Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 18:22
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Mūsdienās sabiedrības līdzdalība lielākajā daļā Eiropas valstu kļuvusi par pašsaprotamu nepieciešamību, un tā tiek veicināta visdažādākajos veidos gan valsts, gan pašvaldības līmenī. Taču līdzdalība ir ne vien iespēja iedzīvotājiem un pašvaldībai, bet nereti arī izaicinājums – kā ieinteresēt iedzīvotājus līdzdarboties, izteikt viedokli, piedalīties un nepalikt malā?
Līdzdalības formas un metodes mainās, kļūst interaktīvākas, neformālākas un radošākas – īpaši, ja līdzdarboties jāmudina jaunieši. Biedrība “NEXT” vairāku gadu garumā ieviesusi un adaptējusi līdzdalības metodi “Kafija ar politiķiem”, kas izmantota pašvaldībās, jauniešu centros, nevalstiskajās organizācijās un citās vietās visā Latvijā. Mūsuprāt, gan mazas, gan lielas pārmaiņas sākas ar sarunu, un tieši par to arī ir šis stāsts.
Kas ir “Kafija ar politiķiem”
“Kafija ar politiķiem” ir metode, kuras galvenais mērķis ir veicināt jauniešu un lēmumu pieņēmēju (deputātu, pašvaldības darbinieku, iestāžu vadītāju) savstarpējo dialogu – atklātu un ieinteresētu sarunu par to, kas būtisks visiem iesaistītajiem. “Kafija ar politiķiem” ir Zviedrijā radīta un Latvijā adaptēta līdzdalības metode, kas abām iesaistītajām pusēm – jauniešiem un politiķiem – piedāvā satikties pārdomātā un patīkamā vidē un sniedz iespēju iepazīties un pārrunāt jauniešiem aktuālus jautājumus. Jauniešiem tā nereti ir pirmā iespēja tieši un nepastarpināti uzrunāt lēmumu pieņēmējus, izstāstīt par sev svarīgo un uzdot jautājumus, savukārt politiķiem tā ir iespēja dzirdēt par jaunatnei aktuālo no “pirmavota” – paša jaunieša.
Rīkojot “Kafijas ar politiķiem” pasākumus, vienmēr cenšamies atgādināt, ka tā ir vienlīdzīga saruna – gan ar uzsvaru uz vārdu “vienlīdzīga”, gan vārdu “saruna”. “Vienlīdzīga” nozīmē to, ka neviens šajos pasākumos nav pārāks par kādu citu, un neviens arī netiek ignorēts – vienlīdzīgas iespējas izteikties un uzdot jautājumus ir gan jauniešiem, gan politiķiem, tāpat katram ir tiesības, cienot pārējos sarunas dalībniekus, paust savu viedokli un uzskatus. “Saruna” nozīmē to, ka neviena no pusēm nav ieradusies tikai runāt vai tikai klausīties – svarīgi ir abi, turklāt saruna tiek veidota tā, lai tā fokusētos gan uz problēmām, gan arī risinājumiem. Tāpat būtiski ir nodrošināt neformālu vidi, kurā visi iesaistītie jūtas brīvi un nepiespiesti, lai sarunas ritētu raitāk.
Kā notiek “Kafija ar politiķiem” un kādi ir sarunu temati
Lielākoties “Kafijas ar politiķiem” pasākumi notiek pēcpusdienās un ilgst ne vairāk par divām stundām. Tiem ir gan organizators, kurš rūpējas par praktiskajiem jautājumiem, gan vadītājs (moderators), kurš vada pasākumu un diskusiju. Neatņemama “Kafijas ar politiķiem” sastāvdaļa, protams, ir arī kafija un tēja, kas palīdz radīt nepiespiestu un neformālu atmosfēru. Pasākumā vispirms notiek iepazīšanās citam ar citu, kā arī pasākuma norisi un tematiem, un pēc tam seko pati diskusija, kurā izmanto dažādas metodes, piemēram, world caffee, atklāto diskusiju u.c. Pasākuma noslēgumā var iekļaut arī diskusiju rezultātu prezentēšanu un neformālo daļu.
Gan jaunieši, gan pašvaldību pārstāvji pirms pasākuma gatavojas, apzinot un sagatavojot aktuālos jautājumus. Tematus, par kuriem notiks jauniešu un politiķu saruna, var izvēlēties arī pasākuma sākumā, dalībniekiem kopīgi vienojoties. Pirms katras diskusijas svarīgi noskaidrot, par ko gribētu runāt paši dalībnieki un kas ir aktuāls tieši viņiem. Tas var būt arī kāds ļoti konkrēts jautājums vai projekts vietējā pašvaldībā, kam nepieciešams jauniešu viedoklis un idejas, piemēram, pašvaldības attīstības plāna izstrāde vai jauniešu mājas veidošana. Visbiežāk jaunatnes pārstāvji vēlas runāt par jauniešu nodarbinātību, brīvā laika pavadīšanas iespējām, vietējās pašvaldības infrastruktūru, jauniešu aizplūšanu.
Ko iegūst jaunieši un pašvaldība
Pēc vairāk nekā 40 “Kafijas ar politiķiem” pasākumu rīkošanas un īstenošanas, neskaitāmām sarunām ar jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem un bilžu un video skatīšanās esam secinājuši, ka ieguvumu no jauniešu un politiķu sarunas ir vairāk, nekā sākotnēji šķiet. Tā nav tikai informācija, ko jaunieši iegūst no lēmumu pieņēmējiem un otrādi – jaunie cilvēki šīs sarunas laikā un pēc tam jūtas uzklausīti un pamanīti, un tas veicina piederības izjūtu un līdzatbildību par apkārtnotiekošo. Jaunieši mācās izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus, kritisko domāšanu, viņi kļūst drošāki, mēģina saskatīt ne vien problēmas, bet arī to risinājumus. Savukārt pašvaldība iegūst gan tiešu saikni ar jauniešiem, gan arī priekšstatu par viņu vajadzībām, kā arī jaunu skatu uz problēmām un idejas risinājumiem. Diskusijas rezultātus pēc tam var iekļaut arī plānošanas dokumentos, ja nepieciešams, izmantot projektu pieteikumu sagatavošanai vai citiem mērķiem.
“Kafijas ar politiķiem” diskusija arī lieliski darbojas kā līdzeklis, lai gan jaunieši, gan politiķi pārvarētu stereotipus un gūtu pozitīvu saskarsmes un kopādarbošanās pieredzi. Pēc diskusiju pasākumiem jaunieši bieži saka: “Es nekad nebiju domājis, ka arī mēs varam kaut ko darīt lietas labā!”, savukārt lēmumu pieņēmēji secina – “Mēs nezinājām, ka mūsu novadā ir tik aktīvi un darbotiesgriboši jaunieši!”
Kur uzzināt vairāk par šo un citām līdzdalības metodēm
Mēs esam gatavi dalīties pieredzē un padomos par to, kā sarīkot pašiem savu “Kafiju ar politiķiem”! Lielāko daļu savas pieredzes esam apkopojuši rokasgrāmatā bērnu un jauniešu līdzdalības veicinātājiem “Mums ir ko teikt!”, kuras elektroniskā versija pieejama mūsu mājaslapā – www.nextyouth.org, sadaļā Skaties tālāk!, kā arī sadaļā Kafija ar politiķiem. Rokasgrāmatā atradīsit ne vien padomus “Kafijas ar politiķiem” rīkošanai, bet arī informāciju par citām līdzdalības metodēm un noderīgus resursus darbā ar jauniešiem. Droši sazinieties ar mums, ja ir papildu jautājumi vai gribat uzzināt vairāk!
Kā “Kafiju ar politiķiem” vērtē jaunieši un lēmumu pieņēmēji
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: – Bērni un jaunieši ir šodienas un nākotnes sabiedrības veidotāji, tādēļ ļoti nozīmīgi veidot dialogu ar jauno paaudzi, uzklausīt viņus un iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Diskusiju metode “Kafija ar politiķiem” ir lielisks veids, kā bērni un jaunieši var tikt sadzirdēti un iesaistīties sarunā ar lēmumu pieņēmējiem par aktuāliem jautājumiem.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa: – “Kafijas ar politiķiem” diskusija Kuldīgā bija interesanta un izdevusies. Man visvairāk palikusi atmiņā jaunāko klašu skolēnu vēlēšanās, lai Kuldīgā būtu peldbaseins, un vidusskolēnu satraukums par drošību pilsētā. Kopā ar novada administrāciju risinām abus jautājumus. Peldbaseinam izstrādāts tehniskais projekts, un tā būvniecību plānojam īstenot ar jaunā programmēšanas perioda ES struktūrfondu atbalsta finansējumu. Lai pastiprinātu drošību pilsētā, esam izvietojuši papildu videonovērošanas kameras (šobrīd Kuldīgā ir 29 kameras), kā arī kopš pagājušā gada rudens pašvaldības policijas dežūras notiek visu diennakti.
Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis: – Regulāras tikšanās ar jauniešiem ir vajadzīgas, lai izzinātu viņu viedokli par novada dzīvi. Tikšanās laikā deputāti var skaidrot jauniešiem novada attīstības tendences un pieņemtos lēmumus. Svarīgi, ka mums ir iespēja paskatīties uz novadu no jauniešu perspektīvas.
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: – “Kafijas ar politiķiem” formāts ir lielisks veids, kā brīvā atmosfērā spriest un diskutēt par dažādiem jautājumiem, izejot ārā no savas komforta zonas. Šāda metode ikdienas darbā palīdz norobežoties no saspringtā darba ritma un rosina dažādas radošas, inovatīvas idejas, kuras iespējams attīstīt pilsētas un tās iedzīvotāju labā. Uzskatu, ka arī politiķiem ir lietderīgi reizi pa reizei brīvā atmosfērā apspriest dažādu lietu plusus un mīnusus.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos Vita Pūķe: – “Kafija ar politiķiem” deva iespēju kopīgi diskutēt par mūsu jauniešu vajadzībām, problēmām, tālākām sadarbības iespējām un kopīgi saprast būtiskākās jauniešu vajadzības. Dažkārt nav vajadzīgi lieli finansiāli ieguldījumi sasāpējušu jautājumu atrisināšanai – vien pareiza izpratne, viedokļu uzklausīšana un pēc tam kopīgs darbs vienotu mērķu sasniegšanai.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: – Pēc “Kafijas ar politiķiem” diskusijas secinājām, ka jauniešiem būtu nepieciešama atsevišķa informatīva sadaļa Rēzeknes mājaslapā www.rezekne.lv, kā arī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra telpās varētu atklāt jauniešu informācijas centru (punktu).
Kaspars (19 g.) no Grobiņas: – Pēc pasākuma man ļoti mainījās priekšstats par politiķiem, jo nedomāju, ka ar viņiem būs tik viegli komunicēt un atrast savstarpēju kontaktu. Izrādījās, ka tas ir pavisam viegli, jo politiķi uzklausīja visu, kas man bija sakāms, papildināja to un izteica savus priekšlikumus. Uzzināju arī par sadarbības iespējām un to, ka politiķi ir gatavi atbalstīt mūsu ieceres.
Sintija (17 g.) no Kuldīgas: – Jaunums bija tas, ka politiķi ir tādi paši cilvēki kā mēs! Viņi nav nekādas augstākstāvošas personas, kas tikai gudri lemj. Fantastiski ir apzināties to, ka, lai gan tu esi tikai jaunietis, tomēr arī tev ir teikšana un tu vari – ja ne viens, tad kopā – mainīt un pilnveidot savu pilsētu!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017