Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 08:30
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Jau 15 gadus pēc vairāk nekā pusgadsimta ilguša pārtraukuma Latvijā darbojas atjaunotās bāriņtiesas kā pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības iestādes. Katrai pilsētas un novada bāriņtiesai ir sava vēsture, stāsts un problēmas, taču par to stāstīts diezgan maz.
1995. gada 23. novembrī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja iepriekš Saeimā apspriesto un pieņemto likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kas noteica bāriņtiesu un pagasttiesu kompetenci, uzdevumus, funkcijas un pamatdarbības noteikumus. Šobrīd droši var apgalvot, ka bāriņtiesas pilsētās un novados kļuvušas par bērnu tiesību aizsardzības būtisku instrumentu. Šajos gados uzkrāta pieredze un veikts apjomīgs darbs bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību nodrošināšanā. 15 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atskatītos tālākā un ne tik tālā pagātnē, izvērtētu sasniegto un rastu idejas bērnu un rīcībnespējīgo personu tiesību aizsardzības pilnveidošanai.
Bāriņtiesu vēsture
Bērnu tiesību un interešu aizsardzība un to nodrošināšana ir katras attīstītas valsts prioritāte, jo nepilngadīgi bērni ir mūsu sabiedrības neaizsargātākā daļa, kam nepieciešama īpaša aprūpe.
Pēc neatkarības atgūšanas pagāja vairāki gadi, līdz tika atjaunotas bāriņtiesas – aizbildnības un aizgādības iestādes, kam Latvijā ir sena vēsture. Lai izzinātu un izprastu bāriņtiesu rašanos un pastāvēšanu, jāielūkojas apmēram četrus gadsimtus senā vēsturē. Latvijas bāriņu intereses aizsargāja īpašas aizbildnības un aizgādības iestādes: laukos tās bija pagastu tiesas, bet pilsētās – bāriņtiesas.
16. gadsimta otrajā pusē bāriņtiesa bija aizbildnības un aizgādības iestāde “par nepilngadīgajiem bērniem, garā vājiem un sajukušajiem, klaji atzītiem izšķērdētājiem, sievietēm vispār un mājās neesošajiem un bez vēsts nozudušajiem”.
Pirmās instances bāriņtiesas bija:
pagasta tiesa – sava pagasta piederīgajiem;
bāriņtiesa pilsētās – pie pilsētas pierakstītiem;
muižnieku bāriņtiesa.
Otrās instances bāriņtiesas bija:
apgabala tiesas – par muižnieku un pilsētnieku bāriņtiesām;
zemnieku virstiesas – par pagastu tiesām.
Augstākā pārraudzība pār visām miertiesu apgabala pagastu tiesām piederēja miertiesnešu sapulcei. Bāriņtiesu pirmais pienākums bija gādāt par to, lai nepilngadīgajiem bērniem, kam vajadzēja aizbildņus, tādi tiktu doti, negaidot lūgumu no radiem un citiem piederīgajiem. Bāriņtiesām bija jāgādā par bāriņu mantas uzņemšanu, jāpārlūko aizbildņu un aizgādņu darbība, jāizlabo atklātās nekārtības, zaudējumi bāriņiem, kas cēlušies aizbildņa vainas dēļ, jāatlīdzina no viņu mantas, un, ja bāriņtiesa nebija aizkavējusi nokavēšanos un pretlikumības, tad tai pašai vajadzēja bāriņiem samaksāt zaudējumus.
Bāriņtiesas darbu veikušas arī periodā no 1919. gada līdz Latvijas inkorporācijai Padomju Savienībā. Bāriņtiesu funkcijas bērnu un rīcībnespējīgo personu tiesību nodrošināšanā tāpat tika veiktas, Latvijai esot PSRS sastāvā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas kādu laiku darbojās padomju aizbildnības un aizgādnības iestādes. 1993. gadā 1. septembrī stājās spēkā atjaunotais Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums, kas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes atkal paredzēja bāriņtiesas un pagasttiesas.
No 1996. gada līdz mūsdienām bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, un tās galvenais uzdevums ir bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzība. Bāriņtiesas sastāvu ievēl pašvaldības dome.
Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. 15 darbības gados vairākreiz veikti grozījumi bāriņtiesām saistošajos tiesību aktos: likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, Ministru kabineta 1996. gada 23. marta noteikumos “Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi” un citos, kas liecina, ka bāriņtiesas kompetence un funkcijas nepārtraukti mainās un palielinās.
Kopš 2010. gada 1. janvāra bāriņtiesu uzraudzību un metodisko palīdzību veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tieslietu ministrija sniedz metodisko palīdzību Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļas, bet Labklājības ministrija – adopcijas lietās. Lai bāriņtiesas ikdienā profesionāli un precīzi īstenotu tiesību normas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija regulāri organizē darba grupas, seminārus un apmācības. Bāriņtiesas tiek pieaicinātas ministriju, Tiesībsarga un citu izstrādātāju sagatavoto likumprojektu apspriešanā, darba grupās, kā arī apmācībās un diskusijās Latvijas Pašvaldību savienībā un citur.
Vislielāko atbalstu, palīdzību un gandarījumu bāriņtiesu darbiniekiem sniedz 2002. gadā dibinātā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA), kuras valdes priekšsēdētāja kopš dibināšanas dienas ir Saulkrastu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Meldere. Asociācijā ir 90 pilsētu un novadu bāriņtiesas, aptverot visu Latviju. Asociācijas valde darbojas deviņu locekļu sastāvā, konsultējoties ar kolēģiem – ekspertiem. Asociācijai ir sava mājaslapa – www.barintiesuasociacija.lv.
LBDA sekmē bāriņtiesu darbinieku profesionālo izaugsmi un aizstāv bāriņtiesu darbinieku darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses. LBDA apspriež normatīvo aktu projektus un sadarbojas ar ministrijām un Latvijas un ārvalstu sabiedriskajām organizācijām, kuru darbības mērķis ir bērnu tiesību aizsardzība.
LBDA organizē ikgadējās konferences, vasaras nometnes, lekcijas, seminārus un apmācības, rīko pieredzes apmaiņas braucienus, publicē informatīvos materiālus un izdod bukletus, izmanto radio, presi un citus medijus, kas sekmē un ir ieinteresēti bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija ir kā liela ģimene – māja, kurā dzīvo daudz bāriņtiesu. Tā ir stipra, krietna un atbalstoša ģimene.
Sadarbībā ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju sagatavojusi Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa
JUBILEJAS SARĪKOJUMĀ MĀLPILĪ
Renāte Kalniņa,
Pārgaujas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja
16. decembrī Mālpils kultūras centrā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija rīkoja svinīgu sarīkojumu, lai ne tikai izvērtētu paveikto, bet arī lai kaut uz mirkli pabūtu svētku noskaņā un izjustu atzinību un novērtējumu, kas pelnīts šajos 15 darbības gados.
Ikdienā bāriņtiesu darbs saistīts ar ģimenēm, kurās dažādu iemeslu dēļ vecāki netiek galā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem. Tas ir grūts, atbildīgs un bieži nenovērtēts darbs, kas prasa zināšanas, pieredzi un nereti atteikšanos no sava brīvā laika un personīgās dzīves plāniem. Visticamāk, daļēji tieši šo iemeslu dēļ asociācijā apvienojušās 90 pašvaldību aizbildnības un aizgādnības iestādes, kas svētkos pulcēja vairāk nekā 400 bāriņtiesu darbinieku. Un vēl – lai izjustu plecu atbalstam, nepieciešamības gadījumā rastu līdzīgi domājošo padomu un iespēju izteikt kopēju viedokli normatīvo aktu pretrunu jautājumos.
Asociācija ne tikai pastāv, bet jau desmit gadus darbojas pārdomāti un saturīgi. Pateicoties valdes priekšsēdētājas Baibas Melderes aktivitātei, izdomai, erudīcijai, pieredzei, nemieram, azartam, viņas ģimenes un kolēģu atbalstam, esam piedalījušies saturīgās, interesantās un aktuālās konferencēs, vasaras nometnēs un pieredzes apmaiņas braucienos pa visu Eiropu. Pateicoties savām rakstura īpašībām un profesionalitātei, priekšsēdētāja panākusi, ka ar asociācijas viedokli rēķinās visu līmeņu institūcijās. To apliecināja bāriņtiesu darbinieku veikuma novērtējums, ko Mālpilī pauda visi pasākuma goda viesi.
Darbinieki apsveikumus savos svētkos saņēma gan no Valsts prezidenta kancelejas, gan vairākiem ministriem un sadarbības partneriem. Par iejūtību, izpratni, nesavtību un ilggadēju darbu paldies bāriņtiesu darbiniekiem teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, labklājības ministre Ilze Viņķele, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, tiesībsargs Juris Jansons, bijusī ilggadējā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa. Sadarbību atzinīgi novērtēja arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis, kā arī Siguldas tiesas priekšsēdētāja Sarmīte Inberga un citi.
Labklājības ministrijas Atzinības rakstu par ilggadēju, profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu bāriņtiesu darbības attīstībā saņēma Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle, Krāslavas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Sakoviča, Saldus novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Mārīte Pabērza, Jelgavas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Guntra Turčinska, Rēzeknes pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Aija Mejere, Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Birka, Kuldīgas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Vija Astaševska, Siguldas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Daina Reizenberga, Priekuļu novada Priekuļu Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Jansone, Kokneses novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Silvija Vēze, Skrīveru novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inta Rinmane, Salacgrīvas novada Salacgrīvas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Maruta Pirro, Mērsraga novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Ligita Šuca, Riebiņu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Mārīte Bogdanova, Krimuldas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Olita Liekniņa, Gulbenes novada Litenes Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Dukure un Lizuma Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inese Pērkone, Limbažu novada Skultes un Vidrižu pagasta Bāriņtiesas priekšsēdētāja Vēsma Brīniņa, Valkas novada Bāriņtiesas priekšsēdētājs Kārlis Briedis un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja, Saulkrastu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Meldere.
Savukārt ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Atzinības rakstu par labu un pašaizliedzīgu darbu Bāriņtiesas darbības nodrošināšanā apbalvoti: Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs un locekle Nellija Briede, Jēkabpils pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva, Jelgavas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Anta Riekstiņa, Kandavas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Laila Henzele, Bauskas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa–Plūdone, Babītes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Barisa, Vārkavas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Stivriška, Stopiņu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Valda Frīdenšteina, Ventspils pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Zaiga Rudņicka, Mālpils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Anna Višķere, Mārupes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Nadīna Millere, Ogres novada Ogresgala Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Andersone, Mazsalacas novada Bāriņtiesas sekretāre Daina Fromberga, Kuldīgas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Skaidrīte Jurevska, Valmieras Bāriņtiesas galvenā speciāliste Ināra Allika, Inčukalna novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Kokina, Valmieras pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Polka, Ķekavas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Sarma Trumpekoja un Smiltenes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
To, ka bāriņtiesu darbinieki Latvijā veido stabilu un pieredzes bagātu asociāciju, apliecināja kolēģi, kuri veic šo darbu no bāriņtiesu pirmsākumiem – jau 15 gadus. Bāriņtiesu darbinieki burtiski apbēra ar ziediem asociācijas vadītāju – labo domu īstenotāju, nenogurdināmo Baibu Melderi.
Pasākuma laikā ikviena dvēseles stīgas spēja saviļņot skanīgā operas māksliniece Evita Zālīte un kamermūzikas virtuozi – brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, Birzgales jauniešu vokālais ansamblis, deju muzikanti un austrumu deju izpildītāju grupa Brigitas Puzo vadībā. Sarīkojuma laikā notika arī dokumentālās filmas “Daži stāsti no tūkstošiem...” pirmizrāde, kā arī jaunās mājaslapas prezentēšana.
Šajos bāriņtiesu darbības gados asociācija paveikusi lielu darbu ne vien savu darbinieku saliedēšanā, bet arī iedrošinājusi apzināties, ka arī mēs, bāriņtiesu darbinieki, esam cilvēki, kas prot novērtēt, priecāties, atpūsties, mums piemīt dažādas prasmes, daudzi labi dzied un apgūst dejas māku. Izrādās, mēs protam sadalīt laiku tā, lai tā pietiktu vaļaspriekiem. Kvalitatīvi noformētā vaļasprieku izstāde pierādīja, ka mākam veidot gan rotaslietas, gan sagatavot dāvanas, izšūt tērpu un vēl daudzko citu. Iespējams, ka daļa no kolēģiem šīs iemaņas apguvuši vasaras nometņu darbnīcās, pēc kurām tās pārtapušas par paradumu no darba brīvajos vakaros.
Tāds svētku kliņģeris, ar kādu cienājāmies Mālpilī, vēl nebija redzēts! Tik gards tas bija, ka daudzajās mutēs izkusa reizē ar uzrakstu “Sveiciens svētkos 15”.
Paldies visiem, kas gada nogalē dāvāja tādu brīnumu, bet jo īpaši Mālpils novada domei, novada Bāriņtiesas priekšsēdētājai Annai Višķerei un kultūras centra direktorei Edītei Priekulei! Lai bāriņtiesu kolēģu sirdis silda ikvienu, kas satikts ceļā, un lai acis saskata gaišumu, kas paveras, dāvājot prieku! Paldies par radīto ticību sev, saviem spēkiem un varēšanai!
SAJŪTĀS UN PĀRDOMĀS RADUSIES MĀKSLA
Ilze Barisa,
Babītes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja
Nevienam nav noslēpums, ka darbs bāriņtiesās saistīts ar augstu stresa līmeni, jo ikdienu nākas vadīt emocionālā kontaktā ar dažādiem cilvēkiem, kā arī pieņemt atbildīgus un cilvēku dzīvēs izšķirīgus un nozīmīgus lēmumus. Tādēļ bāriņtiesā var strādāt tikai atbildīgi un ar īpašām spējām apveltīti cilvēki, kas šo profesiju izvēlējušies apzināti, varbūt mazliet par skaļu un lepnu teikts, taču, manuprāt, pamatoti – kādas īpašas misijas izjūtas vadīti.
Lai bāriņtiesās strādājošie varētu veiksmīgi strādāt un nekļūtu par īgņām un nastu līdzcilvēkiem, svarīgi laikus apzināties, ka profesionālā izdegšana var skart katru no mums, tādēļ savlaicīgi jādomā, kā stresu neitralizēt un atgūt garīgo spēku. Īpaši nozīmīga mums, bāriņtiesu darbiniekiem, ir iespēja ik vasaru vismaz vienu nedēļas nogali pavadīt asociācijas rīkotajās nometnēs, kur paralēli līdzīgi domājošo un nu jau draugu pleca atbalstam varam saņemt profesionālu speciālistu palīdzību, tajā skaitā mācīties, kā savas emocijas un sajūtas izpaust, praktiski darbojoties radošajās darbnīcās, pretī gūstot spēju turpināt savu ikdienas darbu bāriņtiesā.
Tā 2011. gada nometnē Mērsragā dzima ideja veidot izstādi, kurā galvenās personas būtu mūsu bāriņtiesu darbinieki un viņu izjūtās tapušie darbi. Šī doma īstenojās 16. decembrī, kad Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas konferences ietvaros tika iekārtota izstāde “Bāriņtiesu darbinieku vaļasprieki”. Tā bija pārsteigums gan mums pašiem, gan viesiem. Izstādītie darbi atklāja ne tikai kolēģu prasmes un apslēptos talantus, bet lika saprast – kaut darām vienu darbu, tomēr esam tik dažādi un vienreizēji! Izrādās, ka mums līdzās dzīvo cilvēki, kas līdzsvaru pēc skarbās ikdienas gājuma atgūst ne tikai dejā vai dziesmā, sportojot vai ceļojot, bet ar prieku un izdomu ada, tamborē, šuj, auž, izšuj, knipelē, pērļo, filcē, veido mālā, fotografē, glezno, veido mandalas utt.
Izstādē aplūkojamie darbi bija dažādi un vienreizēji – no mazām smalkām pārsliņām, ziediem un eņģeļiem līdz tamborētām čībiņām, galdautiņiem un lielām segām un lakatiem, no mazas pērļu piespraudes līdz brīnišķīgiem rotu komplektiem, no filca ziediem līdz lielām cepurēm, un kur nu vēl zīmējumi un apsveikumu kartītes, grāmatzīmes un sauso augu kompozīcijas, keramikas servīzes, šalles, cimdi, zeķes, džemperi un cepures, gleznas – gan īstas, gan arī zīdā gleznotas un izšūtas – un nopietni veidotas mandalas.
Paldies Saldus, Aizkraukles, Jelgavas, Kandavas, Alūksnes, Cēsu, Pārgaujas, Alojas, Madonas, Lubānas, Lielvārdes, Babītes, Krimuldas, Mārupes, Salaspils, Smiltenes, Mazsalacas, Rugāju, Vārkavas, Garkalnes, Inčukalna, Siguldas novada un Rīgas (lūdzu piedošanu, ja kāds tika piemirsts un nenosaukts!) bāriņtiesu īpašajiem cilvēkiem, kas nenobijās un piekrita parādīt savās sajūtu un pārdomu laboratorijās tapušos darbus, iepriecinot visus pārējos!
Īpašs paldies Mālpils kultūras centra māksliniecēm Indrai Zvīgulei un Mārai Ārentei, kuras iekārtoja izstādi. Pateicoties viņu profesionalitātei, mākslinieciskajai gaumei, radošajam garam un izdomai, izstāde atplauka īstā krāšņumā, bija mākslinieciski augstvērtīga un patiesi baudāma. Žēl vienīgi, ka tas viss kopumā bija aplūkojams tik īsu mirkli. Uz tikšanos nākamajās talantu skatēs!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017