Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 06:26
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Lai patiesi veicinātu iedzīvotāju aktīvu novecošanu, dažādām institūcijām nevis jācīnās par varu, bet jāspēj sadarboties nodarbinātības, veselības un mūžizglītības veicināšanā – tā 4. jūnijā Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušajā konferencē “Laba pārvaldība, veicinot aktīvu un veselīgu novecošanos” norādīja Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors.
Sagaidāms, ka to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, nākamajos gados strauji pieaugs – apmēram par diviem miljoniem gadā. Tāpēc šogad Eiropas Savienībā tiek sekmētas dažādas aktivitātes, lai īpašu uzmanību pievērstu aktīvai novecošanai, gādājot par gados vecāku cilvēku nodarbinātību, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un veselīga dzīvesveida sekmēšanu neatkarīgas dzīves veicināšanai.
Patīkama novecošanās Īrijā
Ar veiksmīgu pieredzi aktīvas novecošanās sekmēšanā var lepoties Īrija, kur kopš 2009. gada tiek īstenota “Nacionālā vecumam draudzīgu reģionu programma”, lai sasniegtu ambiciozu mērķi – padarīt Īriju par lielisku vietu, kur novecot. Programma balstās uz Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajām vadlīnijām “Vecumam draudzīgas pilsētas”, kas paredz pašvaldībās nodrošināt vecāka gadagājuma cilvēkiem labu dzīves kvalitāti un aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē jeb patīkamu novecošanu.
Patlaban programmā iesaistījušies un savu “Vecumam draudzīgu reģionu programmu” jau sagatavojuši 11 reģioni, 12 to plāno darīt šogad, bet atlikušie seši – līdz 2013. gada beigām.
Īrijas Veselības un bērnu lietu departamenta Vecāka gadagājuma cilvēku nodaļas pārstāvis un Aktīvas novecošanās gada nacionālais koordinators Ronans Tūmijs uzsver, ka šādas iniciatīvas būtiskākais veiksmes faktors ir situācijas apzināšanās vietējā un nacionālā līmenī un sekojoši apstiprinājums politiskā līmenī par aktivitāšu īstenošanu nekavējoties: “Bez politiska atbalsta pašvaldībās un valdībā mēs neko nevarētu īstenot. Sākotnēji pārliecinājām politiķus pašvaldībās un valdībā, ka risinājums nepieciešams tūliņ, nevis jānogaida piecpadsmit gadu, lai tad kristu panikā. Tad ieinteresējām iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas un tikai pēc tam uzsākām stratēģiju un uzrunājām pakalpojumu sniedzējus un uzņēmējus.” Viņš arī atzīst, ka viens no izaicinājumiem bija un ir ekonomiskā situācija, jo jauni līdzekļi netiek piešķirti – pašvaldības mēģina pārdalīt līdzekļus esošā budžeta ietvaros.
Pašvaldībās, kas jau pievienojušās programmai, veic gan nelielus uzlabojumus, gan pamatīgākas aktivitātes. Tā, piemēram, tiek mainīts sabiedriskā transporta pieturu novietojums – to pārskata un pielāgo, ņemot vērā pansionātu un grupu dzīvokļu novietojumu. Savukārt Lautas pašvaldībā uzcelta 16 dzīvokļu ēka, kas pielāgota tieši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.
Šis piemērs iespiedies prātā vienai no Latvijas pārstāvēm konferencē – Kurzemes plānošanas reģiona projektu koordinatorei Ingai Kalniņai: “Latvijā vairāk būtu jādara, lai ieviestu universālo dizainu. Pieejamības jautājums būtisks ne tikai cilvēkiem ar ierobežotām kustībām, bet arī, teiksim, jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem. Vairākās pašvaldībās daudz kas jau paveikts, taču joprojām universālā dizaina principi netiek izmantoti tādā apmērā, kā vajadzētu.”
To, ka Īrijā veselības aprūpes sistēmā izveidots departaments, kas nodarbojas ar veco ļaužu problēmām, atzinīgi vērtē vēl viena konferences dalībniece no mūsu valsts – Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa: “Vērtējot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā, bieži konstatējam, ka nelabprāt gribam darboties ar senioriem. Mūsu slimnīcas iesaistās akūtos gadījumos, taču veciem ļaudīm pārsvarā ir hroniskas kaites, bet veselības aprūpes sistēma Latvijā netiek būvēta tā, lai sniegtu attiecīgus pakalpojumus hroniskajiem slimniekiem. Diemžēl mums vairs nav aprūpes slimnīcu, kurām vajadzētu būt vietām, kur nonāk hroniskie slimnieki slimību paasinājumu gadījumos. Salīdzinot ar īriem, mūsu veselības aprūpe veciem ļaudīm izskatās ļoti bēdīgi.”
Novecošanās kā iespēja
Redzot, ka sabiedrība noveco un pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir un pieaugs aizvien vairāk, 2009. gadā Tamperes pilsētā Somijā darbu uzsāka geriatrijas poliklīnika. Tā darbojas Kaupi slimnīcas ietvaros, veicot slimību profilaksi, diagnostiku, ārstniecību un rehabilitāciju pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem. Poliklīnika vienlaikus ir arī kā tilts, kas savieno dažādas aprūpes formas – ambulatoro, stacionāro un aprūpi mājās, – lai nodrošinātu labāku pakalpojumu kvalitāti pacientam, samazinātu stacionēšanas gadījumu skaitu un vienlaikus arī izmaksas.
Tamperes pilsētas programmu direktore Mari Patronena norāda, ka galvenais ir mainīt sabiedrības attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un uztvert novecošanos nevis kā apgrūtinājumu, bet iespēju: “Mūsu mērķis ir mainīt sistēmu, sniedzot iespēju vecajiem ļaudīm dzīvot savās mājās vai apstākļos, kas pēc iespējas līdzinās mājas videi. Tāpēc veicinām aprūpi mājās, bet poliklīnikā regulāri nodrošinām konsultācijas un apmācības medicīnas māsām, kuras darbojas mājas aprūpē.”
Latvijā tieši tāpat kā Somijā 2010. gadā 17,3% iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem. Attiecībā uz mūsu valsti arī prognozes nav pārlieku optimistiskas – vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits palielināsies arvien vairāk, 2020. gadā sasniedzot 19,2%, bet 2030. gadā – jau 23,2%. Neraugoties uz visai drūmajām prognozēm, Latvijā joprojām nav izstrādāta senioru politika.
“Vienīgais, kas pašlaik tiek darīts – ģimenes ārsta praksē iekļauta otra medicīnas māsa, kuras darbs vairāk orientēts uz mājas aprūpi. Taču tas ir maz un problēmu kopumā nerisina. Līdz šim neesmu dzirdējusi par Veselības ministrijas plānu, kā strādāt ar tādu iedzīvotāju grupu kā seniori, ņemot vērā saslimstību specifiku šajā vecumā. Lai process sāktos, mums jāapzinās reālā situācija, tad nepieciešams politiskais lēmums par to, ka jautājums ir aktuāls. Tālāk, balstoties uz šo lēmumu, var izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu, nosakot skaidru uzstādījumu pašvaldībām un visiem iesaistītajiem. Tikai šādā strukturētā veidā varam kaut ko panākt, neizšķiežot nelietderīgi cilvēkresursus un finanses,” komentē Silvija Šimfa.
LPS padomniece arī paredz, ka senioru politikas gadījumā mudinājums valstij pievērst mērķtiecīgu uzmanību senioru jautājumam varētu nākt no pašvaldībām, kas jau iegulda savus cilvēku un finanšu resursus veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanā. Gan pilsētās – Rīgā un Jūrmalā, gan novados daudz jau paveikts. Tā, piemēram, Iecavas novads izstrādājis veselības veicināšanas programmu 2012. – 2016. gadam, kā vienu no prioritārajām grupām izvirzot vecos ļaudis.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017