Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 08:10
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Grozīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
8. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tie paredz zemes īpašniekam tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu. Tas atvieglos viņa tiesības vērsties tiesā, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz šīm būvēm.
Tāpat zemes īpašnieks varēs lūgt kadastra sistēmā dzēst ierakstu par būvi, kas it kā atrodas uz viņa zemes un pieder citai personai, bet dabā neeksistē. Līdz šim likums šādu iespēju neparedzēja, un ieraksta dzēšana no kadastra informācijas sistēmas par dabā neesošu ēku bija apgrūtināta.
Likums arī piešķir tiesības jebkuram no kopīpašuma īpašniekiem bez pārējo piekrišanas ierosināt kadastra datu aktualizāciju, tajā skaitā par nekustamā īpašuma nosaukumu, adresi, apgrūtinājumu, zemes un būves lietošanas veidu. Tas nepieciešams, lai uzlabotu kadastra datu kvalitāti, jo līdzšinējā kārtība apgrūtināja iespēju aktualizēt kadastra datus, un tajos konstatētas neatbilstības ar faktisko situāciju.
Līdz šim zemes koplietotājiem bija diezgan grūti ievērot likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, jo nekustamā īpašuma objekta noteikšanu varēja ierosināt tikai visi zemes koplietotāji kopā. Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšanu un ar to saistītās darbības līdz tā pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā var veikt arī viens no zemes koplietotājiem.
Ar likumu valdībai tiek deleģēts noteikt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību. Agrāk šāda kārtība nebija reglamentēta, un gadījumos, ja datos vai dokumentos bija pieļautas kļūdas, vajadzēja sagatavot jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, iekļaujot tajā visus dokumentus, kas nepieciešami pilnas zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanai. Izdarot kļūdu labošanu, turpmāk uzmērīšana vairs nebūs jāveic pilnā apmērā, bet, piemēram, izgatavojot zemes robežu plānu, atkārtoti vajadzēs uzmērīt tikai atsevišķus robežposmus.
Papildināts NĪN normu piemērošanas kārtības skaidrojums
MK apstiprinātie grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likuma normu piemērošanas kārtību papildina un precizē pamatojumu nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja statusa iegūšanai, jo to var iegūt, privatizējot dzīvokli ne tikai valstij vai pašvaldībai, bet arī dzīvokļu celtniecības kooperatīvam piederošā daudzdzīvokļu mājā, bet šo statusu nevar iegūt uz līzinga pamata.
Tāpat noteikumi precizē to ēku identificēšanas kārtību, kas saskaņā ar likumu ir apliekamas ar dzīvojamo māju nodokļa likmi, nosakot, ka par dzīvojamām mājām vai telpu grupām (dzīvokļiem) uzskatāmas tās, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītais lietošanas veids atbilst būvju klasifikācijas sadaļai “Dzīvojamās mājas”. Dzīvokļi norādīti atsevišķi tādēļ, ka praksē sastopami gadījumi, kad ēkā, kas saskaņā ar dokumentāciju ir nedzīvojamā ēka, atrodas arī telpu grupas, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītas kā dzīvojamās telpas un tiek izmantotas dzīvošanai, līdz ar to tām piemērojama dzīvojamo māju nodokļa likme.
Precizēta arī nodokļa likmes piemērošanas kārtība nedzīvojamo telpu grupām un koplietošanas telpu grupām, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Ja telpu grupa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā nedzīvojamo telpu grupa, tai piemērojama 1,5% nodokļa likme neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas veida.
Lai noteiktu taisnīgāku nodokļa atvieglojuma piemērošanas kārtību, kā arī samazinātu administratīvo slogu, paredzēts, ka politiski represētās personas var pieteikties un iesniegt nepieciešamos dokumentus nodokļa atvieglojuma saņemšanai visa taksācijas gada laikā. Vienkāršota arī kārtība, kādā uzsāk nodokļa atvieglojuma piemērošanu – tas tiek piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas pašvaldībā.
Grozījumi noteikumos par pašvaldības zemes nomu
1. aprīlī stājas spēkā grozījumi noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu. Tie precizē punktus, kas attiecas uz publiskas personas zemes nomu, kā arī nosaka zemes nomas atvieglojumus.
Līdz šim noteikumi paredzēja, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā tiek noteikta 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības un nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus. Ņemot vērā, ka nomas maksas apmērs piesaistīts zemes kadastrālajai vērtībai, kas lauku apvidos dažviet ir tik neliela, ka zemes vienības noteiktā nomas maksa nesedz pat nomas līguma slēgšanas administratīvos izdevumus, iznomātājam (publiskai personai) nav lietderīgi slēgt nomas līgumus un tos administrēt. Grozījumi novērš šādus gadījumus, nosakot minimālo nomas maksas apmēru, lai iznomātājam nerastos zaudējumi ar tā īpašumā vai valdījumā esošu zemesgabalu iznomāšanu – minimālā nomas maksa par zemi ar apbūves tiesībām ir desmit latu gadā, bet, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, tā būs 20 latu gadā.
Grozījumi arī nosaka zemes nomas atvieglojumus (līdz 50% vai 90%) dzīvojamo māju īpašniekiem, kuriem šī dzīvojamā māja ir vienīgais īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus, ja personai ir piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, kā arī, ja personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017