Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 02:41
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Latvijas Pašvaldību savienību Zemkopības ministrijas konsultatīvajās padomēs pārstāv Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika un LPS padomniece Sniedze Sproģe.
Meža nozarē šajā gadā svarīgākais – Meža likuma grozījumu pieņemšana. Pašvaldībām tagad iespējams veidot ne tikai parkus, bet arī mežaparkus, ja meža teritorija ir ar sabiedrisku vai kultūrvēsturisku nozīmi un cilvēki to izmanto rekreācijai. Tas jāsaskaņo ar meža zemes īpašniekiem. Īpašs statuss piešķirts mežiem pilsētās un ciemos – šajās teritorijās meža apsaimniekošanas papildu nosacījumus paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi. Likuma jaunā norma, kas gan daudzviet jau izraisījusi nesaprašanos, nosaka, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām. Tas nenozīmē, ka pašvaldība var ierobežot saimniecisko darbību pret īpašnieka gribu, bet gan to, ka meža apsaimniekošanas plānu un pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasības ir vienādotas.
Patīkami, ka ikgadējās Meža dienās pašvaldībās notiek izzinoši pasākumi, tiek stādītas alejas un skvēri, sakārtotas un ierīkotas jaunas dabas takas, parki, atpūtas un sporta vietas.
Medību saimniecību Latvijā palīdz uzraudzīt Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) padome, kuras pamatuzdevums ir sadalīt fonda līdzekļus (2012. gadā – 99 532 latus) atbilstoši medību saimniecības attīstības vadlīnijām.
Fonda padome zemkopības ministres vadībā izvērtē iesniegtos projektus atbilstoši šādām kategorijām:
medījamo dzīvnieku monitorings un populācijas papildu aizsardzības pasākumi;
medījamo dzīvnieku un to populācijas zinātniskā izpēte;
līdzdalība starptautiskajās medību organizācijās;
mednieku izglītošana.
Projektu pieteikumi šogad tika iesniegti par 149 746 latiem. Padome tos izvērtēja pēc iegūto punktu skaita, ņemot vērā arī konsultatīvās padomes ieteikumus.
MSAF padomes locekļi aktīvi piedalās arī citos ar medību saimniecību saistītos pasākumos, piemēram, Medību likuma grozījumu izstrādē. Tāpat padomes pārstāvji piedalās diskusijās par pašvaldību lomas palielināšanu konfliktu risināšanā starp mednieku kolektīviem un zemnieku saimniecībām sakarā ar sējumu postījumiem. Gribētos, lai lielāka uzmanība un vairāk projektu būtu virzīti uz jaunās mednieku paaudzes piesaistīšanu un izglītošanu.
Zivsaimniecības nozare Latvijā pārstāv trīs galvenās darbības sfēras – zvejniecību, zivju apstrādi un akvakultūru. Vides un saimnieciskās darbības iespējas Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Par zivsaimniecībai nozīmīgām teritorijām atzīta visa piekraste un arī teritorijas valsts iekšienē, kur atrodas Latvijas lielākie ezeri, kuros notiek komerciālā zveja. Šajā plānošanas periodā zivsaimniecībai nozīmīgo reģionu platība aizņem 49,5% no valsts kopējās teritorijas. Ekonomiskā attīstība zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās ir atkarīga no pamatinfrastruktūras un tās kvalitātes.
Eiropas Zivju fonda (EZF) rīcības programmas mērķis ir veicināt arī maza mēroga infrastruktūras, kā arī ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu un dažādot nodarbošanās iespējas zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās, lai saglabātu apdzīvotību un teritorijas pievilcību.
EZF teritorijā izveidotas 24 vietējās rīcības grupas. Pašreizējais plānošanas periods sākās 2007. gadā, bet vietējo rīcības grupu stratēģijas apstiprināja tikai 2010. gada sākumā. Tagad varam secināt, ka vietējām rīcības grupām, tajā skaitā pašvaldībām, šis nav bijis veiksmīgs periods, jo vēlu tika izsludināti 4. rīcības pasākumi un arī naudas bija par maz, lai īstenotu nozīmīgus infrastruktūras projektus. Tika gan apzinātas vajadzības EZF teritorijās, un to ir daudz vairāk nekā iespēju. Par labu praksi nevar uzskatīt to, ka noteikumi tika mainīti “spēles vidū”. Arī LEADER principi nedarbojas, ja stratēģijas veido “no lejas uz augšu”, bet līdzekļi pa kārtām un papildu nosacījumi virzīti “no augšas uz leju”. Vēl aizvien neatrisināts ir īpašumtiesību jautājums, tāpēc nav iespējams sakārtot publiskās ūdenstilpes, ja tām nav saimnieka. Šajā laikā diemžēl nav izdevies panākt izpratni par to, kā atbalstīt vietējo plānus un pieņemt viņu vajadzības, dot iespējas katrā teritorijā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un dzīves kvalitāti.
Labāka situācija ir ar Latvijas Zivju fondu, kas ir valsts budžetā kārtējam gadam Zemkopības ministrijas apakšprogrammai “Zivju fonds” piešķirtā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī fizisko un juridisko (arī ārvalstu) personu ziedojumi un dāvinājumi. Fonda līdzekļus izmanto zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai un tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu, piesārņojuma un saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izpēti.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 388 “Zivju fonda nolikums” 2011. gadā pašvaldības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem varēja iesniegt projektus izskatīšanai Zivju fonda padomē par šādiem pasākumiem:
zinātniskās pētniecības programmu finansēšanai un līdzdalībai starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā, izņemot tādu iesniegto programmu un pētījumu finansēšanu, kas pretendē uz finansējuma saņemšanu no citu valsts vai Eiropas Savienības fondu finansējuma;
zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kur zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā;
zivju resursu aizsardzības pasākumiem, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus);
sabiedrības informēšanas pasākumiem par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, tajā skaitā publicistikas izdevumiem, mācību vai uzziņu literatūrai, informatīvi izglītojošiem televīzijas raidījumiem vai radioraidījumiem;
dalībai starptautiskos pasākumos, konferencēs un apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, izņemot atbalstu profesionālajai apmācībai, partnerattiecībām, sadarbībai un pieredzes apmaiņai, kas tiek finansēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai.
Pasākumā “Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā” 2011. gadā tika īstenoti pieci pašvaldību iesniegtie projekti par kopējo summu 6354 lati. Četru šā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā izstrādāja dažādu ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, bet viena projekta izpildes gaitā tika veikti ezera zivsaimnieciskie pētījumi.
2011. gadā par Zivju fonda pasākuma “Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā” līdzekļiem kopumā tika īstenoti 33 projekti par kopējo summu 69 518 lati, no tiem 29 pašvaldību projekti par kopējo summu 59 212 lati un viens biedrības (tai noslēgts nomas līgums ar pašvaldību par ūdenstilpes apsaimniekošanu) projekts par 2841 latu. Šo pašvaldību un biedrības projektu īstenošanas rezultātā pērn 39 ūdenstilpēs tika ielaisti 186 360 zandartu mazuļu, 126 520 līdaku mazuļu, 10 000 alatu mazuļu, 5000 plaužu mazuļu, 1 110 000 līdaku kāpuru un 2000 vēžu.
Pasākumā “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība” 2011. gadā tika īstenoti 12 pašvaldību iesniegtie projekti par kopējo summu 46 370 latu. Šo pašvaldību projektu īstenošanas rezultātā galvenokārt tika iegādātas dažādas laivas, to motori un piekabes laivu pārvadāšanai, kā arī binokļi un cits aprīkojums zivju resursu aizsardzības darbību veikšanai.
Zivju fonda pasākumos “Sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” un “Dalība starptautiskos pasākumos, konferencēs un apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” pašvaldības 2011. gadā projektus neiesniedza.
Zivju fonda projektu īstenošanā aktīvākās un veiksmīgākās bijušas tās pašvaldības, kurām ir arī laba sadarbība zivju resursu aizsardzības jomā ar Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi: Alūksnes novada pašvaldība, Burtnieku novada pašvaldība, Dagdas novada dome, Engures novada dome, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Krāslavas novada dome, Madonas novada pašvaldība un biedrība “Kāla ezera padome”, Rēzeknes novada pašvaldība, Riebiņu novada dome, Salacgrīvas novada dome, Saulkrastu novada dome un Viesītes novada dome un “Saukas dabas parka biedrība”.
Lauku atbalsta dienests norāda, ka Zivju fonda projektu administrēšanas gaitā veiksmīgi sadarbojas ar visām pašvaldībām, taču vēlas uzsvērt, ka īpaši rūpīgi sagatavotus dokumentus iesniedz Dagdas, Limbažu un Alūksnes novada pašvaldība, kā arī Rēzeknes novada pagastu pārvaldes.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017