Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 11:12
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Pirms 20 gadiem LPS dibināšanas kongresā 170 delegātu no Latvijas rajoniem un pilsētām pieņēma rezolūciju – pasludināt par nodibinātu Latvijas Pašvaldību savienību un nekavējoties sākt tās darbību.
Ieskatoties dienasgrāmatas pierakstos un arhīva materiālos, atmiņā ataust astoņdesmito gadu notikumi, kas veicināja Latvijas valstiskuma atjaunošanu un Latvijas Pašvaldību savienības izveides nepieciešamību.
1939./1940. gadā mūsu tēviem un vectēviem kaut kā pietrūka. Tad sekoja asiņainais karš, kad latvieši tika malti divu varmāku nāves dzirnās. Nāca piecdesmitie, sešdesmitie, septiņdesmitie, bet nebija cerības un ticības. Atnāca astoņdesmitie gadi, un uzplaiksnīja cerība. Ticības spēks lika aut kājas tūkstošiem, lai dotos ceļā – vispirms uz Brīvības pieminekli, pēc tam uz Mežaparku un tad tālāk – meklēt brīvību un atgūt tēvzemi.
Cerība, ka kaut kas var mainīties un paši varam ko mainīt, radās astoņdesmito gadu otrajā pusē ar iestāšanos par mūsu likteņupi Daugavu, ar grupas “Helsinki 86” darbību, ar drosminieku pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā. Turklāt bija mainījusies politiskā situācija gan Baltijā, gan visā Eiropā. Lielā mērā šos notikumus veicināja un padarīja par iespējamiem PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktā “perestroika” jeb pārbūve, kaut gan viņš nebija paredzējis lielvalsts – PSRS sadalīšanu. Bet vēstures rats bija sācis griezties, un Gorbačova atklātības politikas rezultātā astoņdesmito gadu beigās Baltijā veidojās demokrātiskās kustības: Latvijā – Tautas fronte, Igaunijā – “Rahvarinne”, Lietuvā – “Sajūdis”, bet Polijā jau 1980. gadā – “Solidaritāte”, un tieši viņiem izdevās tas, kas 1956. gadā neizdevās ungāriem un 1968. gadā čehoslovākiem. 1989. gada novembrī krita Berlīnes mūris.
Tautas fronte Latvijā vienoja gan demokrātus, gan liberāļus, gan nacionālistus. Tauta cēlās pret režīmu, un notikums sekoja notikumam. Latvijas Rakstnieku savienības 1989. gada 1. un 2. jūnija plēnums noskanēja kā atmodas zvans, modinot sabiedrību. 26. jūlijā Latvijas Tautas fronte Doma laukumā organizēja mītiņu “Par Latvijas suverenitāti”, bet dienu vēlāk LPSR Augstākās padomes sesija pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. 23. augustā triju Baltijas republiku tautas vienojās akcijā “Baltijas ceļš”. 18. novembrī Daugavmalā notika Tautas frontes organizētā manifestakcija “Par neatkarīgu Latviju”, kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku un tika pieņemta vēstule Mihailam Gorbačovam un Džordžam Bušam. 27. novembrī ar minimālu balsu vairākumu PSRS Augstākā padome pieņēma likumu par Latvijas PSR, Lietuvas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību.
Tie ir tikai daži 1989. gada otrās puses svarīgākie notikumi, kas radīja īpašu gaisotni, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām. Vienlaikus, raugoties ar cerībām nākotnē, neviļus domās jāatgriežas iepriekšējo gadsimtu notikumos, atceroties atmodas aizsācējus, kas ticēja un cerēja sasniegt labāku dzīvi tautai. Bez ticības, mīlestības un cerības arī strēlnieki neiekļūtu savā zvaigznājā, tāpat kā Latvija neierakstītos pasaules kartē. Un diezin vai rastos arī Pašvaldību savienība...
Vispirms jāatzīmē, ka daudzi iepriekšējās vēlēšanās ievēlētie deputāti (19. sasaukuma Tautas deputātu padome tika ievēlēta 1987. gada 21. jūnijā) aktīvi iesaistījās briestošo pārmaiņu aktivitātēs:
rajonu, pilsētu un ciemu Tautas frontes nodaļu izveidē un darbībā;
daudzviet sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga pacelšanas pasākumu organizēšanā (piemēram, Siguldas jaunās pils tornī karogu svinīgi pacēla 1988. gada 11. novembrī, un katru gadu šajā datumā notiek svinīga karoga maiņa – jau 23 gadus);
kopā ar LTF nodaļām “Baltijas ceļa” organizēšanā 1989. gada 23. augustā;
1989. gada oktobrī – decembrī priekšvēlēšanu sapulču organizēšanā.
1989. gada 10. decembrī notika pirmās demokrātiskās – mažoritārās vietējo Tautas deputātu padomju vēlēšanas (daudzviet tās bija 20. sasaukuma vēlēšanas), kurās ievēlēja galvenokārt LTF aktīvistus un tos, kas pilnībā atbalstīja Tautas frontes programmu un daudz bija paveikuši savas pilsētas vai ciema attīstībā.
Diemžēl tās bija vienīgās mažoritārās vēlēšanas pašvaldību vēsturē Latvijā, kad vēlētājiem bija dota iespēja no vairākiem kandidātiem izvēlēties un izvērtēt, kuru ievēlēt.
1989. gada vēlēšanas apliecināja, ka vēlētāji pamatā balsoja par Latvijas Tautas fronti, un tikai Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajonā pārsvaru ieguva interfrontieši.
Man, kļūstot par Siguldas pilsētas Tautas deputātu padomes pēdējā, 20. sasaukuma, deputātu, ne prātā nenāca, ka tik drīz piedzīvosim Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu un reālu neatkarības atgūšanu. Tas bija interesants laiks un milzīgs lūzuma posms Latvijas vēsturē, tāpēc varam būt laimīgi, ka visu to piedzīvojām un paši bijām šo notikumu veidotāji – savā pilsētā, ciemā, rajonā un valstī, piedaloties arī Pašvaldību savienības dibināšanā un likumdošanas aktu izstrādē.
1990. gada 21. aprīlī Rīgā, “Daugavas” stadionā, notika Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā piedalījās 8082 deputāti. Par neatkarības dokumenta projektu un aicinājumu nobalsoja 8002 deputāti.
Atceros, ka tāsdienas rīts bija skaists un saulains. “Daugavas” stadionā pulcējās Augstākās padomes un visu līmeņu padomju deputāti no visas Latvijas. No apmēram 13 tūkstošiem deputātu bija ieradušies un reģistrējušies 8082. Visapkārt stadionam tribīnes bija diezgan pilnas, tikai centrālā – pustukša, jo tajā paredzētas vietas Rīgas deputātiem, kuru vidū bija daudz interfrontiešu. Sapulci atklāja un vadīja Dainis Īvāns. Pirmais runāja Imants Ziedonis. Viņa runas vienmēr ir kā daudzdzīslu vadi, savas domas viņš izsaka lēni, lai klausītāji labāk apgūtu. Todien Ziedonis teica, ka mums nav laika gaidīt, kamēr zilonis, kas iekāpis skudru pūznī, iemācīsies skudru darba tikumu. Ziloņi nav ne iemācāmi, ne pārmācāmi. Un tāpēc mums vajadzīga valstiska neatkarība. Šī alegorija par ziloni neatstāja vienaldzīgu nevienu. Pēc tam runāja Anatolijs Gorbunovs, liepājnieks Indulis Ozoliņš, arī Ivars Godmanis. Savukārt Romāns Apsītis nolasīja Neatkarības deklarācijas projektu, pēc tam Jānis Kuplais – sapulces aicinājuma projektu. Un tad notika balsošana, kuras rezultāts – 8002 “par”, 40 “pret”, 40 atturējās. Sapulce arī nobalsoja par atbalstu Lietuvai un Igaunijai, un visi lielā saviļņojumā nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!”.
Tas bija saviļņojošs brīdis, kad būtībā tika pasludināta Latvijas neatkarība, ko juridiski 1990. gada 4. maijā nostiprināja Augstākās padomes pirmajā sesijā. Grūti vārdos izteikt, ko mēs izjutām. Likās, ka visus pārņēmis ārkārtīgs saviļņojums, un arī man nekad agrāk un arī vēlāk neko tik emocionālu nav nācies piedzīvot.
21. aprīlī tauta pilnvaroja pieņemt Neatkarības deklarāciju, un tās projekts tika papildināts, ierakstot vārdus, ka to atbalsta Latvijas tauta. Visu līmeņu padomju deputāti no visas Latvijas apliecināja savu vēlētāju gribu atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Šī saulainā aprīļa diena bija ļoti nozīmīga gan katra klātesošā deputāta, gan visas Latvijas liktenī.
1990. gada 27. jūnijā Ogrē notika Pilsētu savienības dibināšanas konference, kurā piedalījos arī es kā Siguldas deleģētā persona. Šī konference atjaunoja Pilsētu savienības darbību, apstiprināja statūtus un ievēlēja valdi.
1990. gada 15. septembrī Rīgā notika Latvijas pašvaldību deputātu – LTF dalībnieku konference, kurā apsprieda aktualitātes un steidzamos uzdevumus.
Pilsētu savienības uzsāktās aktivitātes liecināja, ka trūkst sadarbības, jo kopējā darbībā nebija aptvertas rajonu, ciemu un lielo pilsētu padomes. Tādēļ, vienojoties ar LTF valdi, tika nolemts veidot Pašvaldību pastāvīgo konsultatīvo apspriedi (PPKA), kuras pirmā sanāksme notika 1990. gada 30. oktobrī Rīgā, Pērses ielā 2.
Sākās aktīvs darbs, tika izstrādāti vairāki svarīgi likumprojekti, ko iesniedza Augstākās padomes attiecīgajām komitejām. PPKA pārstāvji piedalījās likumprojektu izskatīšanā AP darba grupās. Starp PPKA dalībniekiem tika sadalītas nozaru darba grupas jautājumu izskatīšanai un projektu sagatavošanas koordinācijai.
PPKA vēlāk ierosināja un kļuva par LPS dibināšanas iniciatori, izveidoja organizācijas komiteju 39 cilvēku sastāvā, kuri bija arī LPS dibināšanas kongresa delegāti, un vairāki tika ievēlēti valdē.
Nenovērtējama bija pašvaldību loma trauksmainajās 1991. gada janvāra barikāžu dienās, kad gādājām gan par transportu aizstāvju vešanai uz Rīgu, regulāru cilvēku nomaiņu, ēdināšanu, gan organizējām BUB biedru dežūras atbildīgos objektos savā teritorijā un Rīgā, ātrās palīdzības brigāžu dežūras Rīgā.
1991. gada 3. martā Latvijā notika iedzīvotāju aptauja “Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?”. Balsošanā piedalījās 87% iedzīvotāju. “Par” nobalsoja 74%, “pret” – 26% Latvijas iedzīvotāju.
1991. gada 16. aprīlī PPKA apspriedē tika sagatavots projekts iesniegšanai valdībā, kā kompensēt pašvaldībām trūkstošos līdzekļus dzīvojamā fonda uzturēšanai.
Izveidojām darba grupu, kuras sastāvā bija G. Blūms, O. Kienkas, M. Pūķis, I. Romanovskis un A. Janelsītis.
1991. gada 12. – 22. jūnijā Cīrulīšos pie Cēsīm notika seminārs ministriju un pašvaldību pārstāvjiem par privatizācijas modeļa izstrādāšanu, tajā skaitā arī dzīvokļu privatizācijai.
1991. gada 30. jūlijā PPKA sēdē Pērses ielā apspriedām pašvaldību asociācijas dibināšanas sagatavošanas jautājumus.
1991. gada 19. – 21. augustā Maskavā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Pučisti cieta sakāvi, un sākās PSRS sabrukums.
1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma un pasludināja LR konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
1991. gada 23. augustā notika akcija “Liesmojošais Baltijas ceļš”, ko uz vietām organizēja pašvaldības un LTF nodaļas.
Sākās vēl intensīvāks darbs pašvaldībās par tiesību paplašināšanu, vēršoties pret centralizācijas mēģinājumiem.
1991. gada 27. augustā Zinību namā Lielupē pašvaldību darbinieku pastāvīgi darbojošās konsultatīvās konferences un dāņu kolēģu rīkotā pašvaldību darbinieku semināra dalībnieku kopsēdē tika izveidota rīcības komiteja, lai sagatavotos Latvijas Pašvaldību savienības izveidošanai.
Komitejas sastāvā bija 39 dalībnieki: Jelgavas pilsētas TDP priekšsēdētājs Jānis Bunkšs, Rīgas Ziemeļu rajona TDP sekretārs Imants Burvis, Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs Aivars Kalniņš, Rīgas Centra rajona TDP priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Vanags, Latvijas MP Municipālā departamenta direktora vietnieks Jānis Lācis, LR AP kancelejas Pašvaldību nodaļas vadītājs Pērs Sterniņš, Siguldas pilsētas deputāts Ivars Redisons, Dobeles rajona TDP priekšsēdētājs Ivars Roķis, Bauskas rajona TDP priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis, Alūksnes rajona TDP priekšsēdētāja vietnieks Ventis Mikuda, Viļakas pilsētas TDP priekšsēdētājs Marjans Locāns, Ainažu pilsētas TDP priekšsēdētāja Lilija Tauriņa, Gulbenes pilsētas TDP priekšsēdētāja Līga Zitāne, Valmieras TDP priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, Daugavpils rajona TDP priekšsēdētājs Jānis Geiba, Ludzas rajona TDP sekretāre Anita Sergejeva, Krāslavas rajona TDP IK priekšsēdētājs Ilmārs Leitāns, Kuldīgas pilsētas TDP priekšsēdētāja Anita Kovaļenko, Jēkabpils rajona TDP priekšsēdētāja Silvija Šimfa, Liepājas rajona TDP priekšsēdētājs Indulis Ozoliņš, Cēsu rajona TDP sekretārs Jānis Līpacis, Jelgavas rajona TDP priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Salkazanovs, Rīgas rajona TDP priekšsēdētājs Jānis Ruško, Rīgas pilsētas TDP priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Rīgas Kurzemes priekšpilsētas deputāts Māris Pūķis, Rīgas Zemgales priekšpilsētas deputāts Jānis Kovaļevskis, Preiļu rajona TDP priekšsēdētājs Ilgvars Muzikants, Rēzeknes rajona TDP IK priekšsēdētājs Gunārs Klindžāns, Talsu rajona deputāts Sandris Bleidelis, Tukuma rajona TDP priekšsēdētājs Agris Jaunkļaviņš, Ventspils rajona TDP priekšsēdētājs Jānis Blažēvičs, Aizkraukles rajona TDP priekšsēdētājs Aleksandrs Bergmanis, Saldus pilsētas TDP priekšsēdētājs Aidis Herings, Siguldas pilsētas TDP priekšsēdētājs Aivars Janelsītis, Balgales pagasta TDP priekšsēdētājs Mārtiņš Valters, Ikšķiles pagasta TDP priekšsēdētājs Pēteris Romanovskis, Lielvārdes pagasta TDP priekšsēdētājs Visvaldis Kurmis, Lubānas pagasta TDP priekšsēdētāja Silvija Tropa un Saldus rajona Laukkalnes TDP priekšsēdētājs Ainars Zābers.
1991. gada 6. oktobrī LTF 3. kongresā pieņēma jauno programmu, kurā tika iekļauta sadaļa par pašvaldībām.
1991. gada 14. un 15. decembrī Lielupē (Jūrmalā) notika LPS dibināšanas kongress. Tajā piedalījos arī es kā delegāts no Siguldas pilsētas TDP, un man bija mandāts nr. 34. Latvijas Pašvaldību savienības vadību līdz kongresam uzticēja Jānim Bunkšam.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017