Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 17:53
Vārda dienas: Ziedonis
Latvijas Pašvaldību savienības 20. gadadienas priekšvakarā žurnāls “Logs” uzrunāja visus 119 Latvijas pašvaldību vadītājus, lūdzot pastāstīt, ar ko katrs nodarbojies pirms 20 gadiem, cik ilgi saistīts ar pašvaldībām, kā vērtē LPS lomu pašvaldību dzīvē, ko vajadzētu mainīt LPS darbā un ko vēlas sagaidīt no Pašvaldību savienības turpmāk. Lūk, visu domju priekšsēdētāju pārdomas par aizvadīto laiku un nākotnes vēlējumi.
NILS UŠAKOVS (Rīga)
– Kopš 2009. gada ieņemu Rīgas domes priekšsēdētāja amatu un no savas pieredzes zinu, ka pašvaldība ir tā, kas katram Latvijas iedzīvotājam atrodas vistuvāk. Vietējā vara vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības, problēmas, rūpes un priekus. Tāpēc viennozīmīgi Latvijas Pašvaldību savienībai ir jābūt par vienu no galvenajiem valdības sociālajiem partneriem.
Lai arī pašlaik Latvijas pašvaldības ne vienmēr atrod dzirdīgas ausis valdībā, tomēr esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu arī Latvijā tiks iedzīvināti Eiropas Savienības Pašvaldību hartas principi.
Latvijas Pašvaldību savienībai būs jārisina grūts uzdevums – vienot un aizstāvēt visu Latvijas pašvaldību intereses. Mūsu pašvaldības ir tik ļoti dažādas – gan pēc izmēra un iedzīvotāju skaita, gan pēc ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem rādītājiem, gan pēc ģeogrāfijas. Dažkārt mums ir pilnīgi pretējas intereses, taču mūs noteikti vieno rūpes par saviem iedzīvotājiem.
Es novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai nākamo 20 gadu laikā turpināt aizstāvēt visu Latvijas pilsētu un novadu intereses, rūpējoties par to iedzīvotājiem un tādējādi arī – par valsts uzplaukumu!
ŽANNA KULAKOVA (Daugavpils pilsēta)
– LPS dibināšanas laikā dzīvoju Krievijā un darbojos biznesa struktūrās. Pašvaldības darbā daudz esmu strādājusi sociālajā sfērā – 2000. gadā uzsāku vadīt sociālo dienestu Daugavpils rajona Naujenes pagastā, 2004. gadā turpināju darbu sociālajā jomā Daugavpils pilsētā, bet gadu vēlāk kļuvu par Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes vadītāju. Daugavpils domes priekšsēdētājas amatā esmu kopš šāgada marta.
Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijas Pašvaldību savienībai par ciešo sadarbību un ieinteresētību Latvijas pašvaldību problēmās. Daugavpils pilsēta izjutusi LPS atbalstu un mūsu interešu aizstāvēšanu visos līmeņos, tāpēc izsaku lielu pateicību organizācijai par ieguldīto darbu pašvaldību jautājumu risināšanā! Mēs esam kopā cieši strādājuši ES fondu naudas sadales jautājumu, kā arī citu ar pašvaldībām saistītu problēmu risināšanā valsts līmenī un arī šobrīd, kad veidojam pašvaldības budžetu, jūtam stipru plecu no LPS puses.
Vēlētos no LPS vairāk sagaidīt individuālu pieeju Latvijas pašvaldībām, jo mēs esam ļoti dažādi. Tā, piemēram, Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta, un lielākām pašvaldībām ir lielākas funkcijas, esam arī darba devēji apkārtējo pašvaldību cilvēkiem, tiek izmantota mūsu infrastruktūra.
Gribu uzsvērt, ka mēs esam atvērti sadarbībai ar LPS vienmēr. Novēlu, lai arī turpmāk mums veidotos konstruktīva sadarbība un mēs justu organizācijas atbalstu, cīnoties par savām interesēm!
ANDRIS RĀVIŅŠ (Jelgavas pilsēta)
– Latvijas Pašvaldību savienība ir vietējo pašvaldību starpnieks ar valdību, un tai ir jāuztur dzīvs pašvaldību gars.
Pirmajā pašvaldību deputātu saietā kopā bijām vairāk nekā astoņi tūkstoši. Tieši tur devām parlamentam uzdevumu balsot par Latvijas valsts neatkarību. Šis lēmums parādīja pašvaldību nozīmīgumu, ko šodien esam piemirsuši.
Pagājuši divdesmit gadu, un būtu labi, ja valsts un pašvaldības atkal strādātu vienoti – viens otru izprotot, atbalstot un respektējot.
LEONĪDS SALCEVIČS (Jēkabpils pilsēta)
– Vairāk vai mazāk ar pašvaldībām esmu saistīts kopš 1981. gada. Tajā laikā strādāju ražošanas jomā – gan kā ražošanas direktors PSKP 25. kongresa padomju saimniecībā, gan arī vēlāk – no 1987. gada kā Jēkabpils sovhoztehnikuma direktors. Ieņemot šos amatus, savā praktiskajā darbībā bija cieša saskare ar ciema padomēm, kas mūsdienās ir pašvaldības. Savukārt pašvaldībā tieši darbojos kopš 1997. gada, kad tiku ievēlēts par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju.
Pa šiem gadiem Latvijas Pašvaldību savienība pozicionējusi savu lomu valsts dzīvē. Kā pozitīvo iezīmi varu minēt, ka visus svarīgos jautājumus, kas saistās ar pašvaldību aktivitātēm, valdība pieņem tikai pēc saskaņošanas ar LPS.
Šobrīd LPS lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, tomēr uzskatu, ka to pieņemšanā vairāk būtu jāņem vērā to pašvaldību viedoklis, kas pārstāv lielāku iedzīvotāju vairākumu. Līdz šim lēmumu pieņemšanā esam spējuši rast kompromisu.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība saņēmusi būtisku atbalstu no LPS problēmu risināšanā, kas saistītas ar budžetu.
LPS novēlu panākt pašvaldību sadaļas iekļaušanu Satversmē, ko divdesmit gadu laikā nav izdevies izdarīt. Nākamajiem 20 gadiem novēlu stingrāku mugurkaulu, lai veiksmīgāk pārliecinātu valdību un Saeimu, ka pašvaldības ir mūsu mugurkauls – ja tas būs vesels, tad arī viss organisms būs vesels!
GATIS TRUKSNIS (Jūrmala)
– 1991. gadā, kad nodibināta Latvijas Pašvaldību savienība, tikko biju atgriezies no armijas un atsāku studijas Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē.
Jūrmalas pašvaldībā strādāju kopš 2004. gada un domes priekšsēdētāja amatā esmu gadu un trīs mēnešus. Šajā laikā esmu pārliecinājies, ka Pašvaldību savienības loma ir nozīmīga. Tomēr lielo un mazo pašvaldību intereses ir atšķirīgas, tādēļ nereti ir grūti tās saskaņot.
Nākotnē Latvijas Pašvaldību savienībai novēlu stiprināt savu ietekmi un nenogurstoši turpināt rast veiksmīgākos risinājumus arī šķietami bezcerīgās situācijās un Jaunsleiņa kungam – arī turpmākos 20 gadus būt tikpat enerģiskam un rosīgam!
ULDIS SESKS (Liepāja)
– Tas bija Latvijai grūts, bet arī iespēju laiks. No 1988. līdz 1991. gadam ļoti aktīvi piedalījos Latvijas, PSRS un Eiropas čempionātos autorallijā, paralēli strādājot par Liepājas rajona kolhoza “Zieds” priekšsēdētāja vietnieku. Biju jauns uzņēmējs un meklēju iespējas Liepājā attīstīt plašu autoapkalpes uzņēmējdarbību un vēlāk vācu markas “VW” automašīnu pārstāvniecību. Pakāpeniski tas sāka attīstīties un dzīvot savu dzīvi, līdz 1997. gadā, startējot no Liepājas Apvienotā saraksta, pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieņēmu domes priekšsēdētāja amatu.
Uzskatu, ka pašvaldības ir galvenais valsts veidotājspēks un virzītājspēks. Diemžēl valsts kopējā politika nav vērsta uz policentrisku attīstību. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotājiem un pašvaldībām svarīgu jautājumu tiek izlemti Rīgas kabinetos. Savos pastāvēšanas gados Latvijas Pašvaldību savienība ir skaļi nosaukusi un aizstāvējusi daudz un dažādus jautājumus, kas skar sociālo sfēru, uzņēmējdarbību, sabiedriskā transporta un veselības aprūpes pieejamību, izglītību un citus.
Latvija ir ļoti dažāda, piemēram, Liepāja ir izteikta rūpniecības un ostas pilsēta, vēsturiski Latvijas mērogā nepārspēts kultūras centrs, rokmūzikas galvaspilsēta. Latvijas Pašvaldību savienībai šī dažādība jāpārstāv Rīgā vēl aktīvāk un drošāk.
Visvairāk sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību jūtam ik gadu valsts budžeta veidošanas un apstiprināšanas procesā. Tomēr jāatzīst, ka es kā lielas pilsētas vadītājs dažkārt nonāku pretrunās ar mazo pašvaldību vai novadu vadītājiem. Esmu par jaudīgām pašvaldībām – par tādām, kas spēj attīstīties, radīt jaunas darba vietas, veidot savu teritoriju pievilcīgu gan tūristiem un potenciāliem investoriem, gan iedzīvotājiem. Daudz vēl darāmā Latvijas novadu reformas pilnveidošanā un sakārtošanā. Latvija joprojām ir ļoti sadrumstalota un pārvaldē samocīta. Latvijas Pašvaldību savienībai mērķtiecīgāk jālauž stereotipi par mazo novadu iespējām pilnvērtīgi attīstīties un sevi uzturēt, ja vien tie nav kļuvuši par Rīgas “guļamvagoniem”. Jāatrod kompromiss starp atšķirīgo un vienojošo!
Šobrīd valstiski atbildīgs un svarīgs uzdevums ir Latvijas Attīstības plāna veidošana. Šī tēma kā karsts kartupelis tiek mētāta pa dažādām ministrijām un nozarēm. Latvijas Pašvaldību savienībai ir liela loma šā dokumenta veidošanā atbilstoši Latvijas reālajai situācijai, novadu stipro nozaru atbalstam un policentriskas valsts politikai. Lai kopīgiem spēkiem izdodas!
ALEKSANDRS BARTAŠEVIČS (Rēzeknes pilsēta)
– Laikā, kad tika dibināta Latvijas Pašvaldību savienība, darbojos uzņēmējdarbības sektorā. Neilgi pēc tam – 1993. gadā kļuvu par Saeimas deputātu un līdz ar to daudz vairāk nācās pievērsties pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumiem. Saeimā visciešāk saskāros ar Latvijas Pašvaldību savienības darbu, strādājot Saeimas Finanšu un budžeta komisijā.
Pēc vairāku gadu darba Saeimā 2009. gadā izlēmu, ka varu dot lielāku ieguldījumu savas dzimtās pilsētas attīstībā, un kandidēju pašvaldību vēlēšanās. Pilsētas mēra amatā esmu jau trešo gadu.
Neapšaubāmi, Latvijas Pašvaldību savienībai ir būtiska loma, pārstāvot lielāku un mazāku pašvaldību intereses. Domāju, ka tā pierādījusi sevi kā organizācija, ar kuras viedokli jārēķinās un jāņem vērā, pieņemot valstiski svarīgus jautājumus. Lai gan jāatzīst, ka liela nozīme joprojām ir politiskajām ietekmēm valdības līmenī. Ar to ir jārēķinās. Tajā pašā laikā gribētos, lai visās diskusijās par reģionālo attīstību un pašvaldību jautājumiem mēs redzētu, ka valdība ir patiesi ieinteresēta šo jautājumu būtībā un risinājumā.
Domājot par Latvijas Pašvaldību savienības turpmāko darbību, vēlētos, lai savienībā esošās pašvaldības spētu atrast kopsaucēju un kompromisu arī šķietami ļoti sarežģītās un pretrunīgās situācijās. To nepieciešams veikt, apzinoties, ka Latvija nesākas tikai Rīgā, tā sākas Latvijas cilvēkos un lielās un mazās pašvaldībās.
INESIS BOĶIS (Valmiera)
– 1991. gadā strādāju par virsmežzini Valmieras virsmežniecībā. Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus pildu kopš 2003. gada, bet politikā iesaistījos jau vairākus gadus pirms tam – kandidēju pašvaldību vēlēšanās, darbojos arī Valmieras rajona padomē.
LPS darbu īpaši labi esmu iepazinis tieši pēdējo gadu laikā, kad darbojos arī LPS valdē. Vairāk iesaistoties Pašvaldību savienības darbā, saprotu, ka valsts un Eiropas Savienība nemitīgi attīstās un nepārtraukti nāk arī jauni izaicinājumi. Uzskatu, ka ir jāpalielina pašvaldību loma un nozīme gan valsts mērogā, gan darbā ar ES struktūrvienībām. Šajā jomā saskatu lielas iespējas un rezerves, īpaši pašvaldībām svarīgu jautājumu lobēšanā Eiropas Komisijā un Reģionu komitejā.
Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kas apvieno visas novadu pašvaldības, līdz ar to tās loma ļoti nozīmīga, vienlaikus tā ir arī liela atbildība, jo šīs pašvaldības ir ļoti dažādas, ar atšķirīgām problēmām un interesēm. Darāmā ir daudz, piemēram, jānostiprina Latvijas Pašvaldību savienības centrālais aparāts. Jāatzīst, ka šajā elektroniskajā laikmetā visas iespējas tomēr vēl netiek pilnībā izmantotas ne darbā ar Ministru kabinetu un Saeimu, ne arī darbā ar Briseles institūcijām.
Ikdienā LPS atbalsts ir jūtams. Pārrunājot Valmierai aktuālos jautājumus ar LPS vadību un speciālistiem, vienmēr rodam kopīgu risinājumu. Cilvēki, kuri strādā LPS, ir atsaucīgi, pretimnākoši un kompetenti.
Nākotnē gribētos sagaidīt vairāk kopīgu risinājumu, kas tiek pieņemti, visām pusēm vienojoties. Vēlētos, lai pieņemtie lēmumi ir labāki, valstiskāki, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā valsts, Eiropas un pasaules attīstības tendences ilgtermiņā, vienlaikus izvērtējot arī makroekonomiskos rādītājus. Šis laikmets mums piespiež domāt daudz globālākās kategorijās.
AIVARS LEMBERGS (Ventspils pilsēta)
– Laikā, kad tika dibināta Latvijas Pašvaldību savienība, tāpat kā šobrīd, biju Ventspils pilsētas pašvaldības vadītājs.
Latvijas Pašvaldību savienības loma un galvenais uzdevums ir pārstāvēt Latvijas pašvaldību intereses sarunās ar valdību un pārējiem sadarbības partneriem. Diemžēl pēdējos gados, īstenojot valsts budžeta konsolidāciju, valdība nereti ir mēģinājusi smagāko nastu uzlikt tieši pašvaldībām. LPS izaicinājums ir pašvaldības, no kurām katrai ir sava pieredze un uzskati par to, kā būtu jārīkojas, saliedēt kopējam, vienotam viedoklim un pēc tam šo viedokli aizstāvēt, lai panāktu pašvaldībām labvēlīgus nosacījumus.
Novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai arī turpmāk būt patiesam pašvaldību interešu aizstāvim un padomdevējam, atceroties, ka, pārstāvot pašvaldības, savienība vienlaikus pārstāv arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo ikviens no mums dzīvo kādas pašvaldības teritorijā. Sveicu Latvijas Pašvaldību savienību 20. jubilejā!
IGORS REŠČENKO (Aglonas novads)
– Aglonas novada domes priekšsēdētāja amatā esmu kopš 2010. gada janvāra. 1991. gadā es strādāju un dzīvoju Rīgā un ar LPS darbu nebiju saistīts.
LPS ir mazāk aktīva tieši Latgales reģionā. Pašvaldību interešu aizstāvība ir nepieciešama un neatsverama, taču vajadzētu būt vēl uzstājīgākiem, pārliecinošākiem, jo no pašvaldībām lielā mērā atkarīga valsts nākotne – esam saistīti, un daudzējādā ziņā mūsu panākumi ir atkarīgi no vienotas sapratnes par kopīgajiem mērķiem un darbiem.
Manuprāt, jāattīsta jaunas kontaktu iespējas ar citām pašvaldībām aiz Latvijas robežām. Protams, ka līdz šim šāds darbs arī tika veikts, taču vairāk jāpalīdz atrast kontaktus, kas var būt lietderīgi un noderīgi. Iesaistoties starptautiskās aktivitātēs, izdosies veicināt pašvaldības attīstību arī laikā, kad jāsaskaras ar dažādām grūtībām. Nav mazsvarīga pašvaldības loma vietējo uzņēmumu attīstībā, taču reālo instrumentu, ar ko var atbalstīt uzņēmējus, pašvaldības rīcībā nav.
LPS un pašvaldību sadarbībā liela nozīme ir dialogam un iespējai veiksmīgi rast risinājumus. Pašvaldību interešu aizstāvība ir jūtama, no LPS vairākkārt esam saņēmuši juridiskas konsultācijas.
Pašvaldības kā vietējās varas struktūras atrodas vistuvāk tautai, nodrošinot un stimulējot sabiedrību, tāpēc cieša sadarbība ir ļoti nozīmīga. Vēlu izaugsmi un stipras pašvaldības Latvijā, lai kopīgiem spēkiem darboties cilvēku labā!
LEONS LĪDUMS (Aizkraukles novads)
– LPS dibināšanas gadā strādāju par vidusskolas direktoru. Saistībā ar Pašvaldību savienību pusotru gadu biju domes priekšsēdētāja vietnieks un nu jau gadu esmu Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs.
Manuprāt, LPS ir laba “korporatīvā” vide un Pašvaldību savienība ir drošs aizstāvis pašvaldībām visos jautājumos.
Vēlu, lai arī nākotnē LPS nezaudē savu darbīgumu un lai palīdz mums, pašvaldībām, justies drošām un saklausītām!
AIVARS ŠILIS (Aizputes novads)
– 1991. gada decembrī biju “komunismā”, respektīvi, strādāju Liepājas rajona kolhozā “Komunisms” par priekšsēdētāja vietnieku. 1997. gadā mani ievēlēja par Aizputes pagasta padomes priekšsēdētāju. No 2005. līdz 2009. gadam veicu Liepājas rajona padomes priekšsēdētāja pienākumus. Pēc tam un arī pašlaik esmu Aizputes novada domes priekšsēdētājs.
LPS lomu Latvijas politiskajā dzīvē vērtēju pozitīvi – ir iespējas vienoti virzīt risināšanai pašvaldību vajadzības un problēmas. LPS darbinieku kompetences līmenis apmierina. Vienmēr esmu jutis un saņēmis Pašvaldību savienības organizatorisko un speciālistu palīdzību un padomu.
Vēlu LPS pastāvēt, pastāvēt un vēlreiz pastāvēt!
INGRĪDA VENDELE (Aknīstes novads)
– 1991. gadā biju tikko beigusi Liepājas Pedagoģisko institūtu un strādāju savā pirmajā darbavietā – Jēkabpils rajona Liepenes pamatskolā par sākumskolas skolotāju. Darbs patika, un tajā laikā domāju, ka skolā droši vien paies viss mans mūžs. Ar pašvaldības darbu esmu saistīta kopš 1999. gada 1. marta, kad, atgriežoties dzimtajā vietā, sāku strādāt Aknīstes bāriņtiesā par priekšsēdētāju. 2005. gadā tiku ievēlēta par Aknīstes pilsētas ar lauku teritorijas domes priekšsēdētāja vietnieci, bet no 2009. gada esmu Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja.
Problēmas pašvaldībām lielākoties ir ļoti līdzīgas, līdz ar to vieglāk var tās identificēt, bet risinājumu rast – jau daudz grūtāk, jo pašvaldības ir ļoti dažādas – lielas, ne tik lielas un mazas, bagātas, ne tik bagātas un tādas, kam līdzekļu ir maz, taču problēmu – ne mazāk kā tām pirmajām.
LPS palīdzību vairāk esam izmantojuši konsultāciju veidā par dažādiem jautājumiem, īpaši novada veidošanas pirmajā gadā. Pozitīvi vērtēju “Loga” darbību – sniegto informāciju par pašvaldībai aktuāliem likumdošanas aktiem, labo pieredzi u.c. Gribētos, lai LPS viedokli aizvien vairāk ņemtu vērā valdība, gan lemjot par budžetu, gan izstrādājot likumdošanas aktus.
LPS vēlu pastāvēt un attīstīties, bet vadībā strādājošajiem cilvēkiem – izturību, veselību, gaišas domas, stipru mugurkaulu un nervu sistēmu!
DACE VILNE (Alojas novads)
– Laikā, kad tika dibināta Latvijas Pašvaldību savienība, es strādāju Alojas Ausekļa vidusskolā par skolotāju, jo dažus gadus iepriekš biju atgriezusies dzimtajā pusē un radikāli mainījusi nodarbošanos. Tieša saistība ar pašvaldībām sākās 2001. gadā, kad mani ievēlēja par pašvaldības deputāti, bet pāris mēnešus vēlāk man piedāvāja pārnākt darbā par izpilddirektori. Tad sākās Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu laiks, nebija, kas gatavo projektu iesniegumus un vada projektus, un tā kļuva par manu nākamo nodarbošanos pašvaldībā. Alojas novada domes priekšsēdētājas amatā esmu kopš pašvaldību vēlēšanām un novadu veidošanas 2009. gada jūlijā.
Visciešākā sadarbība ar Pašvaldību savienību man bija laikā, kad strādāju par izpilddirektori. Padomnieks Bruno Otersona kungs ļoti profesionāli un smalkjūtīgi organizēja izpilddirektoru darbu un tālāko apmācību, nepieciešamības gadījumā neliedzot padomu.
Latvijas Pašvaldību savienība ir bijusi un ir pašvaldību stiprais balsts. Augstu vērtēju tās darbu likumdošanas jomā, piedāvājot caurlūkošanai un viedokļu paušanai dažādus likumu projektus. Ļoti būtiska ir Pašvaldību savienības loma valsts budžeta izstrādes laikā, paužot stingru nostāju pašvaldību aizstāvībai.
Vēlu Latvijas Pašvaldību savienībai pastāvēt tik ilgi, cik ilgi Latvijā būs pašvaldības!
GRIGORIJS ROZENTĀLS (Alsungas novads)
– 1991. gadā studēju Latvijas Universitātē. Pašvaldību deputāts esmu kopš 2005. gada, bet 2009. gadā kļuvu par Alsungas novada domes priekšsēdētāju.
Manuprāt, LPS visumā labi tiek galā ar savām lobija organizācijas funkcijām, tā ka mēs Alsungā pārskaitītās biedru maksas neuzskatām par zemē nomestu naudu, gluži otrādi. Attiecībā uz darbību – LPS ir jāaizstāv tikai tās pašvaldību intereses, kas visām pašvaldībām kopīgas. Visumā jau LPS to arī cenšas darīt. Sliktākais, kas var būt – kad LPS iestājas vienas pašvaldību grupas interesēs uz citas pašvaldību grupas rēķina. Domāju, ka tāds spiediens uz LPS periodiski ir manāms. Manuprāt, LPS savā samērā ilgajā pastāvēšanas laikā ir mazliet apaugusi ar “taukiem”. Nezinu nevienu citu tik milzīgu lobiju organizāciju. Vai tai jābūt tik lielai – neesmu pārliecināts. Bet, no mūsu izmaksu viedokļa raugoties – var iztikt.
Esam saņēmuši no LPS arī konkrētu atbalstu. Bieži gan neesam paši to prasījuši. Esot tālu no Rīgas, vairāk darbojas viensētnieku domāšana, kas liek pašiem ar visu tikt galā.
Attiecībā uz spilgtākajiem gadījumiem vai notikumiem saistībā ar LPS nekas īpašs prātā nenāk, normāls darbs, ja nu vienīgi LPS priekšsēža vizīte Alsungā drīz pēc manas stāšanās amatā. Varbūt šādu nesteidzīgu izbraucienu ārpus Rīgas vajadzētu vairāk ne tikai priekšsēdim, bet arī citiem vadošajiem darbiniekiem, citādi Rīgā steigā šis tas paliek neizrunāts.
Novēlu LPS būt vairāk kā aszobainam vilkam, nevis kā resnam lācim un turpināt tās daudzās lietas, ko LPS šobrīd veiksmīgi dara!
AIVARS FOMINS (Alūksnes novads)
– Laikā, kad 1991. gadā tika nodibināta Latvijas Pašvaldību savienība, biju deputātu padomes priekšsēdētājs Alūksnes rajona Annas pagastā. Vēlāk kļuvu par izpildkomitejas priekšsēdētāju. Annas pagasta pašvaldības darbu vadīju līdz pat pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai – 2009. gada 1. jūlijam. Līdz ar to var teikt, ka visu atjaunotās Latvijas brīvvalsts laiku esmu bijis saistīts ar pašvaldību darbu.
Pašvaldībām ir vajadzīga tāda organizācija kā Latvijas Pašvaldību savienība, kas apvieno pašvaldības un cienīgi pārstāv to viedokli. Noteikti dažkārt nav vienkārši sabalansēt lielo un mazo pašvaldību intereses, taču LPS tas izdodas, un es gribu teikt, ka tas ir tieši priekšsēža Andra Jaunsleiņa nopelns.
Latvijas Pašvaldību savienības tiešu atbalstu un palīdzību esmu izjutis, gan esot Annas pagasta padomes priekšsēdētājam, kad tā palīdzēja atrisināt pagastam sarežģītu finanšu jautājumu, gan tagad, kad Alūksnes novada pašvaldība cīnījās par valsts finansējumu Alūksnes slimnīcas darbībai.
Arī turpmāk Latvijas Pašvaldību savienībai novēlu sadzirdēt ikvienas pašvaldības problēmas, iestāties par pašvaldību vajadzībām un aizstāvēt, jo tās ir mūsu iedzīvotāju intereses. Ja aizstāvēsit pašvaldības, tad aizstāvēsit mūsu iedzīvotājus!
ELITA EGLĪTE (Amatas novads)
– Laikā, kad tika dibināta LPS, es nodarbojos ar lauksaimniecību, biju konsultante lauksaimniecības jautājumos, kā arī pamazām veidoju savu uzņēmējdarbību šajā nozarē. Pašvaldībā sāku strādāt 1997. gadā kā Amatas pagasta priekšsēdētāja, pēc tam no 2000. līdz 2005. gadam biju priekšsēdētāja vietniece, izpilddirektore un kopš 2005. gada esmu priekšsēdētāja Amatas novadā.
LPS dibināšanas kongresā nepiedalījos, bet priekšstati un domas gadu gaitā, protams, ir mainījušās – jo mainījušies ir mērogi, kādos mēs šobrīd strādājam katrs savā pašvaldībā, mainījušies arī mērogi, kādos jāstrādā LPS, pārstāvot mūs – tik dažādas pašvaldības. Personīgi es esmu lepna, ka ir izdevies no maza pagasta izveidot lielu un stabilu novadu – Amatas novadu. Un te paldies arī jāsaka LPS par atbalstu.
LPS lomu pašvaldību dzīvē vērtēju atzinīgi, jo Pašvaldību savienība ir vienojošs spēks, kas palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību pārstāvniecību gan likumprojektu sagatavošanā, gan ministru kabinetos. Savienība palīdz virzīt aktuālos jautājumus, veicina kritisku situāciju risināšanu, kā arī resursu sadalīšanu.
Pozitīvais ir tas, ka visas Latvijas pašvaldības ir LPS biedri, līdz ar to visas pašvaldības ir pārstāvētas vienlīdzīgi. Mēs neesam visi kopā tik ilgi nostrādājuši, lai pašvaldības būtu vienlīdz stipras un vienādas, taču zināmā mērā tas ir arī pozitīvi, ka esam tik dažādi – varam cits no cita mācīties, un to mums palīdz arī LPS.
Ļoti atzinīgi vērtēju LPS vadības personisko attieksmi un ieinteresētību katras pašvaldības individuālo problēmjautājumu risināšanā. Amatas novads saņēmis arī konkrētu palīdzību – laikā, kad notika reģionālā reforma, kā arī Amatas pašvaldība saņem atbalstu daudzos ES projektos, kur LPS ir gan kā partneris, gan kā padomdevējs.
Uzskatu, ka vajadzētu uzlabot komunikāciju un LPS vajadzētu palīdzēt ienākt pašvaldības darbā tiem jaunajiem speciālistiem, kas, uzsākot pildīt savus pienākumus, vēl neapzinās un neizprot savu lomu tajā. Darba pieredze ir “bagāža”, kas veidojas gan no praktiskas pieredzes, gan no vērtīgiem padomiem.
Patīk Latvijas Pašvaldību savienības divas paralēlās līnijas: viena, kas saistīta ar domes un valdes darbību, un otra paralēlā līnija saistīta ar LPS kongresiem, kas jau vairākus gadus notiek ārpus Rīgas un katru reizi citā vietā. Līdz ar to var teikt, ka katrs kongress ir spilgts notikums, jauna pieredze gadu no gada!
Amatas novada pašvaldības vārdā novēlu LPS būt vēl “adatainākai” un prasīgākai pret valdību, aizstāvot un pārstāvot mūs kā biedrus! Novēlam stingrību, veicinot pašvaldību savstarpējās sadarbības jautājumus! Un novēlam gandarījumu par Latvijas pašvaldību attīstību un izaugsmi!
ASTRĪDA HARJU (Apes novads)
– 1991. gada decembrī rūpējos par savu jaunāko meitiņu, dzīvojot jau Apes mājās kopā ar savu ģimeni – vīru un četrām meitām. Līdz pat 1996. gadam praktiski atbalstīju vīra nodarbi zemnieku saimniecībā, taču, saprotot, ka esmu izkritusi no darba tirgus aprites, uzsāku mācības augstskolā “Attīstība”, tad LU sabiedrības vadības maģistrantūrā, līdztekus sākot strādāt Apes pašvaldības bāriņtiesā, vēlāk arī kādu brīdi skolā. 2001. gadā startēju pašvaldību vēlēšanās savā pilsētā. Tas arī bija tas liktenīgais brīdis, kad kļuvu par priekšsēdētāju Apes pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldībā. Šķiet, pat nemanot apritējuši desmit darba gadu šajā amatā.
Pašvaldību savienības vadības kodols un godājamais priekšsēdis Andris Jaunsleinis vienmēr gan pašvaldību vadībai, gan valdībai un politiķiem uzsver, ka pašvaldība pastāv un darbojas iedzīvotāju labā, izmantojot savas teritorijas īpatnējās, savdabīgās priekšrocības. Varbūt šķiet pašsaprotami, bet varbūt tieši tāpēc ikdienā tas daudzkārt tiek piemirsts kādu savu ambīciju, sava labuma vai cita iemesla dēļ. Un tad ir kāds labs draugs – savienības veidolā, kas atgādina mums pašu būtiskāko, sniedzot profesionālu skatījumu ar diplomātisku pieeju. Jau sākotnēji LPS piederēja vārds un labā griba dzīvot šodienai ar rītdienas acīm. Tagad mums, pašvaldību vadītājiem, pieder savienība, kuras ieguldījums ir izmērāms lielums – tie ir argumentēti priekšlikumi daudziem Ministru kabineta noteikumiem, likumiem, kas ņemti vērā valdībā un Saeimā un izmainījuši ne vienu vien nepārdomātu likumdošanas akta nonākšanu reālajā dzīvē. Tā ir pašvaldības vadītāju izglītošana un pieredzes apmaiņas veidošana, tas ir savs žurnāls un sadraudzības tilti ar daudzām pašvaldībām ārpus mūsu valsts robežām, tie ir realizētie projekti, perspektīvi darbojošs birojs Briselē un atsaucīgi, zinoši darbinieki savienības mājā. LPS kā pašvaldību pārstāve veido sadarbības tiltu ar valdību un Saeimu.
Ar šo veikumu es varu sveikt LPS un pašvaldību cilvēkus 20. gadadienas jubilejā! Vēlu noturēt kopējo savienību, mūsu vienoto pašvaldību cilvēku spēku!
Pateicībā un cieņā par kopējo ieguldījumu vēlu saulainus svētkus saulgriežu laikā!
GINTS KAMINSKIS (Auces novads)
– Pirms divdesmit gadiem pašvaldības darbā vēl nestrādāju. Par pašvaldības deputātu kļuvu 1994. gadā. Kopš 2001. gada pašvaldību vēlēšanām esmu priekšsēdētājs – tiku ievēlēts par Auces pilsētas domes priekšsēdētāju, 2005. gadā – arī par Dobeles rajona padomes priekšsēdētāju, 2007. gadā biju Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, no 2009. gada – Auces novada domes priekšsēdētājs, tā ka līdz ar manu darba biogrāfiju var izsekot līdzi pārmaiņām pašvaldībās. Kopš šāgada augusta esmu arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.
Par pašvaldībām savas domas neesmu mainījis, vienmēr esmu teicis – ja valsts kaut ko nevar vai nespēj izdarīt, pašvaldības, vienalga, kādā veidā, ir gatavas uzņemties atbildību un to paveikt. Mēs esam vistuvāk saviem iedzīvotājiem, tāpēc mums viņi ir jāatbalsta arī tādās situācijās, kad valsts to nespēj, kaut gan pašvaldībām tajās pat nebūtu jāiesaistās.
Kā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs un LPS valdes loceklis esmu cieši saistīts ar norisēm Pašvaldību savienībā, tāpēc varu ar pārliecību teikt: Pašvaldību savienība ir tā, kas, pateicoties ne tikai aktīviem pašvaldību vadītājiem, bet arī speciālistiem, LPS vadībai, vienreizējiem padomniekiem un savienības darbiniekiem, spēj aizstāvēt pašvaldību intereses un – kas ir svarīgi – ievērojot pilnīgi visu grupu intereses. Pašvaldību savienība ir vienojošais spēks, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka pašvaldību spēks ir tikai vienotībā. Visām pašvaldībām – lielajiem un mazajiem novadiem, lielajām pilsētām – jābūt vienotām, jo tas ir spēks, ar ko jārēķinās pilnīgi visiem, spēks, kas var nopietni ietekmēt valsts attīstību.
Pašvaldību savienībai turpmāk novēlu saglabāt visu pozitīvo, kas tās darbā iedibināts šajos divdesmit gados, būt virzītājspēkam, likumdošanas iniciatoram, būt tam spēkam, kas norāda uz normatīvo aktu nepilnībām, palīdz vienkāršot dzīvi iedzīvotājiem, mazinot birokrātiju valstī. Vēlreiz uzsveru – LPS jābūt tam vienojošajam spēkam, kas spēj apvienot pilnīgi visas pašvaldību grupas mūsu kopīgo mērķu sasniegšanai, domājot par valsts attīstību kopumā.
PĒTERIS BALZĀNS (Ādažu novads)
– 1991. gadā strādāju akciju sabiedrības “Ādaži” medicīnas dienestā. Ar pašvaldībām esmu saistīts jau kopš 1975. gada, visos sasaukumos esmu bijis deputāts. 2005. gadā tiku ievēlēts par atbrīvoto priekšsēdētāja vietnieku un kopš šāgada februāra pildu vietnieka un priekšsēdētāja pienākumus.
Piedalījos arī LPS dibināšanas kongresā, un tas bija ļoti satraucošs un cerību pilns laiks. Tieši tad likās, ka beidzot notiks straujas pārmaiņas un pašvaldībām tiks dota iespēja veidot savu teritoriju, ka uzlabosies finansiālā situācija. Diemžēl šajos gados nav sasniegts cerētais, taču to var saprast, jo savā attīstībā mēs sastapāmies ar tik daudziem šķēršļiem.
Manuprāt, pašvaldību attīstībā un ikdienas darbā LPS loma ir ļoti liela un nozīmīga – pašvaldībām iespējams iegūt informāciju, konsultācijas, pieredzi, padomu dažādu situāciju risināšanā. LPS priekšsēdis ir labs un zinošs vadītājs ar labu un profesionālu komandu.
Nākamajos 20 gados novēlu veiksmīgi turpināt iesākto darbu, panākumus, labu sadarbību ar valdību, lai varētu risināt pašvaldību jautājumus! Stipru veselību, stingru mugurkaulu, izturību un domu skaidrību, lai varētu īstenot visas valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību!
ANDREJS ENCE (Babītes novads)
– Deputāts esmu kopš 1990. gada, bet no 1991. gada 1. jūlija vadu Babītes pagastu, tagad – novadu.
Piedalījos arī LPS dibināšanas kongresā, un atceros asās runas par valsts varas darbību. Spilgtākās atmiņas saistās ar 1994. gadu, kad brīvdienas līdz vēlai naktij pavadījām LPS vecajās telpās Tautas frontes ēkā, kur gatavojām priekšlikumus likumprojektam “Par pašvaldībām”. Tāpat atmiņā iegūluši LPS kongresi 90. gados, kad bija aktīvas diskusijas, pat strīdi. Liekas, ka toreiz dalībnieki vairāk iedziļinājās problēmās un mēģināja tās risināt.
Pa šiem gadiem LPS noteikti mainījusies uz labo pusi, jo tagad tajā strādā profesionāli darbinieki, kuri spēj kvalitatīvi sagatavot jautājumus un dot vērtējumu likumprojektiem un MK noteikumu projektiem. Iespējams, ka vajadzētu vairāk darbinieku, lai varētu rūpīgi izvērtēt LPS iesūtīto normatīvo aktu projektus, uzklausot pašvaldību viedokļus, modelējot situācijas. LPS atbalsts jūtams plašākā mērogā, aizstāvot visu pašvaldību intereses. Par pozitīvu uzskatu to, ka tiek respektēts visu veidu pašvaldību viedoklis, neuzspiežot kādai grupai citas pašvaldību grupas viedokli.
Novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai spēt kopumā noturēt politisko neitralitāti un risināt jautājumus auglīgās diskusijās ar visu pašvaldību darbiniekiem!
KARINA PUTNIŅA (Baldones novads)
– LPS dibināšanas laikā biju pasniedzēja Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumā. Pašvaldības vadītājas amatā esmu kopš 1997. gada marta. Dibināšanas kongresā diemžēl nepiedalījos, taču Baldone ir pirmais LPS biedrs no mazo pilsētu grupas, par ko jāpateicas toreizējam priekšsēdētājam Edgaram Zvejniekam.
Šo gadu laikā esmu sapratusi, ka darbam pašvaldībās nav nedz sākuma, nedz gala. Tas nav darbs, no kura var atslēgties, aizverot kabineta durvis, un LPS sniedz būtisku atbalstu kritiskās situācijās. Šo gadu laikā pašvaldības ir kļuvušas varošākas, pašapzinīgākas, un tajā liels ir LPS nopelns.
LPS ir svarīga loma pašvaldību aktuālo problēmu risināšanā. Nupat Baldones novada dome no LPS saņēma būtisku palīdzību sarunās ar Ministru kabinetu par skolas rekonstrukcijai ņemtā kredīta dzēšanas iespējām. Kaut gan maksimālais rezultāts netika sasniegts, tomēr ir skaidrs, ka bez LPS atbalsta vienošanās starp pašvaldību un MK netiktu panākta. Liels paldies arī LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim par padomu un atbalstu! Domāju, liels ir tieši viņa personiskais nopelns, ka valdība rēķinās ar LPS kā nopietnu sociālo partneri. Protams, viņš viens bez padomniekiem un gudriem LPS valdes locekļiem galā netiktu.
Īpaši vēlos atzīmēt LPS darbu normatīvo aktu izstrādē. Manuprāt, ļoti labi strādā Izpilddirektoru asociācija. Daudz darbam noderīga varam smelties arī žurnālā “Logs” – vērtīga ir iespēja iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi un aktuālo normatīvo aktu skaidrojumu. Par LPS stipro pusi uzskatu komiteju un padomnieku darbu, bet būtiski traucē pretrunas starp novadu un lielo pilsētu interesēm. Domāju, būtu svētīgi arī pašvaldību vadītājiem līdzīgi kā izpilddirektoriem regulāri tikties informatīvos semināros, lai veidotos stiprāki kontakti un arī mēs būtu labāk informēti par jaunumiem un iespējamajām problēmām. Tādas tikšanās varētu notikt reizi ceturksnī.
LPS novēlu saskaņu, vienprātību svarīgos jautājumos, panākt tiesības ierosināt grozījumus likumos un pašvaldību sadaļas iekļaušanu LR Satversmē!
LIDIJA SILIŅA (Baltinavas novads)
– Ar pašvaldību darbu esmu saistīta ilgi. No 1986. līdz 1990. gadam biju Baltinavas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja, tad pēc dekrēta atvaļinājuma sāku strādāt pagasta padomē kā lietvede un mērniece zemes lietās, vēlāk – zemes ierīkotāja. Deputāte esmu kopš izpildkomitejas laikiem un visu laiku no 1994. gada līdz pat novada izveidei biju arī pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece, protams, neatbrīvotā (bez finansējuma). Izveidojot novadu, tiku ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju.
Ar LPS saskāros tikai pēdējos gados, un tās lomu vērtēju kā ļoti nozīmīgu, īpaši krīzes laikā, kad bieži situācija šķita neprognozējama, un nākotnes perspektīvu plānošanā. Man kā iesācējai politikā nebija pieredzes un trūka arī zināšanu, un LPS bija kā glābējinstitūcija, kur vērsties, lai rastu problēmu risinājumu.
Novērtēju LPS ieguldījumu pašvaldību interešu pārstāvniecībā, sevišķi cīņā par ekonomiskās patstāvības nodrošināšanu. Pašreiz LPS saredzu ļoti nozīmīgu lomu valsts politikas “grozīšanā” pašvaldību attīstības finansēšanas jautājumos un investīciju politikas maiņā, lai plānus varētu saskaņot ar finanšu iespējām un īstenot.
Mans vēlējums LPS – strādāt tā, lai pārliecinātu Saeimas deputātus ieklausīties un atbalstīt pašvaldību pārstāvju viedokļus! Priekšsēdim – veiksmi pašvaldību saliedēšanā un politisku gaišredzību, stipru gribasspēku, neatlaidību un stingru nostāju, aizstāvot izvirzītos mērķus!
ANDRIS KAZINOVSKIS (Balvu novads)
– LPS dibināšanas brīdī biju Balvu rajona Medņevas pagasta vadītājs (no 1989. gada decembra līdz 1994. gada jūnijam). Tad līdz 1997. gada oktobrim biju Balvu rajona padomes priekšsēdētājs, bet pēc tam līdz pat 2009. gadam – Balvu rajona padomes izpilddirektors. No novadu izveidošanas brīža līdz šāgada februārim pildīju Balvu novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, bet nu drīz būs gads Balvu novada domes priekšsēdētāja amatā.
Jau ilgāku laiku pirms LPS dibināšanas notika dažādas pašvaldību aktivitātes. Tā, piemēram, bijušajā Balvu rajonā visas pašvaldības – 19 pagasti un divas pilsētas – Balvi un Viļaka – izveidoja Balvu rajona pašvaldību savienību, kurā mani ievēlēja par priekšsēdētāju. Viens no šīs savienības uzdevumiem bija gatavošanās Latvijas Pašvaldību savienības izveidei. Tika veikts apjomīgs darbs, lai gan sava, gan citu rajonu pašvaldību vadītājus pārliecinātu par nepieciešamību veidot LPS. Atceros sanāksmi Madonā, kur kopā ar dažiem kolēģiem no citām Balvu rajona pašvaldībām piedalījāmies un pārliecinājām Madonas puses pašvaldības par LPS dibināšanas nepieciešamību. Toreiz LPS ideju aktīvi atbalstīja Praulienas pagasta vadītāja Lidija Škoļnija, kura vēlāk bija Latvijas Pašvaldību savienības izpilddirektore.
Lielākoties, īpaši darbības sākumā LPS veica ļoti vērtīgu, apjomīgu darbu un visu Latvijas pašvaldību interešu pārstāvēšanu dažādu jautājumu risināšanā gan mūsu valstī, gan ārzemēs. Tomēr vēlāk pārstāvniecība reducējās uz stiprāko jeb lielāko pašvaldību (pilsētu) interešu aizstāvēšanu. Kā piemēru varu minēt LPS vadītāju darbību, lai “pierunātu” novadu pašvaldības atbalstīt lēmumu par ES struktūrfondu līdzekļu iezīmēšanu pašvaldībām, ievērojot principu “nauda seko iedzīvotājam”. Pēc būtības, maldinot novadu pašvaldības, kurās ir neliels iedzīvotāju skaits un zems IKP uz vienu iedzīvotāju (piemēram, Latgalē vai Vidzemē), ES līdzekļu apjoms garantēti tiktu novirzīts galvaspilsētai un citām lielākajām pilsētām.
Otrām kārtām pārmetumus pelna LPS nekonsekvence, aizstāvot otrā līmeņa pašvaldību jeb reģionu izveidošanu Latvijā. Līdz galam netika aizstāvēti LPS kongresos pieņemtie lēmumi vai rezolūcijas par piecu administratīvo reģionu izveidošanu atbilstoši LR Satversmes 3. pantam. Tas sekmēja politisko partiju realizētās politikas – valsts centralizētas pārvaldes modeļa nostiprināšanu un valsts nevienmērīgu attīstību reģionu griezumā. Arī šobrīd LPS vadības viedoklis atbilst lielo pilsētu nostājai par deviņu apriņķu izveidošanu Latvijā, kas sakrīt ar Komunistiskās partijas stratēģu vēlmi izstrādāt deviņu militāri ekonomisko reģionu izveidošanas plānu bijušajā Latvijas PSR teritorijā pagājušā gadsimta 70. – 80. gados.
Cenšamies apmeklēt LPS komiteju sēdes, kur arī iegūstam vajadzīgo informāciju un mēģinām realizēt savus priekšlikumus. Par spilgtākajiem notikumiem uzskatu Latvijas pašvaldību sporta spēles, bet to organizēšana diemžēl apstājusies.
Gribētos, lai turpmāk Latvijas Pašvaldību savienība tiešām reāli pārstāvētu visas valsts pašvaldības un zemapziņā LPS netiktu tulkots kā “Lielo pilsētu savienība”!
VALDIS VEIPS (Bauskas novads)
– Laikā, kad tika dibināta LPS, biju Bauskas rajona Griķu pamatskolas direktors un sporta skolotājs. Ar pašvaldību esmu saistīts no 1987. gada. 1997. gadā mani ievēlēja par Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāju, ko vadīju līdz 2009. gadam, kad izveidojās Bauskas novads un tiku ievēlēts par tā priekšsēdētāju.
LPS darbībai vienmēr bijusi būtiska loma pašvaldības ikdienā. Daudzi pozitīvi lēmumi panākti, tikai pateicoties LPS. Kopīgi darbojoties, ir daudz lielāka iespēja aizstāvēt pašvaldību intereses valdības līmenī un panākt pašvaldībām labvēlīgāku risinājumu un virzību.
Man visvairāk atmiņā palikusi darbošanās LPS Pagastu apvienības valdē, jo tā bija lieliska iespēja gūt pieredzi, zināšanas par pašvaldības darbu un, protams, arī praktiskās iemaņas. Mācījos no kolēģiem, kuriem bija lielāka pieredze, apmainījāmies ar labās prakses piemēriem. Darbs valdē bija ļoti produktīvs un mērķtiecīgs.
LPS ieturētais darbības virziens, manuprāt, ir pareizs. Gribētos vēlēt, lai ar LPS izteikto viedokli valdības līmenī rēķinātos vēl vairāk un lai Pašvaldību savienības loma valstī būtisku lēmumu pieņemšanā pieaugtu!
MĀRIS ZVIRBULIS (Beverīnas novads)
– 1991. gadā darbojos savā zemnieku saimniecībā “Cīruļi” un ar pašvaldības darbu biju saistīts kā Brenguļu pagasta zemes komisijas priekšsēdētājs. Astoņus gadus pirms Latvijas Republikas atjaunošanas biju Brenguļu ciema padomes priekšsēdētājs, pēc tam šo darbu atstāju un sāku strādāt savā tā dēvētajā Breša zemnieku saimniecībā. Pašvaldībā atgriezos 2009. gada 1. jūlijā.
LPS loma pašvaldību darbā manā skatījumā saistās ar pašvaldību saliedēšanu, Latvijas pašvaldību vadlīniju iezīmēšanā, dialogā ar valdību un likumdošanas saskaņošanā. Turpmākajā darbā no LPS vēlētos sagaidīt arī domju priekšsēdētājiem tādu pašu pieredzes un izglītošanās programmu kā izpilddirektoriem.
LPS novēlu pastāvēt un attīstīties!
ARVĪDS MĒTERS (Brocēnu novads)
– LPS dibināšanas gadā biju Brocēnu Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet mans deputāta stāžs ir vēl gadus desmit senāks. Brocēnu novadu izveidoja vienu no pirmajiem – 2002. gadā. Kopš tā laika esmu novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldību savienības kolektīvam un Andrim Jaunsleinim svētkos gribu teikt paldies par spēju turēt mūs visus kopā šos daudzos gadus un izturību grūtajā cīņā ar ministrijām, valdību un Saeimu. Mums grūti saprast Latvijā valdošo tendenci – rakstīt kaudzēm vien dažādus normatīvos dokumentus. Kam tie domāti? Vienīgi tādiem vadītājiem, kuri paši nevēlas uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, tāpēc drošāk jūtas likumu pavēnī. Tādiem nav jākļūst par vadītājiem, jo pašvaldības līderim ir jābūt gatavam aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses! Kāpēc jau gadiem tiek rakstīts Nacionālais attīstības plāns, bet joprojām esam neziņā, kādā virzienā valsts attīstīsies tuvākā un tālākā nākotnē? Manuprāt, ja būtu skaidra valsts attīstība, katra pašvaldība pati spētu izsvērt, kas no plānā ietvertajiem punktiem tai ir saistošs, kas var radīt draudus un ko varam ignorēt. Mēs novada domē paši izlemsim, kas mums jādara, kas mums der. Ja kādam liekas, ka pašvaldībām vajag noteikumu kalnus, tad labāk uzreiz pagriežam laika ratu atpakaļ un dzīvojam izpildkomiteju sistēmā! Ceru, ka nākotnē “augšas” vairāk ieklausīsies mūsu vēlmēs pēc patstāvības, par ko iestājamies vai katra LPS kongresa rezolūcijās.
LPS ļaudīm novēlu priecīgu jubilejas noskaņojumu, jo savienībai laimējies “piedzimt” tuvu gada skaistākajiem notikumiem – Ziemsvētkiem un gadu mijai!
JĀNIS LEITIS (Burtnieku novads)
– No 1991. gada decembra līdz 2000. gada janvārim strādāju par mežzini Valmieras virsmežniecības Daliņu mežniecībā, biju arī Valmieras pagasta padomes deputāts. No 2000. līdz 2009. gadam biju Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs, bet kopš 2009. gada 1. jūlija esmu Burtnieku novada domes priekšsēdētājs.
Uzskatu, ka LPS loma ar katru gadu valstiskā līmenī palielinās, piemēram, pie valsts budžeta sastādīšanas un arī citos gadījumos. Sadarbību ar LPS vērtēju kā lietderīgu un efektīvu, taču domāju, ka LPS būtu jāpavērtē dažu padomnieku atbilstība ieņemamajam amatam. Vēlos patiesi uzteikt padomnieces Sniedzes Sproģes lomu palīdzības un atbalsta sniegšanā. Zinu, ka viņa ne tikai mums, Burtnieku novadam, bet daudzām pašvaldībām nekad nav atteikusi savu padomu un ierosinājusi dažādus jautājumus diskusijām.
Novēlu LPS turpināt strādāt gan ar valdību, gan Saeimu daudzām pašvaldībām nozīmīgu problēmu risināšanā, vairāk tādu padomnieku kā Sniedze Sproģe un daudz laimes dzimšanas dienā!
DAIGA JURĒVICA (Carnikavas novads)
– Savu darbību Carnikavas pašvaldībā sāku pirms desmit gadiem – laikā, kad visi kritizēja pašvaldības darbu un, protams, arī valdību. Negribēju pievienoties to cilvēku lokam, kam vieglāk ir pateikt ko sliktu, nemaz nepārzinot šo jomu un darbu, tāpēc nolēmu kandidēt pašvaldību vēlēšanās un pierādīt, ka paši vien esam savas dzīves noteicēji un tikai no mums būs atkarīgs, kādu ceļu izvēlēsimies. Tiku ievēlēta un astoņus gadus biju deputāte un finanšu un budžeta komitejas locekle. Paralēli tam strādāju Satiksmes ministrijā – biju Iekšējā audita departamenta direktore. Šis darbs deva iespēju izvērtēt procesus ne tikai no pašvaldības puses, bet arī no ministriju redzesloka un skatījuma. Kopš pēdējām pašvaldību vēlēšanām esmu Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
LPS ir pierādījusi, ka spēj iet rokrokā ar pašvaldībām un samērā sekmīgi aizstāvēt to viedokli. Diemžēl valdība ne vienmēr ir gatava uzklausīt pašvaldību vadītāju ieteikumus, kaut gan mēs paužam Latvijas iedzīvotāju viedokli. Jāatceras, ka visam pamatā ir konstruktīvs dialogs, taču tas ne vienmēr ir kvalitatīvs. Ir grūti iedziļināties un izvērtēt visus normatīvos dokumentus, kas tiek sūtīti uz pašvaldību. Bieži vien stīvēšanās notiek par nebūtiskām lietām, kamēr pats nozīmīgākais nav pietiekami izdiskutēts. Vēl joprojām aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju informēšanu – gan par vēl nepieņemtajiem, bet virzītiem, gan par jau pieņemtajiem lēmumiem. Gribētu vēlreiz valdībai atgādināt, ka katra pašvaldība ir unikāla – ar savu teritoriju, kultūru, iedzīvotāju sastāvu un infrastruktūru un nevar likt vienādības zīmi starp tām. Ir jādod vairāk iespēju pašvaldībām pašām lemt par tām svarīgiem jautājumiem, par ko arī iestājas LPS.
Šo gadu laikā Pašvaldību savienība ir sekmējusi un vienojusi pašvaldību darbu kopēju mērķu sasniegšanā. Pozitīvi ir tas, ka pašvaldību vadītāju starpā nav izteikti jūtamas politiskās barjeras un savu personīgo ambīciju apmierināšana. Visi lēmumi tiek pieņemti lielā vienprātībā, un tas liecina par LPS politiskā līdera spējām ieklausīties pašvaldību vadītājos. Jubilejas reizē gribu vairāk uzsvērt labos darbus, tomēr vienmēr ir lietas, ko var darīt labāk un pilnveidot. Manuprāt, būtu jāpadomā par to, ka arī LPS priekšsēža amats tāpat kā daudzu citu augsta līmeņa vadītāju amati ir terminēts. Tā būtu zināma kvalitātes zīme, ka spējam mainīties un kopā būt atbildīgi par mūsu valsti.
Paldies visiem LPS darbiniekiem par līdz šim paveikto, par vienmēr laipno attieksmi un izpratni tik ļoti dažādo jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā! Tās ir tās labākās izjūtas, ka neesi viens, ka blakus ir patiesi domubiedri. Novēlu LPS būt profesionāļiem savā jomā, izturību un spēku šajā mainīgajā laikā un nekad nepadoties bez cīņas!
VILNIS ŠPATS (Cesvaines novads)
– Laikā, kad tika nodibināta Latvijas Pašvaldību savienība, biju nesen sācis strādāt paju sabiedrībā “Cesvaine” par agronomu, un nebija nekādu domu, ka kādreiz nāksies strādāt arī pašvaldībā. Drīz paju sabiedrība sāka brukt, mani “nomazināja”, un kļuvu par Cesvaines pilsētas zemes ierīkotāju. 1994. gada vēlēšanās man piedāvāja kandidēt uz deputāta amatu, kā pa jokam arī ievēlēja, un biju nealgots vietnieks priekšsēdētājam. Kad 1999. gadā iepriekšējais pašvaldības vadītājs Valdis Kaprālis pārcēlās uz Rīgu, nācās izvēlēties, vai pieņemt izaicinājumu vai ne. Tā nu kopš tā laika vadu Cesvaines “kuģi”.
LPS es uzskatu par galveno pašvaldību balstu. Patīkami un vērtīgi, ka tā apvieno visas pašvaldības – gan lielas, gan mazas. Protams, dažādu lielumu pašvaldībām ir dažādas problēmas, tāpēc varu tikai apbrīnot Andri Jaunsleini par viņa unikālajām spējām saturēt visus kopā. Viņš arī ieklausās dažādos viedokļos un iespēju un saprāta robežās cenšas tos atbalstīt. Man žēl, ka paputēja mazo pašvaldību sanākšanas, laikam jau trūka izteikta līdera. Bet tur problēmas ir citādākas nekā lielajiem.
LPS liela nozīme ir arī tam, ka tā iesaistās valsts likumu apspriešanā, un ir panākts, ka pašvaldībām saistoši lēmumi tiek saskaņoti ar LPS un pašvaldībām.
LPS man nekad nav atteikta palīdzība, komanda tur ir laba. Atceros un augstu vērtēju priekšsēža palīdzību, kad risinājām jautājumus par Cesvaines jaunās skolas finansēšanu. Andris Jaunsleinis personīgi iesaistījās arī tad, kad gribēja apturēt finansējumu internātskolām – viņš piedalījās internātskolu konferencē Cesvainē, un tam bija pozitīvs rezultāts. Atmiņā arī palikusi LPS un Somijas pašvaldību konference Helsinkos 2002. gada rudenī. Interesanti likās salīdzināt Somijas pašvaldību darbu ar mūsējām, tāpat atceros somu bibliotēkas ar nūjošanas piederumiem, kas nu pazīstami arī pie mums.
Galvenais novēlējums LPS – izturēt visus dažādo krīžu laikus un noturēt dažādu lielumu pašvaldību interesi par šo organizāciju! Un vēl – pastāvēs, kas pārmainīsies!
GINTS ŠĶENDERS (Cēsu novads)
– Cēsu novada (iepriekš Cēsu pilsētas) domi vadu jau trešo sasaukumu, strādāt pašvaldībā sāku 2001. gadā.
Pašvaldību savienības loma ir ļoti nozīmīga, īpaši pēc reformas un novadu izveidošanas. Ir svarīgi, ka diskusijās ar valdību par budžeta jautājumiem LPS spēj pārstāvēt un aizstāvēt pašvaldību intereses un arī panākt to, ka tās tiek respektētas.
Tāpēc arī turpmāk novēlu LPS spēju un prasmi ieraudzīt un saprast novadu reālās problēmas un stingri pārstāvēt pašvaldību, tātad valsts iedzīvotāju intereses!
JURIS DOMBROVSKIS (Ciblas novads)
– Pašvaldības vadītāja amatā esmu kopš 1990. gada. Toreiz biju Zvirgzdenes pagasta Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs.
1991. gada decembrī piedalījos arī LPS dibināšanas kongresā. Tobrīd Latvijā bija ļoti saspringta politiskā un ekonomiskā situācija, pašvaldību struktūra tikai veidojās, un daudzu pašvaldību vadītāji nebija pārliecināti, vai LPS ir nepieciešama, jo šāda organizācija mūsu valstī tika veidota pirmoreiz. Dānijas Pašvaldību asociācija bija tā, kas mums sniedza lielu atbalstu LPS izveidošanā. Par LPS pirmo priekšsēdi ievēlēja Jāni Bunkšu, kurš arī lika pamatus šai organizācijai un nostiprināja to. LPS pirmajos pastāvēšanas gados valdība un Saeima mūsos ieklausījās maz, jo organizācija neapvienoja vairākumu pašvaldību. Līdz ar tās paplašināšanos palielinājās arī ietekme valdībā un Saeimā, kad vajadzēja pieņemt likumus un MK noteikumus. Pozitīvi vērtēju Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanu katru gadu – tas nodrošina pašvaldību budžeta stabilitāti.
LPS darbību kopumā vērtēju ļoti pozitīvi, jo konsekventi tiek aizstāvētas visu pašvaldību intereses. Liels paldies jāsaka ilggadējam priekšsēdim Andrim Jaunsleinim par to, ka viņš saprot un spēj risināt sarežģītus pašvaldību ikdienas dzīves jautājumus, lai sabalansētu gan lielu, gan mazu pašvaldību intereses. Lielu palīdzību un atbalstu saņēmām arī administratīvi teritoriālās reformas laikā, kad izdevās nosargāt mūsu mazo Ciblas novadu.
Nākamajos 20 gados LPS novēlu vēl vairāk nostiprināt savu ietekmi, piedaloties mūsu valstij svarīgu jautājumu risināšanā, un konsekventi aizstāvēt pašvaldību, tātad arī iedzīvotāju intereses!
VIKTORS STIKUTS (Dagdas novads)
– Pašvaldībā strādāju kopš 1990. gada marta, kad tiku ievēlēts ar Dagdas pilsētciema tautfrontiešu atbalstu. Priekšsēdētāja amatā biju līdz 1995. gadam, tad mani ievēlēja LR 6. Saeimā. Pēc Saeimas darba beigām kandidēju pašvaldību vēlēšanās Dagdas pilsētā un tiku ievēlēts par priekšsēdētāju, kur strādāju arī šobrīd, bet nu jau kā Dagdas novada pašvaldības vadītājs.
1991. gada 15. decembrī piedalījos LPS dibināšanas kongresā. Visspilgtāk atmiņā palicis kongresa atklāšanas brīdis ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku piedalīšanos, patriotiskās uzrunas un Latvijas neatkarības un patstāvības aktualizēšana. Bija priekšnojauta, ka Latvijai būs smagi pārbaudījumi. Vēl atceros servisa līmeni, kāds tika nodrošināts pašvaldību vadītājiem – labākie viesnīcas numuri, ēdināšana – valsts tapšanas sākumam tas bija pārsteidzoši augsts.
Nākotnē no LPS sagaidu stingru nostāju reģionālās politikas jautājumu risināšanā. Latvijas neatkarības gadi pierādījuši, ka reģionālās politikas trūkums apdraud valsts neatkarības un patstāvības mērķus. Netaisnīga attieksme pret dažādām pašvaldību grupām grauj uzticību valstij un vairo tās atpalicību. LPS jābūt vienojošam spēkam, ar kuru spiesta rēķināties jebkura valdība.
Pašvaldība ir galvenais valstiskuma pamatakmens, tādēļ tam ir jābūt drošam. Mums visiem kopā jādara darbs, kas vairotu dzimtenes uzplaukumu un cilvēku uzticību savai varai un valstij.
JANĪNA JALINSKA (Daugavpils novads)
– Pašvaldību dzīvē iesaistījos 1985. gadā, kad Līksnas pagasta padomē tiku iecelta par priekšsēdētāju. Kā Līksnas pagasta padomes priekšsēdētāja piedalījos arī 1991. gada kongresā Jūrmalā, kad tika dibināta Latvijas Pašvaldību savienība.
LPS lomu vērtēju ļoti pozitīvi. Tā ir organizēta biedrība, kas nepieciešama, lai pārstāvētu mūs, lai spētu saskaņot un aizstāvēt pašvaldību intereses. Arī pēc reformas saglabājies daudz pašvaldību ar stipri individuālām vajadzībām, tāpēc šis uzdevums nav vienkāršs, tomēr LPS līdz šim sekmīgi spējusi ar to tikt galā. LPS atbalstu jūtam arī ikdienā – mūsu intereses un problēmas vienmēr tiek uzklausītas, un, ja jautājums ir aktuāls arī pārējām pašvaldībām, tas tiek risināts arī likumdošanas ceļā.
LPS uzdevums – aizstāvēt pašvaldību intereses – nav vienkāršs, jo esam ļoti dažādi – mazām pašvaldībām ir savas intereses, lielām – savas, pilsētām – atkal citas. Novēlu arī turpmāk LPS spēt atrast tādus instrumentus, lai apmierinātu visu intereses un panāktu maksimāli veiksmīgu kompromisu, īpaši sāpīgajos budžeta un finanšu izlīdzināšanas jautājumos! Svarīgi ir panākt “zelta vidusceļu” – lai izdodas!
ANDREJS SPRIDZĀNS (Dobeles novads)
– 1991. gada decembrī biju ārsts – ķirurgs Dobeles rajona centrālajā slimnīcā, kaut gan kā deputāts ar pašvaldību esmu saistīts nepārtraukti kopš 1979. gada. Dobeles novada domes priekšsēdētāja amatā esmu no 2009. gada 1. jūlija, pirms tam vienu sasaukumu biju Dobeles pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Latvijas Pašvaldību savienība valsts līmenī veido un formulē pašvaldību kopējo iespējamo viedokli, kas tiek pārstāvēts valsts augstākajos politiskajos līmeņos. Lai LPS nākotnē būtu pašvaldību un valsts stabilitātes pamats, kas izprot, risina un aizstāv pašvaldību intereses savu iedzīvotāju labklājības uzlabošanas jomā un ir garants reģionālai un līdzsvarotai Latvijas attīstībai!
GUNTA ABAJA (Dundagas novads)
– Pašvaldībā sāku strādāt 1991. gada augustā kā programmētāja, pēc tam biju Informācijas apstrādes dienesta vadītāja un Attīstības nodaļas vadītāja. Domes priekšsēdētāja esmu tikai kopš šāgada 1. jūnija.
LPS ir organizācija, kura pārstāv pašvaldību intereses, palīdz sadarbībā ar valsts institūcijām, sniedz konsultācijas un atbalstu. Pēc novadu reformas mazinājusies mazo lauku novadu aktivitāte un līdz ar to mazāk uzmanības tiek pievērsts lauku pašvaldību problēmām, dominē pilsētu un lielo novadu intereses.
LPS stiprā puse ir tās ilggadējie, zinošie un atsaucīgie darbinieki. Jāpiemin atbalsts, ko sakarā ar Latvijas Krājbankas notikumiem saņēmām nupat – ar LPS palīdzību izdevās noformēt īstermiņa aizdevumu rekordīsā laikā – divās dienās.
Novēlu LPS būt zinošiem, varošiem un radošiem!
ANDREJS RADZEVIČS (Durbes novads)
– 1991. gada decembrī biju Ata Kronvalda Durbes vidusskolas matemātikas skolotājs. Ar pašvaldību esmu saistīts kopš 1997. gada, bet priekšsēdētāja amatā būs pagājuši jau pieci gadi.
LPS vajadzētu spēcīgāk aizstāvēt pašvaldību intereses. Novēlu LPS kļūt par ļoti ietekmīgu organizāciju, ar kuru būtu jārēķinās valsts pārvaldēm, LR likumdevējiem, kā arī ES likumdošanas un izpildes struktūrām!
GUNDARS VAŽA (Engures novads)
– 1991. gada decembrī biju LLU Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 5. kursa students. Ar pašvaldību esmu saistīts kopš 1997. gada. No 2006. gada novembrim līdz 2009. gada 1. jūlijam biju Smārdes pagasta padomes deputāts, līdz kļuvu par Engures novada domes priekšsēdētāju.
Manuprāt, pēdējā laikā LPS savā darbībā kļuvusi nedaudz par “mīkstu”. Uzskatu, ka sava pozīcija jāpauž asāk un ar mazākiem kompromisiem. Ja to spēsim izdarīt tuvākajā nākotnē, tad arī rītdiena laukiem būs vēl vismaz 20 gadus.
GUNTARS VELCIS (Ērgļu novads)
– Kad veidojās Pašvaldību savienība, strādāju Ērgļu mežniecībā un ar pašvaldībām nebiju saistīts.
LPS dara vajadzīgu darbu – seko līdzi likumdošanas jaunumiem un reaģē pietiekami ātri un asi. Protams, ka grūti ir vienmēr “izlaipot” starp lielu, lielāku un mazu pašvaldību, kā arī partiju interesēm, bet līdz šim tas izdevies samērā balansēti.
LPS sniegto atbalstu informatīvajā un organizatoriskajā ziņā vērtēju kā labu. Spilgtākais notikums, kas saistās ar Pašvaldību savienību, ir LPS kongress Ērgļos.
Vēlu LPS turēties aktīvi dzīves virpulim pa pašu vidu!
MĀRTIŅŠ BAUZE–KRASTIŅŠ (Garkalnes novads)
– Ar pašvaldībām esmu saistīts jau daudzus gadus. Tajā laikā, kad veidojās LPS, pirmo reizi biju ievēlēts par deputātu Garkalnes pašvaldībā. Priekšsēdētāja amatā esmu aptuveni vienu gadu, iepriekš biju priekšsēdētāja vietnieks.
Svarīgi, ka Latvijas pašvaldībām ir organizācija, kas pārstāv viņu intereses valsts un Eiropas mērogā. Mēs atbalstām savienību, lai tā atbalstītu mūs, un to stipru dara stipras pašvaldības. Manuprāt, īpaši LPS atbalstu jūt lauku pašvaldībās.
Pie spilgtākajiem notikumiem saistībā ar LPS varu minēt kādu no šāgada vēstures – par godu barikāžu divdesmitgadei piešķirto valsts apbalvojumu – Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi – Garkalnē pasniedza un jaukus pateicības vārdus novada aktīvākajiem barikāžu dalībniekiem teica LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Vēlējums Pašvaldību savienībai nākamajiem 20 gadiem un tālākajai nākotnei – gudrību pieņemt pareizos lēmumus un spēju tos īstenot!
AIVARS PRIEDOLS (Grobiņas novads)
LPS dibināšanas laikā jau vadīja Grobiņas pagastu. Visus šos gadus bijis viens no Pašvaldību savienības aktīvākajiem biedriem. Žurnāla tapšanas laikā priekšsēdētājs beidzot bija atļāvies izmantot šogad nopelnīto atvaļinājumu, lai dotos garā ārzemju braucienā, un domē atgriezīsies tikai pēc LPS jubilejas. Taču pārējie pašvaldības darbinieki nešaubījās par to, ka Aivars Priedols ar prieku sūtītu sveicienus LPS jubilejā, pateicoties par abpusēji vērtīgo sadarbību aizritējušo gadu laikā.
SANDRA DAUDZIŅA (Gulbenes novads)
– LPS dibināšanas laikā strādāju Gulbenes patērētāju biedrības sagādes apvienībā un ar pašvaldībām nebiju saistīta. No 2005. līdz 2009. gadam biju Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja, bet pirms tam divus sasaukumus deputāte šajā pagastā. 2009. gada jūlijā sāku strādāt kā Gulbenes novada domes priekšsēdētāja.
Grūti pat teikt, kā mēs darbotos, ja Latvijas Pašvaldību savienības nebūtu! Ikdienā katrai pašvaldībai ir savi darbi, problēmas un citas risināmas lietas, par kurām bieži konsultējamies ar LPS speciālistiem. Manuprāt, LPS ir lielākā atbalsta institūcija, kas mūs pārstāv un aizstāv sarunās ar ministrijām un valdību. Mēs ļoti to izjūtam un novērtējam šo atbalstu. LPS ir mūsu pašu izveidota un mūs kopā saturoša organizācija! LPS mītnē vienmēr jūtamies kā mājās.
Noteikti jāmin, ka LPS veicina pašvaldību darbinieku tālākizglītošanu. Tāpat novērtējam LPS speciālistu atsaucību, atbraucot pie mums, lai vadītu seminārus un sniegtu informāciju. Kad pirmajā darbības gadā mums bija daudz neskaidrību, piemēram, apsaimniekošanas jautājumos, lūdzām palīdzību LPS un tūlīt to saņēmām – Pašvaldību savienība noorganizēja semināru pie mums, Gulbenē. To pašu var teikt par sociālajiem jautājumiem, tāpat jāmin atbalsts aizvadītās ziemas ceļu tīrīšanā, kad bija nepieciešams papildu finansējums.
LPS ir ļoti grūts uzdevums – aizstāvēt gan lielas, gan mazas pašvaldības intereses līdzīgi un vienādi, jo nereti gadās tā, ka lielajām pilsētām izdevīgāka ir viena pozīcija, bet mazākām – kāda cita. LPS tiešām prot tikt galā ar šo grūto uzdevumu!
Spilgtākais notikums saistībā ar LPS man ir mūsu kopīgā vizīte uz Gruziju. Iespaidi bija dažādi, jo Gruzija ģeogrāfiski it tik tālu, bet problēmu ziņā tuva mums. Tā bija laba un lietderīga pieredze.
Ko vēlēt nākotnē? Arī turpmāk noturēt līdzsvaru starp lielajām un mazajām pašvaldībām, redzot un zinot katru! Protams, ka tas nav viegls darbs, taču auglīgs gan.
LPS vēlu, lai tā notur savas pozīcijas, paplašinot darbību nākotnē. Manuprāt, savienība ir tā, kas, atrodoties starp valsts pārvaldi un pašvaldībām, mēģina tās tuvināt, jo mums taču ir kopīgas intereses – attīstīta un labklājīga valsts. Ja būs stipras pašvaldības, būs stipra Pašvaldību savienība un stipra mūsu valsts!
JĀNIS PELSIS (Iecavas novads)
– 1991. gada decembrī, kad tika dibināta LPS, jau strādāju par pašvaldības vadītāju Iecavā. Ar pašvaldībām esmu saistīts kopš 1987. gada jūnija, kad tiku ievēlēts par Iecavas ciemata izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tādējādi priekšsēdētāja amatā nepārtraukti esmu jau 25. gadu.
Piedalījos arī LPS dibināšanas kongresā un atceros to diezgan labi. Tajā laikā valstī valdīja liels haoss, arī pašvaldībās. Normatīvo aktu bāzes vēl nebija, katra pašvaldība darbojās pēc saviem ieskatiem. Bet darāmā bija ārkārtīgi daudz! Bija jāveido pašvaldības iestādes, uzņēmumi un jāsniedz iedzīvotājiem tie pakalpojumi, ko iepriekš darīja kāds cits. Tas bija laiks, kad pašvaldības sāka veidoties un reāli kļuva par pašu valdībām. Dibināšanas kongresā valdīja kopības un pacilātības izjūta.
Manas domas par LPS gadu gaitā mainījušās tikai uz labo pusi, un priecājos, ka LPS kā pašvaldību kopējais un vienīgais spēks reāli iestājas un dara visu iespējamo katras pašvaldības interesēs. Ministrijas un citas valsts institūcijas ar katru pašvaldību īpaši nerēķinās, bet ar LPS gan rēķinās, un tas laikam ir pats galvenais. LPS stiprā puse ir tā, ka tā mācējusi zem viena karoga saliedēt lielās un mazās pašvaldības, kam nereti ir atšķirīgi viedokļi. LPS atbalstu jūtam un esam saņēmuši arī konkrētu palīdzību.
Iesim pilnveidošanās ceļu, kas ir patiesība un dzīvība! Lai viss labais ir mūsu mājas pamats: taisnība – mērs, mīlestība – rota un gudrība – patvērums!
INDULIS TRAPIŅŠ (Ikšķiles novads)
– Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja amatā esmu kopš 2009. gada, un tad arī veidojās ciešāka sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību.
LPS galvenās priekšrocības ir spēja ātri un elastīgi reaģēt uz sociālekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, aizstāvot pašvaldību vajadzības, profesionālu ekspertu komanda un lieliska vieta pieredzes apmaiņai dažādos līmeņos. Pašvaldībām šī ir unikāla iespēja rast kopīgu viedokli un tikt sadzirdētiem. Ikšķiles novada pašvaldības speciālisti augstu vērtē LPS padomnieku ieteikumus, sevišķi uzverot tos jautājumus, kas var būtiski ietekmēt mūsu ikdienas darbu.
Latvija sākas pašvaldībās, tās ir vistuvāk iedzīvotājiem, tādēļ LPS novēlam turpināt aktīvi sadarboties ar novadu pārstāvjiem! Aizstāvot pašvaldību intereses, vistiešākā veidā tiek domāts arī par iedzīvotāju interesēm. LPS ir spēks, kurš ar savu darbību var mobilizēt sabiedrību progresīvām pārmaiņām Latvijas valsts attīstībā. Lai visiem kopā izdodas vienoties par nākotnes plāniem un sekmīgi tos īstenot!
STEFANS RĀZNA (Ilūkstes novads)
– Ilūkstes novada pašvaldības vadītāja pienākumus pildu no 2005. gada, tātad jau otro sasaukumu.
Par LPS dibināšanu man jau sākotnēji bija liela interese, jo sevišķi tāpēc, ka liktenis deva iespēju būt tieši iesaistītam Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesā. Visupirms darbošanās Latvijas Tautas frontē, kur divreiz tiku ievēlēts par Domes locekli un vienu reizi par valdes locekli. Pēc tam sekoja kandidēšana pirmajās brīvajās demokrātiskajās vietējo pašvaldību vēlēšanās 1989. gadā un 1990. gadā LPSR Augstākās padomes vēlēšanās. LPS dibināšanas laikā biju Bebrenes TDP deputāts un arī LPSR Augstākās padomes deputāts. LPS dibināšanas kongresā Jūrmalā piedalījos kā Augstākās padomes deputāts, jo tas bija nozīmīgs mirklis – veidojoties LPS izvirzīt pareizos mērķus un uzdevumus. Ar pirmo dibināšanas mirkli bija skaidrs, ka šis process – apvienot tik daudzas pašvaldības un rast kopīgu ideju – būs ļoti grūts. Īpaši spilgti atmiņa palicis dažādais pašvaldību redzējums un intereses, jo uzreiz varēja noprast, kurš sevi vērtē kā noteicošo un valdošo, piemēram, Rīgas pašvaldība ar spilgtu savu viedokli būt īpašiem un noteicošajiem.
LPS loma pašvaldību dzīvē ir būtiska, un tās darbība vērtējama pozitīvi, sevišķi jaušams LPS svars sarunās ar valdību pašvaldību jautājumos. Pozitīvi vērtējama un būtiska LPS ietekme ir bijusi arī likumdošanas sakārtošanā pašvaldību darba uzlabošanai.
Kā nākotnes redzējums LPS izaugsmei varētu būt pēc iespējas lielākas vienotības veicināšana kopēju mērķu sasniegšanai, mazinot atsevišķu pašvaldību interešu pastāvēšanu un to ietekmi uz kopējo lēmumu pieņemšanu. LPS vienotības spēku mazina atsevišķo iekšējo veidojumu rašanās (lielie novadi, lielās pilsētas, piejūras pašvaldības u.c.). Vēlu LPS saules mūžu!
ARVĪDS BLAUS (Inčukalna novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju Valsts meža dienesta Inčukalna virsmežniecībā par virsmežzini. Priekšsēdētāja amatā esmu otro sasaukumu.
LPS loma pašvaldību dzīvē ir ļoti būtiska. Tā saliedē pašvaldības un pauž to vienoto viedokli. Pēdējos gados savienība ir daudz ieguldījusi attīstībā un pierādījusi sevi kā aktīvu dalībnieku pašvaldību un valsts dzīvē. Ieguldīts darbs arī starptautiskā arēnā, kā arī pašvaldību speciālistu saliedēšanā un izglītošanā. Darīts daudz, tāpēc par negatīvajām pusēm runāt būtu nevietā.
LPS atbalstu noteikti izjūtam konsultatīvā līmenī. Kopīgu mērķu sasniegšanā nepieciešams savstarpējs kontakts un vienota izpratne par pašvaldību nepieciešamībām, līdz ar to abpusēja komunikācija ir ieguvums gan pašvaldībai, gan savienībai.
Spilgti notikumi saistībā ar LPS bijuši daudzi, bet šobrīd vairāk gribas skatīties nākotnē, tāpēc jācer, ka visi lielākie mums visiem vēl tikai priekšā. Novēlu LPS turpināt darbu pie pašvaldību viedokļa pārstāvniecības visās pašvaldību un valsts iestādēs, kā arī nepieciešamības gadījumā – ārvalstīs. 20 gadi ir nopietns pieteikums kā stabilai savienībai, tieši tāpēc novēlu piedzīvot vēl vismaz 20 gadus. Un vēl 20...
GUNTIS LIBEKS (Jaunjelgavas novads)
– Pašvaldību darbā iesaistījos 1994. gadā. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs esmu kopš 2009. gada.
LPS iekarojusi ievērojamu lomu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Savienība ir viens no galvenajiem valdības sociālajiem partneriem gan valstiski svarīgu lēmumu gatavošanā, gan ikdienas likumdošanas un ekonomisku priekšlikumu veidošanā. Pašvaldību savienību respektē un uzklausa. Tas ir liels ilgu gadu darba panākums.
Vēlējums LPS – nezaudēt radošumu un spītu, pierādīt sevi jaunos darbos un izaicinājumos!
ASKOLDS LIEDSKALNIŅŠ (Jaunpiebalgas novads)
– 1991. gadā strādāju Gulbenes 26. CRBP par ceļu meistaru. Ar pašvaldībām biju saistīts no 1994. līdz 1997. gadam un atkal atgriezos pirms gada.
LPS darbību pašvaldību jomā pēdējā gada laikā vērtēju kā labu. Konkrētu palīdzību no LPS saņēmām, kad risinājām jautājumu par Valsts kases aizdevumu, jo Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanas dēļ mums bankā palika iesaldēti simtprocentīgi visi pašvaldības līdzekļi.
Vēlu LPS būt stipriem un veseliem!
LIGITA GINTERE (Jaunpils novads)
– Pašvaldībā priekšsēdētājas amatā aizvadīti 25 gadi – no 1986. gada 1. septembra. Visus 20 Latvijas Pašvaldības savienības gadus esam bijuši kopā gan priekos, gan bēdās. Visspilgtāk atmiņā palikušas tā laika izjūtas, kad mēs bijām savas zemes saimnieki, visu pārņemot un organizējot savu dzīvi no jauna.
LPS ir pamats, balsts un virzītājs, kas brīžiem nesaprasti, tomēr neatlaidīgi un ar sirds mīlestību dara savu darbu.
Tādēļ mans vēlējums dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem: No mums paliks tik,/ Cik mēs pret tumsu spējam,/ Gaismā sējam – savu!
ZIEDONIS CAUNE (Jelgavas novads)
– Tolaik – 1991. gada decembrī – vēl sēdēju uz diviem krēsliem, pildot gan kolhoza “Rosme” priekšsēdētāja pienākumus, gan darbojoties kā Vircavas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks, nedaudz vēlāk kļūstot par pagasta padomes priekšsēdētāju. Līdz ar to mans stāžs pašvaldības darbā ir mērāms līdzvērtīgi Latvijas Pašvaldību savienībai.
Man ir tikai atzinīgi vārdi, ko varu paust attiecībā uz LPS darbu – gan paveikto, gan pašreiz aizsākto. Visticamāk, tieši personālijas un vadītājs Andris Jaunsleinis palīdzējis šai institūcijai izaugt un kļūt par spēcīgu pašvaldību interešu aizstāvi, kompetentu palīgu un ļoti operatīvu padomdevēju. Gan normatīvā bāze, gan ierosinājumi valdībā likumu izmaiņām attiecībā uz pašvaldību jautājumiem lielā mērā ir LPS atbildība, un pats būtiskākais – ar LPS kā spēlētāju rēķinās. Manuprāt, viens no lielajiem plusiem ikdienas darbā, nodrošinot viedokļu apmaiņu starp pašvaldībām, tiecoties panākt kopīgus lēmumus, ir spēja mūs visus – gan novadus, gan pilsētas – uzklausīt, ļaut izstrīdēties, bet vienmēr rast ļoti racionālus un abām pusēm pieņemamus consensus variantus. Arī pašlaik, budžeta konsolidācijas strīdu gaisotnē, nenoliedzami, gan jūtam, gan saņemam LPS aizstāvību, atbalstu un izpratni, kas palīdz apvienoties un paust valdībai pašvaldību nostāju. Protams, dažkārt vēlmē pierādīt savu taisnību gribētos LPS taktiku redzēt vēl stingrāku un nelokāmāku, taču prieku un gandarījumu rada jebkura uzvara, kas izcīnīta.
Es novēlu LPS būt tikpat pašvaldības saliedējošai institūcijai kā līdz šim un panākt vēl vairāk ietekmes pieaugumu!
EDVĪNS MEŅĶIS (Jēkabpils novads)
– Jēkabpils rajona Rubenes pagasta padomes priekšsēdētāja pienākumus sāku pildīt 1998. gada aprīlī, kad Latvijas Pašvaldību savienība jau bija pietiekami stipra un varoša sabiedriskā organizācija. Savai pieredzei klāt pieliekot vēl 13 gadus, LPS izaugusi par skaistu un gudru dalībnieku sarunu vešanai ar ES ierēdņiem Briselē, ar SVF, ar Ministru kabineta locekļiem un atsevišķām ministrijām.
LPS galvenā loma ir, uzklausot pašvaldību viedokļus, vēlmes un attīstības iespējas, vienot kopējai un līdzsvarotai Latvijas attīstībai, lai iedzīvotāji pēc iespējas mazāk justu reģionu atšķirības.
LPS stiprais balsts ir ilggadēji un pieredzējuši praktiķi, kuri pārzina likumdošanu un skaudro reālo dzīvi savās pašvaldībās un visā Latvijā, ļoti skaidri saredz daudzas negatīvas lietas, kas kavē pašvaldību un valsts izaugsmi. Visām Latvijas pašvaldībām LPS ir balsts, kas nemaina savu noturību pēc katrām vēlēšanām.
Turpmāk jāiegūst vēl lielāka valdības pārliecināšanas un ietekmēšanas māka un arī vara, kas dotu vēl labāku rezultātu pašvaldību attīstībai, pilsētu un novadu vienotībai, attīstības izpratnei. Tikai kopā varam ticēt un cerēt uz mūsu izaugsmi!
ROLANDS BĀRENIS (Kandavas novads)
– 1991. gada decembrī biju tālu no politikas un pašvaldībām, bet tā nu dzīvē sanācis, ka nu jau divarpus gadus esmu Kandavas novada domes priekšsēdētājs.
Manuprāt, LPS ir uz pareizā ceļa un daudz dara pašvaldību labā. Vienīgi domāju, ka LPS vajadzēja aizstāvēt citu viedokli par pašvaldību reformu. Uzskatu, ka tā nav attaisnojusies.
Novēlu LPS vairāk aizstāvēt pašvaldību intereses un palīdzēt rast iespējas piesaistīt investorus, lai pašvaldības varētu attīstīties, kā arī reklamēt pašvaldības citās valstīs, izmantojot mūsu vēstniecības!
INĀRA SILICKA (Kārsavas novads)
– LPS dibināšanas laikā biju latviešu valodas un literatūras skolotāja Rēzeknes 2. vidusskolā. 1994. gadā atgriezos dzimtajā Kārsavā, kur četrus gadus nostrādāju savā skolā, bet tad pieņēmu piedāvājumu kļūt par direktori Mežvidu pamatskolā un tā kopš 1998. gada esmu saistīta ar pašvaldības darbu. 2007. gadā piedalījos konkursā uz Ludzas vakara vidusskolas direktores amatu un arī vinnēju. 2009. gadā izlēmu startēt pašvaldību vēlēšanās, un tas bija pamatīgs lēciens – nekad agrāk nebiju bijusi pat deputāte un uzreiz tiku novada domes priekšsēdētājas krēslā!
LPS es vērtēju augstu, tā faktiski ir vienīgā organizācija, kur es kā vadītāja varu griezties pēc padoma un palīdzības. Pašvaldību darbiniekiem jau nav savas arodbiedrības, tāpēc LPS uzskatām gan par konsultantu, gan tādu kā vecāko brāli vai māsu.
Diemžēl šāgada nogale kārsaviešiem izvērtusies visai padrūma, jo notika kā tai dziesmā: “Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs” – Latvijas Krājbankā pašvaldībai palika vairāk nekā 700 tūkstoši latu, kas bija iekrāti nākamgad iecerētajai skolu siltināšanai un citiem projektiem. Gods kam gods, Pašvaldību savienība uzreiz noreaģēja un palīdzēja tikt pie Valsts kases aizdevuma, taču esmu sarūgtināta, ka par to pieprasa procentus un vēl liek justies vainīgiem, jo tur mums bijis vienīgais konts. Ceru, ka valdība tomēr būs pretimnākoša, lemjot par pašvaldību noguldījumu likteni. Savu vainu nekur nesaskatām, neesam bijuši izšķērdīgi, tieši otrādi, taču nu mūs soda par taupību. Tā ir pļauka.
No LPS turpmāk gaidu lielāku iejaukšanos likumdošanas izstrādes gaitā un vairāk striktuma!
JĀNIS OLMANIS (Kocēnu novads)
– Pirms 20 gadiem biju Kocēnu pagasta padomes deputāts, savukārt gadu iepriekš – 1990. gada 21. aprīlī – Rīgā, “Daugavas” stadionā, piedalījos visu Latvijas pašvaldību sapulcē, kur Augstākajai padomei tika dots mandāts 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju. Šo 20 gadu laikā mans darbs lielākā vai mazākā mērā bijis saistīts ar Kocēnu pašvaldību, kur biju Kocēnu pagasta padomes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidojot Kocēnu novadu, tiku ievēlēts par Kocēnu novada domes deputātu un jau gadu esmu domes priekšsēdētājs.
LPS ir spēcīgs pašvaldību atbalsts un pārstāvis valsts varas un pārvaldes institūcijās. Tā ir organizācija, kurā aktīvi strādā patiesi kompetenti un profesionāli speciālisti, kuri nekad neliedz vērtīgu padomu un vienmēr sniedz atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Tā ir vieta, kur ikreiz, tiekoties ar kolēģiem no citām pašvaldībām, raisās vērtīgas un interesantas diskusijas. Latvijas Pašvaldību savienības organizētajos pasākumos iespējams tikties ar kolēģiem, un, daloties pieredzē un pārrunājot dažādus notikumus, nereti tiek iegūta svarīga informācija, kas bagātina un paplašina skatījumu uz notikumiem savā pašvaldībā.
Vēlu LPS turpināt iesākto darbu! Lai neizsīkst optimisms un darba spars, aktīvi pārstāvot visas 119 Latvijas pašvaldības!
DAINIS VINGRIS (Kokneses novads)
– LPS dibināšanas laikā studēju Rīgas Tehniskās universitātes Aparātu būves un automatizācijas fakultātē. Par Kokneses novada domes priekšsēdētāju tiku ievēlēts šāgada jūlijā, bet par deputātu Kokneses pagasta padomē darbojos jau iepriekšējā sasaukumā.
Kokneses pašvaldība ir LPS dalībniece kopš tās dibināšanas. Pašvaldība aktīvi piedalījusies LPS rīkotajos kongresos, un šogad mūsu novadam bija gods LPS 22. kongresu rīkot Koknesē. Par tā norisi atgādina iestādītais kociņš Likteņdārzā, kas ar visas tautas atbalstu top uz salas Koknesē. Gan strādājot pie šā kongresa organizēšanas, gan risinot dažādus pašvaldībai svarīgus jautājumus ikdienā, LPS kolektīvs vienmēr bijis atsaucīgs, devis profesionālus padomus un sniedzis atbalstu. Kokneses novada dome izsaka pateicību LPS kolektīvam par atbalstu līdzšinējā sadarbībā un darbiem, ko Pašvaldību savienība darījusi šajos gados visu Latvijas pašvaldību labā! Vēlamies izteikt pateicību LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, kurš veiksmīgi pārstāv pašvaldības valsts un starptautiskā līmenī!
LPS ir gan pašvaldību aizstāvis, gan palīgs. Tā ir nozīmīga sabiedriskā organizācija ar lielu ietekmi valsts politiskajā dzīvē un visus šos gadus pratusi būt vienota. Vēlu, lai arī turpmākajā darbībā LPS spētu saliedēt Latvijas pašvaldības un strādāt vienotā spēkā. Lai arī turpmāk veiksmīgi izdodas aizstāvēt pašvaldību intereses sarunās ar valdību, tās institūcijām un ministrijām!
GUNĀRS UPENIEKS (Krāslavas novads)
– No Pašvaldību savienības gaidu un novēlu vairāk domāt par reģionālās attīstības jautājumiem un godīgāku pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas modeli!
Pašreizējā finansēšanas modeļa analīze liecina, ka samazinājies pašvaldību – donoru skaits un visvairāk trūcīgo pašvaldību, rēķinot pēc finansējuma uz vienu iedzīvotāju, ir tieši Latvijas austrumu pierobežā. Arī Krāslavas novada budžets nākamgad būs smags, turklāt nav zināms, vai valsts spēs garantēt solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldībām.
Domājot par nākotni, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome kopā ar sadarbības partneriem sagatavojusi vēstuli Ministru prezidentam, Saeimas frakcijām, Valsts pārvaldes un pašvaldības un Eiropas lietu komisijai, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, iebilstot pret nostāju 2014. – 2020. gada plānošanas periodā noteikt mazāku skaitu finansējamo prioritāšu un izslēdzot horizontālo prioritāti “Reģionālā attīstība”, jo tas mazinātu iespējas izlīdzināt reģionālās atšķirības un būtu apdraudēta sekmīgi uzsākto investīciju programmu izpilde. Latgalieši uzskata, ka kohēzijas politikas finansējuma sadalījumā jāatbalsta divi galvenie ES fondu apguves virzieni – nacionālās nozīmes un līmeņa programmas un prioritātes, kas tiks īstenotas pēc nozaru principa, ievērojot nacionālās intereses un līdzsvarotu valsts attīstību, un reģionālās attīstības programmas, kas balstītas uz stratēģiskiem un kompleksi integrētiem reģiona un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.
MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ (Krimuldas novads)
– Līdz pagājušā gada septembrim strādāju meža nozarē. Ar pašvaldībām esmu saistīts no 2009. gada 1. jūlija, kad izveidojās novadi. Priekšsēdētāja amatā esmu tikai trīs mēnešus.
Manuprāt, primāri Pašvaldību savienība pilda konsolidējoša un koordinējoša spēka lomu. Protams, paldies arī par atbalstu ikdienas dzīvē, rūpējoties par mūsu informētību un līdzdalību normatīvo aktu tapšanā! Tas ir svarīgi, īpaši pašvaldībām ar zemāku kapacitāti.
Saprotot, ka Pašvaldību savienība pārstāv visas Latvijas pašvaldības, saprotot arī LPS finansēšanas principus un to, ka tā nav LPS funkcija, tomēr gribētos, lai LPS būtu aktīvāka pozīcija latviešu nācijai svarīgos jautājumos, tajā skaitā attiecībā uz valsts valodu. Apzinoties pašvaldību lomu valsts dzīvē, mums ir jācīnās par visu Satversmes pantu cieņā turēšanu un jāpauž skaidra nostāja, ka latviešu valodai ir viena iespēja pastāvēt – būt vienīgajai valsts valodai mūsu senču zemē.
Nākamajos 20 gados Pašvaldību savienībai novēlu, lai nekad tajā netrūkst tik jauku cilvēku, kādi ir tagad, vēlu būt tikpat darbīgai kā līdz šim un, protams, labu veselību gan savienībai, gan tās cilvēkiem!
KĀRLIS PABĒRZS (Krustpils novads)
– LPS dibināšanas laikā biju priekšsēdētājs Jēkabpils rajona Kūku pagasta padomē. Saistība ar pašvaldībām aizsākās 1981. gadā, kad pirmo reizi tiku ievēlēts par deputātu Alūksnes rajona Mālupes ciema padomē. Tālāk dažādos deputāta statusos aizvadīti visi gadi līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Daži no 90. gadu sākuma gadiem tika veltīti “zemniekošanai”, reizē piedaloties arī Jēkabpils rajona pašvaldības dzīvē. Par priekšsēdētāju strādāju trešo sasaukumu.
Kūku pagasta padome par LPS biedru kļuva nedaudz vēlāk, tāpēc LPS dibināšanas kongresā nepiedalījos. Kad pašvaldība iestājās savienībā, radās arī priekšstats par tās darbības mērķiem un uzdevumiem, veidojās izpratne par nepieciešamību savu interešu aizstāvībai Ministru kabinetā un Saeimā. Sākām apmeklēt LPS organizētās apmācības, kļuvām par Latvijas Pašvaldību mācību centra biedriem. LPS loma pašvaldību darbā ir būtiska, sākot ar konsultācijām ikdienā un beidzot ar dažādu programmu īstenošanu, sadarbības partneru meklējumos, palīdzības programmu realizēšanā.
Pašvaldību pirmsākumos jaunajiem darbiniekiem visvairāk trūka zināšanu un pieredzes, kā dzīvot un strādāt jaunajos apstākļos, tāpat laikā, kad bijām uz Eiropas Savienības sliekšņa un pārejas demokrātiskā pasaulē. Tam visam klāt vēl nāca Latvijas valsts iekšējās problēmas, sākot ar ideju par teritoriālo reformu un beidzot ar dažādām finansiālām grūtībām. Mācījāmies visi kopā, un te ļoti palīdzēja LPS organizētie un vadītie kursi, semināri, nodarbības.
Visus šos gadus esam jutuši LPS centienus saglabāt līdzsvaru starp lielo pašvaldību vēlmēm un mazo pašvaldību izdzīvošanas vajadzībām. Laikam esam bijuši klusāki un mazāk prasīgi, centušies strādāt un savas problēmas risināt saviem spēkiem, taču, ja bijis nepieciešams padoms vai cita veida palīdzība, LPS tā nekad nav liegta.
Novēlu LPS turpināt aktīvu darbību pašvaldību interešu aizstāvībā Ministru kabinetā un Saeimā!
INGA BĒRZIŅA (Kuldīgas novads)
– LPS dibināšanas laikā auklēju savu vecāko dēlu Mārtiņu, kurš bija četrus mēnešus vecs. 1998. gadā sāku vadīt Kuldīgas attīstības aģentūru, 2001. gadā kļuvu arī par Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci. No 2007. gada esmu Kuldīgas pilsētas un tagad Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.
LPS ir ļoti nozīmīga loma pašvaldību dzīvē. Tā ir spēcīga organizācija, nopietns sarunu partneris jebkurā līmenī – valdībā, Saeimā utt. To apliecina ikgadējās LPS sarunas ar valdību par budžetu, kā arī sarunas ar ministrijām un Saeimas komisijām par neskaitāmiem likumiem un MK noteikumiem. Tajā pašā laikā tā ir ļoti iejūtīga un saprotoša, vienmēr sniedz palīdzību un skaidrojumus. LPS strādā sirsnīgi un laipni darbinieki, kuri pārzina savu darbības sfēru un izprot pašvaldību problēmas. Aktīvāk varētu darboties Novadu apvienība. Savas darbības laikā LPS kļuvusi par spēcīgu un neaizvietojamu organizāciju, bez kuras nav iedomājama Latvijas politiskā dzīve.
LPS atbalstu īpaši izjutu pēc 2009. gada vēlēšanām, kad tika apstrīdēti vēlēšanu rezultāti Kuldīgas novadā. LPS izprata problēmas būtību, kā arī vērsa atbildīgo institūciju uzmanību uz likumu nepilnībām. Izpratni un atbalstu esmu saņēmusi arī citos gadījumos, piemēram, risinot Krājbankas, speciālo skolu un citus jautājumus.
Mans spilgtākais iespaids saistībā ar LPS ir 18. kongress 2008. gada maijā Priekuļos, kura moto bija – “Kāda reforma, tāds rezultāts!”. Tajā laikā biju ne tikai pilsētas domes priekšsēdētāja, bet arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna padomniece. Uzstājoties debatēs, aizstāvēju reformu un ministru, kā dēļ mani gandrīz izsvilpa, taču uzrunas noslēgumā tomēr izdevās saņemt aplausus.
LPS vēlu kļūt vēl stiprākam un nozīmīgākam spēkam, spēt saliedēt pašvaldības ar atšķirīgām interesēm, būt sadarbības partnerim! Novēlu tikpat sirsnīgus un zinošus darbiniekus, spēju sadzirdēt un radīt prieku! Paldies par sirds siltumu un mīlestību, ko esat ielikuši savā darbā, un lai pietiek enerģijas un dzīvesprieka arī turpmāk darīt nozīmīgus darbus pašvaldību un valsts labā! Vēlu vienmēr sajust gandarījumu par labi padarītu darbu! Daudz laimes divdesmitajā dzimšanas dienā!
ROBERTS OZOLS (Ķeguma novads)
– 1991. gadā strādāju Rīgas Radiorūpnīcā par galvenā konstruktora daļas priekšnieka vietnieku. Ķeguma pilsētas domes deputāts biju no 1994. gada marta līdz 1997. gada martam, bet par Ķeguma novada domes deputātu tiku ievēlēts 2005. gadā, priekšsēdētājs esmu kopš 2006. gada septembra.
LPS nostāja un darbība bijusi samērā saprātīga un konstruktīva, bet to diemžēl atvieglojis nepietiekams ietekmes līmenis. Ja suņi nekož, attiecības ir visai liberālas – karavāna iet, kā vēlas, un suņi drīkst riet atbilstoši savai gaumei.
LPS ir stipra, jo tajā ir visas pašvaldības – un tieši tāpēc savienība ir vāja, jo ļoti daudzos jautājumos tās biedru viedokļi ir atšķirīgi vai pat pretēji. Savukārt likumdevējs šo situāciju saasinājis, izveidojot nesamērīgi atšķirīgas pašvaldības un liekot tām visām darboties pēc gandrīz vienādiem principiem – tas vēl vairāk apgrūtina iespējas veidot vienotu pašvaldību viedokli dažādos jautājumos.
Īstenībā LPS vajadzētu cīnīties ne tikai par formālā normatīvisma mazināšanu, bet arī par pašvaldību funkciju izpildes kārtības un nosacījumu diferenciācijas iespējām atkarībā no lokālajiem apstākļiem. To risināšanā šāda tieša palīdzība no LPS bijusi minimāla, bet galvenais iemesls varbūt ir mana pārliecība, ka LPS pamatā jārisina vispārīga rakstura jautājumi. Uzskatu, ka LPS tomēr būtu jādomā par veidiem, kā panākt ietekmi valsts pārvaldes un normatīvo aktu jaunrades procesos, lai labāk īstenotu Pašvaldību hartas principus, un šādu attīstību arī novēlu LPS!
ROBERTS JURĶIS (Ķekavas novads)
– Tajā laikā, kad tika nodibināta LPS, strādāju Latvijas muitā. Kā deputāts ar pašvaldībām esmu saistīts kopš 2005. gada.
LPS ir nozīmīgs spēlētājs pašvaldību dzīvē un ik dienu darbojas kā atbalsts, palīgs un pārstāvis sarunās ar Ministru kabinetu un citām institūcijām. LPS vajadzētu turpināt strādāt pie varas decentralizācijas pašvaldību labā.
Līdz šim sadarbība ar LPS veiksmīgi ietekmējusi pašvaldības darbu. Ar LPS darbiniekiem izveidojušās ļoti koleģiālas attiecības, un vienmēr varam saņemt operatīvu informāciju, atrisināt dažādus jautājumus un gūt atbalstu. Nepieciešamības gadījumā ar LPS palīdzību varam pieaicināt jebkādus speciālistus. Augstu vērtējam Andra Jaunsleiņa darbību un iedziļināšanos katrā jautājumā.
Vēlam noturēt šādā līmenī sadarbību ar pašvaldībām un attieksmi pret tām!
IMANTS BALODIS (Lielvārdes novads)
– No 1991. gada 3. jūlija strādāju Ogres rajona Jumpravas pagastā par Tautas deputātu padomes valdes priekšsēdētāju. 1991. gada 15. decembrī piedalījos LPS dibināšanas kongresā. Atceros, ka par pirmo priekšsēdi ievēlēja Jāni Bunkšu un kongresā piedalījās arī Aivars Lembergs.
Piekrītu viedoklim, ka Latvijas nākotne ir Latvijas pašvaldību rokās, un LPS loma pašvaldību dzīvē ir ļoti, ļoti būtiska. Novēlu Pašvaldību savienībai arī turpmākos 100 gadus atrast kopīgo un vienot tik dažādas pašvaldības!
AIGARS LEGZDIŅŠ (Limbažu novads)
– 1991. gadā mācījos LLU 3. kursā. Ar pašvaldības darbu esmu saistīts divarpus gadus. Biju deputāts, bet nu gadu esmu pašvaldības vadītājs.
LPS ir ļoti nozīmīga loma pašvaldību darbā un interešu pārstāvībā, piemēram, risinot sarunas ar valdību par budžetu un citiem būtiskiem jautājumiem. Pašvaldības vienas pašas to nevarētu panākt. LPS veic grūtu darbu, atrodot kopsaucēju un kompromisu pašvaldību starpā, ņemot vērā, ka tās ir ļoti dažādas un atšķirīgas. Līdz šim LPS tas izdevies, un novēlu, lai izdotos arī turpmāk!
AINĀRS ŠTEINS (Līgatnes novads)
– Šķetinot vēsturi, šķiet, ka 20 gadi nav ilgs laiks, bet LPS izaugsmei un pieredzei šie divdesmit gadi ir neatsverams pieredzes mantojums. Toreiz, pēc studijām, kad pirmajai meitiņai bija pirmie mēneši, meklēju, ar ko nodarboties. Ļoti labi atceros, kāda tai laikā bija Līgatnes pašvaldība, jo ikdienā nācās sastapties ar tās toreizējiem vadītājiem. Šajos gados viss būtiski mainījies. Pašvaldību darbs kļuvis strukturēts un sistematizēts, pašvaldību viedoklim ir nozīme.
Es pašvaldībā strādāju kopš 2005. gada un ienācu no biznesa. Jāteic, ka pirmais laiks bija ļoti sarežģīts, jo nācās saskarties ar dažādiem absurdiem, kas biznesa vidē nav iespējami. Manuprāt, tieši pārmērīga birokrātija un “politiska grābstīšanās” ir iemesli dažādām nebūšanām valsts mērogā. Teikšu tā – ja uzņēmēji pielietotu tādas metodes, kas vēl pirms pieciem sešiem gadiem bija valsts un pašvaldību pārvaldē, tad īsā laikā tie būtu bankrotējuši un pagalam.
Bet nekas nestāv uz vietas, un arī valsts attīstība ir dinamiska. Nesenā krīze lika pārvērtēt gan valsts, gan pašvaldību resursus un funkcijas. Priecājos, ka LPS ieņēmusi noteiktu lomu, lai atgrieztu pie saprašanas pārkarsušos izšķērdības un bezatbildības prātus, taču normālas saimniekošanas ieviešanai esam pašā ceļa sākumā. Ja LPS turpinās diskusiju par pašvaldību lomas palielināšanu vismaz līdz vidējam ES līmenim, par visaptverošu funkciju decentralizāciju un valsts vadība to sadzirdēs, tas būs milzīgs ieguvums katram valsts iedzīvotājam.
Novēlu izturību, mērķtiecīgu rīcību un apziņu, ka LPS ir visnozīmīgākais spēks valstī, jo valsts ir tās iedzīvotāji, bet 100% iedzīvotāju dzīvo pašvaldībās!
ANDRIS VAIVODS (Līvānu novads)
– 1991. gadā biju Preiļu rajona Rožupes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks un Tautas frontes Rožupes nodaļas vadītājs. Pašvaldības deputātos esmu jau sešus sasaukumus, kopš 2002. gada septembra – Līvānu novada domes priekšsēdētājs.
LPS ir pašvaldību pārstāvis un aizstāvis, starpnieks starp dažādām pašvaldībām, līdzsvara meklētājs, lobijs. Atbalsts vislabāk jūtams situācijās, kad viena pašvaldība ir par mazu un vāju, lai kaut ko ietekmētu, piemēram, vienošanās un domstarpību protokolu pirms valsts budžeta pieņemšanas vai nodokļu pārdali starp valsti un pašvaldību.
Šogad patīkami pārsteidza priekšsēža Jaunsleiņa konsekventā nostāja 2012. gada budžeta konsolidācijas (ne)pieciešamības sakarā. Aiz mums tomēr stāv iedzīvotāji, un viņu intereses ir primārās – pāri partijām un politikai! Pašvaldības ir liels spēks, tāpēc nedrīkstam būt remdeni, mums jāaizstāv savi iedzīvotāji, jāpauž viedoklis, kaut arī dažkārt kādam tas nepatīk!
Cienu Andra Jaunsleiņa spēju iedziļināties un saprast katru cilvēku – pašvaldības vadītāju. LPS asociējas tieši ar viņa personību. Skumdina, ka LPS valdes sēdēs un komitejās viss tiek izdiskutēts, bet dažreiz runātajam nav turpinājuma, lietas netiek novadītas līdz risinājumam. Lai mums visiem veicas!
TĀLIS SALENIEKS (Lubānas novads)
– 1991. gadā strādāju Ošupes pamatskolā par direktoru. No 2001. līdz 2009. gadam biju Lubānas pilsētas domes deputāts, bet tad mani ievēlēja par Lubānas novada domes priekšsēdētāju.
Par LPS šajos divos gados, kopš esmu novada domes priekšsēdētājs, varu teikt tikai to labāko. LPS strādā patīkami un sirsnīgi cilvēki.
Manuprāt, LPS loma pašvaldību dzīvē ir ļoti nozīmīga. Mēs to varam salīdzināt ar arodbiedrību vai kādu citu iestādi, kas aizstāv, konsultē un pārstāv pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība savos pastāvēšanas gados ir panākusi, ka valdība ar to rēķinās.
Es novēlu LPS spēt izvairīties no organizācijas politizācijas un vienmēr paturēt prātā, ka Latvija nebeidzas tikai ar Rīgu un lielajām pilsētām, bet Latvijā ir arī daudz mazo novadu ar savu īpašo kultūrvēsturisko mantojumu!
ALĪNA GENDELE (Ludzas novads)
– Latvijas Pašvaldību savienība savas pastāvēšanas divos gadu desmitos kļuvusi par vienu no Latvijas demokrātijas pamatnēm. Tieši tāpēc biedrība vieno cilvēkus, kuriem ir dažāda politiskā piederība, bet vienota mīlestība pret savu dzimteni.
Novēlu LPS arī turpmāk aktīvi darboties Latvijas tagadnes veidošanā, izjūtot cieņu pret tās pagātni un ticot nākotnei, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu ar lepnumu un gandarījumu teikt: “Šī savienība mums ir nepieciešama!”
ANDREJS CEĻAPĪTERS (Madonas novads)
– LPS dibināšanas laikā biju vienkāršs lauku iedzīvotājs, un tajā laikā pat prātā nenāca, ka 1994. gadā ienākšu pašvaldību sistēmā.
LPS ir organizācija, kas nepieciešama, lai risinātu pašvaldību problēmas, iniciētu pašvaldības vajadzību izskatīšanu ar sociālajiem partneriem, Saeimā, Ministru kabinetā. Ar to LPS veiksmīgi tiek galā, ja vien pašvaldības ir vienotas. Tad tā ir LPS stiprā puse, bet, tā kā ne vienmēr šī vienotība pastāv, tas ir vājums, ko nespēj kompensēt pat LPS vadības aktīvā, diplomātiskā un profesionālā darbība. Tāpēc, lai LPS kļūtu stiprāka, pašvaldībām ir pašām jāizvirza uzdevumi, kā arī Pašvaldību savienībai jāiniciē mums (pašvaldībām) darāmie darbi un visām pašvaldību grupām jābūt pārliecinātām par šiem izvirzītajiem uzdevumiem.
LPS novēlu arī turpmāku pastāvēšanu – lai aktīvi darbojas un problēmjautājumu, ko risināt, kļūst arvien mazāk, un mūsu idejas Saeimā un Ministru kabinetā tiek saprastas un atbalstītas. Lai tik dažādo pašvaldību kaleidoskopu LPS vadībai izdodas saturēt kopā un virzīt uz pareiziem un vienotiem lēmumiem!
GUNĀRS ZUNDA (Mazsalacas novads)
– Ar pašvaldībām esmu saistīts kopš 1989. gada vēlēšanām, kad kļuvu Skaņkalnes pagasta TDP deputāts. 1991. gadā strādāju par kolhoza “Skaņaiskalns” galveno ekonomistu. Pašvaldības vadītājs esmu jau kopš 1992. gada marta – līdz 2009. gada jūlijam biju priekšsēdētājs Skaņkalnes pagastā, pēc tam – Mazsalacas novadā.
Latvijas Pašvaldību savienība ir vienīgā organizācija valstī, kas dara visu, lai Pašvaldību harta pie mums tiktu maksimāli ievērota. Nevar pārvērtēt LPS lomu likumdošanas izmaiņu veikšanā pašvaldību un iedzīvotāju interesēs, kā arī pašvaldību finanšu aizstāvībā. LPS stiprā puse ir kompetentie darbinieki un sadarbotiesspējīgās pašvaldības, bet vājā – pretrunas interesēs starp dažādām pašvaldību grupām.
Spilgtākie iespaidi saistībā ar LPS palikuši no organizētajiem ārzemju pieredzes apmaiņas braucieniem un LPS pārstāvniecības Briselē apmeklējuma – iespējams, tāpēc, ka tie bija vieni no pirmajiem aizrobežu pašvaldību apmeklējumiem.
LPS novēlu panākt, lai valsts pēc iespējas mazāk iejauktos pašvaldības atbildības sfērās – t.i., regulējums būtu atbilstoši finansējumam. Tā, piemēram, ja valsts tiešā finansējuma attiecīgajai sfērai nav – valsts var izdot tikai ieteikumus, nevis noteikumus; pieaugot valsts finansējumam, pieaug arī regulācijas iespējas, un otrādi. Tāpat vēlu panākt, lai pašvaldības ir finansiāli neatkarīgākas – mazāk dotāciju, vairāk pašvaldību nodokļu. Novēlu, lai izdodas panākt, ka Latvijas valdība un Saeima sāk ievērot Eiropas Pašvaldību hartu, tad LPS būs daudz vieglāk strādāt. Un vēl – lai nebūtu gadījumu, kad pretrunas interesēs starp dažādām pašvaldību grupām noved pie būtiskiem konfliktiem LPS!
ALEKSANDRS LIELMEŽS (Mālpils novads)
– 1991. gadā biju Mālpils pašvaldības vadītājs, un mūsu pašvaldība jau februārī pieņēma lēmumu par LPS dibināšanu. Pašvaldības deputāts esmu nepārtraukti kopš 1977. gada. Vadītājs biju no 1987. līdz 2001. gadam un tagad no 2005. gada.
LPS loma faktiski ir nepārvērtējama. Ar šausmām domāju, kā būtu, ja nebūtu LPS. Manuprāt, devīze “LPS – pašvaldību aizstāvis un pārstāvis” tiek pildīta, cik tas ir iespējams. Varbūt LPS ir jābūt vēl uzstājīgākai sarunās ar valdību un Saeimu, jo pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem un zina, kas ir vissvarīgākais.
LPS loma ir aizstāvēt visu pašvaldību intereses, tāpēc nebūtu pareizi risināt konkrētu pašvaldību intereses, bet jāpalīdz ar padomu, kā atrisināt konkrētās pašvaldības konkrētās problēmas. Novēlu LPS nepārtraukti strādāt pie tā, ka lēmumi par iedzīvotāju labākas dzīves nodrošināšanu ir jāpieņem pēc iespējas tuvāk pašiem iedzīvotājiem. Ir jāpanāk reāla varas un finanšu decentralizācija – tas palīdzēs izveidot pilsonisku sabiedrību un veicinās valsts attīstību.
MĀRTIŅŠ BOJĀRS (Mārupes novads)
– 1991. gadā biju Mārupes pagasta izpildkomitejas un padomes priekšsēdētājs. Latvijas Pašvaldību savienība bija jauns veidojums ar jauniem uzdevumiem un ideju, ka turpmāk par visiem jautājumiem jādomā un arī jāplāno kopīgi. Bija liela neziņa, kāda būs šī sadarbība un kā vispār darboties pašvaldībām, ņemot vērā latviešu tautas vēlēšanos savā zemē vadīt un valdīt pašiem.
Gadu gaitā LPS izaugusi, pilnveidojusies un kļuvusi par nopietnu un līdzvērtīgu sarunu partneri valdībai valsts attīstības un finansiālos jautājumos. LPS šajos gados bijusi vienojošais elements, platforma, kur pašvaldībām izrunāt savus jautājumus, tikt sadzirdētām un mēģināt atrast kompromisu. Stiprās puses – LPS ir liela, spēcīga organizācija, ar kuru spiesti rēķināties gan valdība un Saeima, gan politiskās partijas. Atzinīgi vērtēju ilggadējo LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini un viņa konsultantus, kas palīdz profesionāli risināt svarīgus jautājumus. Vājās puses – notiek iekšēja šķelšanās starp pilsētām un laukiem. Taču, pateicoties Jaunsleiņa kunga diplomātijai, šie jautājumi tiek nolīdzināti, tos cenšas izrunāt.
Ko vajadzētu mainīt? Attīstīties uz priekšu! Tas vairāk ir ierosinājums mums pašiem, pašvaldību vadītājiem, būt strādāt gribošiem, un tad jau arī Pašvaldību savienība attīstīsies.
Minot konkrētu palīdzību no LPS, gribētu atzīmēt Pašvaldību savienības veiksmīgi vadītās sarunas ar visām ministrijām katras ministrijas atbildības jomās par pašvaldību funkciju labāku izpildi un finansējuma nodrošināšanu attiecīgās funkcijas izpildei.
Kā spilgtāko notikumu saistībā ar LPS varu minēt konkursu “Sakoptākais pagasts”. Tas radīja veselīgu konkurenci pašvaldību starpā un bija kā virzošais spēks un stimuls pagastam un tā iedzīvotājiem rūpēties par sakopšanu un attīstību.
Nākotnē LPS novēlu būt vienojošajam spēkam un mazināt šķelšanos starp pilsētām un laukiem un vienmēr spēt rast konstruktīvus risinājumus starp valdību un Saeimu, lai pašvaldībām tiktu nodrošināts pietiekams finansējums savu pienākumu pildīšanai.
Liels paldies par darbu LPS vadītājam Jaunsleiņa kungam un viņa profesionālajai komandai! Lai izdodas arī turpmāk viņus saglabāt, jo tikai komandā ir iespējams kaut ko sasniegt! Un novēlējums pašvaldību vadītājiem – būt aktīvākiem, deleģējot pašvaldību darbiniekus darbam LPS komitejās! Daudz laimes dzimšanas dienā!
LAURIS KARLSONS (Mērsraga novads)
– Esam pats jaunākais novads un līdz ar to laikam būšu pats jaunākais pašvaldības vadītājs Latvijā – ne pēc gadiem, bet pieredzes.
Problēmu Mērsragā gan ir krietni vairāk nekā iespēju tikt ar tām galā. Pati lielākā bēda, par ko arī rakstīju draugos.lv, ir atbildības trūkums. Ja notiek kuģu sadursme jūrā, pēc Jūras kodeksa, vienmēr vainīgi ir abu kuģu kapteiņi. Viens tāpēc, ka pārkāpis noteikumus un uzskrējis otram kuģim, otrs vainīgs tādēļ, ka neizdarīja pilnīgi visu, lai sadursmi novērstu vai no tās izvairītos. Mums viena pēc otras dažādu iemeslu dēļ sabrūk bankas, notiek “avārijas”. Pēc analoģijas – kapteiņiem būtu jāatbild, jo ir vainīgie (FKTK un FM). Vaina no tiem noņemama tikai tādā gadījumā, ja izdodas pierādīt, ka izdarīts pilnīgi viss, lai izvairītos no šādām avārijām. Tātad “kapteiņiem” allaž jānes atbildība, pretējā gadījumā tiesiskums šajā valstī nav nekas vairāk kā tukša skaņa vēlēšanu akordiem.
JĀNIS ZUMENTS (Naukšēnu novads)
– 1991. gadā studēju 2. kursā Rīgas Fiziskās kultūras institūtā (tagad LSPA), kur ieguvu sporta skolotāja, volejbola trenera un sporta rehabilitācijas speciālista diplomu. Trīs gadus nostrādāju šajās profesijās Naukšēnos. 1997. gada martā kļuvu par deputātu Naukšēnu pagastā, bet kopš tā paša gada septembra esmu priekšsēdētājs – tātad jau 14 gadus. Laiks skrien ļoti ātri, it sevišķi tādā amatā, kur katra diena atšķiras un nes pārsteigumus.
LPS darbu vērtēju ļoti pozitīvi. Savienības loma pašvaldībās ir būtiska. Nav vienkārši pārstāvēt dažādu pašvaldību intereses, brīžiem tās ir pretējas, taču LPS tas brīnišķīgi izdodas. Svarīgi katru gadu ir budžeta jautājumi, dažādu reformu, likumu projekti. LPS ir atvērta un ieinteresēta uzklausīt mūs, sadarboties un palīdzēt risināt problēmas pēc būtības.
LPS atbalstu jūtu nepārtraukti, kur publiski tiek skarti dažādi pašvaldību jautājumi vai problēmas. Varu paļauties uz LPS profesionāļiem, ka viņi nesarunās muļķības arī TV un citur. Visciešākā sadarbība mums bija 2000. gadā, kad Naukšēnos organizējām pašvaldību darbinieku ziemas sporta spēles, kā arī pirms pāris gadiem LPS telpās rīkojām preses konferenci par Naukšēnu novada dienām Tallinā, vēl, protams, ATR laikā. Tie bija notikumi, un tas bija atbalsts!
Es uzskatu, ka LPS uzņemtais kurss ir pareizs. Novēlu tā turpināt, būt stingriem savā nostājā, jo aiz LPS ir lielākā daļa pašvaldību. Priekšsēdim un darbiniekiem – stipru veselību un panākumus nākamos 20 un vairāk gadus!
ANTONS BLŪMS (Neretas novads)
– LPS dibināšanas laikā strādāju par inspektoru Teiču valsts rezervātā. Tas bija Latvijas zemessardzes dibināšanas un darbības sākuma periods, un es paralēli pamatdarbam biju arī zemessardzes Madonas bataljona 3. rotas komandieris. 2001. gadā, kad deviņus gadus Neretā biju nostrādājis par mežzini, tiku ievēlēts par pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieku, tad nākamajā sasaukumā par priekšsēdētāju. Teritoriālās reformas īstenošanas gaitā kļuvu par Neretas novada domes priekšsēdētāju.
Latvijas Pašvaldību savienība ir nozīmīga pašvaldību, īpaši mazo novadu interešu pārstāve. Tā turpināt!
AGRIS PETERMANIS (Nīcas novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju Nīcas vidusskolā par latviešu valodas un literatūras un pasaules kultūras vēstures skolotāju. 2001. gadā pirmo reizi tiku ievēlēts par Nīcas pagasta padomes priekšsēdētāju, pēc pašvaldību apvienošanas kļuvu par novada domes priekšsēdētāju.
Mūsdienu sabiedrības iezīme – lai panāktu mērķu īstenošanu, jāapvienojas – vai nu politiskās partijās, vai līdzīgi domājošo biedrībās. Atsevišķu balsi nesadzirdēs un neņems vērā. Laikā, kad politiskā piederība un politiskais populisms ir paši par sevi saprotami, valsts iedzīvotājam vistuvāk ir pašvaldības. Un tikai kopā – caur un ar LPS – varam pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju vajadzības. Manas pašvaldības līdzdalība LPS rada lielisku iespēju iepazīt citu pašvaldību pieredzi.
Priecē LPS spēja uzklausīt un reaģēt uz pašvaldību vajadzībām ar tās struktūru palīdzību – darbiniekiem, komitejām, apvienībām. Man kā piejūras pašvaldības vadītājam būtiska ir līdzdalība Piekrastes pašvaldību apvienībā.
Novēlu LPS nepakļauties politisko partiju un politiķu spiedienam!
EDVĪNS BARTKEVIČS (Ogres novads)
– Laikā, kad dibināja Latvijas Pašvaldību savienību, ar pašvaldību biju saistīts tikai tik daudz, ka strādāju par pašvaldības uzņēmuma “Namnieks” pārvaldnieku, nebiju arī deputāts. Pašvaldības vadības darbu veicu kopš vēlēšanām 1994. gadā, kad mani ievēlēja par Ogres pilsētas domes deputātu, un kopš tā laika esmu domes priekšsēdētājs (izņemot gadu pēc 2001. gada vēlēšanām).
LPS lomu pašvaldību dzīvē vērtēju pozitīvi, sevišķi sarunu procedūrās ar valdību un ministrijām, risinot visām pašvaldībām būtiskus jautājumus. LPS tomēr ir vienojošs spēks, uz kuru pašvaldības var paļauties, turklāt visas pašvaldības ir LPS biedri, un šis fakts liecina, ka LPS loma ir nozīmīga.
Pozitīvi vērtēju arī LPS darbu pašvaldību darbinieku izglītošanā, kvalifikācijas paaugstināšanā un pieredzes apmaiņā. Nenoliedzami, ka atzinīgi vērtējama LPS pārstāvniecības izveide Briselē. Pie stiprajām pusēm noteikti pieskaitāma žurnāla “Logs” izdošana un regulāra pašvaldību informēšana ar infolapas starpniecību. Pie vājajām pusēm jāatzīmē, ka veidojas pretrunas starp lielo pilsētu un novadu pašvaldībām, līdz ar to ir grūti panākt vienošanos svarīgos jautājumos.
LPS atbalstu esam saņēmši, realizējot pilsētā siltumapgādes sistēmas radikālu pārkārtošanu 1996./97. gadā, īsā laikā uzbūvējot vairākas lokālās katlumājas un atbrīvojoties no visai pilsētai apgrūtinošā trikotāžas kombināta monopola siltumapgādes jomā. Paldies LPS par sapratni un atbalstu sarunās ar Finanšu ministriju, lai pašvaldība varētu saņemt kredītu. Tas bija ļoti smags un sarežģīts laiks, un LPS atbalsts patiešām bija vajadzīgs, lai visiem iedzīvotājiem samilzusī problēma tiktu atrisināta.
Visjaukākās atmiņas saistās ar konkursu “Sakārtotākā pilsēta” – tas bija patiesi lielisks veids, kā apgūt citu pieredzi, komunicēt ar citu pašvaldību vadītājiem un speciālistiem.
Noteikti vajadzētu atjaunot un pilnveidot pašvaldību vienojošas tradīcijas, piemēram, Novadu dienas. Paldies LPS un Skrundas novada pašvaldībai par Novada dienu organizēšanu šoruden!
Noteikti jādomā, kā reāli varētu veicināt uzņēmējdarbību, jo pagaidām likumi un normatīvie akti šajā jomā pašvaldību rīcību ierobežo un runas par uzņēmējdarbības attīstību paliek tikai runu līmenī.
Novēlu LPS būt konsekventai, ievērojot ES Pašvaldību hartu, neatlaidīgi risinot pašvaldībām aktuālos jautājumus valsts varas gaiteņos. Lai veicas! Un ticu, ka veiksies lieliski!
JĀNIS PAVLOVIČS (Olaines novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju ZRA “Biolar” par direktora vietnieku. Domes priekšsēdētāja amatā esmu kopš 2001. gada, bet kā deputāts (ar pārtraukumiem) – jau 25 gadus.
Atbalstu LPS lomu pašvaldības jautājumu risināšanā ar valdību, ministrijām un parlamentu, jo “viens nav karotājs”.
Tāpat LPS sniedz noderīgu informāciju un popularizē dažādu pašvaldību darba pieredzi LPS valdes sēdēs, kā arī piedāvā daudzpusīgu informāciju “Logā”. Pozitīvu ievirzi darbā un sadarbības veicināšanā dod priekšsēža sleja “Logā”. Spilgti momenti saistās ar ikgadējiem LPS kongresiem. Nozīmīgs notikums krīzes periodā saistīts ar Koknesi un Likteņdārzu.
LPS novēlu neatlaidību, spēku, gudrību un diplomātiju. Tā turpināt!
MĀRIS AINĀRS (Ozolnieku novads)
– Tautas frontes aktivitāšu aizrauts, LPS dibināšanas gadā jau biju kļuvis par izpildkomitejas priekšsēdētāju. Kaut arī amata formālie nosaukumi ir mainījušies, visu šos gadus esmu vadījis Ozolnieku pašvaldību (senāk – pagastu, tagad – novadu). Laikam esmu viens no “senākajiem” kadriem.
Ozolnieku pārstāvji piedalījās arī LPS dibināšanas kongresā. Visspilgtāk atmiņā palikusi ventspilnieka Aivara Lemberga uzstāšanās. Tobrīd likās mazliet neticami, ka mēs, mazs pagastiņš, būsim līdztiesīgi biedri vienā organizācijā ar tādu dižu pašvaldību kā Ventspils. Žēl, ka vēlāk Aivars Lembergs nepiedalījās LPS kongresos. Viņš ir lielisks orators. Par LPS pirmo priekšsēdi kļuva Jānis Bunkšs, kurš tolaik dzīvoja mums kaimiņos – Jelgavā. Atceros, kā viņš uz darbu Rīgā brauca ar vilcienu. Tolaik tas likās pavisam normāli...
Negribētu prasīt no Pašvaldību savienības un Andra Jaunsleiņa neiespējamo. Lai cik zinošs, varošs un diplomātisks ir priekšsēdis, viņa spēkos nav un nebūs, piemēram, iedalīt lielāku summu Ceļu fondam vai atvieglot ES naudas apguves piņķerīgos nosacījumus. LPS darbinieku veikums bieži mums, pašvaldību vadītājiem, paliek nemanāms. Mūs interesē rezultāts. LPS tehnisko jauninājumu ziņā iet līdzi laikam, reizēm pat – solīti pa priekšu. Pašvaldību vadītāji, deputāti un speciālisti daudz svarīgas informācijas rod interneta mājaslapā, kas arvien pilnīgojas. Tagad ar tās starpniecību pat komiteju sēdēs varam piedalīties, netērējot laiku pārbraucieniem uz Rīgu. Savienība ir spējusi noturēt arī savu žurnālu “Logs”.
Manuprāt, saikne ar Pašvaldību savienību ciešāka bija “pagastu laikos”. Tolaik visus Latvijas pagastus kopā vienoja Pagastu apvienība, kuras darbu koordinēja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Lai Sniedze neļaunojas, bet viņa mums bija kā “mamma”, kaut arī gadu ziņā jaunāka par “pagastveču” lielāko daļu. Viņas organizētās Pagastu apvienības valdes sēdes ik mēnesi bija veltītas kādam būtiskam pašvaldību darba virzienam, ko vispusīgi analizēja ministriju un iestāžu speciālisti, reizēm iesaistoties visai karstās debatēs ar mums. Valdē katru rajonu pārstāvēja divi pagastu vadītāji, kuri jauniegūto informāciju nodeva tālāk kolēģiem. PAV sēdes ik mēnesi notika kādā no Latvijas rajonu pagastiem. Cik daudz pieredzes mēs apguvām, ciemojoties cits pie cita! Starp citu, Zemgales plānošanas reģionā mēs turpinām šo Pagastu apvienības tradīciju – nesen visi kopā iepazinām Jēkabpils jaunākos sasniegumus, nākamreiz tiksimies Dobelē. Saprotu, ka LPS priekšsēdis ir pārāk aizņemts, lai paspētu būt visur, tomēr liekas, ka līdzdalība Zemgales plānošanas reģiona izbraukuma sanāksmēs varētu lieti noderēt LPS padomniekiem.
Ļoti spilgti atmiņā saglabājusies Vislatvijas pašvaldību sapulce “Daugavas” stadionā 1991. gada aprīlī, ko var uzskatīt par LPS dibināšanas priekšvēstnesi. Laikam gan nekad vairs Latvijā vienkopus nav sapulcējušies tik daudz pašvaldību pārstāvju – pāri par astoņiem tūkstošiem! Tobrīd katrs sajuta, kāds varens spēks ir pašvaldības. Pavisam citas atmiņas saistās ar dienu, kad pirms dažiem gadiem ar savām “meitenēm” (sievu ansambli) braucām uz Rīgu piketēt. Garas stundas vadījuši ielās, sākām raudzīties pēc iespējām nokārtot “neatliekamās vajadzības”. Kur ar tādu baru Vecrīgā liksies? Gājām uz Pašvaldību savienību. Kā mūs tur uzņēma! Pats priekšsēdis bija kādā sanāksmē, bet, uzzinājis par dziedošajiem ciemiņiem, atsteidzās uz LPS namu. Kopā izdziedājāmies. Manas meitenes vēl tagad atceras šo vizīti un sirsnīgo attieksmi.
Jaunu darbības gadu desmitu uzsākot, novēlu LPS stabilitāti, veiksmi, enerģiju, izdomu, centību, apņēmību un modrību, iestājoties par republikas pilsētu un novadu interesēm un to iespēju attīstīties! Novēlu stāvēt par pašvaldībām tikpat stingri, kā savienība Andra Jaunsleiņa vadībā to spējusi līdz šim!
HARDIJS VENTS (Pārgaujas novads)
– 1991. gada oktobrī biju atgriezies no padomju armijas un biju viens no Latvijas Republikas Zemessardzes dibinātājiem. Ar pašvaldību esmu saistīts kopš 2002. gada, kad sāku strādāt Cēsu pilsētas pašvaldības policijā par priekšnieka vietnieku. 2005. gada vēlēšanās tiku ievēlēts par deputātu un kļuvu par Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētāju, bet 2009. gadā – par Pārgaujas novada priekšsēdētāju.
LPS ir viena no retajām sabiedriskajām organizācijām, kas attaisnojusi savu izveidošanas mērķi. Gadu gaitā LPS kļuvusi par partneri, kuru respektē valsts institūcijas. LPS darbības rezultātā tiek pieņemti kvalitatīvi lēmumi valsts mērogā, kur iekļautas arī pašvaldību intereses un vajadzības. LPS vadītāja Andra Jaunsleiņa personība ir paraugs pašvaldībām to mērķu sasniegšanai. Viņš izveidojis spēcīgu profesionāļu komandu, kas darbojas pašvaldību interesēs.
LPS ir kompetenta savā darbā, tā uzklausa un noformulē pašvaldību viedokli, kas savukārt veicina veiksmīgu likumprojektu un normatīvo aktu pieņemšanu, ar tiem pārstāvot pašvaldību intereses. LPS ir pašvaldību instruments, caur kuru tiek nodrošināts produktīvs pašvaldību darbs, veidoti likumprojekti, kas tieši skar pašvaldības un attaisno LPS lietderību. Kopumā svarīgi ir tas, ka normatīvajos aktos tiek iekļautas pašvaldību intereses.
Man visspilgtākais notikums LPS dzīvē ir kongress 2010. gada maijā, kad mums tika izrādīts liels gods un iespēja vienkopus Pārgaujas novada Stalbes pagastā pulcēt visu pašvaldību pārstāvjus.
LPS aprit 20. Gadiem jau nav nozīmes, svarīga ir darba kvalitāte un sasniegtie rezultāti. Tāpēc lai LPS nepārtraukti pavada neizsīkstošs darba un cīņas spars, laba veselība un stipri nervi! Pašvaldība ir pati tuvākā no institūcijām, kurā iedzīvotāji var tieši vērsties ar saviem jautājumiem un virzīt tālāk valdībai risināšanai. Tāpēc turpināsim kopīgi darboties, saglabājot šo kopības izjūtu – viens par visiem, visi par vienu!
ULDIS KRISTAPSONS (Pāvilostas novads)
– LPS dibināšanas laikā mācījos Kandavas sovhoztehnikumā par automehāniķi. Ar pašvaldību kā domes deputāts esmu saistīts no 1994. gada, bet kā domes priekšsēdētājs strādāju kopš 2001. gada.
Manuprāt, LPS pašvaldību dzīvē spēlē lielu lomu. Varētu pat teikt, ka LPS uzskatu kā tādu “vecāko māsu”, kam grūtā brīdī var gan paprasīt padomu, gan sagaidīt draudzīga pleca izjūtu.
Novēlu būt tikpat atsaucīgiem kā līdz šim! Paldies visiem LPS darbiniekiem, bet īpašu paldies gribas pateikt Sniedzei Sproģei, kura ļoti rūpējas par lauku pašvaldību labklājības celšanu. Bez laukiem mūsu valstij nav nākotnes, kaut gan šobrīd valsts politika nav uz to vērsta. Liels paldies arī LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim par milzīgo darbu, ko viņš visu laiku darījis, lai palīdzētu pašvaldībām!
GUNTA ŽILDE (Pļaviņu novads)
– 1991. gadā tikko kā biju beigusi Latvijas Universitāti un sākusi strādāt Pļaviņu vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Par deputāti kļuvu 2003. gadā, bet par domes priekšsēdētāju mani ievēlēja 2006. gadā.
LPS ir ļoti labs pašvaldību balsts, palīgs un pārstāvis sarunās ar ministrijām un citām institūcijām. Tā LPS un priekšsēdis palīdzēja arī mums, kad kredītu bija iespējams saņemt tikai ES projektiem. Jaunsleiņa kungs daudz palīdzēja gan ar padomu, gan viedokļa paušanu sarunās ar Finanšu ministriju, lai šo jautājumu sakārtotu.
Man atmiņā visvairāk palikuši LPS kongresi, kuros tika akcentēta pašvaldību lielā loma valsts attieksmes maiņā pret vienkāršo cilvēku.
Novēlu LPS būt tikpat profesionāliem savas nozares pārstāvjiem kā līdz šim!
ALDIS ADAMOVIČS (Preiļu novads)
– 1991. gada decembrī biju LU Ģeogrāfijas fakultātes 3. kursa students. No 1992. gada strādāju Preiļu 1. vidusskolā par skolotāju, vēlāk – par skolas direktoru un jau biju saistīts ar pašvaldības darbu. No 1997. līdz 2001. gadam biju deputāts Preiļu pilsētas domē. Preiļu novada domes priekšsēdētājs esmu kopš 2006. gada novembra.
LPS stiprā puse ir tā, ka tā aizstāv pašvaldības sarunās ar valdību un Saeimu, bet vājā – jūtam sašķelšanos lielajās un mazajās pašvaldībās. LPS atbalstu jūtam arī ikdienā un konkrētos brīžos, piemēram, LPS sniedza reālu palīdzību Preiļu novadam, saglabājot slimnīcu un gadu vēlāk – dzemdību nodaļu slimnīcā, pierādot, ka šis pakalpojums iedzīvotājiem ir vitāli nepieciešams. Ļoti ceram, ka LPS atbalsts būs arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalē nākotnē.
Spilgtākais notikums man saistās ar pavisam neseno LPS piedāvājumu piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Ziemeļīriju, kur radās gan spilgti iespaidi, gan arī pārdomas.
Nākotnē vēlētos sagaidīt lielāku LPS ietekmi valdības un Saeimas lēmumu pieņemšanā. Sveicot skaistajā dzimšanas dienā, novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai turpmākajos gados veiksmi, labklājību, drosmi un prieku un smaidus ikvienam, kurš ir kopā ar pašvaldībām!
VIJA JABLONSKA (Priekules novads)
– Priekules pašvaldībā strādāju jau piecus gadus – pilsētas domē vairāk nekā trīs, bet novada domē divus gadus. Pirms tam biju Priekules vidusskolas direktore.
Viens no pēdējiem spilgtākajiem gadījumiem saistībā ar Pašvaldību savienību ir LPS 2011. gada sarunas ar valdību par nākamā gada budžetu. Šī pleca un vienotības izjūta liek cerēt, ka Pašvaldību savienība ir spēcīgs sabiedrotais pašvaldībām cīņā par iedzīvotāju interešu aizstāvību.
Novēlu LPS komandai un tās vadībai, lai turpmāk, pieņemot lēmumus, izdodas likt valdībai atcerēties, ka cilvēki dzīvo ne tikai Rīgā. Lai kopīgi mērķi mūs vieno arī turpmāk!
MĀRA JUZUPA (Priekuļu novads)
– Darbu Priekuļu pagasta pašvaldībā kā priekšsēdētāja uzsāku 1999. gada decembrī un šajā amatā esmu jau 12 gadus.
LPS ir spēks, kas vieno visas pašvaldības, risina to jautājumus, nešķirojot, vai tā ir lielpilsēta vai mazs pagasts. LPS darbinieki ir ļoti kompetenti un cilvēciski, neviens no viņiem nekad neatsaka palīdzību grūtā un sarežģītā brīdī. LPS priekšsēdis ir tik liels diplomāts, ka, mainoties valdībai un ministrijām, ir spējis rast kontaktu ar cilvēkiem ļoti dažādās situācijās. Pašvaldību savienības ēka ir ar īpašu auru, kur jūtos kā mājās. Pašvaldību savienība ir vieta, uz kuru gribas aizbraukt un satikt JŪS visus!
Esam saņēmuši LPS palīdzību dažādos jautājumos, pa šiem gadiem visu nevaru atcerēties. Kopīgi esam rēķinājuši nākotnes prognozes, izdzīvojuši dažādus laikus un dažādas ministriju nejēdzības. LPS atbalstu jūtam ik dienas un palīdzību saņemam ātri un operatīvi gan vienkāršos, gan komplicētos gadījumos. Kopā ar LPS jūtamies droši, saprasti un pasargāti.
Vēlam LPS cilvēkiem palikt tādiem kā līdz šim – zinošiem, vienkāršiem, cilvēcīgiem, pretimnākošiem un tā turpināt varētu vēl ilgi. Tādēļ novēlam veselību un cilvēcisku laimi!
ANDRIS NEIMANIS (Raunas novads)
– 1989. gada vēlēšanās kļuvu par Raunas pagasta deputātu un tiku ievēlēts par pagasta vadītāju. Šajā amatā esmu bijis visos turpmākajos sasaukumos un arī pēc Raunas novada izveidošanas.
Piedalījos LPS dibināšanas un arī visos pārējos kongresos. Pirmajā kongresā sanācām kopā vadītāji ar domu veidot institūciju, kas palīdzētu sakārtot likumdošanu un aizstāvētu pašvaldību kopējās intereses valdībā, Saeimā un Satversmē. Dibināšanas reizē jaunajiem vadītājiem bija katram sava izpratne par to, kas ir pašvaldība un ar ko tai jānodarbojas. LPS tika izveidota, bet par tās biedriem nekļuva visas pašvaldības. Daudzas iestājās pēc tam, kad saprata, ka LPS ir visu aizstāvis un palīgs.
LPS šajos 20 gados ir kļuvusi par pašvaldību “ministriju”. Prieks, ka savienībā strādā pašvaldību patrioti ar lielu iepriekšējo pieredzi pašvaldību darbā un zinoši speciālisti savā jomā. Liela loma savienības darbā ir vadītājiem, un ar tiem mums paveicies. Savulaik LPS aicināja pašvaldību deputātus stāties partijās un tā ietekmēt un aizstāvēt pašvaldību intereses. Prieks, ka LPS nav politizējusies, un to arī novēlu nākotnē!
MONVĪDS ŠVARCS (Rēzeknes novads)
– Dzīvoju Gaigalavas pagastā, ko iznāca arī vadīt. No šādas starta pozīcijas tiku Rēzeknes rajona padomes vadītāja un tagad arī lielā novada priekšsēdētāja amatā.
Mani tāpat kā pārējos Latgales reģiona pašvaldību vadītājus visvairāk, protams, satrauc reģionālā attīstība – kā tikt pie lielāka finansējuma Latgalei un savam novadam, kā uzlabot dzīvi vietējiem iedzīvotājiem, kā veicināt uzņēmējdarbību utt. Manuprāt, ir jāmaina vēlēšanu sistēma, lai parlamentā būtu pārstāvēti arī lauku cilvēki vai viņu tieši izvirzīti politiķi. Tad arī novadu attīstības nākotne būs skaidrāka.
Neveiksmīgs ir arī šābrīža finanšu izlīdzināšanas mehānisms starp pašvaldībām. Tas nav normāli, ka bagātajām pašvaldībām jāsedz ekonomiski neaktīvāko vietvaru uzturēšanas izdevumi. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas funkcija būtu jāuzņemas valstij ar valsts budžeta līdzekļu palīdzību. Pretējā gadījumā konflikts starp pašvaldībām pastāvēs vienmēr.
LPS novēlu būt politiski neitrālai – tas būtu lielāks garants pašvaldību uzticēšanās latiņai LPS!
ILMĀRS MELUŠKĀNS (Riebiņu novads)
– Latvijas Pašvaldības savienība ir neatņemama pagastu un novadu iedzīvotāju sabiedrotā, kas uzklausa iedzīvotāju un pašvaldības raizes un par tām informē un cenšas tās risināt augstākā ierēdniecības līmenī.
Novēlu arī pēc aizvadītajiem 20 gadiem nezaudēt degsmi atbilžu meklēšanā uz visiem jautājumiem, kas skar mūsu Latvijas novadu iedzīvotājus. Sekmes un izturību turpmāk!
EVA KĀRKLIŅA (Rojas novads)
– 1991. gada decembrī strādāju Lībagu tautasnamā par vadītāju un paralēli valsts darbam audzināju savu gadu jauno meitiņu. Visu savu apzinīgo mūžu esmu strādājusi pašvaldībā – gan kā tautasnama vadītāja, gan vēlāk Rojas vidusskolā, pildot direktores vietnieces un pēc tam direktores pienākumus. Rojas novada domes priekšsēdētājas amatā esmu kopš pagājušā gada jūnija.
Līdz brīdim, kad šāgada novembrī Rīgā notika LPS sasauktā ārkārtas Domes sēde par pašvaldību budžetu glābšanu, nekādu īpašu lomu savas pašvaldības dzīvē nebiju jutusi, jo viss ir uz pašu pleciem un privātajiem kontaktiem jomās, kur nepieciešama lietu virzība. LPS stiprās puses laikam ir ilgdzīvošanas un izdzīvošanas prasme, bet, lai spriestu par vājām vietām, pati neesmu šajā organizācijā darbojusies tik ilgi un aktīvi, lai varētu kādu kritizēt. Ko vajadzētu mainīt? Laikam pašiem pašvaldību vadītājiem vajadzētu būt vienotākiem un uzstājīgākiem nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Vēlējums būtu – LPS prasīt lielāku atbildību no ministriem un deputātiem, lai lietas virzītos raitāk, lai likvidētu birokrātiskos šķēršļus un lai arī tālāk no Rīgas jūtam, ka par mums domā un palīdz kaut vai ar to, ka netraucē strādāt. Pārbaudes, birokrātiskie dokumenti, kam nav seguma, dažādas aptaujas, informācijas savākšana, apkopošana utt. prasa no darbiniekiem lielu laika patēriņu, bet jēga – maza. LPS novēlu kļūt par tādu spēku, ar kuru rēķinās un kuram ir ietekme!
IVARS GAILĪTIS (Ropažu novads)
– Pašvaldības vadītāja amatā esmu tikai kopš šāgada maija. Par LPS aktivitātēm esmu informēts un vislabāko informāciju atrodu LPS izdevumā “Logs”, kur var iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi un izmaiņām likumdošanas aktos, kā arī ar aktuālajiem ES projektiem. Man patīk LPS struktūra un tās darbība, kā arī LPIA darbība, ko LPS atbalsta.
LPS loma valstī ir nozīmīga. Pirmkārt, kā pašvaldības vienojošai organizācijai un, otrkārt, kā ietekmīgam pašvaldību pārstāvim sarunās ar valdību gan budžeta, gan likumdošanas jautājumos. Jāatzīmē arī LPS nozīme sabiedrības informēšanā par notiekošajiem procesiem valstī. LPS stiprā puse ir profesionalitāte. Ņemot vērā, ka LPS darbība ir ļoti aktīva, tās atbalsts jūtams ikdienā, īpaši, saņemot aktuālo informāciju, kas atrodama LPS mājaslapā.
Nākotnē no LPS gaidu tikpat aktīvu darbību un lai izdodas iedzīvināt Latvijā visus Eiropas Pašvaldību hartas pantus! Lai LPS izdodas realizēt domu, ka sakārtota Latvija sākas ar finansiāli spēcīgām, patstāvīgām un sakārtotām pašvaldībām!
LĪGA STENDZE (Rucavas novads)
– 1991. gadā mācījos pamatskolas 6. klasē. Kopš 2007. gada esmu saistīta ar pašvaldībām, bet kopš pagājušā rudens pildu Rucavas novada domes priekšsēdētājas pienākumus.
Viennozīmīgi, ka LPS ir pierādījusi savu vietu un nozīmi pašvaldību dzīvē. Lai arī Rucavas novadā ir tikai divi tūkstoši iedzīvotāju, šeit dzīvo cilvēki, kuri – diena vai nakts – vēlas vairāk, ir laimīgi, stipri, dažādi un dzīvo pēc Rucavas laika. Tādēļ vēlam veiksmīgi turpināt iesākto un lai izdodas arvien labāk un labāk!
Šobrīd ļoti ceram uz LPS atbalstu Latvijas Krājbankas jautājumā. Normatīvie akti nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir valsts iestāde, kas regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. Ņemot vērā, ka FKTK nav pašvaldības iestāde, kā arī to, ka valsts pārstāvji vēl dienu pirms Krājbankas darbības apturēšanas apgalvoja, ka uztraukumam nav pamata, uzskatām, ka nav korekti vainot pašvaldības šajā situācijā un valstij jāuzņemas atbildība par izveidojušos situāciju. LPS atbalsts šādā brīdī ir svarīgs.
Viens no LPS stabilitātes garantiem ir politiskā neitralitāte. Lai LPS izdodas veiksmīgi turpināt piedalīties likumdošanas iniciatīvas procesā un pārstāvēt pašvaldību intereses! Un lai par LPS varētu teikt – tas nav brīnums, ka viņi veic šo darbu, bet gan tas, ka viņi to dara ar prieku, no sirds un ar atbildības izjūtu!
RITA KRĒMERE (Rugāju novads)
– Rugāju pašvaldībā strādāju no 1990. gada, priekšsēdētāja esmu kopš 1997. gada.
Pašvaldību savienība ir spējusi apvienot visas pašvaldības vienotā spēkā un sarunās ar valdību, tās institūcijām un ministrijām. Sevišķi tas sakāms par katra nākamā gada valsts budžeta projektu. LPS izdodas rast kompromisu, kas palīdz nostabilizēt pašvaldību budžetus. Tāpat tā ir arī mazo novadu aizstāve, domājot par jaunā ES finansēšanas perioda līdzekļu piesaistīšanu pašvaldību attīstībai.
LPS stipru noteikti darījis tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis un viņa izveidotā komanda, kam mēs pateicamies par stabilitātes un drošības izjūtu. Viena no LPS stiprajām pusēm ir arī žurnāls “Logs”. Visu šo gadu garumā tas bijis nemainīgi saistošs, interesants, profesionāls gan no redakcionālā, gan saturiskā viedokļa. “Logs” vienmēr ir tik plaši atvērts, lai lasītājs, tajā ieskatoties, varētu redzēt iespējami daudz.
Katra pašvaldība, tajā skaitā Rugāju novads, jūt LPS atbalstu. Pašvaldību savienībā strādā profesionāli, kompetenti un zinoši speciālisti, kuri spēj risināt jebkuru pašvaldībai nepieciešamu un visiem iedzīvotājiem svarīgu jautājumu. Kā vienu piemēru var minēt Sniedzes Sproģes darbošanos Centrālajā zemes komisijā, kur 2008. gada augustā tika atcelti visi aizliegumi reģistrēt īpašumus zemesgrāmatā – nepilnīgas likumdošanas rezultātā problēmas Rugāju pagastā bija radītas 78 iedzīvotājiem.
LPS kopā ar ministrijām, LZS un citām sabiedriskajām organizācijām organizēja konkursu “Sakoptākais Latvijas pagasts”, kurā piedalījās arī Rugāju pagasts un divreiz ieguva laureāta titulu. Pateicamies LPS par neaizmirstamajiem kopīgajiem mirkļiem un dāvāto prieku, saskatot mūsu uzņēmīgo cilvēku vērtību!
Nākotnē no LPS vēl vēlētos visas Latvijas pašvaldības vienojošus pasākumus, piemēram, pašvaldību darbinieku sporta spēles, kādas notika agrāk. Kopīgo pasākumu neformālā gaisotne palīdz apmainīties ar pieredzi dažādu jautājumu risināšanā, arī sadarbības plānošanā un pat viedokļu saskaņošanā. Turpmākos darbības gadus vēlam radošām idejām bagātus, finansiāli labākus un stabilus, ar daudziem patīkamiem tikšanās brīžiem un domu apmaiņām! Savukārt žurnāla “Logs” komandai pēc pirmajiem brieduma gadiem novēlam arī turpmāk vienmēr būt atvērtam jaunai informācijai. Daudz iedvesmas un enerģijas, savas vērtības un “Logu” līdz dzidrumam caurspīdīgu uzturot!
AIVARS OKMANIS (Rundāles novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā par direktora vietnieku ražošanas apmācībā. Tā kā biju 1989. gadā no Tautas frontes ievēlēts Bauskas rajona Tautas deputātu padomes deputāts, tajā laikā biju arī Rundāles pagasta valdes loceklis. Pašvaldības vadītājs esmu jau kopš 1994. gada jūnija.
LPS ir nenovērtējama loma visu pašvaldību un līdz ar to arī iedzīvotāju dzīvē. Domāju, ka nekas nav īpaši jāmaina, jāiet tikai uz priekšu!
GUNTIS GLADKINS (Rūjienas novads)
– Pašvaldības vadītājs esmu kopš 2001. gada. No sākta gala LPS esmu uzskatījis par mūsu sabiedroto, palīgu un aizstāvi. Augstu vērtēju savienības spēju reaģēt vissarežģītākajās situācijās (budžets, sociālā joma, infrastruktūra un, protams, pēdējo banku krīzi ieskaitot), uzrunāt un mobilizēt pašvaldības, lai dotos kopējās interešu aizstāvības pasākumos un pārstāvētu pašvaldību viedokli – mūsu iedzīvotāju interesēs. Patīkami, ka LPS sniedz jaunāko un aktuālāko informāciju, kas saistīta ar pašvaldībām, lūdz izteikt viedokļus un aicina piedalīties sarunās par aktuālo.
Man liekas, ka LPS vajadzētu vairāk būt tam, kas, dažādu savienību (lielo pilsētu, piejūras pašvaldību, mazo novadu utt.) mērķus un centienus apkopojot, veidotu vienotu viedokli un nestu uz āru kā kopējo LPS, lai nebūtu kā Krilova fabulā par vēzi, līdaku un gulbi. Īpaši pēdējā laikā LPS ir aktivizējusies un spējusi iestāties par pašvaldību interesēm, kas mūs skārušas gan krīzes, gan banku kraha iespaidā. Prieks par mūsu vienotību problēmjautājumu risināšanā.
Uzskatu, ka LPS un priekšsēdim vajadzētu būt apolitiskiem, bez kādas partejiskas piederības, jo mūsu valstī (diemžēl) ne vienmēr tas kalpo par labu kopējām interesēm. Politiskā pārliecība ir apsveicama lieta, tas ir viedoklis, taču ne konkrētajā laikā un vietā tas varētu nākt par labu mūsu kopējai lietai. Pašvaldības ir liels spēks, jo aiz tām stāv mūsu cilvēki, un LPS ir jābūt kopējā viedokļa ruporam.
IRĒNA SPROĢE (Salas novads)
– LPS dibināšanas laikā pildīju ARA “Jēkabpils” galvenās agronomes pienākumus. Bija ļoti grūti noraudzīties, kā tiek sagrauta ražošana. Lauksaimniecības speciālistu ieteikumus praktiski neņēma vērā, tāpēc nevēlējos darbu turpināt. Darba gaitas pašvaldībā uzsāku 1995. gadā, kad kļuvu par agronomi konsultanti Salas pagasta padomē un ieguvu Latvijas valsts pilsonību. Tas bija laiks, kad zemnieki bija ieguvuši savā īpašumā zemi, tehniku, lopus, taču pietrūka zināšanu. Kopā ar dažādiem konsultantiem organizējām mācības, sniedzu praktiskas konsultācijas augsnes apstrādē, kultūraugu audzēšanā, herbicīdu un minerālmēslu lietošanā un citos jautājumos. Pamazām zemnieki kļuva gudri, un sākās projektu laiks. Viņu izaugsme man sagādāja patiesu prieku. 2001. gadā kopā nodibinājām Salas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību. Togad mani uzaicināja startēt pašvaldību vēlēšanās. Sarakstā biju beigu galā, tāpēc cerības kļūt par deputāti neloloju. Taču vēlēšanās ieguvu lielāko pagasta vēlētāju atbalstu, tomēr nebiju gatava uzņemties padomes priekšsēdētājas pienākumus un kļuvu par vietnieci. Par to saņēmu cilvēku pārmetumus. 2005. gada vēlēšanās kopā ar domubiedriem izveidojām sarakstu, un labi rezultāti ļāva ieņemt Salas pagasta padomes priekšsēdētājas amatu.
Manuprāt, LPS kļūst arvien stiprāka un ir nopietns sarunu partneris valdībai, tikai tā šo potenciālu neprot izmantot. Spilgta LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa doma tika pateikta Skrundā, ka Pašvaldību savienībai jākļūst drosmīgākai iedzīvotāju interešu aizstāvei, piemēram, pārveidojot Hipotēku un zemes banku, lai tā nelobētu atsevišķu cilvēku plānus. Jāturpina darbs pie koncepcijas par ES līdzekļu sadali pēc principa “nauda seko iedzīvotājam”, kas sekmētu visas Latvijas teritoriālo attīstību neatkarīgi no pašvaldības lieluma.
Nav šaubu, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir nepieciešama pašvaldību kopīgo interešu aizstāvēšanai. Ļoti labi, ka pašvaldībām pieticis prāta un saprašanas nesaķīvēties savā starpā, bet vienmēr meklēt labākos risinājumus sarunās, kuras organizē savienība. Ne mazāk svarīga nozīme ir arī LPS viedokļa paušanai masu medijos sakarā ar notikumiem valstī. Tie vienmēr ir izsvērti un pārdomāti, neradot papildu spriedzi sabiedrībā. Regulāri tiek sekots likumdošanai, un tas ir ļoti liels darbs, lai formulētu pašvaldību priekšlikumus un panāktu to iekļaušanu likumos.
Pašvaldību savienība kļuvusi par ietekmīgu un spēcīgu organizāciju valstī, tā prot sarunāties ar pašvaldību vadītājiem, bet, lai kļūtu vēl stiprāka, tai jāmeklē vēl citi ceļi pie iedzīvotājiem, piemēram, īsa viedokļu publicēšana par kādiem nozīmīgiem jautājumiem pašvaldību vietējos preses izdevumos. Parasti problēmas ir kopīgas vairākām pašvaldībām, viena no pēdējām bija šoruden, kad noņēma naudu internātskolu saimnieciskajām vajadzībām. Risinājums tika panākts neticami ātri.
Ļoti pārdomāts un emocionāls bija LPS 22. kongress Koknesē – gan priekšsēža runā paustā doma, ka krīzi uz saviem pleciem iznesa tauta, gan Likteņdārza apmeklējums.
Vēlu turpināt labi iesāktos darbus, dažkārt nebaidoties parādīt savus ērkšķus, ja tas ir nepieciešams! Ļoti ceru, ka turpmāko 20 gadu laikā LPS kopā ar pašvaldībām un inteliģenci spēs panākt politiskās kultūras maiņu.
DAGNIS STRAUBERGS (Salacgrīvas novads)
– 1991. gadā studēju Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, ko pabeidzu 1994. gada jūnijā, un augustā sāku strādāt Salacgrīvas pašvaldībā. 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Salacgrīvā uzvarēja partija “Latvijas ceļš”, un mani ievēlēja par pašvaldības vadītāju.
Esmu pārliecināts, ka LPS ir nozīmīga loma vienota pašvaldību viedokļa pārstāvēšanā. LPS ar izpratni izturas pret pašvaldību problēmām. Ar LPS atbalstu risinājumu guvuši arī konkrēti pašvaldību jautājumi.
No LPS gaidu enerģiskāku pašvaldību interešu aizstāvību. Vēlu izturību, patstāvību un stingru nostāju, aizstāvot pašvaldību intereses!
Raimonds Čudars (Salaspils novads)
– Laikā, kad piedzima Pašvaldību savienība, biju Rīgas 25. vidusskolas audzēknis. Pa šiem gadiem savienība izaugusi, un mācījies un audzis esmu arī es. 2009. gadā kļuvu par Salaspils domes deputātu, bet patlaban to vadu.
Dažādās uzrunās valsts atjaunošanas sakarā par normu ir kļuvis norādīt uz pagājušo 20 gadu problēmām – sabiedrības vilšanos, ideālu un vienotības zaudēšanu, sociālo nevienlīdzību. Jā, tas viss ir bijis un mazākā vai lielākā mērā būs arī turpmāk. Bet Spīdolas “mainies uz augšu!” ir nevis stāvokļa sastingums, bet nepārtraukts process valstij, novadam, cilvēkam. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka novada vadībai jāspēj skatīties tālāk par tradicionālo “vēlēšanu ciklu”.
INDRA RASSA (Saldus novads)
– 1991. gadā strādāju savā profesijā, biju latviešu valodas un literatūras skolotāja un skolas direktore Saldus rajona Nīgrandes pamatskolā. Ar pašvaldību esmu saistīta jau vairāk nekā 20 gadus, esmu bijusi deputāte, bet kopš 2001. gada – pašvaldības vadītāja.
Protams, kļūstot par pašvaldības vadītāju, daudz dziļāk iepazinu šo jomu, arī LPS. Domāju, ka LPS šo gadu laikā ir kļuvusi stiprāka, spējusi mainīties līdzi laikam, pieaudzis tās nozīmīgums un ietekme. Uzskatu, ka LPS ir nozīmīga pašvaldībām, ar tās starpniecību iespējams risināt pašvaldībām svarīgus jautājumus.
Vēlu LPS turpināt iesākto, būt vienmēr stiprai un modrai, aizstāvot pašvaldību, tātad arī iedzīvotāju intereses!
ERVĪNS GRĀVĪTIS (Saulkrastu novads)
– Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs esmu kopš 2005. gada marta.
Domāju, ka LPS loma sabiedrībā nav līdz galam novērtēta. LPS aktīvi līdzdarbojas un tai ir liela nozīme valsts budžeta sastādīšanā, tāpat arī likumdošanas aktu izstrādē, kas mums kā pašvaldībām ir neatsverams atbalsts un ļoti nozīmīgs ieguldījums. Dažreiz gan rodas iespaids, ka lielāks uzsvars tiek likts uz lielo pilsētu un trūcīgo pašvaldību interešu aizstāvību. Tomēr kopumā varu apgalvot – kad Saulkrastu novadam bijis nepieciešams LPS un priekšsēža atbalsts, nekad neesam saņēmuši atteikumu.
Novēlu LPS un tās darbiniekiem neizsīkstošu enerģiju pašvaldību problēmu risināšanā un interešu aizstāvībā!
GUNTIS LIEPIŅŠ (Sējas novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju par zootehniķi SIA “Sēja” un biju deputāts Sējas pagastā, bet kopš 1997. gada marta esmu pašvaldības priekšsēdētājs.
LPS ieguldījums pašvaldību dzīvē jāvērtē pozitīvi, taču birokrātija pašvaldības un LPS nākotnē “piebeigs” un nelīdzēs arī kapacitātes projekti. Nākamajā divdesmitgadē jāmaina akcenti no cīņas par pašvaldību interesēm uz nodokļu bāzes stabilitāti funkciju nodrošināšanai administratīvajā teritorijā.
LPS vēlu nesamierināties ar vārdiem “citādi nevar”, biežāk teikt “nē” un analizēt tālāko notikumu virzību. Lai veicas!
UĢIS MITREVICS (Siguldas novads)
– Es augstu vērtēju Latvijas Pašvaldību savienības paveikto, īpaši to, ko pēdējos gados LPS komanda tās vadītāja Andra Jaunsleiņa vadībā ir spējusi paveikt, lai aizstāvētu pašvaldību intereses, nodrošinātu budžetu un darbu iedzīvotāju labā.
Pašvaldību savienībai vēlu nezaudēt cīņas sparu, turpināt aizstāvēt taisnību un mūsu Latvijas iedzīvotāju intereses!
GUNTA LISENKO (Skrīveru novads)
– Pirms 20 gadiem mana ikdiena nebija saistīta ar vietējo pārvaldi. Tajā laikā visu savu uzmanību veltīju ģimenei – audzināju pastarīti – jaunāko meitu. Taču kopš 1997. gada pašvaldības jautājumi nokļuva rūpju lokā, jo skrīverieši man uzticēja deputātes pienākumus. Ciešāka saikne ar LPS radās 2007. gadā, kad tiku ievēlēta par Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētāju.
LPS ir nozīmīgs vienojošs spēks, kas pastāvīgi aug un attīstās. Šeit var vērsties ar jebkuru nopietnu jautājumu – tas tiks risināts. Zinu, ka tikšu uzklausīta un mani sapratīs. Pašvaldību savienībai ir ļoti būtiska loma, kad jāsaskaņo vietējās varas intereses ar valdības pozīciju, jo mūsu kopīgās organizācijas pārstāvji spēj un rosina diskusijas, kam jāveido kompromiss, jāatrod optimālais risinājums.
Personiski man ļoti svarīgs bija Pašvaldību savienības atbalsts periodā, kad veidojās novadi. Latvijas karti šķērēja uz priekšu un atpakaļ, tika vienotas teritorijas un dalītas – šajā dinamiskajā procesā neapjukt un saprast, kā rīkoties, palīdzēja Pašvaldību savienība. Tajā arī uzzinājām citu kolēģu pieredzi, no tās mācījāmies. Jebkuru pašvaldību vadītāju un nozares speciālistu kopāsanākšana bagātina. Dažādās situācijās ļoti svarīgi ir sastapt kolēģus un aprunāties, īpaši – aizbraukt un ieraudzīt uz vietas kādu jaunu, interesantu risinājumu.
Nākamajos gados LPS jāturpina iesāktais, tai jābūt vienotam spēkam interešu līdzsvara meklējumos.
NELLIJA KLEINBERGA (Skrundas novads)
– 1991. gadā biju Skrundas kultūras nama direktore. Šajā gadā arī beidzu Kultūras akadēmiju kā svētku režisore un paralēli biju arī Skrundas deputāte. Ar LPS darbību tuvāk iepazinos, kad 2001. gada pavasarī kļuvu par Sociālo lietu departamenta direktori Kuldīgas pilsētas domē, kur priekšsēdētājs bija Edgars Zalāns. Vēl ciešāka saskare ar LPS izveidojās 2005. gada pavasarī, kad LPS kongresā tiku ievēlēta par Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētāju.
Šobrīd, raugoties uz aizvadīto laikposmu LPS, varu teikt, ka tā ir manas dzīves trešā augstskola. Tās daudzās un dažādās zināšanas, kas nepieciešamas katram pašvaldības vadītājam, nav iespējams apgūt nevienā Latvijas augstskolā. Visbiežāk tās iegūstamas ar zinošu un draudzīgu kolēģu pieredzi un atbalstu.
Daudzo un dažādo jautājumu risināšana pašvaldību darbā nav iedomājama bez stabilas, stipras un vienotas organizācijas atbalsta un padoma. LPS strādā ļoti gudri un erudīti padomnieki, atsaucīga un vienota administrācijas komanda. LPS pārstāv visu Latvijas pašvaldību intereses valdības un valsts līmenī. Tiekoties ar ārvalstu kolēģiem gan Reģionu komitejā Briselē, gan sadarbības projektu ietvaros, varu pamatoti lepoties ar LPS un tās atpazīstamību. Daudzas valstis, arī tuvākie kaimiņi mūs apskauž un novērtē. Tas viss – pateicoties tam, ka LPS vadītāji laiku laikos vienmēr bijuši dzīvesgudri un atbildīgi cilvēki, kuri augstāk par šauru grupu interesēm vai viedokļiem spējuši redzēt un vienot organizācijas biedru vairākumu mērķim un idejai.
Vienmēr ir labi stāvēt aizvējā, ja pāri brāž vētras un viesuļi. Tā es jūtos arī tagad – LPS aizvējā, kad kā klints pret neizpratni un nevēlēšanos saprast katra Latvijas cilvēka vēlmi būt vajadzīgam un novērtētam, stāv LPS valde Andra Jaunsleiņa vadībā.
Skrundas novada domes vārdā kolēģiem vēlu būt vienotiem, stipriem un atbildīgiem! Mans vēlējums LPS ir šāds – uz priekšu nākotnē ar drosmi, izpratni un mīlestību!
AINĀRS MEŽULIS (Smiltenes novads)
– LPS izveides brīdī es strādāju par Smiltenes vidusskolas direktoru. Tobrīd tur mācījās ap 1200 skolēnu, un laikam tik lielai skolai tad biju viens no jaunākajiem direktoriem Latvijā. Paralēli tam biju arī Valkas rajona padomes deputāts. Gan rajona, gan pilsētas padomes deputāts esmu bijis jau kopš 1988. gada. Atceros vēl tos laikus, kad rajona padomē bija ap 60 deputātiem, bet vispilnvērtīgākais darbs bija tad, kad rajona padome tika vēlēta tāpat kā šobrīd vietējās pašvaldības. Tad mēs bijām 11 deputāti un ļoti konstruktīvi risinājām visdažādākos jautājumus. Šobrīd jau 11. gadu esmu pašvaldības vadītājs – divus sasaukumus kā Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs un pēdējo kā Smiltenes novada vadītājs.
LPS dibināšanas kongresā diemžēl nebiju klāt, bet esmu piedalījies daudzos citos kongresos, arī Domes un LPS komiteju sēdēs, savulaik darbojos arī Latvijas Pilsētu savienībā, kas arī tika izveidota ciešā sadarbībā ar LPS un tās paspārnē. LPS darbs gadu gaitā ir mainījies, tā kļuvusi stipri patstāvīgāka, ar tās viedokli rēķinās gan valdība, gan Eiropas Komisija. LPS kļuvusi par organizāciju, kurai ir reāls valstī notiekošo procesu ietekmējošs spēks, kaut vai, piemēram, neviens valsts budžets nevar tikt pieņemts bez LPS Domes akcepta. Man liekas, ka LPS vienmēr konstruktīvi piegājusi jautājumu risināšanai, uzklausījusi dažādus viedokļus, bet problēmas centusies atrisināt ar diplomātiju, toleranci un saprātīgiem un saprotamiem kompromisiem. Tas, liekas, lielā mērā, pateicoties arī speciālistiem un LPS vadībai, kas tur darbojas. Paldies viņiem par to!
Domāju, ka šobrīd ko mainīt LPS darbībā nevajadzētu. Ja ir kāda problēma, vari tur griezties un izklāstīt, un tiksi uzklausīts un iespēju robežās tev palīdzēs. Ja šī problēma būs aktuāla vairākām pašvaldībām, tad par to runās komitejās vai diskutēs Domes sēdēs vai pat kongresos. Vienīgi varbūt vēl aktīvāk jāiesaistās dažādās Eiropas pašvaldību institūciju darbībās, jāpauž savs viedoklis, jāpanāk, ka tas tiek uzklausīts, un jāmeklē jaunas sadarbības iespējas. Ir jāpanāk, lai daļa nākamā Eiropas finanšu plānošanas perioda naudas tiešā veidā nonāktu ikvienā Latvijas novadā, radot iespējas daudzmaz vienādi visiem ieguldīt to katra novada kopējā attīstībā.
LPS vēlu stingru mugurkaulu! Nekad nesalūzt un arī nelocīties visdažādāko rīkojumu un pavēļu priekšā! Aiz LPS stāv visas Latvijas pašvaldības, bet aiz katras no tām ir mūsu ļaudis. Tas mums visiem kopā liek vienmēr saprast un atcerēties, ka strādājam un kalpojam Latvijas cilvēkiem! Lai veicas!
JĀNIS PUMPURS (Stopiņu novads)
– Stopiņu novada pašvaldībā sāku strādāt 1994. gadā kā priekšsēdētāja vietnieks, bet kopš 2001. gada esmu priekšsēdētāja amatā. Šajos gados kopīgi ar LPS daudz izdarīts. LPS – tā ir mūsu Latvijas pašvaldību kopēja darba komanda, sadarbības partneris, atbalsts, juridiskais konsultants, drauga plecs, pašvaldību kopējās attīstības mērķu virzītājspēks un.... vēl un vēl.
Valsts sākas no cilvēka un vietas – pašvaldības, kurā viņš dzīvo, strādā un atpūšas. Katras pašvaldības attīstība un virzība uz noteiktajiem mērķiem ir ļoti svarīgs visas valsts attīstības garants. Šo 20 gadu laikā LPS risinājusi tik ļoti daudzus jautājumus, kas skar pašvaldību lietas, ar valdību, nozaru ministrijām un ierēdņiem. Stopiņu novada pašvaldībai bijusi aktīva sadarbība ar LPS priekšsēdi, juristiem, padomniekiem, ārējo sakaru speciālistiem, Izglītības un kultūras komitejas dalībniekiem, žurnāla “Logs” komandu.
Paldies LPS par sadarbību un novēlam gudrību, veselību un spēku darboties aktīvi arī turpmākos gadus un noturēties neatkarīgai visu Latvijas pašvaldību interešu aizstāvei, padomdevējai un kolēģei. Žurnālam “Logs” vēlu radošu darbību un saku paldies par saturīgu un noderīgu aktuālo informāciju. Ieteikums – varbūt vairāk varētu būt informācijas īsumā – vienā teikumā par labi padarītu darbu vai pieredzi ikvienā pašvaldībā. Paldies, un lai mums visiem veicas!
JĀNIS PĒTERSONS (Strenču novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju skolā par sporta skolotāju, bet kopš 1994. gada ar mazu starplaiku esmu vietējās pašvaldības deputāts. Priekšsēdētāja amatu ieņemu kopš 2009. gada vēlēšanām. Pirms tam 12 gadus vadīju Strenču vidudskolu, biju tās direktors.
LPS ir milzīga loma un faktiski vienīgais reālais spēks sarunām ar valdību, tāpat nenovērtējams ir speciālistu darbs, izvērtējot un analizējot valdības lēmumprojektus, lēmumus un to ietekmi uz pašvaldībām. Ļoti nozīmīga ir virzošu, attīstošu nostādņu un viedokļu sagatavošana, analīze un paušana. Iespējams, kļūdos, varbūt neesmu pietiekami informēts, taču, mauprāt, mēs, LPS, būtu vēl spēcīgāki, ja nedalītos apvienībās un grupas. Patiesībā jau problēmas ir vienas, tikai procentuāli mazāk. Jā, varbūt iedzīvotāju koncentrācija ir lielāka lielajās pilsētās, bet piecos mazākos novados jau sanāk tas pats!
Šim laikam ir viena priekšrocība pār visiem citiem – tas atvēlēts mums – to teicis Čārlzs K. Koltons.
LPS vēlu jaunības veiklību, degsmi un pašapziņu, pusmūža gudrību, spēku un izturību un sirmgalvja pragmatismu, viedumu un stabilitāti mūsu kopīgā virzībā uz augšu! Lai mums izdodas!
MIERVALDIS KROTOVS (Talsu novads)
– 1991. gadā strādāju Valsts Stendes selekcijas izmēģinājumu stacijā par direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1997. gadā kļuvu par Lībagu pagasta padomes deputātu un 2002. gadā – priekšsēdētāju. Kopš 2005. gada pildīju arī Talsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. Kopš 2009. gada 1. jūlija vadu Talsu novadu. LPS dibināšanas kongresā gan nepiedalījos, taču varam lepoties, ka pirmie, kas 1991. gadā iestājās Latvijas Pašvaldību savienībā, bija Balgales pagasta padome.
LPS ir institūcija, kas izglīto, māca, skaidro un aizstāv pašvaldības, un ļoti toleranti cenšas sabalansēt visu Latvijas pašvaldību vajadzības un intereses neatkarīgi no to lieluma. ATR gaitā LPS ieguldīja lielu darbu, lai pārmaiņu laikā pašvaldības sagatavotos un pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos novadu veidošanas procesā, un bija neatsverams palīgs un padomdevējs. LPS pārstāvji un darbinieki ir sava darba entuziasti un patrioti vistiešākajā nozīmē, ar savu degsmi aizstāvot pašvaldību un to iedzīvotāju intereses.
LPS ir sarunu partneris ar ministrijām, Saeimu un citām institūcijām. Tas ir liels panākums, ka LPS viedoklis tiek respektēts un ņemts vērā – ja šādas organizācijas nebūtu, pašvaldībām būtu daudz sarežģītāk pastāvēt uz savu viedokli katrai par sevi, kopīgai šādai organizācijai ir daudz lielāks spēks. Novērtējam arī to, ka LPS iespējami taisnīgi un vienlīdzīgi attiecas pret visām pašvaldībām.
Novēlam LPS turpināt strādāt pie jau iesāktajām iestrādnēm, risināt pamatjautājumus, kas nosaka pašvaldību lomu Latvijas pārvaldes procesos, un panākt pašvaldībām lielāku neatkarību, lai tās būtu patstāvīgākas, līdz ar to – iedzīvotājiem pieejamākas. LPS ir jābūt tam instrumentam, kas regulētu pašvaldību funkciju izpildi atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai, kas ir augstākā juridiskā spēka normatīvais akts attiecībā uz pašvaldību iekārtu Latvijā un nosaka arī to, ka pašvaldības pilnvarām normāli jābūt ekskluzīvām un valsts nedrīkst reglamentēt pašvaldību funkciju izpildes kārtību citādi kā ar likumu starpniecību. Tāpat harta nosaka, ka valsts dotācijām, ja tās domātas pašvaldības funkciju veikšanai, nav jābūt iezīmētām. Hartā definētas pašvaldību tiesības un pienākumi, un Saeimai un valdībai tās ir jārespektē, jo jebkāda valsts uzraudzība nedrīkst pārsniegt minimāli nepieciešamo. Pašvaldībām ir jāspēj patstāvīgi saimniekot savā teritorijā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pašvaldības kļūst par izpildkomitejām, kādas tās bija padomju laikā.
Īpaši varu uzsvērt sadarbību ar LPS priekšsēdi. Varu tikai apbrīnot, kā Jaunsleiņa kungs spēj risināt un vadīt sarunas ar diametrāli pretējiem viedokļiem, panākt kompromisu un pašvaldībām izdevīgāku risinājumu. Tādas diplomātijas un tālredzīgas intuīcijas spējas, kādas piemīt Andrim Jaunsleinim, ir retums. Sarunu partneri ļoti respektē viņa pausto viedokli, un uzskatu, ka panākt respektu nevis no spēka, bet no savstarpējas cieņas pozīcijām ir augstu vērtējams faktors. Līdz ar to LPS un pašvaldību viedoklī sarunu partneri ieklausās un respektē. Liela māka ir arī panākt un saskaņot vienotas intereses starp lielajām un mazajām pašvaldībām.
1991. gadā pašvaldību ierosinātie priekšlikumi, kas likumsakarīgi soli pa solim noveda līdz LPS dibināšanai, acīmredzot bijuši ļoti tālredzīgi un pravietiski, jo šobrīd nespējam iedomāties pašvaldību pilnvērtīgu darbību bez LPS atbalsta. Pa šo laiku LPS attīstījusies un savā darbībā paplašinājusies, gan mācoties no ES, gan izglītojot un sniedzot palīdzību ES kandidātvalstīm un citu valstu pašvaldībām. Tā ir īpaša māka organizācijai pastāvēt un veikt strauju attīstības ceļu 20 gadu garumā.
Novēlu turpināt darbu pie iesāktajiem darbiem un sasniegt iecerētos mērķus, līdzdarboties Nacionālā attīstības plāna izstrādē un īstenošanā! Mums kā pašvaldību pārstāvjiem ir svarīgi, lai LPS stiprinātu pašvaldību pozīcijas, lai pašvaldību viedokli respektētu arī ES struktūras. Latvijas Pašvaldību savienība pašvaldībām būs vajadzīga ne tikai 20 gadus, bet daudz ilgāk, jo valsts sākas no pašvaldībām, un tas ir pamats, kas nodrošina valsts sekmīgu attīstību.
EDVĪNS UPĪTIS (Tērvetes novads)
– Pirms 20 gadiem strādāju kolhozā “Tērvete”par būvdarbu vadītāju. Pašvaldības darbā esmu nepārtraukti kopš 1992. gada februāra.
Uzskatu, ka LPS ir liels atspaids pašvaldībām. Neesmu bijis īpaši aktīvs, taču līdz šim LPS neesmu vīlies un uzticos – varbūt tādēļ esmu tāds neaktīvāks. Savā pašvaldībā gan nācies skaidrot, ko galu galā LPS dara pašvaldības labā un par ko maksājam biedru naudu. Spilgtākie iespaidi saistās ar laiku, kad kā Domes loceklis piedalījos sēdēs, kas notika kādā no pašvaldībām. Noslēgumā iepazīstoties ar pašvaldību, esmu no redzētā daudzko īstenojis savā pašvaldībā.
Lai LPS arī turpmāk aizstāv mūs, vietējās pašvaldības, un ne tikai budžeta gatavošanas laikā!
JURIS ŠULCS (Tukuma novads)
– Tukuma pilsētas pašvaldībā strādāju kopš 1990. gada janvāra. Sākumā biju Tukuma izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk domes sociālās, komunālās nodaļas vadītājs, priekšsēdētāja vietnieks un no 1996. gada jūlija – domes priekšsēdētājs.
Labi atceros aktivitātes, kas bija saistītas ar LPS veidošanos. Deviņdesmito gadu sākumā bija ļoti interesanti strādāt pašvaldībā – tas bija laiks, kad Latvijā veidojās patiešām patstāvīgas pašvaldības. Tolaik nebija izstrādāti nekādi normatīvie dokumenti, taču pašvaldības sarežģītos, faktiski finansiāli ļoti nabadzīgos apstākļos izveidoja stabilus pašvaldību darbības pamatus. Šajā darbā kā mugurkauls bija LPS – par to milzu paldies!
Par vislielāko ieguvumu šajos 20 gados uzskatu to, ka esam spējuši attīstīt un noturēt pašvaldību neatkarības karogu. Ļoti daudzās, dažādās situācijās, Saeimas un valdības līmenī bijuši centieni vairāk vai mazāk samazināt pašvaldību lomu un patstāvību, taču LPS kongresos, bieži vien ļoti aktīvi debatējot, esam atraduši pareizākos risinājumus. Katru reizi, kad satiekos ar ārzemju kolēģiem, vienmēr uzsveru to pozitīvo, ar ko mēs atšķiramies – iespēju pašvaldībām noteikt daudzas lietas pašiem. Savukārt par vienu no lielākajām kļūdām uzskatu LPS (tātad pašvaldību) nespēju ļoti ilgā laika periodā vienoties par loģisku un saprotamu vietējo pašvaldību reformu. Kompromisa meklējumos esam reformu veikuši visnepiemērotākajā laikā, kad ekonomika strauji slīdēja uz leju, un netika faktiski ievērots brīvprātīgās apvienošanās princips.
LPS nākamajos 20 gados novēlu turpināt gudru politiku, jo ļoti bieži ir neiespējami atrast risinājumu, kas apmierinātu visas pašvaldības, kur nu vēl valsts institūcijas! Tad īpaši svarīga ir LPS loma šo jautājumu risināšanā. Nepazaudēt pašu galveno – pašvaldību vienotu rīcību vissvarīgākajos brīžos! Daudz laimes mūsu dzimšanas dienā!
Visvaldis Jansons (Vaiņodes novads)
– 1991. gada septembrī izveidoju savu zemnieku saimniecību “Brieži–5”. Par Vaiņodes pagasta deputātu tiku ievēlēts 1994. gadā, bet gadu vēlāk kļuvu par pašvaldības vadītāju. Šajā 16 gadu periodā bija arī mazs “akadēmiskais pārtraukums”.
LPS apzinīgi veic savus un mūsu izvirzītos uzdevumus. Visi tās darbinieki strādā kā īsti profesionāļi pašvaldību labā. Uzskatu, ka LPS devusi nozīmīgu ieguldījumu pašvaldību dzīvē, pārstāvot pašvaldību intereses sarunās ar valdošajām politiskajām partijām, īpaši teritoriālās reformas gaitā, atbalstot mazo novadu pastāvēšanas iespējas.
LPS ir pašvaldības apvienojošs spēks, kurš pastāvēs, kamēr vien pastāvēs pašvaldības. Novēlu LPS un visām pašvaldībām saules mūžu Latvijā!
KĀRLIS ALBERGS (Valkas novads)
– Pašvaldībā strādāju kopš 1990. gada – biju Valkas rajona padomes priekšsēdētājs, tad izpilddirektors un nu atkal Valkas novada domes priekšsēdētājs. Piedalījos arī LPS dibināšanas kongresā. Atmiņā palikušas diskusijas un domu dažādība, atceros, ka dažas delegācijas pat demonstratīvi pameta zāli.
LPS mainījusies un attīstījusies, pārstāvot pašvaldību kopējās intereses valdībā un Saeimā, un līdz šim iespēju robežās tas izdevies labi. LPS atbalstu jūtam dažādās sfērās un varam rast atbildes uz saviem jautājumiem. Katrs kongress atšķir jaunu lapaspusi mūsu darbā un sadarbībā. Tāpat turpināt!
Modra Vilkauša (Varakļānu novads)
– Pašvaldībā strādāju no 1987. gada, tātad 24 gadus, no tiem 17 gadus kā priekšsēdētāja. LPS dibināšanas kongresā gan nebiju, jo atrados triju gadu atvaļinājumā, kad audzināju jaunāko meitu. Ar LPS esmu vairāk saistīta kopš 1997. gada, kad pēc septiņu gadu pārtraukuma atgriezos priekšsēdētājas amatā. LPS darbiniekus vienmēr esmu uzskatījusi par savējiem, pie kuriem var griezties jebkurā laikā pēc palīdzības un dalīties priekos un bēdās. Ar vislabākajām atmiņām atceros laiku no 2005. līdz 2009. gadam, kad darbojos Pagastu apvienībā un pārstāvēju Madonas rajona pagastus. Šajā periodā iepazinu daudzus Latvijas pagastus, to darbīgos vadītājus, un manī nostiprinājās pārliecība, ka Latvijas laukos dzīvo stipri, radoši, enerģiski cilvēki, kas ir savas zemes patrioti.
Vienmēr esmu cienījusi LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa un visu pārējo darbinieku vēlmi un prasmi iedziļināties pašvaldību problēmās un jautājumos, neraugoties uz to, cik liela vai maza ir pašvaldība. Ikreiz bijis patīkami dzirdēt Andra humora dzirksti. Manuprāt, pašvaldībnieki ir tāda īpaša tautas daļa, kuri cenšas pat visdrūmākajā laikā atrast labo un gaišo, prot ar humoru uztvert dažādas dzīves situācijas un, protams, pasmieties paši par sevi. LPS un visiem pašvaldībās strādājošajiem novēlu vienmēr jebkurā situācijā saglabāt mieru, būt atvērtiem pret visu jauno, nebaidīties no nezināmā! Lai mūsos visos saglabājas labestība, ticība tam, ko mēs vēlamies visvairāk! Lai mums ir veselība, veiksme un darbiem bagāta ikdiena!
ANTRA VILCĀNE (Vārkavas novads)
– Pirms 20 gadiem mācījos Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes 6. kursā un paralēli mācībām strādāju Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā par medmāsu. Ar pašvaldību esmu saistīta kopš 2005. gada, kad tiku ievēlēta par Vārkavas novada domes priekšsēdētāju.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas LPS loma pašvaldību dzīvē šķiet mazinājusies, kaut gan nedrīkst nenovērtēt LPS nozīmi sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai panāktu pašvaldībām labvēlīgāku rezultātu. Ļoti gribētos, lai LPS kļūst visu Latvijas tik dažādo pašvaldību vienojošais elements. Dažreiz rodas izjūta, ka arī mūs visus pārstāvošā organizācija vairāk aizstāv kādas konkrētas pašvaldību grupas intereses. Diemžēl tagad ir tāds laiks, kad dažādu iemeslu dēļ dažādas iedzīvotāju grupas, valsts iestādes un arī pašvaldības tiek nostādītas cita pret citu, tādējādi radot sabiedrībā vēl lielāku spriedzi.
Nodrillēti jau skan, taču mums visiem ir jābūt vienā ierakumu pusē un kopīgiem spēkiem jāstrādā pie valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanas. Lai LPS ir tā organizācija, kas spētu mūs visus apvienot ne tikai formāli, bet arī reāli!
ELLA FRĪDVALDE–ANDERSONE (Vecpiebalgas novads)
– 1991. gadā biju paju sabiedrības “Ineši” galvenā ekonomiste. Pašvaldībā strādāju kopš 1992. gada, priekšsēdētājas amatā esmu no 2001. gada.
Latvijas Pašvaldību savienības loma pašvaldību dzīvē ir ļoti svarīga un tieši dialogā ar valdību un informācijas apritē. LPS stiprā vieta šobrīd ir priekšsēdis ar savu komandu.
No LPS nākotnē vēlētos sagaidīt turpinājumu iesāktajam, saglabājot savu kompetenci, toleranci un kompromisa prasmi. Nākamajos 20 – saprotošus un godīgus politiķus gan pašvaldībās, gan valdībā!
Rihards Melgailis (Vecumnieku novads)
– 1991. gadā biju kopsaimniecības “Vecumnieki” priekšsēdētājs. Dažādu līmeņu deputāta statusā esmu darbojies no 1980. gada – gan ciemā, gan rajonā. Kopš 1994. gada vadu Vecumnieku pagastu, tagad – novadu.
LPS loma pašvaldību dzīvē ir liela, tā organizē pašvaldības daudzām darbībām un aktivitātēm, aizstāv pašvaldību intereses sarunās ar ministrijām un centrālo valdību. Ir diezgan sarežģīti noformulēt vienlīdz pieņemamu viedokli, lai tas apmierinātu visas pašvaldības – lielās un mazās, pilsētas un lauku. Mums visiem kopā jācenšas panākt lielāku LPS viedokļa respektu ministrijās un centrālajā valdībā, lai tiktu respektētas mūsu kongresu rezolūcijas un vienošanās protokoli.
Pie maniem spilgtākajiem iespaidiem saistībā ar LPS pieder līdzdarbošanās konkursos “Sakoptākais pagasts”, arī sporta spēlēs.
Novēlu LPS palikt konsekventi pašvaldību aizstāvēšanas pozīcijās, palīdzot atrast visu problēmu pareizāko risinājumu!
AIVARS MUCENIEKS (Ventspils novads)
– 1991. gadā biju kolhoza “Užava” galvenais zootehniķis. Ar pašvaldībām esmu saistīts kopš 2001. gada, kad tiku ievēlēts par Užavas pagasta deputātu un 2005. gadā – par priekšsēdētāju. 2009. gadā mani ievēlēja par Ventspils novada domes priekšsēdētāju.
LPS loma gan visas Latvijas, gan pašvaldību dzīvē ir ļoti nozīmīga, jo organizācija apvieno visas Latvijas pašvaldības. Lai gan mūsu valstī visu laiku pašvaldības ir bijušas ļoti atšķirīgas gan lieluma, gan finansiālo iespēju, gan ekonomiskās izaugsmes jomā, LPS vienmēr veiksmīgi izdodas visus vienot, izveidot kopēju pašvaldību viedokli un ar vienotu pozīciju griezties gan pie valdības, gan Latvijas sabiedrības.
LPS ir organizācija, ko izveidojušas pašvaldības un kuras pamatuzdevums ir atbalsta un palīdzības sniegšana pašvaldību darbā. Šo uzdevumu LPS sekmīgi pildījusi, un pašvaldības var būt gandarītas, ka tām ir viena no spēcīgākajām Latvijas organizācijām. Lai tā veiksmīgi darbotos, daudzkas atkarīgs no vadītāja. LPS ir ļoti paveicies, jo Jaunsleiņa kungs mācējis šo organizāciju vienot un pacelt līdz tam, cik spēcīgi esam. Savukārt Ventspils novadam paveicies, ka viņš ir viens no mūsu novada 15 deputātiem.
Lai LPS izdodas noturēt to kursu, ko tā uzņēmusi, un lai vēl vairāk izdodas vienot visas pašvaldības un aizstāvēt kopēju viedokli, bet, lai tas izdotos katrai pašvaldībai – gan lielai, gan mazai, jāiet uz kompromisiem un jāatceras, ka nav vienīgā ķēniņa karaļvalstī!
JURIS LĪCIS (Viesītes novads)
– 1991. gadā strādāju Viesītes lauksaimniecības skolā par skolotāju. Ar pašvaldības darbu esmu saistīts sešus gadus – 2005. gadā kļuvu par Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju domes deputātu, bet kopš 2009. gada 1. jūlija esmu Viesītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Uzskatu, ka LPS loma pašvaldību darbā ir nozīmīga, jo tiek saglabāta pašvaldību darbības pēctecība, pārstāvētas visu pašvaldību kopējās intereses “cīņā” ar valsts resoriem. LPS izprot un redz Latvijas perspektīvo attīstību nākotnē, bet ne vienmēr pie varas esošie politiķi ieklausās LPS viedoklī par saprātīgu lēmumu pieņemšanu ilgtspējīgai valsts attīstībai. Būtu vēlams, lai LPS kopā ar Latvijas valsts vadību izdotos atrast pašvaldību attīstības optimālākos virzienus nākotnē, ņemot vērā katras pašvaldības individuālās iespējas un novēršot neveselīgo konkurenci starp pašvaldībām cīņā par ES un valsts finansējuma saņemšanu.
Latvijas Pašvaldību savienībai un žurnāla “Logs” kolektīvam novēlu, lai nākamie 20 gadi ir bagāti ar labām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem! Lai cilvēkos mājo un valda godaprāts, neatlaidīga griba saprasties, uzklausīt un palīdzēt!
SERGEJS MAKSIMOVS (Viļakas novads)
– 1991. gadā mācījos Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, lai iegūtu profesionālo lauksaimniecības izglītību. Četrus gadus esmu bijis vēlēšanu komisijas loceklis un arī vadījis to. Tikpat ilgi biju Šķilbēnu pagasta padomes deputāts un vēl četrus gadus – Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs. Kopš 2009. gada 1. jūlija vadu Viļakas novada domi.
Saistībā ar LPS vislabākās atmiņas man palikušas par LPS organizēto konkursu “Sakoptākais pagasts”, kad 2005. gadā Šķilbēnu pagasts bija Latgales novada uzvarētājs.
LPS mums, pašvaldībām, ir kā lielākā māsa, kas aizstāv un palīdz visās dzīves situācijās. LPS ir daudz darāmā, lai stiprinātu pašvaldības lomu valsts pārvaldē un sabiedrības dzīvē. Tie ir kā neaptverami apvāršņi, ko tomēr novēlu sasniegt!
ARNOLDS PUDULIS (Viļānu novads)
– Līdz 1997. gada martam strādāju a/s “Latgales lopkopības izmēģinājumu stacija” par mehānisko darbnīcu vadītāju. Pēc tam līdz 2009. gada 1. jūlijam biju Viļānu pagasta padomes priekšsēdētājs un tagad esmu novada vadītājs.
LPS loma pašvaldību dzīvē ir ļoti liela, jo veiktās informācijas apkopošana atvieglo dažādu jautājumu risināšanu. Lielu palīdzību pašvaldības saņem arī no mācību centra, kur pašvaldību darbinieki tiek apmācīti dažādās jomās.
Viļānu novads pieskaitāms Latvijas mazo novadu saimei. Visi mūsu novadi ir atšķirīgi un īpaši, un LPS cenšas nodrošināt darbības dažādības iespēju, lai katrs novads varētu izvēlēties savu attīstības virzienu un veidu teritorijas ekonomiskajam progresam. Neapskaužamā situācijā Viļānu novada pašvaldība bija tūlīt pēc novada izveidošanas, jo Viļānu pilsētai bija liels parāds – bijām uz bankrota robežas, un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis virzīja jautājumu par īstermiņa kredīta saņemšanu, ko Finanšu ministrija atbalstīja.
Viļānu novada pašvaldības vārdā novēlam LPS turpmāku inovatīvu darbības metožu attīstību, kas kļūtu par pamatu ilgtspējīgai un gudrai pašvaldību izaugsmei!
OĻEGS AGAFONOVS (Zilupes novads)
– Novada priekšsēdētāja amatā esmu kopš 2005. gada, un zilupieši mani ievēlēja jau otro reizi. Pirms tam nodarbojos ar uzņēmējdarbību.
Zilupes novads ir no galvaspilsētas vistālākā pašvaldība valsts pierobežā, kur 90 procentu iedzīvotāju runā krieviski. Esam mazs novads, tāpēc pilnībā atbalstām LPS virzienu, kurā nav aizmirstas arī mazo pašvaldību intereses. Personīgi es un arī mani kolēģi ir ļoti gandarīti, ka šopavasar LPS priekšsēdis atrada laiku, lai apciemotu arī mūsu novadu un tiktos ar pašvaldības deputātiem un iestāžu darbiniekiem. Mums simpatizē viņa pozīcija un attieksme pret cilvēkiem.
Gan priekšsēdim, gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan visām pašvaldībām vēlu strādāt tā, lai Latvija ierindotos Eiropas vadošo valstu pulkā. Mums ir viss – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, labvēlīgs klimats, skaista daba, strādīgi cilvēki, un ārzemnieki, ar kuriem esmu šeit ticies, mūs par to apbrīno un apskauž. Esmu optimists un ticu, ka to varēsim sasniegt, ja būsim savas valsts patrioti. Es tāds esmu, un domāju, ka lielākā daļa Latvijas cilvēku tādi ir!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017