Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 07:09
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
2014. gadā Rīgā notiks Pasaules koru olimpiāde
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Pasaules koru olimpiādes prezidents Ginters Tičs, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un “Nodibinājuma Rīga 2014” valdes locekle Diāna Čivle 29. februārī Rīgas domē parakstīja līgumu par Pasaules koru olimpiādes rīkošanu Rīgā 2014. gada jūlijā.
Pasaules koru olimpiādes jeb pasaulē lielākā koru mūzikas festivāla ideja un mērķis ir caur dziesmu veicināt izpratni un mieru starp tautām un vienot cilvēkus no visas pasaules draudzīgā sacensībā. Šāds festivāls notiek ik pēc gada un katru reizi citā kontinentā. Olimpiādē kopš 2000. gada piedalījušies vairāk nekā 5800 koru un 260 000 dziedātāju no 100 valstīm – gan profesionālie, gan amatieru kori no visas pasaules.
Aiznākamgad Rīga uzņems ap 20 000 dziedātāju no visas pasaules. Mūsu valsts galvaspilsēta ieguvusi rīkotāju tiesības, sacenšoties ar Melburnu (Austrālijā), Bali (Indonēzijā), Keiptaunu (Dienvidāfrikā) un Sočiem (Krievijā). Koru olimpiādi 2014. gadā organizēs “Nodibinājums Rīga 2014” sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju “INTERKULTUR Management”, kas ir vadošā koru sacensību un festivālu rīkotāja pasaulē.
Pirms desmit gadiem Pasaules koru olimpiādes padomē tika uzaicināts maestro Imants Kokars, kurš savas darbības laikā veltīja daudz pūļu, lai šie dziedāšanas svētki notiktu arī Latvijā – koru lielvalstī. Viņa darbu kopš 2008. gada turpina diriģents Romāns Vanags, un tagad tas vainagojies ar dziedāšanas svētkiem Rīgā 2014. gadā, kad mūsu valsts galvaspilsēta būs arī Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Pasaules koru olimpiādēs piedalījušies vairāki kori no Latvijas – “Balsis”, “Gaudeamus”, “Absolventi” un citi. 2006. gadā Ķīnā pirmo vietu ieguva koris “Kamēr”, saņemot 96 no iespējamiem 100 punktiem, un šis rezultāts aizvien nav pārspēts.
Rīgas Sv. Pētera baznīca atguvusi 16. gadsimta svečturi
1. martā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīja protokolu par Rīgas Sv. Pētera baznīcai piederējušā 16. gadsimtā darinātā svečtura saņemšanu, kas Otrā pasaules kara laikā tika izvests uz Poliju. Šo mākslas darbu svinīgās ceremonijas laikā poļi nodeva mūsu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kad viņš februārī bija darba vizītē Polijas Republikā.
Pēc Rīgas Rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru 3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis baznīcā kādreiz stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada janvārī atļāvusi svečturi izvest, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nebija zināms. Otrā pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km no Varšavas.
Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība – Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņiem, un ir nozīmīga liecība par vēlās renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams svečtura autora Hansa Meiera personiskais stils. Viņš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā arī Rīgas pilsētas lietuves vadītājs.
Tukuma novada Sēmes pagastā – jauna sporta zāle
22. februārī Tukuma novada Sēmes pagastā tika atklāta jaunuzbūvētā sporta zāle pie Sēmes sākumskolas.
Tās būvniecībai izmantots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums. Iepriekš Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde Tukuma novada domei apstiprināja divus projekta pieteikumus – “Sporta zāles būvniecība” un “Sporta zāles būvniecības II kārta”.
Sēmes pagastā nekad nav bijis tādas sporta zāles, kur skolēni un pagasta iedzīvotāji varētu nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Sporta nodarbības pamatskolā (tagadējā sākumskolā) līdz šim notika pielāgotās telpās. Tagad pagastā ir ne vien jauna sporta zāle, kas gaidīta desmit gadus, bet arī sporta dzīves organizators – Andris Viņiarskis.
Sporta zāles projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA “EJA”, bet būvuzņēmējs bija SIA “ABORA”, kas jauno ēku uzbūvēja četrarpus mēnešu laikā.
Ir gatavs Talsu jaunās slimnīcas tehniskais projekts
2. martā svinīgi tika celts priekšā jaunās Talsu slimnīcas ēkas tehniskais projekts, ko Talsu novada domes priekšsēdētājam Miervaldim Krotovam un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdei pasniedza projektētāju firmas SIA “Ozola & Bula” arhitekte Andra Bula.
Pasākumā svinīgās uzrunas teica gan Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, gan Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kā arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece. Savukārt prezentāciju par slimnīcu sniedza Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes locekle Kristīna Bidzāne, bet tehnisko projektu vizuāli prezentēja arhitekte Andra Bula.
Talsos noskaidrotas labākās jauniešu organizācijas
10. martā Talsu sporta hallē notika Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada jauniešu diena ““Episkais kino”, kopā esam, darām, varam”, kad visas dienas garumā norisinājās dažnedažādi pasākumi jauniešiem. Tajos piedalījās ne tikai bijušā Talsu rajona novadu skolēnu pašpārvalžu un jauniešu organizācijas, bet arī viesu komandas no Kuldīgas, Jūrmalas, Bauskas un Nīcas, kā arī līdzjutēji un skatītāji gan no Talsu novada, gan citām Latvijas pilsētām un novadiem.
Kopumā sacentās 19 jauniešu komandas. Episkā kino veidotājiem bija jāizveido gan filmēšanas paviljoni, gan Sarkanais paklājs, gan Zvaigžņu aleja, kā arī dienas gaitā tika noteikta “Labākā jauniešu organizācija”.
Nominācijā “Labākais prezentāciju laukums “Filmu paviljons”” pirmo vietu ieguva Talsu pamatskolas skolēnu pašpārvalde, nominācijā “Veiksmīgākie “Filmu paviljonu” aktivitāšu izpildītāji” laureātu godā tika Bauskas Bērnu un jauniešu centrs, par “Zvaigžņu alejas uzvarētājiem” kļuva “Mr. Bīnu” komanda un par treileru jeb labāko reklāmas rullīšu veidotājiem atzina Latvijas Sarkanā Krusta jauniešu organizācijas Talsu nodaļu. Bet konkursā “Labākā jauniešu organizācija” par uzvarētājiem atzina Valdemārpils jauniešu iniciatīvu centru “Sava Vieta”.
Spāru svētki Ventspils novada atkritumu poligonā “Pentuļi”
9. martā atkritumu poligonā “Pentuļi” tika atzīmēti segtā kompostēšanas laukuma nojumes spāru svētki. Projekta “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā, II kārta – poligona “Pentuļi” infrastruktūras pilnveidošana” būvdarbu ietvaros pabeigti darbi pie segtā kompostēšanas laukuma jumta nesošo konstrukciju montāžas, tā noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu, ko atzīmē ar spāru svētkiem.
Visa projekta īstenošana plānota līdz šāgada beigām. Otrās kārtas ietvaros “Pentuļos”, kas atrodas Ventspils novada Vārves pagastā, tiek veidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs un atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma ar sadedzināšanas lāpu.
Paralēli projekta otrajai kārtai tiek īstenota arī trešā kārta, kurā paredzēts uzlabot “Pentuļu” infrastruktūru, papildinot to ar gāzes tehnoloģiskās padeves iekārtām, to apsaisti, tehnoloģiskajiem cauruļvadiem, sūkņiem, kompresoriem, kā arī uzstādīt gāzes tehnoloģijas procesa vadības un kontroles sistēmu un izbūvēt elektroapgādes tīklus, tādējādi paaugstinot gāzes savākšanas daudzumu par 5% un samazinot metāna gāzes emisijas ietekmi uz apkārtējo vidi.
Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” jau kopš 2000. gada īsteno pasākumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas sistēmas pilnveidošanai Ventspils reģionā, piesaistot ES fondu līdzekļus. Projekta pirmajā kārtā Vārves pagastā tika izbūvēts atkritumu apglabāšanas poligons “Pentuļi”, Ventspils pilsētā izveidoti divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kā arī iegādāti atkritumu konteineri un atkritumu apsaimniekošanas tehnika.
Ventspils – piektā labākā ostas zona pasaulē
Britu laikraksta “Financial Times” ekspertu grupa Ventspils brīvostu novērtējusi kā piekto labāko ostas zonu pasaulē.
2010. gadā populārā britu laikraksta izdevums “fDi Magazine” veica aptauju “Nākotnes globālās brīvās zonas 2010/11”, kur tika salīdzinātas brīvās zonas visā pasaulē. Pēc iegūtajiem rezultātiem, Ventspils brīvosta atzīta par vienu no nākotnes un perspektīvākajām zonām. Savukārt izmaksu efektivitātes ziņā Ventspils brīvosta ierindota ceturtajā vietā, bet nominācijā “Labākā ostas zona” – piektajā vietā.
Jāpiebilst, ka neviena cita Eiropas zona nav iekļuvusi pat pirmajā desmitniekā. Labāko ostas zonu TOP 10 neiekļuva ne Tallina. ne Klaipēda, ko nereti Latvijas ostām min kā labos piemērus, ne arī kāda cita no Eiropas ostām.
Pētījumā atzinību guvis arī Ventspils brīvostas tiešo ārvalstu investīciju piesaistes mārketings, kas atzīts par septīto labāko pasaulē.
Atklāta Liepājas Mākslas vidusskolas jaunā izstāžu zāle
15. martā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde piedalījās Liepājas Mākslas vidusskolas multifunkcionālās zāles “Starp ezeru un jūru” svinīgajā atklāšanā, kur mēnesi būs apskatāma arī plaša Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde.
“Pasaules lielākā vērtība ir idejas un intelektuālais īpašums, un Mākslas vidusskola ir labs piemērs, kā apvienot gan kultūras, gan ekonomikas potenciālu,” uzsvēra S. Golde. Liepājas Mākslas vidusskola šajā ziņā ir flagmanis, radot interesantas idejas un labus apstākļus radošu personību attīstībai.
Liepājas Mākslas vidusskolas direktore Smaida Rubeze pateicās Liepājas pašvaldībai un Kultūras pārvaldei, kas ar savu finansiālo un morālo atbalstu palīdzējusi īstenot šo Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta ideju, izbūvējot arī jauno izstāžu zāli. Tā uzcelta bijušo garāžu vietā un kalpos dažādiem mērķiem. Skola 17 gadus bija bez savas zāles, audzēkņiem nebija telpas, kur aizstāvēt diplomdarbus, rīkot balles, sportot.
Jauno, mājīgo zāli ar plašajām stikla sienām palīdzēja projektēt paši skolas audzēkņi, bet būvniecības darbus veica SIA “Lādēni”.
Vērienīgās dzimšanas dienas svinības Liepājā
14. martā, Liepājas pilsētas 387. dzimšanas dienas priekšvakarā, domē uz tikšanos bija aicināti seši liepājnieki, kuriem par viņu veikumu pilsētas labā Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un viņa vietnieki Silva Golde un Gunārs Ansiņš pasniedza Pateicības rakstus. Liepājā tā ir tradīcija – pilsētas dzimšanas dienas priekšvakarā novērtēt to cilvēku darbu, kuri darbojušies pilsētas labā un nesuši Liepājas vārdu Latvijā un pasaulē.
17. marta vakarā Olimpiskajā centrā liepājniekus un viesus priecēja lielkoncerts “Liepāja svin”, bet 18. martā Olimpiskā centra Rožu zālē notika Goda un Gada liepājnieku sumināšana. Liepāja savus cilvēkus, kuri paveikuši ko īpaši nozīmīgu un ar paliekošu un neizdzēšamu vērtību, sumina jau kopš 1993. gada. Šogad Gada liepājnieka titulu saņēma 15 liepājnieki – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 12.b klases skolniece Linda Demitere, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra metodiķe un pulciņa vadītāja Solveiga Pētersone, SIA “Karlshamn Express Baltic” valdes priekšsēdētājs Oļegs Bambuļaks, režisors Dž.Dž. Džilindžers (Raimonds Rupeiks), publiciste un arhitekte Indra Ķempe, Reinis Rozītis un Liepājas Vieglatlētikas klubs, Čikāgas Universitātes profesors, ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas biedrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors, publicists Dr. Eduards Anderss, režisore, producente un menedžere Maija Kalniņa, SIA “Wooly World” valdes priekšsēdētāja un īpašniece Madara More, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” Neiroloģijas nodaļas virsārste neiroloģe Tatjana Krasnopjorova, Monta Krafte un “Karostas glābšanas biedrība”, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Indra Sedula, ūdensmotosportists Mārtiņš Morozs un pasaules čempions motokrosā Pauls Jonass.
Bet Goda liepājnieks – Liepājas politiski represēto kluba ilggadējais vadītājs Arnolds Treide tika sumināts, visai zālei kājās stāvot.
Dobeles sniegavīri atvadījušies līdz nākamziemai
8. martā Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns uz pašvaldību bija aicinājis Dobeles sniegavīru projekta sadarbības partnerus un atbalstītājus – SIA “Tenax” pārstāvjus Maratu Ņeverovski un Nikolaju Seņko un SIA “Baltic Candles Ltd.” pārstāvjus Jenu Thogersenu un Zitu Sāviču, lai pasniegtu pateicības veltes – stiklā iegravētus Dobeles sniegavīru attēlus, kas simbolizē visu trīs partneru – pašvaldības un abu uzņēmumu – sadarbību. Pateicību saņēma arī Dobeles novada būvvaldes vadītājs arhitekts Jānis Kukša, kurš organizēja sniegavīru tēlnieku radošo un tehnisko darbu, kā arī rūpējās par figūru izvietošanu Dobeles pilsētā un apkārtnē.
Tikšanās laikā pašvaldība un abi uzņēmumi vienojās turpināt sadarbību un decembrī rīkot arī 3. Sniegavīru saietu Dobelē.
Sniegavīri izgatavoti no SIA “Tenax” ražotā tenapora un “Baltic Candles Ltd.” ražotajām svecēm. Sniegavīru tēlus veidoja Latvijā pazīstami mākslinieki – tēlnieces Agnese Rudzīte un Inta Berga, stikla dizainers Ingus Ziemelis, dramaturgs Ansels Kaugers, mākslinieki Kārlis Īle un Jānis Bergs.
Pirmajā gadā Dobeli rotāja 14 sniegavīri, bet 2011. gada nogalē sev mājvietu bija raduši jau 33 mazi un lieli sniegavīri – dažādi raksturā un izskatā.
Jau 2010. gadā, reklamējot “1. Sniegavīru saietu Dobelē”, tika izveidots draisks un sirsnīgs videoklips multiplikācijas tehnikā (autors – Kristiāns Mednis), kas apskatāms interneta vietnē http://www.youtube.com/watch?v=r8WFDwOf4zo. Savukārt sociālajā tīklā www.draugiem.lv pēc atslēgas vārdiem “Sniegavīri Dobelē” tikai 2011. gadā vien apskatāmas 70 fotogalerijas.
Elejā meklēs ģeotermālo enerģiju
Noslēdzoties iepirkuma procedūrai par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi ģeotermālās enerģijas izmantošanai Jelgavas novada Elejas pagastā, Jelgavas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “Naftas & Gāzes konsultanti”. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums veiks tehnisko, ģeoloģisko un ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, lai pēc tam pašvaldība varētu izvērtēt iespējas finansējuma un investīciju piesaistē atjaunojamo energoresursu ieguvei.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji situācijas izzināšanai pērnvasar tikušies ar Dr.geol.h.c., LZA Goda doktoru, Latvijas Nacionālās ģeotermālās asociācijas valdes locekli un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda biedru ģeologu Astrīdu Freimani un Starptautisko ekonomisko attiecību katedras lektoru Egīlu Fortiņu. Pēc viņu teiktā, jau padomju laikā izveidots nepieciešamo karšu komplekts, lai varētu izmantot termālos ūdeņus, un Latvijā pietiek informācijas, lai reģionā, kas tiek uzskatīts par perspektīvāko, uzbūvētu ģeotermālo staciju siltuma ražošanai. A. Freimanis veicis sākotnējos aprēķinus par Elejas pusi un, izmantojot vairākas metodes, secinājis, ka sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160–180 grādus – tātad konceptuāli piemērota vieta elektroenerģijas ražošanai.
Pagājušā gada 27. aprīlī “Rīgas enerģētikas aģentūra” kopā ar Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un a/s “Rīgas siltums” organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.
“Ja patiešām jau kopš padomju laikiem zinātniekiem ir rūpīgi izstrādātas kartes un aprēķini zemes dzīļu potenciālam Elejas pagastā, mēs nevaram nelikties par to ne zinis. Mūsdienu tehnoloģijas un mērierīces ir pietiekami uzticamas, lai pēc izpētes pašvaldībai rastos priekšstats par potenciālu un iespējām. Tikai tad varēsim mēģināt piesaistīt investorus vai izvērtēt, kuru ceļu iet – piedāvāt ražot elektroenerģiju un siltumu vai veicināt, piemēram, investīciju piesaisti termālo baseinu izveidei,” uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Ogrēnieši lepni par savu pilsētu
Februāra sākumā Ogrē viesojās sadraudzības pilsētas Hengelo (Nīderlandē) pašvaldības delegācija, lai iepazītos ar sociālo un veselības aprūpi novadā, uzzinātu par dažādu energoefektivitātes un videi draudzīgu projektu īstenošanu, kā arī meklētu sadarbības iespējas abu pašvaldību starpā.
Hengelo pārstāvji izrādīja patiesu ieinteresētību par Madlienas pansionāta iecerēto dienas centra izveides projektu, kam jau izstrādāts tehniskais projekts. Paredzēts, ka pie pansionāta cels piebūvi, ko izmantos kā dienas centru veciem cilvēkiem, kur viņi varēs saņemt nepieciešamo aprūpi un uzraudzību, bet vakarā atgriezties mājās pie tuviniekiem.
Vizītes noslēgumā tika rīkota diskusija par iespējām pārņemt nīderlandiešu pieredzi, nodrošinot iespēju smagi slimajiem cilvēkiem, kas palikuši bez piederīgajiem, mūža nogali pavadīt mājīgi iekārtotās telpās, kur viņu aprūpi nodrošina brīvprātīgā darba veicēji – šāda sistēma Nīderlandē ir ļoti izplatīta.
Bet februāra vidū Ogrē tika atzīmēta pilsētas dzimšanas diena – pagājuši 84 gadi, kopš 1928. gada 25. februārī Ogrei piešķirtas pilsētas tiesības.
Dzimšanas dienas svinību ieskaņā 19. februāra rītā Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un viņa vietniece Vita Pūķe tikās ar Ogres Goda pilsoņiem, savukārt pēcpusdienā ikviens ogrēnietis un pilsētas viesis varēja baudīt Liepājas simfoniskā orķestra koncertu un sarunā ar televīzijas žurnālisti Maiju Amoliņu tuvāk iepazīt populāro orķestra diriģentu ogrēnieti Atvaru Lakstīgalu.
Lauberes bibliotēkā atvērta jauniešu radošuma telpa
24. februārī Ogres novada Lauberes pagasta bibliotēkā pulcējās daudz cilvēku, lai kopā atzīmētu jauniešu radošuma telpas atklāšanas svētkus. Pasākumā piedalījās lauberieši un apkārtējo pagastu ļaudis, kā arī viesi no Ogres Centrālās bibliotēkas, pašvaldības un domes.
Jauniešu radošās istabas veidošanas iniciatore ir Ogres Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Jautrīte Mežjāne. Viņa aizpagājušā gada septembrī bija Gētes institūta un Bibliotēku biedrības un vācu kolēģu finansiāli atbalstītā divu nedēļu pieredzes apmaiņas braucienā Vācijā, kur iepazinās ar jauniešu bibliotēkas “freestyle” Menhengladbahā un Diseldorfā, un atgriežoties gūtajos iespaidos dalījās ar kolēģiem. Un pērnajā rudenī vienā no Lauberes bibliotēkas telpām sāka tapt jauniešu radošuma izpausmes telpa.
Jauniešiem ierīkots arī atsevišķs grāmatu fonds, un izlasītās grāmatas viņi iesaka draugiem. Lai bibliotēkas rīkotie pasākumi būtu interesanti jauniešiem, ierīkota “ideju banka” – kastīte, kur puiši un meitenes var atstāt savas vēstulītes ar ieteikumiem, kā uzlabot bibliotēkas darbu.
Radošajā telpā jauniešiem notiks ne tikai dažādas tikšanās un nodarbības, bet būs iespēja pašiem veidot izstādes.
Ērgļu vidusskolai – sava grāmata
17. februārī Ērgļu Saieta namā notika grāmatas “Mūsu Ērgļu vidusskola” atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja materiālu apkopotāja skolotāja Mārīte Breikša un skolas absolvents aktieris Pēteris Liepiņš. Zālē bija pulcējušies cilvēki, kam Ērgļu vidusskola bijusi un ir daļiņa no viņu mūža.
Grāmatas sākums vēsta par izglītības pirmsākumiem Ērgļos, skolu veidošanos, mācību norisi, simtgadīgo Burtnieku skolu un Ērgļu vidusskolu, kur jau 60 gadus notiek mācību darbs un skan skolēnu čalas. Grāmatas lappuses atspoguļo, kā skolā tika organizēta interešu pulciņu, fakultatīvo nodarbību, sporta, mākslinieciskās pašdarbības un cita ārpusstundu darbība. Atmiņās dalās skolas direktores, skolotāji, darbinieki un audzēkņi. Šeit atrodama informācija par visiem skolas darbiniekiem un absolventiem.
Grāmatas atklāšanas svētkos skanēja fragmenti no atmiņu vēstījumiem un pateicības vārdi atbalstītājiem. Grāmatu iespējams iegādāties Ērgļu vidusskolas kancelejā.
Bērnu svētki Pārgaujas novadā vismazākajiem
Kuplā bērnu pulkā un nemitīgās čalās aizritējuši ikgadējie Bērnu svētki, kuros godināja Pārgaujas novada 2011. gadā dzimušos mazuļus un viņu vecākus.
Bērnu svētki ir tradīcija, ko Pārgaujas novads mantojis no Straupes pagasta. Šogad mazuļu godināšanai tika izvēlēta Auciemmuiža.
Kopā 2011. gadā piedzimuši 39 bērni, no kuriem 36 deklarēti Pārgaujas novadā. “Šie novadam ir vieni no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem svētkiem, jo šeit redzama mūsu nākotne,” novada iedzīvotājus uzrunāja domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. “Visiem vēlu izturību, veselību, apkārtējo sapratni, iejūtību un izdošanos. Lai mazajiem ir ļoti labi vecāki, bet vecākiem – paši labākie bērniņi pasaulē!” Priekšsēdētājs izteica milzu pateicību vecākiem par uzdrīkstēšanos, varēšanu un ieguldījumu, kas dots ne tikai novadam, bet arī valstij.
Salīdzinot ar 2010. gadu, piedzimušo puiku skaits ir vienāds – arī 2011. gadā piedzimuši 18 puikas. Savukārt meitenīšu pērn ir divreiz vairāk nekā pirms gada. Arī šogad jau kā tradīcija katram dāvanā bija apsudrabota karotīte ar bērna vārdu un 2012. gada novada kalendārs.
Kocēnu novadā izveidots krīzes dzīvoklis
Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta “Alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstība Kocēnu novadā” ietvaros Zilākalna ciematā pašvaldībai piederošā nekustamajā īpašumā izveidots krīzes dzīvoklis.
Saskaņā ar Kocēnu novada domes Sociālā dienesta sagatavoto nolikumu krīzes dzīvokli iespējams izmantot uz laiku līdz diviem mēnešiem, kamēr tiek risinātas personas vai ģimenes sociālās problēmas.
Papildus krīzes dzīvokļa izveidei projekta ietvaros turpinās arī 30 stundu apmācību kurss “Apmācību programma vecākiem par bērnu un pusaudžu emocionālo audzināšanu, lai veicinātu neatkarīgu personību veidošanos un iekļaušanos sabiedrībā”. Psiholoģu Ivetas Kreišmanes un Vinetas Gončares vadītajās apmācībās jau piedalījušies 32 Bērzaines un Dikļu pagasta iedzīvotāji, savukārt pašlaik apmācību kursu apgūst Kocēnu un Vaidavas pagasta iedzīvotāji. Kopumā plānots apmācīt 90 projekta dalībniekus – Kocēnu novada iedzīvotājus no riska un trūcīgajām, kā arī daudzbērnu ģimenēm.
Patlaban Kocēnu novada domē norit darbs pie dokumentācijas sagatavošanas, lai izsludinātu atklātu konkursu motivācijas programmu “Sociālo un funkcionālo prasmju pilnveidošana” un “Sociālās iekļaušanās un nodarbinātības veicināšana” izstrādei.
Projekta ietvaros tiek arī organizētas apmācības Kocēnu novada domes Sociālā dienesta speciālistiem. Tā, piemēram, seši sociālie darbinieki apguvuši Marte Meo apmācību pirmo līmeni un saņēmuši praktiķa sertifikātu. Lai ikdienas darbā, sastopoties ar dažādām problēmsituācijām, izvairītos no profesionālas un emocionālas “sadegšanas”, Sociālā dienesta speciālistiem iespējams izmantot gan individuālās, gan grupu supervīzijas.
Valkas novada Mierkalnā rekonstruēts tautasnams
17. martā pēc gana vērienīgas rekonstrukcijas tika atklāts Mierkalna tautasnams Zvārtavas pagastā.
Kā dāvana zvārtaviešiem un visiem klātesošajiem bija katra Valkas novada pagasta un pilsētas pašdarbības kolektīvu priekšnesumi atklāšanas svinīgajā pasākumā. Tāpat ikviens varēja izstaigāt visas rekonstruētās telpas un novērtēt paveiktos darbus un to, kā nams ir pārvērties.
“Šajā namā diezgan ilgu laiku valdīja klusums, tikai paretam kāda teātra izrāde, kāda balle uz kapusvētkiem un Ozolu pamatskolas lielākie pasākumi. Tagad tas pārvērties līdz nepazīšanai. Atverot ieejas durvis, pretī paveras skaists foajē ar mājīgu garderobi pirmajā stāvā, pa slaidajām kāpnēm, kas ved augšup, nonākam īstā sapņu valstībā! Esam patiesi lepni par savu tautasnamu, tagad nebūs kauns aicināt ciemiņus un uzstāties pašiem savās mājās. Par to liels PALDIES visiem rūķīšiem, kuri gādāja, lai mūsu sapņi piepildās – Valkas novada domes priekšsēdētājam Kārlim Albergam, SIA “Valkas būvnieks” kolektīvam, Sarmītei Spuldzeniecei, Raitim Priedem un visiem pārējiem, kuri palīdzēja,” ar cerību un sapņu pilnām domām visiem pateicas Mierkalna tautasnama vadītāja Dagnija Pakalne.
Valkā jau gatavojas jubilejas Robežtirgum
Tuvojoties pavasarim, Valkas Tūrisma informācijas birojs sācis gatavoties Lielajam Labdarības Robežtirgum, kas šogad būs desmitais, tātad jubilejas! Kā jau ierasts, Robežtirgus norisināsies maija pirmās nedēļas nogalē – sestdien, 5. maijā, Lugažu laukumā.
Visi vietējie, tuvie un tālie amatnieki, ražotāji vai vienkārši tie, kas vēlas parādīt un prezentēt sevi vai kādu produktu, 5. maijā laipni gaidīti Valkā – pilsētā, kur sākas Latvija. Visvairāk tiek gaidīti tieši vietējie – Valkas, Valgas un tuvākās apkārtnes tirgotiesgribētāji.
Nemainīgi Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība, un visi tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu, loteriju un labdarības desiņām tiks ziedoti kādam konkrētam mērķim. Iepriekšējos gados ieņēmumi tika ziedoti rotaļu laukuma izveidei, krēslu iegādei Bērnu un jauniešu interešu centrā. Pateicoties Labdarības Robežtirgum, J. Cimzes Valkas Mūzikas skolai iegādāts akordeons un nepieciešamā tehnika, lai ik dienu pilsētā atskaņotu J. Cimzes tautas dziesmas apdari “Teici, teici valodiņa”. Līdzekļi novirzīti arī pilsētas skeitparka izveidei un inventāra iegādei, Valkas pilsētas tirgus labiekārtošanai – jaunu galdu iegādei un Valkas novada bibliotēku grāmatu krājumu papildināšanai.
Šogad paralēli kultūras programmai un andelei tiek plānotas dažādas aktivitātes, tā padarot svētkus vēl ģimeniskākus.
Alūksnē noslēdzies Jaunās pils rekonstrukcijas projekts
Alūksnē noslēgusies Jaunās pils, tās kompleksa ēku – Ledus pagraba un Apaļā torņa, kā arī vairāku muižas parka objektu rekonstrukcija.
Šie darbi notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta “Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” laikā.
Alūksnes Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils, tajā izvietotais Alūksnes muzejs un dabas muzejs “Vides labirinti”, kā arī muižas parks ir nozīmīgi tūrisma objekti. Savukārt divu līdz šim to tehniskā stāvokļa dēļ neizmantojamu pils kompleksa būvju – Ledus pagraba un Apaļā torņa – renovācija ļaus piedāvāt jaunus tūrisma objektus ar ērtu publisko pieejamību.
Projekta laikā muižas parka teritorijā rekonstruēts celiņu tīkls, atjaunojot nolietojušos segumu, ainaviski pievilcīgās parka vietās izvietoti soliņi, uzsākta skulptūru dārza atjaunošana, rekonstruējot R. Sviles skulptūru “Nāra”, un iztīrīts un padziļināts Jaunās pils dīķis.
Nozīmīgākais un alūksniešu gaidītākais notikums projekta laikā bija Alūksnes Jaunās pils fasādes rekonstrukcija un restaurācija, kā arī Apaļā torņa un Ledus pagraba rekonstrukcija, tādējādi radot iespēju apmeklētājiem piedāvāt vēl divus tūrisma objektus.
Pils fasādes restaurācijas laikā atklājās nopietnas konstruktīvas problēmas pils balkoniem, taču to restaurāciju vairs nevarēja iekļaut projektā, tādēļ šos darbus nodalīja atsevišķi, un līdz ar to balkonu atjaunošana noslēgsies vasarā. Šos darbus pilnībā finansēs no Alūksnes novada pašvaldības līdzekļiem.
Projekta laikā tapuši materiāli Alūksnes novada dalībai trīs starptautiskās tūrisma izstādēs – buklets un pastkartes par Alūksnes Jaunās pils kompleksu un muižas parku. Arī piedalīšanās šajās izstādēs finansēta no projekta līdzekļiem. Tāpat iegādāti vairāki informācijas stendi un veikts tūrisma mārketinga pētījums par projektā iekļautajiem Jaunās pils kompleksa objektiem.
No projekta līdzekļiem izveidota Alūksnes Jaunās pils interneta mājaslapa – www.aluksnespils.lv, kā arī filma par Jaunās pils kompleksu, bet 25. februārī notika Alūksnes Muižas parka svētki ar plašu norišu programmu.
Starpkultūru diena Alūksnes novadā
10. martā Alūksnes novadā notika Starpkultūru diena, kuras ietvaros Eiropas Savienības brīvprātīgie piedāvāja interesentiem dažādas savu valstu aktivitātes.
Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros katru gadu Latvijā ierodas brīvprātīgie no dažādām valstīm. Šogad Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs īsteno projektu “Ieelpo Eiropu II”, kurā piedalās divas jaunietes – Maike no Vācijas un Andrea no Spānijas. Atbalstot brīvprātīgo ideju par Starpkultūru dienu, tā izvērtusies plašumā.
10. martā Alūksnē ieradās 17 brīvprātīgie no Vācijas, Gruzijas, Spānijas, Ungārijas, Francijas, Polijas un Portugāles, kuri pašlaik veic brīvprātīgo darbu dažādās Latvijas pilsētās un dažādās organizācijās. Pirmajā dienas daļā Alūksnes jaunieši bija sagatavojuši brīvprātīgajiem dažādas aktivitātes, lai iepazītu pilsētu, bet pēc tam visi kopā devās uz Ilzeni, kur sporta, kultūras, interešu un mūžizglītības centrā “Dailes” brīvprātīgie jaunieši cēla priekšā savu programmu – spāņu jaunieši piedāvāja veidot cilvēku torni un teātra meistardarbnīcu, vācu meitenes iepazīstināja ar smilšu attēlu veidošanu, gruzīnu puisis mācīja savas tautas dziesmas un dejas, bija iespēja piedalīties poļu spēlēs un iemācīties dažus ungāru vārdus.
Līvānos izdota “Senioru labo darbu grāmata”
Klajā nākusi Līvānu biedrības “Baltā māja” direktores Ingunas Badunes sastādītā “Senioru labo darbu grāmata”. Tajā latviešu, vācu un angļu valodā ievietoti īsi stāsti par 30 Latvijas senioriem, kuri ar savu aktivitāti, dzīvotprieku un sasniegumiem iedvesmo arī citus meklēt košas krāsas dzīvē.
Katram senioram atvēlēts viens grāmatas atvērums, ko rotā krāsainas fotogrāfijas un katra seniora iedvesmojošs dzīves moto. Grāmata tapusi biedrības “Baltā māja” ieviestā Latvijas – Šveices programmas projekta “Senioru labo darbu maratons” ietvaros.
Grāmatā ir stāsti par sirmiem vīriem un sievām no Salacgrīvas, Staiceles, Rūjienas, Vārves, Ventspils, Talsiem, Jēkabpils, Zasas, Sēlpils, Aizkraukles, Jūrmalas, Rīgas un Līvāniem. Ģeogrāfija ir tik plaša tādēļ, ka “Baltās mājas” projekts norisinājās ne tikai Līvānu novadā (Latgalē), bet arī citos Latvijas reģionos: Staicelē un Alojas novadā (Vidzemē), Ventspilī un Ventspils novadā (Kurzemē), Jēkabpilī un Jēkabpils novadā (Zemgalē) un Jūrmalā un Rīgā (Pierīgas reģionā). Līvānus grāmatā pārstāv seši seniori.
Grāmatas varoņus, tās autori Ingunu Baduni un projekta reģionālo koordinatori Venerandu Cauni grāmatas atvēršanas svētkos 28. februārī sirsnīgi sveica Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, uzsverot, ka nav lielu un mazu darbu. Svarīgi, ka rodas labi darbi, un tos var padarīt tikai kopā roku rokā.
Jauniešu interešu aizstāvji izglītojušies jaunatnes politikas jomā
Ar dziesmu “Visi sakām IA” noslēdzās apmācības jauniešiem, jaunatnes NVO un jaunatnes darbiniekiem “Interešu aizstāvība”, kas februārī Eiropas Savienības finansēta un biedrības “Jaunatnes līderu koalīcija” īstenotā projekta “Interešu aizstāvība jaunatnes politikas jomā Latvijas reģionos” ietvaros notika Tukumā un Cēsīs.
Apmācībās piedalījās 50 dalībnieku – jaunatnes organizāciju, skolu, vecāku padomju, pašvaldību pārstāvji no Tukuma, Jelgavas, Jaunpils, Kuldīgas, Beverīnas, Daugavpils, Lielvārdes, Kokneses, Rojas, Talsu, Carnikavas, Ozolnieku, Burtnieku, Ikšķiles, Vecumnieku, Bauskas, Ķeguma, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Aknīstes, Cēsu, Amatas, Madonas, Valmieras un citiem novadiem. Apmācības paredzētas jauniešiem, jaunatnes NVO un jauniešu centru pārstāvjiem, kas grib attīstīt jauniešu interešu aizstāvību, kā arī iegūt pamatprasmes politikas plānošanā un attīstīt sadarbību Latvijas mērogā.
Ikvienam interesentam iespējams iesaistīties “Interešu aizstāvības programmā 2012” (IA). Plašāka informācija par projektu atrodama internetā – www.draugiem.lv/jlk vai sazinoties ar IA programmas koordinatori Inesi Šubēvicu pa e–pastu: [email protected] vai tālruni 29209607.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017