Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 07:46
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības pirmo priekšsēdi JĀNI BUNKŠU
– Kādi bija tie priekšnoteikumi, kas lika un ļāva veidot pašvaldību organizāciju?
– Atmodas sākumā izveidojās tāda situācija, ka pēc pirmajām vietējās varas vēlēšanām 1989. gadā varas sviras Rīgā un citās lielajās pilsētās vairāk bija novirzītas interfrontes svaru kausā, bet laukos, pagastos un mazpilsētās – tautfrontiešu rokās. Lielajās pilsētās starp pašvaldību tautfrontiešu un interfrontiešu frakcijām notika asi konflikti. Situācija noteica, ka jārīkojas kardināli un jāpārņem vara uz vietām, pilnīgi likvidējot izpildkomitejas. Latvijas Pašvaldību savienība izauga no Latvijas Tautas frontes. Tās aktīvisti – pašvaldību vadītāji un deputāti, tautfrontieši – jau 1990. un 1991. gadā pulcējās reizi mēnesī un apsprieda un izstrādāja priekšlikumus vietējās varas reformai, lai pārietu no izpildkomitejām uz demokrātisku vietējo pašvaldību iekārtu. Šo kopāsanākšanu nosauca par Pastāvīgo pašvaldību vadītāju sapulci.
– Vai atminaties arī pašus aktīvākos tālaika cilvēkus, kas nodarbojās ar pašvaldību jautājumiem?
– Kā ļoti aktīvus atceros Jāni Škaparu – Tautas frontes domnieku un Augstākās padomes deputātu, Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Redisonu, Rīgas rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ruško, Balgales pagasta padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Valteru, Ikšķiles pilsētas padomes priekšsēdētāju Pēteri Romanovski un vēl citus.
– Kādu politisku notikumu fonā norisinājās pašvaldību organizācijas veidošana?
– 1991. gads iesākās ar ļoti kardinālu politisku notikumu – tautas barikādēm cīņā par brīvību, pēc tam bija pučs augustā un tam sekojošais PSRS sabrukums. Lai organizētu barikādes Rīgā, bija nepieciešama koordinēta pašvaldību palīdzība no visas Latvijas. Neraugoties uz saspringto gaisotni, grupa pašvaldību vadītāju devās uz Strasbūru un citām Eiropas valstīm un iepazinās ar pašvaldību sistēmu tajās. Strasbūrā tikāmies ar Eiropas Padomes Pašvaldību pastāvīgās konferences vadību. Pārrunu laikā arī radās doma par juridiski noformētas pašvaldību organizācijas veidošanu Latvijā. Kaut arī Latvija toreiz vēl nebija Eiropas Padomes locekle, mēs saņēmām no šīs starptautiskās institūcijas lielu morālu atbalstu un solījumu, ka pēc pašvaldību organizācijas nodibināšanas tai būs viesa statuss Eiropas Padomes Pašvaldību pastāvīgajā konferencē.
– Kas vēl veicināja Pašvaldību savienības izveidi?
– Ļoti lielu atbalstu Pašvaldību savienības organizēšanā un pašvaldību politiķu un darbinieku izglītošanā sniedza Dānijas Pašvaldību asociācija. Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas atvēra savu pārstāvniecību Latvijā un drīz pēc ceturtā maija nodibināja diplomātiskās attiecības ar mūsu valsti. Dānijā ir senas vietējās demokrātijas tradīcijas, tādēļ nav brīnums, ka dāņi sniedza nopietnu palīdzību pašvaldību sistēmas izveidē Latvijā. Drīz piemēru rādīja pilsētu pašvaldības, kas ar toreizējā Ogres padomes priekšsēdētāja Aivara Kalniņa iniciatīvu atjaunoja pirms kara dibināto Latvijas Pilsētu savienību. Arī pārējās lauku, rajonu un lielo pilsētu pašvaldības apsprieda jautājumu par vienotas pašvaldību organizācijas izveidi Latvijā.
– Varbūt tagad, pēc divdesmit gadiem, būtu interesanti ielūkoties dibināšanas procesa “virtuvē”?
– Dibināšanai gatavojāmies ļoti rūpīgi, jo tas nebija nemaz tik vienkārši – vismaz trešdaļai no gandrīz sešsimt pašvaldībām pieņemt lēmumu par apvienošanos vienā organizācijā. Tas bija milzu organizatoriskais darbs plus vēl liela apjoma izglītošanas jeb propagandas kampaņas izvēršana. Koordināciju uzņēmās Augstākās padomes Pašvaldību nodaļas vadība – Pērs Sterniņš un viņa vietnieks Harijs Jordāns. Arī Latvijas Tautas frontes darbinieki deva lielu ieguldījumu LPS organizēšanā un vēl pēc nodibināšanas finansiāli atbalstīja izpildaparāta funkcionēšanu. Par to pateicība jāsaka toreizējai LTF vadībai – priekšsēdētājam Romualdam Ražukam un viņa vietniekam Ivaram Redisonam. Politisku atbalstu sniedza arī Augstākās padomes deputāti. Īpaši gribu atzīmēt Jāni Škaparu, kura vadībā tika izstrādāti pirmie un vēl līdz šim laikam demokrātiskākie pašvaldību likumi: par pagastu pašvaldībām, par pilsētu pašvaldībām un par rajonu pašvaldībām. Protams, bez pašu pašvaldību vadītāju aktīvas līdzdalības un vēlmes radīt šādu organizāciju tas nebūtu iespējams. Atceros, ka uz dibināšanas kongresu 1991. gada 15. decembrī Balgales pagasta padomes priekšsēdētājs pirmais bija iesniedzis padomes lēmumu par atbalstu savienības dibināšanai un par pašvaldības iestāšanos tajā.
– Kā tapa Pašvaldību savienības dibināšanas dokumenti?
– Diezgan daudz ideju pārņēmām no Dānijas Pašvaldību asociācijas darba pieredzes. Latvijas Pašvaldību savienības statūtu pamatā ir Dānijas Pašvaldību asociācijas statūti, tāpēc arī abas organizācijas ir ļoti līdzīgas uzbūves ziņā, izņemot iekšējo strukturēšanos pēc politisko partiju principa, ko mēs nepārņēmām objektīvu iemeslu dēļ. Arī šobrīd LPS struktūrā nav politisko partiju noslāņojuma, un es to vērtēju pozitīvi, jo, kā pierādīja nākotne – stimulējoši organizācijas attīstībai bija politiskā neitralitāte un izvairīšanās no partiju ķīviņiem. Liela loma te arī tagadējā Pašvaldību savienības priekšsēža politiskajai neitralitātei.
– Kādi iespaidi palikuši atmiņā no dibināšanas kongresa – simtprocentīgas pārliecības, ka jau pirmajā kopāsanākšanā izdosies pieņemt deklarāciju un pasludināt Latvijas Pašvaldību savienību, taču nebija?
– Lēmumu par dalību šādā organizācijā vajadzēja pieņemt katras pašvaldības deputātiem padomes sēdē, bet samērā daudzās pašvaldībās, īpaši lielajās pilsētās padomes bija ar spēcīgu interfrontes opozīciju, kas bremzēja visas pozitīvās un demokrātiskās iniciatīvas. Tādēļ lēmumu pieņemšana nebija tik vienkārša. Lai vai kā, uz dibināšanas kongresu 1991. gada 14. un 15. decembrī no visiem Latvijas novadiem ieradās kupls interesentu pulks. Parādījās arī rajonu teritorijās jau izveidoto pašvaldību organizāciju pieņemtie dokumenti, tā teikt, masas bija sakustējušās, un radās cerība uz veiksmi. Uz kongresu ieradās Eiropas Padomes Pašvaldību pastāvīgās konferences prezidents Bengts Molsteds, kurš tolaik bija arī Gēteborgas pilsētas vicemērs. Dānijas valdība bija atsūtījusi augsta līmeņa delegāciju, ieradās pārstāvji no Dānijas Pašvaldību asociācijas. Eiropas demokrātiskie spēki lika cerības uz pārbūvi jaunajās valstīs ar demokrātisku institūciju palīdzību un dažādi atbalstīja to veidošanos.
– Vai sekojat līdzi LPS darbībai un kādās domās esat par Latvijas Pašvaldību savienību šobrīd?
– Ikdienā nepastarpināti nesaskaros ar LPS darbību. Šobrīd esmu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (saīsināti – SPRK) izpilddirektors. SPRK darbs saistīts ar tādām nozīmīgām pašvaldību atbildības jomām kā siltuma apgāde un ūdenssaimniecība, arī atkritumu apsaimniekošana. Līdz ar to pašvaldību un LPS darbu vairāk redzu caur šo nozaru komersantu prizmu – tad, kad tiek izskatīta licenču piešķiršana attiecīgo jomu komersantiem, apstiprināti pakalpojumu tarifi, komentēti normatīvo aktu projekti. LPS šo nozaru problēmu loku perfekti pārzina gan Paulis Barons, gan Aino Salmiņš, ar kuriem tad arī iznāk biežākā saskarsme. Ja nepieciešama tehniska konsultācija vai komentārs, augstu vērtēju viņu profesionālās zināšanas. Attiecībā uz LPS “politisko” retoriku jāsaka, ka regulējamās nozarēs tā ne vienmēr saskan ar SPRK viedokli, kā tas bija “vienotā” regulatora izveidošanas gadījumā.
– Vai ir tādas sfēras, kur jūs rīkotos citādi nekā pašreizējā LPS vadība?
– Jāatzīst, ka tik labi neorientējos LPS dienaskārtībā, lai teiktu, ka tajā vai citā jautājumā būtu jārīkojas citādāk. Attiecībā uz pašvaldību darbu man liekas, ka daudzos gadījumos daudz rūpīgāk jāizvērtē Eiropas līdzekļu apgūšana. Gadās, ka tarifs par realizētu projektu ir pārāk augsts vai pat nesamaksājams, īpaši Latvijas laukos vēl palikušajiem iedzīvotājiem.
– Ko visaugstāk vērtējat Pašvaldību savienības veikumā savā vadības laikā un tagadējā LPS darbībā?
– Visaugstāk vērtēju pašas Latvijas Pašvaldību savienības izveidošanu, kā arī to, ka tika radīti aizmetņi LPS un valdības sarunu sistēmai, kas joprojām sekmīgi darbojas.
– Jūsu novēlējums Latvijas Pašvaldību savienībai turpmākajos gados.
– Nepazust daudzo atsevišķo “es”, “mans”, “austrumi”, “rietumi”, “bagāts”, “ne tik bagāts” un tamlīdzīgu interešu sadursmju gūzmā!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017