Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 10:56
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Pirmā pavasara mēneša marta sākumā Somijas pilsētā Turku notika projekta “Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai” noslēguma seminārs, kura uzdevums bija apkopot to, kas divarpus gados projekta ietvaros diskutēts un secināts.
Seminārs notika Somijas pilsētā Turku, un vietas izvēlei bija vairāki zīmīgi iemesli. Bez tā, ka Turku pilsētas pašvaldība ir viens no aktīvākajiem projekta partneriem, tā ir arī izglītības, tūrisma un veselīgas vides pilsēta, turklāt šeit Baltijas jūrai ir pašai savs nams.
Turku pilsēta dibināta jau 13. gadsimtā un kādreiz baudījusi Somijas galvaspilsētas statusu. Vēsturiski pilsētas administratīvais centrs bijis lielais tirgus laukums, kas gan 19. gadsimta sākumā diemžēl nopostīts lielā ugunsgrēka laikā. Taču neilgi pēc postošā ugunsgrēka daļu laukuma iegādājies kapteinis Jelts un uzcēlis lielu, greznu savrupmāju.
20. gadsimta trīsdesmitajos gados ēka nonāca Turku pilsētas īpašumā un kopš tā laika izmantota dažādiem nolūkiem – tajā atradies policijas iecirknis, bērnu un jauniešu bibliotēka, arī Turku pilsētas kultūras centrs. Taču 2008. gadā ēka ieguva jaunus iemītniekus. Toreizējais Turku pilsētas mērs Miko Pukinens 2008. gada 19. augustā te svinīgi atklāja Baltijas jūras namu, kurā savas darba telpas iekārtojušas četras organizācijas: Baltijas pilsētu savienības (UBC) Vides un ilgtspējīgas attīstības sekretariāts, Pasaules veselības organizācijas Veselīgo pilsētu iniciatīva, projektu vadības grupa “Centrum Balticum” un pakalpojumu centrs “Valonia”.
Šajā namā mājo organizācijas, kam ir līdzīgi mērķi un darbības virzieni – veselīgas vides radīšana un saglabāšana, atbildīgi apejoties ar dabas resursiem. Projekta “Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai” noslēguma semināra ietvaros tā dalībniekiem bija iespēja apciemot Baltijas jūrai draudzīgās organizācijas to mājvietā vēsturiskajā ēkā Turku pilsētas centrā un gūt priekšstatu un ierosmi tam, kā veidot un vadīt projektus un informēt sabiedrību.
Centrs ambiciozi nosaukts īpašā ozola paveida Valonia vārdā, kas liek aizdomāties par divām lietām – stabilitāti un dabas varenumu. Praksē tas ir pakalpojumu centrs ilgtspējīgai attīstībai un enerģijas jautājumiem dienvidrietumu Somijā. Centrs tika dibināts 2008. gada sākumā, apvienojoties divām organizācijām – “Local agenda 21” aģentūrai un Enerģētikas aģentūrai. Centra galvenās tēmas ir ūdens resursu aizsardzība, vides izglītība, uzmanības pievēršana vides problēmām un cīņa ar klimata pārmaiņām – enerģijas jautājumi, atbalsta efektivitāte un pārvaldība.
“Valonia” ir sabiedriska organizācija, kas darbojas kā “Agenda 21” reģionālā rīcības plāna koordinatore un sniedz savus pakalpojumus gan pašvaldību, gan privātajam sektoram. Pagaidām šī ir vienīgā šāda veida organizācija Somijā, kas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai apvienojusi vairākus līdz šim individuāli darbojošos resursus. “Valonia” centrs apvieno 28 pašvaldības un tajās dzīvojošos 465 tūkstošus iedzīvotāju.
Somijai ir sava specifika – teritorijā, ko aptver Valonia, ir 20 tūkstoši salu, līdz ar to pusi no 20,5 tūkstošu kvadrātkilometru lielās teritorijas aizņem ūdens. Centra veidotājiem bija skaidra nākotnes vīzija, uz kuru tiekties – veicināt ilgtspējīgu attīstību, cīnīties ar klimata izmaiņu radītajām problēmām, informēt iedzīvotājus un vērst viņu uzmanību uz to, kas vidi mums visapkārt apdraud visvairāk, bet galvenais – atrast un saviem sadarbības partneriem un klientiem piedāvāt risinājumus, kā to darīt. “Valonia” uzmanības centrā ir plašs jomu klāsts: dabas resursu izmantošanas efektivitāte, apdomīga un atbildīga patērētāju rīcība, izmantojot dabas resursus, enerģijas efektivitāte un iespējas vairāk izmantot atjaunojamos enerģijas resursus un, protams, ūdens resursu pārvaldība un aizsargāšana.
Viena no jomām, kur centrs darbojas visaktīvāk, ir vides izglītība. Tās ir individuālas lekcijas un plašāki semināri, kuros apskatīti dažādi temati – sākot ar pavisam vienkāršām idejām, kā ikdienā taupīt enerģiju savā virtuvē un vannas istabā, līdz pat specifiskām konsultācijām tiem, kas nobrieduši būvēt energoefektīvu mājokli vai uzlabot pašreizējo. Šādos gadījumos centra speciālisti var palīdzēt gan ar tehniskiem jautājumiem, gan idejām par finansējuma piesaistīšanu.
Izglītojamo un ieinteresēto ir daudz – valsts pārvaldē strādājošie, uzņēmēji, galu galā ikviens iedzīvotājs – resursu patērētājs. Tomēr vislielākā interese un gandarījums jūtams tad, kad centru apmeklē skolēnu vai studentu grupas. Skolēnu uzmanību visvairāk piesaista izstāde, kurā uzskatāmi parādīti dažādi cilvēku ieradumi, kas ikdienas steigā šķiet pavisam nevainīgi, bet, koncentrētā veidā vizuāli pasniegti, liek aizdomāties. Izveidota karte, kurā atzīmētas dažādās pasaules vietās patērētā ūdens daudzuma atšķirības, piemēram, blakus nostatot ļoti atšķirīgu izmēru ūdens traukus. Tāpat zaļi un videi draudzīgi domājošs gids stāsta un rāda, cik daudz dažādas konsistences kaitīgu vielu dabā nonāk tieši no savrupmājām. Taču izstādes mērķis nav tikai pamācīt – noslēgumā iespējams “izzvejot zelta zivtiņu”, uz kuras uzrakstīt savu nākotnē realizējamo ideju.
Labas idejas tepat mājās
Daba ir izveidojusi vienotu, sarežģītu sistēmu, lai nodrošinātu mūsu dzīvības procesus. Ja viens ir plēsējs, tad otrs – medījums, kas kādam ir barība, citam – mājvieta, cik vienam patīk gaisma, tik otram tumsa. Dzīvība uz Zemes radusies ūdenī un bez tā nevarētu pastāvēt, katrā mūsu šūnā ir ūdens, tas ir vidē ap mums un pat gaisā, ko elpojam. Bez vispārzināmā pastāv arī līdz galam neizpētīts uzskats, ka ūdenim ir atmiņa jeb spēja uzņemt un uzglabāt informāciju vārda, skaņu, emociju veidā. Jau kopš seniem laikiem ūdenim piedēvētas brīnumainas spējas, tas ticis apvārdots atkarībā no vārdotāja reliģiskās un etniskās piederības. Cilvēks vēl turpina meklēt sev pieņemamus pierādījumus ūdens dziednieciskajam spēkam.
Mēs uztveram ūdeni kā neizsīkstošu vērtību, īpaši Latvijas teritorijā, kur netrūkst kvalitatīva dzeramā ūdens gan no virszemes, gan pazemes ūdens krājumiem. Turklāt mums ūdens resursi šķiet neizsmeļami un viegli pieejami. Diemžēl pārāk reti aizdomājamies par savu personīgo attieksmi pret ūdeni kā dzīvības uzturētāju. Netīrā ūdens spainis, ko izlejam sētmalē, nepaliks turpat zemē. Daļa no tā iztvaikos un pārvietosies tvaika veidā pa gaisu līdz atmosfēras zemākajiem slāņiem, kur kondensēsies pilienos, lai nolītu citā pasaules malā. Daļa infiltrēsies augsnē un pārvietosies pa pazemes ūdens slāņiem līdz tuvākajam strautiņam, līdz upei, līdz pašai jūrai.
Atkarībā no tā, kādas vielas bija piejauktas mūsu netīrajam ūdenim, jūrā nonākušas un sasummējušās ar citu piesārņojumu, tās var agrāk vai vēlāk izjaukt nestabilo līdzsvaru jūras ūdeņos. Rezultātā peldēties jūrā mums traucēs piekrastē izskalotas pūstošas aļģes, zivis slāps no skābekļa trūkuma un izdzīvojušo lašu lietošana uzturā apdraudēs mūsu veselību. Nepietiek tikai piekrītoši pamāt, kad jums stāsta par katra indivīda iespēju pasargāt vidi no cilvēku darbības kaitīgās ietekmes. Ir jāmeklē un jāizmanto katram iespēja parūpēties par to, lai mūsu rīcības sekas negatīvi neietekmētu nākamās paaudzes.
Projekta “Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai” ietvaros sagatavots vērtīgs izdevums (autore – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras asistente Mg.sc.ing. Linda Grinberga) par videi draudzīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, izmantojot mākslīgos mitrājus. Tie izmantojami gan kā individuālas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, gan kā papildu pēcattīrīšanas ietaises, ko izmanto ūdens kvalitātes uzlabošanai, papildinot citu veidu bioloģiskās, mehāniskās vai ķīmiskās attīrīšanas metodes.
***
Raksts sagatavots ar Eiropas Savienības Central Baltic Interreg IVA 2007 – 2013 programmas finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild tā autore.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017