Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 23:13
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Vērtējot Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas darbu pārskata periodā un salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jāatzīst, ka mums joprojām tiek solītas radikālas pārmaiņas. Pērn solīja likvidēt reģionus, bet tas nenotika, jo tika atlaista gan valdība, kas apņēmās to izdarīt, gan Saeima, kas to atbalstīja, tiesa gan, vismaz ministriju likvidēja.
Uzklausot komitejā jauno ministru par paredzēto reformu turpināšanu (Valsts prezidents vēstulē Ministru prezidentam iesaka stiprināt vietējās pašvaldības un izšķirties apriņķu veidošanas jautājumā, taču atbildīgajam ministram aktuālāks ir plānošanas reģionu liktenis), skaidru atbildi nesaņēmām. Tā vietā tiekam skubināti atbalstīt vietējo referendumu kā līdzekli, lai novērstu dziļo plaisu starp varu un tautu. Diemžēl netiek ievērots, ka plaisa īstenībā ir starp tautu un centrālo (ne vietējo!) varu. Ja galarezultātā, neraugoties uz mūsu iebildumiem, pieņems šo likumu kā iespēju apstrīdēt jebkuru būvprojektu, paredzams attīstības apsīkums. Starplaikā notikušais nacionālais referendums par otru valsts valodu lika politiķiem secināt, ka referendumi ir nopietna lieta.
Pretēji – uz attīstības stimulēšanu – vērsts komitejā atbalstītais priekšlikums, kas izriet no iepriekšējā LPS kongresa rezolūcijas par ekonomikas vadības principu maiņu – nodalīt daļu no valsts investīciju budžeta pašvaldību rīcībā un reģionālo attīstību savukārt paredzot valsts budžetā kā atsevišķu nozari ar savām atsevišķām finansēm.
Lai šie priekšlikumi īstenotos, komiteja rūpīgi izanalizēja attīstības plānošanu tās dažādajās formās. Vētītas gan reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes, gan jaunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma nianses, gan likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi par vietējās pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Normatīvo aktu autori saņēmuši atzinīgu vērtējumu par pieņemto pieeju – padarīt attīstības plānošanu, no vienas puses, elastīgāku un, no otras puses, tajā pašā laikā izvairoties no nemitīgajiem grozījumiem ar to garo un sarežģīto procesu.
Tomēr nevar uzskatīt, ka panākts būtisks progress – jaunā pieeja (tā saucamā pašvaldību kvota) vēl ne līdz galam un pilnīgi tiek atbalstīta valsts struktūrās. Savukārt tās aktīvi propagandē “patēriņa grozus”, kas mēģina noteikt vienādotu pakalpojumu apjomu dažādu līmeņu attīstības centros. Ideja, ka normatīvi jānosaka, kāda būs katras pilsētas vieta hierarhiskā apkalpes sistēmā, atgādina padomju laiku “perspektīvo ciematu” normatīvo sarakstu, tikai augstākā pakāpē. Kas notiks ar pārējām pilsētām, ciemiem un lauku teritorijām ārpus nedaudzajiem perspektīvajiem attīstības centriem? Vai te nav meklējams viens no sākumpunktiem vienvirziena ceļam uz lidostu?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto it kā niecīgo grozījumu Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību attīstības indeksiem (datu aktualizācija pēc jaunākās statistikas datiem) izskatīšana komitejā pārvērtās par nopietnu problēmu. Komiteja neiebilda pret datu aktualizāciju, bet kategoriski noraidīja izmantoto attīstības indeksa izstrādes metodiku.
Šobrīd jau 32 pašvaldības izteikušas gatavību nopietnai sarunai ar indeksa izstrādātājiem par jaunu pieeju tā noteikšanai – deleģējušas savus pārstāvjus. Pirmais solis – gadskārtējās sarunās ar ministriju jāpanāk ministrijas vadības principiāla piekrišana jaunam risinājumam vai vismaz darbam pie tā izstrādes. Līdz tam laikam ministrijas speciālisti apkopo citu valstu pieredzi un izstrādā pirmos priekšlikumus, mēģinot vienu universālu rādītāju aizstāt ar atšķirīgiem uzdevumiem piemērotu specializētu rādītāju kopu. Jāpārskata arī attīstības indeksu piemērošanas prakse, jo indekss zaudē vērtību, ja to piemēro daudzu atšķirīgu kritēriju garas rindas otrā galā. Vienlaikus jāuzsver, ka bez plašāka spektra statistikas datu pieejamības nevar izstrādāt ne nopietnu salīdzināšanas metodiku administratīvo teritoriju attīstībai, ne arī pašvaldību kā institūciju salīdzinājumam, kaut tāds varētu būt interesants. To secinājusi arī darba grupa, kas pēc komitejas pērnā gada ieteikuma tika izveidota no pašvaldību pārstāvjiem kopā ar Centrālās statistikas pārvaldes un ministriju pārstāvjiem. Diemžēl joprojām galvenais vietējā un reģionālā līmeņa statistisko datu apjoma samazinājums krīzes ietekmē ir tieši pēckrīzes perioda aktualitātes – ekonomikas – veicināšanas jomā, turpretī kultūras jomā ir pat neliels pieaugums.
Starp daudzajām izskatītajām tābrīža aktualitātēm jāmin pārrobežu sadarbība (uz Igaunijas – Latvijas, Latvijas – Lietuvas, Baltijas jūras reģiona, Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas un Igaunijas – Latvijas – Krievijas programmu bāzes), iniciatīva “Gribu strādāt laukos”, Meža likuma grozījumi attiecībā uz jaunu kategoriju – mežaparkiem, kas dod lielākas iespējas pašvaldībām izmantot arī citu īpašumu mežus rekreācijas vajadzībām, vietējā līmeņa teritoriālplānošanas noteikumi (jauna veida teritoriālplānošanas dokumenti, kas ir atbilstoši attīstītākas plānošanas praksei un samazina plānošanai nepieciešamo laiku, respektīvi – izmaksas), arī gadskārtējo sarunu tematika un citas tēmas, taču īpaši jāatzīmē vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas noteikumi.
Attīstot jau pasen pieņemto Ģeotelpiskās informācijas likumu un ievērojot pašvaldību vajadzību pēc precīzas un apkopotas topogrāfiskās informācijas, kā arī ievērojot zvērināto mērnieku iespējas un intereses, jaunie vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi paredz palielināt pašvaldību iespējas un atbildību par zemes vienību topogrāfiskiem uzmērījumiem. Daļa pašvaldību īstenībā jau izpilda noteikumu prasības, bet daļai tie prasa pilnveidot sadarbību ar mērniekiem un valsts aģentūru šajā jomā. Katrā ziņā pie reālā darba izvērtējuma komitejai vēl būs jāatgriežas.
Pārskata periodā relatīvi jauna darba forma komitejai bijusi iepazīšanās ar dažādu jomu speciālistu vērtējumiem par vienu vai otru problēmu, kas vairāk vai mazāk attiecas uz attīstību un sadarbību. Te var minēt iepazīšanos ar starptautisku pētījumu par skolu tīkla un attīstības kopsakarībām (Latvijā apsekotas 53 skolu un kopienu sadarbības), pildot Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus.
Interesanti bija iepazīties arī ar diviem savstarpēji saistītiem pētījumiem – “Kas ir un kas būs Latvijas lauki?” un “Latvijas lauku telpas attīstība un tās izaicinājumi”. Pētījumu autori, izvērtējot pašreizējo situāciju lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, ierosina, pirmkārt, precizēt jēdzienu “lauku teritorija”, no tās izslēdzot lielpilsētu guļamrajonus, otrkārt, precizēt jēdzienu “attīstības centri”, pārskatot bijušo rajonu centru pilsētu lomu, treškārt, diferencēt ciemu jēdzienu (galvenokārt pēc iedzīvotāju skaita), ceturtkārt, sīkāk diferencēt iedzīvotāju skaita un nodarbinātības prognozes un, piektkārt, uz analīžu pamata izstrādāt lauku attīstības scenārijus ilgākam laikposmam.
Komiteja neatbalsta ieviesušos praksi, ka ministrijas gadiem strādā, izpildot valdības uzdevumu, tikai laiku pa laikam pagarinot termiņus un atceļot pirmatnējo uzdevumu. Mēs uzskatām, ka tikmēr, kamēr uzdevums nav izpildīts (kaut arī termiņš pārcelts), to no pirmatnējā normatīvā akta nevajadzētu svītrot. Pretējā gadījumā praksē sastopamies, ka pirms gadiem pieņemtam likumam nav visu tā izpildi regulējošo Ministru kabineta noteikumu, bet neviens nav atbildīgs, jo spēkā jauns termiņš un pirmsākuma uzdevums atcelts. Tāds liktenis piemeklējis, piemēram, likuma uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt apriņķu izveidošanas likumprojektu.
Tas cita starpā noved pie tā, ka gadskārtējās sarunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daudzi jautājumi atkārtojas ik gadu.
Attīstoties tehnoloģijām, plašāks kļuvis komitejas sēžu dalībnieku loks, jo bez klātesošajiem pašvaldību pārstāvjiem tagad sēdes pārraidi noskatās apmēram 20 interesentu neklātienē. Iespējams, ka nākotnē sēde vispār varēs notikt neklātienē, toties interaktīvi – abām pusēm aktīvi sazinoties, ne tikai noskatoties. Klātienē aktīvākie bijuši Maruta Blūma, Mārtiņš Bojārs, Māris Dzenītis, Vija Jablonska, Daiga Jurēvica, Nellija Kleinberga, Jānis Leitis, Juris Līcis, Kaspars Ļaksa, Edvīns Meņķis, Gunita Osīte, Cilda Purgale, Uldis Rozenbergs, Guna Švika, Dace Vilne, Miervaldis Ziediņš – viņiem un arī nenosauktajiem – paldies par darbu!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017