Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 18:10
Vārda dienas: Gints, Uvis
Septembra nogalē LPIA valde izmantoja kolēģu – Norvēģijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas ielūgumu un apmeklēja divas pašvaldības – Sandnesu un Bergenu, lai turpinātu iesākto sadarbību un vienotos par nākotnes plāniem abu valstu kolēģu izglītošanā un pieredzes apgūšanā. Norvēģijas kolēģu asociācija, kuras biedri ir vairāk nekā 380 pašvaldību izpilddirektori, jau 25 gadus darbojas līdzīgi kā arodbiedrība, aizstāvot un konsultējot savus biedrus konfliktsituācijās, kā arī izglītojot jaunākos kolēģus.
Jauna un skaista
Norvēģijas dienvidrietumu pilsēta Sandnesa 2010. gadā svinēja 150 gadu jubileju un svinībās neiztika bez norvēģiem tradicionālā garduma – saldējuma, jo svinētāju pulkā bija daudz bērnu un jauniešu. Trešdaļa iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem, bet vairāk nekā puse pašvaldībā dzīvojošo – jaunāki par 30 gadiem. Tā ir pašvaldības lielākā bagātība un resurss, kas ļauj kalt ambiciozus nākotnes plānus.
Viņi paši apgalvo: esam drosmīgi, nebaidāmies radīt jaunus plānus, jo zinām, ka pietiks apņēmības un resursu tos īstenot; esam iecietīgi, pieņemot dažādo un veicinot komunikāciju; un dzīvojam un domājam veselīgi.
Enerģiska un augoša
Pašlaik Sandnesas pašvaldība ar saviem 67 tūkstošiem iedzīvotāju ir astotā lielākā Norvēģijas pilsēta un viena no visstraujāk augošajām pašvaldībām, kas ik gadu var lepoties vidēji ar 2% izaugsmi. Ar netālu esošo Stavangeru Sandnesai izveidojušās brāļa un māsas attiecības – kaut gan no strīdiem izbēgt nav iespējams, pārsvarā tās lieliski sadarbojas un viena otru papildina. Tomēr Sadnesa ir un plāno vēl vairāk attīstīties kā reģiona centrs.
Tradicionāli Sandnesas attīstība balstījusies uz rūpniecības izaugsmi; agrāk tā bijusi slavena ar trīs lietām – vilnu, mālu un velosipēdiem. Tieši šeit uzbūvēta Norvēģijā pirmā velosipēdu rūpnīca, kas darbojusies līdz 20. gadsimta 90. gadu sākumam. Pēc tās slēgšanas pilsēta nolēma rūpnīcas teritoriju pārveidot par jaunu, modernu pilsētas daļu, bet ražošanas telpas pārbūvēt naktsmītņu un ēdināšanas vajadzībām. Arī mēs mitinājāmies jaukā viesnīcā – vecajā velosipēdu ražošanas cehā.
Pateicoties izdevīgajai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, straujajai izaugsmei un jaunajiem iedzīvotājiem, Sandnesai ir liels izaugsmes potenciāls. Izpētīts, ka būvniecība pilsētas paplašināšanai iespējama vēl aptuveni 40 gadus, radot darba un dzīvesvietu vēl ap 50 tūkstošiem jaunu iedzīvotāju. Protams, šādi paplašināšanās plāni saistīti arī ar konfliktiem un problēmām, jo būvniecība notiktu uz lauksaimniecībā un brīvā laika atpūtai izmantojamu teritoriju rēķina. Tādēļ, apvienojot vietējās pašvaldības, reģiona un valsts līdzekļus, tika veikts pētījums un izstrādāta karte ar zonām, kurās iespējama būvniecība, radot vismazāko kaitējumu. Kartei sekoja 2001. gadā izstrādātais reģionālās attīstības plāns, kas pēc desmit gadiem atjaunināts un paplašināts, nosakot attīstības virzienu līdz 2025. gadam. Domājot par jaunajiem iedzīvotājiem un augošo pilsētu, Sandnesas plānos ietilpst arī modernas tramvaja līnijas izbūve pilsētā, pārņemot labo piemēru no Rietumnorvēģijas galvaspilsētas Bergenas. Līdz ar to tiktu radīta tā saucamā ciemata koncepcija – ap sabiedriskā transporta pieturām veidojas dzīvojamie centri ar pieejamiem pakalpojumiem aptuveni 800 dzīvojamo māju iemītniekiem.
Tīra un veselīga
Par tīrību un kārtību Sandnesā rūpējas IVARs – šāds gluži latvisks vārds dots nevis kādam trollim vai laimes lācim, bet gan Rogalandes reģiona 11 pašvaldību izveidotajam kopuzņēmumam (Interkommunalt vann, avløps, og renovasjonsselskap – norv.val., kas latviski nozīmē – starppašvaldību ūdens un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums). Tas nodrošina dzeramā ūdens piegādi, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un komunālās saimniecības uzturēšanu ap 280 000 šo pašvaldību iedzīvotāju. Uzņēmuma “bagātība” – 750 km cauruļu kopgarums, 14 900 aku, 54 sūkņu stacijas, gada budžets ap 11,25 miljoniem eiro. Kompānija nodarbojas arī ar izglītošanu un informēšanu. Pie IVARa bieži viesojas skolēnu un studentu grupas, kam pēc ekskursijas dota iespēja pārdomāt, vai un kādēļ jāšķiro atkritumi, kā arī pārliecināties, ka no ūdenskrāna tekošo ūdeni var dzert droši.
Apdāvināta un bagāta
Pirmām kārtām Sandnesas pašvaldība var lepoties ar savām dabas bagātībām. Tai dots mazliet no visa – kalni, fjordi, upes, ezeri, meži un pļavas. Tādēļ nav brīnums, ka Sandnesa kļuvusi par populāru brīvā laika pavadīšanas vietu un 2005. gadā reģionā saņēmusi balvu par labākajām aktīvās atpūtas iespējām brīvā dabā. Sandnesa ir arī Pasaules veselības organizācijas izveidotā Eiropas Veselīgo pilsētu tīkla dalībniece kopā ar mūsu pašu priežu mežu un jūras svaigā gaisa terapijas sniedzēju Jūrmalu.
Sandnesa nopietni gatavojās Eiropas kultūras galvaspilsētas godam 2008. gadā un pilsētas 150 gadu jubilejai 2010. gadā, kā rezultātā tā uzplauka un ieguva vairākus jaunus kultūras attīstības centrus – muzeju, teātra, mākslas un kino centru, kā arī jaunu mākslas skolu. 2011. gadu pilsēta aizvada kā Rogalandes reģiona un visas Norvēģijas kultūras centrs. Pēc atzinībām kultūras jomā noteikti jāmin arī Nākotnes pilsētas statuss, ko nacionālā mērogā piešķir Norvēģijas pašvaldībām, kuras apņēmušās īstenot vairākus būtiskus kritērijus veselīgas, drošas un iedvesmojošas dzīvesvides radīšanai saviem iedzīvotājiem.
Nākotnes pilsētas statuss piešķirts arī Bergenai – Norvēģijas rietumu pērlei. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem – de syv fjell. Par kalnu skaitu gan varot diskutēt, jo tas noteikts, iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Bergenu sauc arī par Norvēģijas fjordu galvaspilsētu un ziemeļu arhitektūras paraugpilsētu. Paši bergenieši savu pilsētu dēvē par Norvēģijas dvēseli.
Bergenu dažkārt dēvē arī par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Šajā sakarā esot pat joks – tūrists vaicājis zēnam, vai te kādreiz arī nelīst, uz ko zēns atbildējis, ka viņš nezinot, jo esot tikai divpadsmit gadu vecs.
Īpaša vieta ir pilsētas daļa Brigene (Briggen, Bryggen – tulkojumā tas nozīmē “kuģu piestātne”). Tā ir Bergenas vecpilsētas daļa ar unikālu koka arhitektūru un divslīpju jumtu mājiņām, kas vērstas pret Vogenes līci, un Hanzas savienības osta. Ielu segums šeit ir no koka dēļiem. Sākotnēji to dēvēja par Tyskebryggen (vācu piestātni), jo vācieši Bergenā saimniekoja 400 gadus.
Brigene 1980. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šis senais tirdzniecības rajons ir vienīgais darījumu rajons, kas saglabājies no Hanzas perioda. Tas veidots viduslaiku tradīciju stilā, un vecākā daļa rekonstruēta 1702. gadā pēc ugunsgrēka. Tā kā mājas celtas tik tuvu, ugunsgrēki te plosījušies vairākkārt. Vecos namus 1927. gadā iekonservēja un pēc 1955. gada ugunsgrēka tos atjaunoja 1962. gadā ar UNESCO finansiālu atbalstu.
Bergena īpašu uzmanību pievērš infrastruktūras attīstībai un modernizēšanai, sevišķi park and ride sistēmai. Pagājušogad te atklāta jaunā zemās grīdas tramvaja līnija 9,8 km garumā, uzlaboti stāvlaukumi, ieviesta vienota biļešu sistēma.
Labo praksi rakšanos darbos mums parādīja Graveklubben (“Racējklubs”) pārstāvis – visus rakšanas darbu termiņus saskaņo saistītie uzņēmumi savā starpā (siltumapgādes, elektrības, ūdens, attīrīšanas, atkritumu saimniecības, telekomunikāciju u.c.).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017