Rīga 1°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 05. decembris 22:09
Vārda dienas: Klaudijs, Sabīne, Sarma
Tagadējā Valsts Heraldikas komisija deviņu ar heraldiku saistītu zinātnes un kultūras nozaru speciālistu sastāvā darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē. Žurnāls “Logs” uz sarunu par pašvaldību ģerboņiem aicināja komisijas priekšsēdētāju mākslinieku grafiķi LAIMONI ŠĒNBERGU un viņa vietnieci administratīvajos jautājumos un komisijas atbildīgo sekretāri RAMONU UMBLIJU.
– Vai apstiprināts ģerbonis ir visām 119 Latvijas pašvaldībām?
– Savas pašvaldības ģerbonis ir gan deviņām lielajām pilsētām, gan vairāk nekā 70 novadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā, kad tika izveidoti 109 novadi, sākās jauns posms arī Latvijas heraldikā, jo līdz tam bija pilsētu un pagastu ģerboņi, novadu ģerboņu nebija. Taču situācijas, kādās tapa novadi, un arī pašu ģerboņu veidošana bija un ir dažādas. Tā, piemēram, viena – līdzīgi Gulbenes novadam, kas ir viens no lielākajiem un ko veido padsmit pagastu, no kuriem daļai savi ģerboņi, daudzu novadu teritorijas veidojās pilnīgi no jauna. Turpretī ap Rīgu vairāk nekā desmit pagastu teritoriāli nemainīja neko, mainījās vien nosaukums jeb, pareizāk sakot, pašvaldības juridiskais statuss. Savukārt vairākām pašvaldībām, piemēram, Cēsu novadam, ko izveidoja Cēsu pilsēta un Vaives novads, izmaiņas bija nelielas, taču pilsēta vēlējās saglabāt savu vēsturisko ģerboni. Pamatojoties uz šīm dažādajām situācijām, Heraldikas komisija izstrādāja piecus priekšlikumus novadu ģerboņu veidošanai. Tagad apritējuši divi gadi, un varam analizēt praksi, balstoties uz Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieka vēstures zinātņu doktora Armanda Vijupa veikto analīzi par apstiprinātajiem ģerboņiem.
– Kādi ir šo divu gadu prakses galvenie secinājumi?
– Heraldikas komisijas sadarbība ar pašvaldībām bijusi veiksmīga, neraugoties uz to, vai novada ģerbonis tapis īsākā vai ilgākā laikā, jo tas lielā mērā atkarīgs no katra novada un konkrētā mākslinieka darbības – to mēs neregulējam. Ja pašvaldībai nav sava mākslinieka, protams, var griezties pēc palīdzības pie mums. Parasti Heraldikas komisijā pašvaldības pārstāvji kopā ar mākslinieku ierodas vai nu ar skicēm, vai izstrādātu priekšlikumu vai tikai aprunāties, kā ģerboni veidot. Un to arī visiem iesakām pirmām kārtām – pirms sākt novada ģerboņa izstrādi, vispareizāk būtu konsultēties, jo bijuši arī daži ne visai veiksmīgi gadījumi, kad, neapspriežoties ar komisiju, pašvaldība aizgājusi jau pārāk tālu – aptaujājusi iedzīvotājus, rīkojusi konkursu vai pat pieņemts domes lēmums. Taču komisija nevar apstiprināt ģerboni, ja tas ir “neheraldisks”, kaut gan novada dome to akceptējusi un vietējā sabiedrība pat paguvusi iemīļot. Heraldikā ir pamatlietas, ko nevar prasīt, lai zinātu pašvaldību cilvēki, kaut gan arī viņiem būtu interesanti un vērtīgi saprast kaut vai galvenos principus, bet māksliniekam, kurš izstrādā ģerboni, šie pamatnosacījumi gan jāpārzina un tad jāiesaka pasūtītājam/pašvaldībai. Ja pašvaldība organizē konkursu par ģerboņa projektu, tad rīkotājiem jābūt informācijai un zināšanām, ko nozīmē heraldika, kādi ir ģerboņu veidošanas pamati, cik krāsu ģerbonī drīkst būt un kā tās lietot, par diviem metāliem un to saskari, vairoga dalījumiem, figūrām – kādas ir heraldiskas un kādas – ne, ko ieteicams izmantot, bet no kā vajadzētu izvairīties.
– Vai varat minēt dažus heraldikas pamatprincipus?
– Heraldikas principus nevar izstāstīt trijos vārdos vai vienā intervijā, jo tā ir vesela zinātne. Uzsvērsim to, kas šobrīd svarīgākais – tās pašvaldības, kurām vēl nav sava ģerboņa, bet gribētu to pasūtīt, lai nebaidās, kaut gan varbūt šķiet, ka tas ir ļoti sarežģīti – pārzināt griezumus un lauzumus, krāsas, figūras. Tāpēc, pirms veidot ģerboni, lūdzu, konsultējieties ar mums – zvaniet uz Heraldikas komisiju vai sūtiet e–pastu, mēs atbildam katram. Daudzas pašvaldības dara pareizi, ka šo jautājumu apspriež ne tikai deputāti savā starpā, bet griežas arī pie vietējiem iedzīvotājiem, jo ģerbonis ir stipra zīme, kas pieder visam novadam. Nereti tiek rīkoti konkursi, un zīmē gan skolēni, gan pensionāri. Tā var būt, taču līdz noteiktai robežai, jo, neko nezinot par heraldikas krāsām, formām un to grafisko izveidi, nevar uzzīmēt ģerboni. Pašvaldībai konsultēties ar sabiedrību ir ieteicams, taču nelieciet visiem zīmēt, bet jautājiet konceptuāli – ko ģerbonī vēlaties redzēt, kādas figūras, ar ko novads asociējas, kāds ir tas stāsts, ko gribat tajā ielikt? Tas ir jauki, ka daudzviet šajā tapšanas procesā iesaistās bērni un skolas, un viņus var un vajag mudināt pētīt gan dzimtās vietas vēsturi un simbolus, gan izcelt to, kas novadam visvairāk raksturīgs, gan iztēloties, ar ko saistās tā nākotne. Ģerbonī jau atklājas visa dzīves aina, jo zīmju veidā tajā iespējams ļoti daudz ko ielikt. Teiksim, ja izvēlēts spēka simbols, tad jāmeklē tēli, kas asociējas ar spēku – viens piemērs ir vērsis, bet vēl var atrast arī citas simboliskas figūras, kas nozīmē to pašu. Ģerboņa veidošanā iedzīvotāju atbalsts ir neatsverams, tikai tas pareizi jāvirza, aicinot nevis visus zīmēt, bet piedāvāt konceptuālus, idejiskus priekšlikumus.
– Kādus simbolus savas vietas piederības zīmei pašvaldības lielākoties izvēlējušās?
– Sākumā daudzi jaunā novada ģerbonī gribēja attēlot, piemēram, ozollapu vai kaut ko ģeogrāfisku, taču visos pagastos jau ir kāda upe, ezers un ozols un katram tas liekas lielākais un skaistākais, tādēļ mudinām izvēlēties ko citu. Dažu pašvaldību pārstāvji ierodas Heraldikas komisijā ar pamatīgu vēsturiskā pētījuma “bagāžu” un vēlas ģerbonī redzēt, piemēram, vēsturisko cīņu atainojumu. Vēl citu novadu deputāti sapņo futuruloģiskus sapņus, ar ko novads saistās nākotnē. Vairākas pašvaldības saka: mēs esam un gribam būt stipri un izvēlas vērsi kā simbolu. Ļoti skaists ģerbonis izveidots Vārkavai, kaut gan sākumā bija iecerēts pavisam citāds. Vārkavas novada ģerbonī attēlota mežrozīte, kas ir iecienīts simbols poļiem, un novadā dzīvo daudz poļu tautības cilvēku, tāpat tur ir gana pamestu viensētu, kur aug mežrozīšu krūmi, un stiprumu simbolizējošais vērsis. Vārkavieši visu šo salika kopā, un iznāca neparasts ģerbonis – tāds kā nevienam, turklāt interesantās, dabīgās krāsās, kādas atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas (jo rozā nepieder heraldikas krāsām). Ir ļoti dažādi veidi, kā pašvaldības nonāk pie saviem ģerboņiem, bet jāpatur prātā, ka to veido nākotnei un ilglaicīgai izmantošanai.
– Vai bijuši arī tādi gadījumi, kad pašvaldība iesniegusi komisijā pilnīgi gatavu ģerboni un jums nekas nav bijis iebilstams vai piebilstams?
– Dažus ģerboņus var atbalstīt tūlīt, ja mākslinieku zīmējumi ir precīzi, viņi labi pārzina heraldikas principus, kaut gan ne katrs profesionāls mākslinieks spēj uzreiz uzzīmēt ģerboni. Te kā piemēru varam minēt vienu no jaunākajiem – Auces novada ģerboni. Viņi paši gan bija ilgi sprieduši, konsultējušies ar komisijas locekļiem, arī profesoru Armandu Vijupu, kurš šobrīd vienīgais Latvijā heraldiku māca akadēmiskā līmenī, tad kopā ar māksliniekiem izgatavojuši vairākas skices, ko cēluši priekšā deputātiem, un tad vienu nolēmuši virzīt tālāk. Mums nebija ko teikt – viss gatavs. Bet pats sākums tomēr bija tāds, ka pašvaldības vadītājs kopā ar savējiem atbrauca uz Rīgu konsultēties. Kad pašvaldība nezina, no kura gala sākt, tad mēs mēģinām ievirzīt un palīdzēt. Heraldikas zinātnē pieņemts, ka pat neredzot, pēc apraksta speciālistam jāspēj uzzīmēt ģerboni, tādēļ figūras jāizveido tā, lai tās varētu heraldiski aprakstīt. Katram ģerbonim ir heraldiskais apraksts, kas ir zinātnisks un daļai nesaprotams, ar specifisku terminoloģiju, un vēl ir stāsts, kā tas veidojies. Tās ir divas lietas – viena zinātniska un otra – skaidrojums, kāpēc ģerbonis ir tieši tāds.
– Kas būtu jādara tām pašvaldībām, kurām vēl nav sava ģerboņa?
– Tie novadi, kuriem vēl nav sava ģerboņa, var mūsu mājaslapā (http://www.president.lv) vai žurnāla “Logs” 2009. gada decembra numurā iepazīties ar principiem ģerboņu veidošanā un tad konsultēties ar Heraldikas komisiju, kā arī piedalīties komisijas sēdēs, kas ir atklātas. Ja jums ir ideja, droši griezieties pie mums, mēs cenšamies visu parādīt un izstāstīt, jo esam ieinteresēti nevis kaut ko aizliegt, bet tieši otrādi – vēlamies, lai visām pašvaldībām ģerboņi būtu, taču atbilstoši heraldikas prasībām un kādam no trim principiem. Pirmais attiecas uz gadījumu, kad ģerbonis tiek veidots pilnīgi no jauna; otrais – izmanto veco ģerboni, bet, lai tas atšķirtos, veic dažādus heraldiskus lauzumus, no kuriem vispopulārākā ir apmale, un trešais – jaunajā ģerbonī patur kaut ko no pilsētas vai pagasta simbolikas, taču to pārveido vai papildina.
– Lūdzu, raksturojiet pirmo ieteikumu, kā veidot ģerboni no jauna!
– Likums nosaka, ka, mainoties pašvaldības juridiskajam statusam, kaut robežas nemainās un novads paliek vecajos “rāmjos”, jāapstiprina jauns ģerbonis. Viens no mūsu pamatieteikumiem pašvaldībām, kad Latvijā izveidojās vairāk nekā simts novadu, bija veidot jaunu ģerboni. Šobrīd apmēram trešajai daļai novadu tapuši pilnīgi jauni ģerboņi. Kā piemēru var minēt Daugavpils novadu, kas izveidojies jaunās robežās un radījis un apstiprinājis pilnīgi jaunu ģerboni, neizmantojot kāda tā sastāvā esošā pagasta simboliku. Arī Vecpiebalgas novads, kurā ietilpst pieci pagasti, nav palicis pie Vecpiebalgas pagasta simbola – vērpjamā ratiņa riteņa vai pārņēmis kādas pārējo pagastu figūras. Īpaši gribētos izcelt Pāvilostas novadu, kam arī veidots pilnīgi jauns ģerbonis. Pilsētas ģerbonī attēlota kāpu priede, un likās, ka arī novada ģerbonim pāvilostnieki tradicionāli izvēlēsies kaut ko no jūras un ostas tematikas, taču jaunais Pāvilostas novada ģerbonis ir īsts pārsteigums – tajā atainoti trīs jūrmalas zilpodzes ziedi. Izrādās, zilpodze ir visai rets augs, kas pirmoreiz Latvijā atrasta Ziemupes apkārtnē pirms vairāk nekā simt gadiem un apkaimē aug arī tagad. Šis usnei līdzīgais augs, ko vairums droši vien nekad nav redzējuši, ierakstīts Sarkanajā grāmatā, un Pāvilostas novads to kā savai vietai piederīgu simbolu ar mākslinieka Jura Ivanova palīdzību iemūžinājis jaunajā ģerbonī. Šāds ģerbonis, neapšaubāmi, izraisa interesi par novadu, un tā veidojas leģendas.
– Nācies gan dzirdēt, ka, veidojot novada ģerboni, pašvaldībām tomēr gribējies paturēt līdzšinējo pagasta vai pilsētas ģerboni – kā rīkoties šādā gadījumā?
– Otrs no mūsu ieteikumiem ļauj saglabāt it kā veco ģerboni, bet ar kādu jaunu elementu – šos ģerboņus veidojot, izmanto dažādus heraldikas vairoga lauzumus, no kuriem populārākais ir apmales – gan šaura, gan pavedienapmale, gan citi apmaļu veidi. Heraldiski tas nozīmē, ka ģerbonis it kā uzlikts uz lielāka vairoga, bet pats zīmējums nemainās. Šādi rīkoties var tad, ja novadam vai pagastam nemainās robežas, piemēram, gatavot pilnīgi jaunu ģerboni Carnikavas novadam nebija pamata, jo mainījās tikai tā juridiskais statuss, un šajā gadījumā jauno ģerboni no vecā pagasta ģerboņa atšķir pavedienapmale. Tāpat Garkalnes novadam paturēts pagasta ģerbonis, bet, lai būtu atšķirība, ko obligāti prasa heraldika, izmantota pavedienapmale. Arī Dagdas novads gatavoja dažādus variantus, tomēr beigās palika pie tā, ka jaunajā ģerbonī saglabāts pilsētas simbols – fēnikss, kas atdzimst no liesmām, un ģerbonis papildināts ar pavedienapmali. Šo paņēmienu izmantojuši ap trešdaļa novadu, kas šo divu gadu laikā izstrādājuši un apstiprinājuši sava novada ģerboni. Tomēr komisija stingri raugās, lai ģerbonim tik minimāla maiņa, izlīdzoties vien ar apmali, būtu pārdomāta un pamatota. Tā, piemēram, Cēsu novads komisijai cēla priekšā pamatīgus argumentus un pārliecināja, ka būtu jāsaglabā senais un vēsturiskais pilsētas ģerbonis, un viņu lūgums tika ņemts vērā – ģerbonī izmaiņas ir minimālas, taču heraldiski prasības izpildītas. Jāuzsver, ka nekur jau nepazudīs arī pagastu ģerboņi, tos var un vajag izmantot un arī veidot no jauna tiem, kuriem nav savu lokālo piederības zīmju, jo tas veicina dzimtās vietas piederības izjūtu un patriotismu. Šāda iniciatīva ir apsveicama. Kā piemēru var minēt Madonas novada Bērzaunes pagasta ģerboni un Liepupes pagasta ģerboņa apstiprināšanu, kas tapa vienlaikus ar Salacgrīvas novada ģerboni.
– Vai panākt nepieciešamās izmaiņas, ja ir vēlme saglabāt iemīļotos simbolus un veco ģerboni, var tikai ar apmales palīdzību vai ir arī citi veidi?
– Trešais komisijas ieteikums pašvaldībām balstās uz to, ka, veidojot novada ģerboni, var saglabāt figūras no pilsētas vai pagasta ģerboņa, kā, piemēram, rīkojies Madonas un Gulbenes novads. Madonas pilsētas ģerboni ikviens pazīst pēc gaiļa, savukārt Gulbeni – pēc sudraba gulbja, tāpēc šīs pašvaldības vēlējās paturēt šos atpazīstamos simbolus, taču, lai izpildītu heraldikas prasības, viņi meklēja un atrada variantu, kā pilsētas ģerbonī esošo figūru padarīt par novada simbolu. Tā gulbenieši ar domes priekšsēdētāju priekšgalā vairākas reizes ieradās uz konsultācijām, apspriedāmies ilgi un izskatījām dažādus variantus, tomēr beigās nonācām pie atturīgā ģerboņa, kurā piederību Vidzemei simbolizē sarkanā krāsa, bet trīs gulbji simbolizē daudzumu, jo Gulbenes novadu veido visi bijušā rajona pagasti. Paturot ierasto simbolu, tapis jauns ģerbonis, bet citā kontekstā un jaunā kompozīcijā. Vai arī Ludzas novada ģerbonis, kurā saglabāti abi pilsētas simboli – atslēga un zobens, taču, tā kā viņi paši par ļoti svarīgu uzskata pierobežas tuvumu, tad jaunajā novada ģerbonī iekļauts arī robežas simbols. Savukārt Dundagas novada ģerbonī atainotas figūras no abu to veidojošo pagastu ģerboņiem – zelta mednis no Dundagas pagasta un smaile, kas simbolizē Kolkas ragu, – no Kolkas pagasta ģerboņa. Mūsuprāt, šis ir ļoti labs un interesants salikums, jo arī jaunajā novadā nepazūd pagastu identitāte, tiek izmantotas figūras no esošajiem ģerboņiem un heraldiski saliktas kopā, radot novadam jaunu ģerboni ar jaunu stāstu.
– Jūs pieminējāt Vidzemei raksturīgo sarkano krāsu. Kā vēl pēc ģerboņa krāsām var noteikt piederību konkrētam Latvijas reģionam un vai tas obligāti jāievēro?
– Nē, nav obligāti, bet katrs novads gan figūras, gan arī krāsas izvēlas paši, jo citādi Latgalē būtu vien zili un Vidzemē sarkani lauki. Savukārt Kurzemes krāsa ir sudrabs, taču apskatieties, piemēram, jauno Grobiņas novada ģerboni, kurā sarkanā laukā attēlota stopsakta, kas ir vissenākā tērpa saspraužamā adata un ko pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu valkāja gan sievietes, gan vīrieši. Šī maģiskā sakta, kas atgādina no misiņa vai sudraba darinātu šaujamo stopu, atrasta arheoloģiskajos izrakumos Grobiņā, tādēļ tā ir piederīgs novada simbols un ļauj izjust seno kuršu un vikingu dzīvesveidu. Situācijas mēdz būt dažādas – vienā gadījumā ļoti vēlams izmantot simbolisko krāsu, jo tā atbilst figūrām un fonam, bet citā tā galīgi neiederas.
– Kādas būtu komisijas rekomendācijas un no kā jāizvairās, veidojot novada ģerboni?
– Pirmais ieteikums – kaut gan tas ir pieļaujami, tomēr neiesakām par pamatu ņemt veco ģerboni un izmainīt tikai krāsas. Prakse pierāda, ka tas neattaisnojas – kaut vai ņemot vērā, ka, melnbaltā variantā drukājot, nebūs nekādas atšķirības. Var nomainīt krāsu lauku, un tā rīkojās Baldone, zelta pilienus aizstājot ar sudraba pilieniem – no heraldikas viedokļa ģerbonis it kā cits, bet vizuāli tas ļoti maz atšķiras, īpaši, ja jāparāda grafiski vai melnbaltajā versijā. Tāpēc mēs iesakām atturēties no tik vienkārša un neizteiksmīga risinājuma. Otrs padoms – izvairīties no daudzu krāsu un abu metālu – zelta un sudraba – lietošanas vienā ģerbonī. Nevajadzētu zīmējumu pārāk saraibināt, jo tas arī radīs problēmas, tehniski samazinot attēlu, turklāt jāņem vērā, ka ģerboni lieto gan lielā formātā, teiksim, uz ugunsmūra, gan arī nelielā, piemēram, veidlapās, nozīmītēs, vizītkartēs. Tādēļ ieteikums no prakses būtu šāds – neveidot sarežģītas figūras ar daudzām detaļām, jo samazinot tās saplūdīs, pazudīs un ģerbonis vairs nebūs tik skaidrs un labi izšķirams kā uz karoga. Izvēlētajai ģerboņa figūrai jābūt labi saskatāmai gan lielā izmērā, gan samazinātā līdz pat diviem centimetriem, lai novadi savu ģerboni varētu kvalitatīvi izmantot visām dažādajām vajadzībām.
– Kur pašvaldības ģerboni drīkst un vajadzētu lietot, piemēram, vai atbalstāt tā attēlu uz suvenīriem vai krekliņiem?
– Kāpēc ne, simbolika tieši būtu jāizmanto daudz vairāk, nekā to darām, un pašvaldībai jāveicina sava ģerboņa lietošana gan svētkos, gan ikdienā. Ģerboni var izmantot ļoti plaši, taču, lai to nedegradētu un nepazemotu, ģerboņa lietošanas regulējums ir pašvaldību ziņā. Tad, kad pašvaldība ģerboni apstiprinājusi, tai ir jāizstrādā nolikums, kā un kam tiesības lietot šo ģerboni un kādiem komerciāliem nolūkiem to drīkst izmantot, turklāt ar konkrētiem piemēriem. Diemžēl vairāki novadi to nav izdarījuši, tāpat kā piemirsuši pēc apstiprināšanas ģerboni ievietot savā mājaslapā, kaut gan tā taču ir atpazīstamības zīme, ar ko būtu jālepojas. Un vēl viens atgādinājums tiem novadiem, kuriem nav sava ģerboņa – lietot pagasta vai pilsētas ģerboni kā novada ģerboni nedrīkst, tas ir pretlikumīgi. Šādā gadījumā jālieto mazais papildinātais valsts ģerbonis, kamēr nav izstrādāts novada ģerbonis.
– Jūsuprāt, kā vēl varētu celt šā simbola prestižu un sekmēt to izstrādi un apstiprināšanu, lai visām Latvijas pašvaldībām būtu savs ģerbonis?
– Uzskatām, ka izdevās Valsts prezidenta pērn iedibinātā tradīcija – Pašvaldību ģerboņu svētki. Šāds pasākums notika pirmo reizi, un tajā piecu pašvaldību vadītāji no Prezidenta rokām saņēma apliecinošu dokumentu par pilnvērtīgu iespēju turpmāk izmantot jauno ģerboni. Katrs novads un pagasts šajā reizē demonstrēja arī savu varējumu, sniedza pašvaldības prezentāciju un pastāstīja, kā izvēlējies savam ģerbonim simbolu. Lai veicinātu Latvijas novadu un pagastu identitātes simbolu atpazīstamību, kā arī nostiprinātu iedzīvotāju piederības izjūtu dzimtajai vietai, Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis arī turpmāk uz Rīgas pili aicināt tos novadus un pagastus, kas būs izstrādājuši un likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši savas pašvaldības ģerboni. Tas ir pamudinājums novadiem saņemties, lai pievienotos to pašvaldību pulkam, kurām jau apstiprināts novada simbols. Un vēl viens stimuls varētu būt izdevums, ko esam paredzējuši izdot šāgada nogalē. Tajā būs tikai novadu ģerboņi, un katram novadam tiks atvēlēts vesels atvērums ar novada karti, ģerboni un tā heraldisko aprakstu, informāciju, kas ģerboni gatavojis, statistikas dati un leģenda – apraksts par ģerbonī atainotajiem simboliem. Tas būs izzinoša rakstura izdevums par novadiem, tāpēc ļoti gribētu, lai tās pašvaldības, kurām vēl nav sava ģerboņa, saņemtos un arī iekļūtu šajā grāmatā!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
