļu jeb pleni, kādi reiz piepildījuši upi, lai pludinātu baļķus uz Rīgu. Tas ir neliels ieskats kādreiz slaveno Daugavas plostnieku ikdienā.
Līvānos rūpējas par veloattīstību
Līvānos, Rīgas ielā 77, durvis vēris biedrības “Veloklubs Līvāni” sabiedriskais centrs un velodarbnīca. Veloklubs Līvānos darbojas jau vairākus gadus, rīkojot velosacensības un popularizējot aktīvu dzīvesveidu. Semināru un konferenču telpā iespējams iepazīties ar velokluba darbību, tajā tiks rīkoti dažādi semināri, apmācības un prezentācijas par velotēmu. Savukārt velodarbnīcā ikviens interesents, izmantojot velodarbnīcas iekārtas un instrumentus, varēs bez maksas salabot savu velosipēdu, kā arī saņemt speciālista konsultācijas par braucamrīka remontēšanu un apkopi. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzskata, ka velosporta attīstībā svarīga ir atbilstoša infrastruktūra: “Pēdējos gados ietves Līvānos tiek būvētas, domājot gan par gājējiem, gan velobraucējiem. Pēc dažiem gadiem veloceliņu tīkls būs izbūvēts visas pilsētas garumā un iesniegsies jau pagastu teritorijās. Tādējādi arī pašvaldība var atbalstīt aktīvu dzīvesveidu, reizē sakārtojot pilsētvidi.” Lauku atbalsta dienestā jau apstiprināts Līvānu novada domes iesniegtais projekts “Veloceliņa izbūve Jaunsilavas ciema iedzīvotāju satiksmes drošības uzlabošanai”. Tas savienos Līvānu pilsētu ar netālo Jaunsilavas ciemata centru Turku pagastā, kur atrodas viena no lielākajām novada lauku pamatskolām – Jaunsilavas pamatskola, kā arī blīvi apdzīvots ciemats ar individuālo un daudzdzīvokļu apbūvi.
Latgales reģiona sadarbība ar Pleskavas apgabalu
Latgales reģiona un Pleskavas apgabala sadarbības dienaskārtībā ir jautājums par Vientuļu–Ludonkas kontrolpārejas punkta tālāko attīstību. Septembrī Pleskavā risinājās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas robežkontroles punktu monitoringa noslēguma sēde, kurā piedalījās Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes (LPRAP) priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (no labās) un Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina–Tabūne. LPR delegācija tikās arī ar Pleskavas apgabala administrācijas vicegubernatoru Genādiju Bezlobenko un atbildīgo ekonomiskās komisijas vadītāju Dmitriju Ravikoviču. Tikšanās laikā G. Upenieks un vicegubernators G. Bezlobenko apsprieda Latgales un Pleskavas līdzšinējo un turpmāko sadarbību. Latgales un Pleskavas reģiona administrācijas pārstāvji atzīmēja veiksmīgo sadarbību, iesniedzot kopīgus projektus pārrobežu sadarbības Latvijas–Igaunijas–Krievijas programmas atklātā konkursa pirmajam uzsaukumam. Šobrīd aktuāla ir kontrolpārejas punkta Vientuļi–Ludonka tālākā attīstība. Abām pusēm nepieciešams darboties saskaņoti, lai mazinātu rindas uz robežas. Pleskavas apgabala administrācija uzskata, ka jāpieņem lēmums par Ludonkas–Kuhvas tiltu rekonstrukciju, kā arī jāveic autoceļu remonts posmā Viļaka–Vientuļi, kas nodrošinātu kontrolpārejas punktu efektīvāku darbību.
Alūksnieši dibina jaunus sakarus uzņēmējdarbības atbalstam
4. oktobrī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins un pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite (no labās) Igaunijas Veros piedalījās Veru pašvaldības un Pleskavas uzņēmējdarbības atbalsta fonda rīkotajā seminārā, kur tikās ar Krievijas uzņēmējiem un citiem ieinteresētiem sadarbības partneriem. A. Fomins atzīst, ka semināra apmeklējums bijis rezultatīvs, jo izdevies paplašināt kontaktu loku. Pasākumā piedalījās apmēram 20 uzņēmēju no Krievijas, kas pārstāv kokapstrādes, metālapstrādes, tūrisma nozari, arī Igaunijas un Krievijas muitas un loģistikas organizāciju pārstāvji. Pleskavas apgabala uzņēmēji sadarbībā ar Alūksnes puses uzņēmējiem ir ieinteresēti nelielā ģeogrāfiskā attāluma dēļ. “Tikšanās laikā divi uzņēmumi no Krievijas ieinteresējās par iespējām piegādāt kokmateriālus Alūksnes novada kokapstrādes uzņēmumiem, interesi izrādīja arī uzņēmums, kas sniedz muitas pakalpojumus. Veros aizsākām sarunas par līdzīgu semināru organizēšanu Alūksnē, izvēloties mūsu uzņēmējiem aktuālas tēmas un sfēras,” par semināra ieguvumiem stāsta A. Fomins. Savukārt A. Prižavoite atzīst, ka seminārā guvusi pieredzi, kā sarīkot vērtīgas tikšanās uzņēmējiem. Nākotnē tās varētu ietvert Uzņēmēju dienu programmā.
Gulbenes novada skolēni apgūst peldētprasmi
Sākot no šā gada rudens, vairāk nekā 800 Gulbenes novada 1. – 4. klašu skolēniem dota nebijusi iespēja – apgūt peldētprasmi Balvu peldbaseinā, mācību gada laikā apmeklējot astoņas nodarbības. “Ideja dažādot skolēnu mācību procesu radās, ciemojoties Balvu pašvaldībā. Lēmumu pieņēma novada deputāti, atvēlot šim pasākumam 15 tūkstošus latu. Septembra sākumā profesionāli instruktori apmācīja skolu pedagogus, kuri pavada bērnus uz baseinu. Vērojot peldēšanas nodarbības klātienē, konstatējām, ka par apmācību un drošību baseinā atbild pieci septiņi pieaugušie. Tāpat neapstiprinājās skepse, ka būs grūti nodrošināt bērnus ar peldētapmācībai nepieciešamo inventāru. Pēc pirmā peldētapmācības “riņķa”, kad baseinu būs apmeklējušas visas skolas, izsvērsim gan pozitīvās tendences, gan problēmas,” stāsta Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
Alojā izvērtēta jauno kora dziesmu “raža”
1. oktobrī Alojā notika jaunrades dziesmu konkurss “Kas mēs bijām, būsim, esam”, kura mērķis ir veicināt Latvijas mūzikas skolu bērnu koru attīstību un rosināt jaunos komponistus radīt saturīgas, latviskas dziesmas bērnu koriem. Godinot savu novadnieku – latviešu “gaismas saucēju” dzejnieku Ausekli, konkursu kopš 2005. gada rīko Alojas pilsētas pašvaldība. Katram konkursa gadam ir noteikts savs profils. 2011. gadā divās kārtās tika vērtētas latviešu tautasdziesmu apdares, savukārt nākamgad vērtēs iesniegtās oriģināldziesmas. Konkurss norisinājās divās kārtās, kurās žūrija atlasīja labākos skaņdarbus un mūzikas skolu kori tās atskaņoja. Šogad vērtēšanai tika iesniegtas 11 latviešu tautasdziesmu apdares a capella līdz četrbalsīgam bērnu korim, kas līdz konkursam nebija publiski atskaņotas un publicētas. Tautasdziesmu apdares iesūtīja jaunie mūziķi no Daugavpils, Naujenes, Krimuldas, Alūksnes, Rīgas un Smiltenes. Konkursu divās kārtās vērtēja komponisti Selga Mence, Ēriks Ešenvalds un diriģente Māra Skride. Pirmo gadu arī kori cīnījās par balvu nominācijā “Labākā dziesmas interpretācija”. To noteica koru žūrija – diriģenti Aira Birziņa, Liene Batņa un Aivars Tomiņš. Balvas laureātiem pasniedza Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne. Nominācijā par labāko tautasdziesmas interpretāciju gardu Alojas novada domes gādātu kliņģeri saņēma Madonas MS koris un diriģente Ija Voniča.
Nostiprināta Valmieras un Halles sadraudzība
Atsaucoties Halles (Vestfālenas) pašvaldības ielūgumam, septembrī Valmieras pilsētas pašvaldības delegācija, ko vadīja domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, devās darba vizītē uz Valmieras sadraudzības pilsētu Halli un Giterslo apriņķi Vācijā. Vizītes laikā oficiāli tika nostiprināts šovasar noslēgtais sadraudzības līgums starp abām pašvaldībām, kas paredz paplašināt sakarus un sekmēt sadarbību kultūras, izglītības, saimnieciskajā, sociālajā un pārvaldes jomā. Valmieras mērs I. Boķis: “Vizītes mērķis bija oficiāli nostiprināt sadraudzības līgumu, kā arī piedalīties seminārā “Rīcība plūdu gadījumos” par preventīvo darbu plūdu novēršanā, uzklausot gan vācu kolēģu pieredzi darbā ar Emsas upes applūstošajām teritorijām, gan iepazīstinot ar Valmierā paveikto. Seminārā secinājām, ka Valmierā un Redā–Videnbrukā situācija ar applūstošajām teritorijām ir līdzīga – Emsas upe pēdējoreiz spēcīgu lietusgāžu un citu klimatisku apstākļu sakritību dēļ applūda 2002. gadā, kad ūdens līmenis pilsētas apdzīvotajā daļā vietām sasniedzis pat pusmetru. Lai arī tik lielu plūdu iespējamība Gaujā ir tikai reizi simts gados, vietējie iedzīvotāji veic preventīvos pasākumus arī individuāli, piemēram, ar ķieģeļiem apmūrējot pagrabu logus. Gar Stacijas ielu izbūvēts trotuārs, tādējādi paaugstinot aizsargbūves līmeni par aptuveni 60 centimetriem.”
Top “Carnikavas memorands”
Astoņu Eiropas valstu pašvaldību pārstāvji Carnikavā vairākas oktobra dienas diskutēja par iespējām mazināt vardarbības problēmas ģimenē. Konference notika starptautiskās Grundtvig programmas projekta ietvaros. “Projekta mērķis ir novērst vardarbību ģimenē un uzlabot vietējās pašvaldības darbu šajā jomā,” atklājot konferenci, sacīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Konferences dalībnieki darba grupās veidoja savu redzējumu vardarbības mazināšanai ģimenē. Paustās idejas tiks apkopotas vienotā dokumentā, kura nosaukums būs “Carnikavas memorands”. Carnikavas novada domes vadība ar apkopoto dokumentu vērsīsies pie konferences dalībvalstu pašvaldībām, aicinot parakstīt šo memorandu. “Šobrīd pašvaldībām ir jābūt tām, kas iniciē procesus, jo dažādu apstākļu (arī ekonomiskās krīzes) dēļ valdības daudzās Eiropas valstīs vardarbības jautājumus ģimenē neuzskata par prioritāriem. Bet bērni nevar gaidīt, bērni aug,” sacīja konferences moderatore Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja un Latvijas pārstāve Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā Inete Ielīte. Konferences dalībnieki no Polijas, Čehijas, Rumānijas, Beļģijas, Nīderlandes, Šveices un Vācijas atzina, ka problēma ir aktuāla visās valstīs, tāpēc Eiropas Savienībā nepieciešams viens likums un vienota procedūra vardarbības jautājumu kārtošanā. Pārstāvji no Beļģijas delegācijas akcentēja, ka pašvaldības amatpersonu piedalīšanās konferencē ir apstiprinājums tam, ka vietējā vara izprot un sniedz atbalstu vardarbības problēmu risināšanā.
Jaunumi Ropažu novada bērniem
21. septembra rītā Zaķumuižā tika pārgriezta pirmsskolas grupas “Gudrinieki” atklāšanas lente. Pašvaldības pārstāvji Sanita Megere–Klevinska, Antons Cibuļskis un Juris Putniņš pacēla piena glāzes, sveicot veiksmīgu grupas izveides noslēgumu. “Gudriniekos” mācās četrus un piecus gadus veci bērni. Grupas izveidi ārkārtas kārtībā finansējusi Ropažu novada pašvaldība, atbalstot novada vecākus un viņu atvases. Skolas direktors Igors Grigorjevs uzsvēra, ka grupas pedagoģes gaida saspringts darbs, lai nākamo divu gadu laikā mazos gudriniekus sagatavotu veiksmīgām skolas gaitām. Bet 6. oktobrī Ropažu PII “Annele” bija Sporta diena, ko sevišķu vērta jaunizveidotā veloceliņa atklāšana, īstenojot ES līdzfinansēto projektu “Sporta laukums un veloceliņš – bērnu kustību priekam, veselībai un drošībai”. Bērni mirdzošām acīm nepacietīgi gaidīja brīdi, kad jauno veloceliņu varēs izmēģināt paši, taču vispirms to pārbaudīja bērnudārza vadītāja Vēsma Eglīte un metodiķe Vizma Mužika.
Inčukalna Velnalas pārvērtības
Par godu Inčukalna 575. dzimšanas dienai novadā tiek atjaunotas un labiekārtotas daudzas nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas. Viena no tām ir Inčukalna Velnala – unikāls ģeoloģisks objekts un vēsturiska senču kulta vieta, kas atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tagad rudenīgo dabas ainavu baudītāji var novērtēt jaunizveidotās koka kāpnes, atpūtas vietu, kā arī informācijas stendu. Jaukās idejas autori ir Inčukalna tautasnama darbinieki, kuru ieceri īstenot palīdzējis novada domes un dāsno sponsoru atbalsts. Nozīmīgu ziedojumu daļu savāca paši Inčukalna novada iedzīvotāji.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017