Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 02:30
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Ventspils novada domes iniciatīvas šāgada sākumā Ances un Jūrkalnes pagastā veica pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi īpaši pašvaldības nodrošināti atvieglojumi un pabalsti būtu noteicošie, lai ģimene izlemtu laist pasaulē bērnus. Šo var uzskatīt par pilotprojektu, jo Ventspils novads ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas veikusi plašu aptauju, kuras rezultātā tapis nozīmīgs pētījums, kas, iespējams, palīdzēs risināt šobrīd tik aktuālo demogrāfijas problēmu.
Lai pētījuma rezultātus atklātu plašākai sabiedrībai, 12. aprīlī Ventspils novada dome Latvijas Pašvaldību savienībā organizēja preses konferenci – diskusiju, kurā piedalījās Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, veselības ministre Ingrīda Circene, SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš, demogrāfs Ilmārs Mežs, mūziķis Igo un citi interesenti, kas atbalsta dzimstības veicināšanu Latvijā.
Jūrkalnes un Ances pagastā tika aptaujātas 184 sievietes vecumā no 15 līdz 50 gadiem, un pētījumā noskaidrots, ka aptaujātajām pašlaik kopumā vidēji katrai ir 1,38 bērni. Savukārt par visvēlamāko bērnu skaitu vienā ģimenē pašreizējā Latvijas situācijā aptaujātās sievietes min 2,33 bērnus (visu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība), bet gadījumā, ja tiktu nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, viņas vidēji vēlētos 2,58 bērnus. Tas pierāda, ka vismaz vienu bērnu katra sieviete vēl vēlas, un tas jau būtu ievērojams situāciju uzlabojošs faktors.
SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš preses konferencē uzsvēra, ka pētījumā piedalījušās gandrīz visas abu pagastu sievietes un rezultātus iespējams piemērot arī citiem līdzīgiem pagastiem: “Tagad mums ir zināms, ko grib sievietes. Jautājums – ko spēs paveikt pašvaldības?”
Viņam un klātesošajiem atbildi sniedza Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks: “Balstoties uz šo pētījumu, pašvaldībā izstrādājam priekšlikumus un virzīsim tos tālāk īstenošanai, turklāt tie noderēs ne tikai Ventspils novadā vien. Pirmais, ko vēlamies izdarīt savā pašvaldībā – bērna piedzimšanas pabalstu, kas patlaban ir piecdesmit latu, iesākumā gribam palielināt līdz simts latiem, kā arī plānojam nodrošināt bezmaksas pusdienas skolās atvasēm no triju un vairākbērnu ģimenēm.”
Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene atzīmēja, ka problēma slēpjas attieksmē un domāšanas veidā: “Zināms, ka vislielākais dzimstības pacēlums bija pēc kara, kad nebija pieejami daudzi mūsdienu labumi, bet tomēr dzima bērni. Nopietna uzmanība jāpievērš tam, ka tikai seši procenti aptaujāto norādījušas, ka bērnu radīšana saistāma ar patriotiskām jūtām. Tā ir mūsu attieksme – nopirksim jaunu mašīnu, māju vai atļausimies bērnu? Pētījums ir svarīgs, lai saskatītu, ka materiālā daļa ieņem nozīmīgu vietu mūsu dzīvē.”
Arī LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis diskusijā akcentēja to, ka “nevar viennozīmīgi salīdzināt mūsdienas ar pēckara periodu bērnu dzimšanas ziņā, jo mūslaikos tomēr ir daudzas finansiālās vajadzības, kas jānodrošina. Vēl demogrāfija ir saistīta ar inflāciju, un tās sekas var dramatiski ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī. Šobrīd ir jāattīsta ekonomika, lai būtu no kā finansēt demogrāfiskā stāvokļa veicināšanas pasākumus”.
Pētījumā kā faktorus, no kuriem ļoti lielā mērā atkarīgs tas, vai tuvāko trīs gadu laikā viņas ir gatavas laist pasaulē vēl kādu bērnu, aptaujātās sievietes visbiežāk uzsvērušas:
personīgo finansiālo situāciju (60%);
valsts pabalstus (50%);
darba esamību (pašai) (49%);
personīgo veselības stāvokli (48%).
Nedaudz retāk aptaujas anketās atzīmēti šādi faktori:
darba esamība partnerim vai laulātajam (42%);
piemērota partnera esamība (39%);
partnera vai laulātā veselības stāvoklis (36%);
iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu (34%);
sadzīves apstākļi (32%);
palīdzības pieejamība bērna aprūpē (27%).
Aptaujas dati liecina, ka no piedāvātā īpašo atvieglojumu un pabalstu saraksta, kas varētu veicināt jaunu bērnu laišanu pasaulē, Ances un Jūrkalnes pagasta sievietes kā sev personīgi ļoti motivējošus visbiežāk atzīmējušas:
vienreizējs pabalsts par bērnu nevis 50 latu, kā tas ir pašreiz, bet gan 200 latu par pirmo bērnu, 400 par otro un 500 par trešo un katru nākamo bērnu – šo punktu atzīmējušas 66% sieviešu;
iespēja bez maksas izmantot bērnudārza pakalpojumus mazulim no divu gadu vecuma, lai vecāki varētu strādāt, kā arī pašvaldības apmaksāta ēdināšana dārziņā – šo iespēju uzsver 65% sieviešu;
iespēja ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, vasarā viņus sūtīt pašvaldības sarūpētajos darbos (piemēram, garantējot, ka pusaudzis varēs vienu mēnesi strādāt četras stundas dienā, par to saņemot 100 latu) – to atbalsta 57% aptaujāto sieviešu.
Vēl pie ieteikumiem vietējām varām jāpiemin arī citi motivējoši faktori: bērniem ēdināšana skolā par brīvu; pabalsts skolas piederumu iegādei, mācību gadu uzsākot; iespēja ģimenēm ar bērniem īrēt mājokli no pašvaldības dzīvojamā fonda; vairākbērnu ģimenēm pašvaldības nodrošinātās atlaides komunālajiem maksājumiem; nekustamā īpašuma nodokļa atlaide atkarībā no bērnu skaita; kultūras pasākuma bezmaksas (pašvaldības segts) apmeklējums utt.
Savukārt mūziķis Igo bija uzaicināts piedalīties diskusijā, jo vairākus gadus darbojas Jūrkalnes draugu kopā un atbalsta dzimstības veicināšanas domubiedru grupu. “Mēs Jūrkalnē pirms desmit gadiem bez iepriekšējas izpētes aizsākām dažādas sabiedriskas aktivitātes, un šajos desmit gados abos novados izdarīts bezgala daudz, bet vēl vairāk ieceru ir plānos. Tomēr, ieraugot Jūrkalni, mani draugi un ciemiņi saprot, kas viss nav tik rožaini, tāpēc ir liels prieks, ka no mūsu Jūrkalnes draugu kopas iniciatīvas attīstījies tālāks rīcības plāns, veikts pētījums un tagad jau aizsākti pirmie soļi sadzīves un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,” – tā mūziķis Igo.
Preses konferenci bija iespējams vērot tiešraidē internetā, ko izmantoja arī pašas pētījuma dalībnieces, kas pasākumu vēroja Jūrkalnes pagasta bibliotēkā. Diskusijas laikā no skatītājām atnāca ziņa: “Mūsu komentārs par diskusijā teikto ir īss – ja mazajos pagastos būtu pastāvīgas darba vietas un dzīvojamais fonds, tad jaunajām ģimenēm nebūtu problēmu audzināt vairākus bērnus un tās nedotos dzīvot ārpus pagastiem vai valsts.”
Šo Ventspils novada domes iniciatīvu var vērtēt ļoti pozitīvi, jo diskusijā arī izskanēja viedoklis, ka pašvaldība uzņēmusies daļu no valstiskas nozīmes jautājumu risināšanas. Galvenā pētījuma atziņa – abiem pagastiem ir iespēja uzlabot dzimstības rādītājus, turklāt tas iespējams visā valstī. Veidojot sarunu starp valsti, iedzīvotājiem un pašvaldībām, mums jārisina šī samilzusī demogrāfijas problēma, tikai tas jādara ar lielu gribu un savstarpēju sapratni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017