RADI! UZŅĒMĒJDARBĪBU PAŠVALDĪBĀS!

Latvijas nākotne ir nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanā – to no dažādām tribīnēm dzirdam aizvien biežāk. Arī pašvaldības tiek mudinātas visos iespējamos veidos sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā un atbalstīt vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. Šoreiz par dažiem piemēriem, kas var kalpot ierosmei.

Vairāku gadu garumā apceļojot Latvijas pašvaldības, esam priecājušies, piemēram, par Apes novada domes centieniem saliedēt savas apkaimes uzņēmējus un amatniekus, teikuši žurnālā atzinīgus vārdus par Vidzemes Uzņēmēju dienām un šogad atjaunoto Uzņēmēju dienu tradīciju Aizkrauklē. Nesen apstiprināts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts, ko īstenos Bauskas novada pašvaldība, kas veidos uzņēmējdarbības atbalsta tīklu, sadarbojoties pierobežas bibliotēkām. 1. jūnijā tika paziņoti astoņi Rīgas domes un “Swedbank” kopīgi rīkotās grantu programmas “Atspēriens” uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. “Atspēriena” pirmajā kārtā šogad tika iesniegts rekordliels pieteikumu skaits – 116 uzņēmējdarbības projektu idejas, no kurām astoņas perspektīvākās saņēmušas finansējumu vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā. Savukārt Kurzemes Tūrisma asociācija šopavasar izsludināja stāstu konkursu “Ražots Kurzemē”. Projekts vērsts uz zīmola “Ražots Kurzemē” popularizēšanu un Kurzemei raksturīgo kultūras, amatniecības un gastronomisko tradīciju atjaunošanu un piedāvāšanu tūristiem. Stāsti par konkrēta produkta vai pakalpojuma rašanās ideju un attīstību ir nozīmīgi ne vien ar to, ka dod iespēju ikvienam uzzināt par iniciatīvas bagātiem cilvēkiem, uzņēmējiem, kas uzsākuši, piemēram, saldumu ražošanu no vietējām izejvielām, koka laivu būvniecību pēc senajām metodēm vai audeklu aušanu no dabīgiem materiāliem un Kurzemei raksturīgās krāsās. Šādi stāsti veido visa reģiona identitāti, vairo lepnumu par savu piederību konkrētam novadam, kā arī izmantojami kā lielisks mārketinga instruments, lai pavēstītu tūristiem par savu piedāvājumu un tā unikalitāti. Šādu un līdzīgu piemēru Latvijā, par laimi, netrūkst, un daži no tiem saņēmuši pelnītu atzinību valsts mērogā.

Šopavasar visā Latvijā noritēja radošās darbības nedēļa RADI!, kuras laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noskaidroja radošāko pašvaldību, kas īsteno vai jau ieviesusi radošus risinājumus savas teritorijas atpazīstamības, sabiedrības līdzdalības, e–pārvaldes attīstībā, publisko pakalpojumu sniegšanā, darbā ar jauniešiem, paaudžu sadarbības veicināšanā, vides ilgtspējības jomā, izglītības procesā un saturā, kultūras dzīves organizēšanā, starpnozaru projektu īstenošanā, kā arī nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanā un citos jautājumos. Kopumā balvai tika saņemti 75 veiksmes stāsti, ko īstenojuši enerģiski un aizrautīgi cilvēki, aktīvi piedaloties un ticot sava ciema, pagasta, novada un reģiona attīstībai. Vairāki no šiem labās prakses piemēriem saistīti ar uzņēmējdarbības veicināšanu, bez kuras nav iedomājama ne pilsētas un novada, ne reģiona, ne arī visas Latvijas nākotne.

Radošo pašvaldību labās pieredzes sarakstā ir Daugavpils starptautiskais investīciju forums, ko Daugavpils pilsētas dome rīkoja pērnā gada 22. un 23. septembrī. Šāds forums Daugavpilī notika pirmo reizi ar mērķi veicināt investīciju piesaisti, izcelt Daugavpils priekšrocības un attīstības iespējas, kā arī iepazīstināt ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā un pašvaldības instrumentiem biznesa veicināšanai. Daugavpils sevi pieteica kā iespēju pilsētu, tāpēc dalībai forumā tika aicināti tuvi un tāli viesi. Forumā piedalījās pašvaldību, zinātnieku un uzņēmēju delegācijas no Magdeburgas Vācijā, Radomas Polijā, Ramlas Izraēlā, Harkovas Ukrainā, Baltkrievijas, Lietuvas un Maskavas, kā arī daudzu ārvalstu vēstniecību delegācijas.

Gatavojoties šim starptautiskajam pasākumam, Daugavpils dome izdeva Daugavpils uzņēmumu un investīciju katalogu, ko saņēma visi foruma dalībnieki, tas tika izplatīts daudzās valstīs ar uzņēmēju, pašvaldības darbinieku un Daugavpils pilsētas viesu starpniecību.

Pirmā starptautiskā investīciju foruma ietvaros notika arī izstādes “Uzņēmēju dienas Daugavpilī” un “Daugavpils pilsētas uzņēmumu investīciju piedāvājumi”, kur sevi parādīja Daugavpils vadošie ražotāji, pakalpojumu sniedzēji un amatnieki. Foruma laikā Daugavpilī darbojās arī gadatirgus, kurā piedalījās daudzi pilsētas un novada pārtikas produktu ražotāji un amatnieki.

Pusgadu vēlāk pašā Daugavpils centrā – tirdzniecības centrā “Solo” tika atklāts Daugavpils ražotāju produkcijas veikals ar zīmolu “Daugavpils preces”. Šajā salonveikalā var iegādāties Daugavpils suvenīrus un dažādas Daugavpilī ražotas preces – vietējo amatnieku darinājumus, mākslinieku darbus, kā arī prasmīgi darinātus Daugavpils suvenīrus ar pilsētas simboliku – pinumus, austus un šūtus izstrādājumus, tautastērpus, kā arī metāla izstrādājumus.

Savukārt Madonas novada Vestienas pagasta pārvalde radošo pašvaldību skatē atzīmēta par aktīvo darbību uzņēmēju apvienošanā un Vestienas atpazīstamībā. Vestienas pagasta pārvalde vienmēr ir sadarbības partneris nevalstisko organizāciju aktivitātēs – gan ar līdzfinansējumu projektos un zinātniski radošajās darbnīcās, gan ar telpām un datortehniku semināros un konferencēs, kā arī pati iesniedz projektus, lai veicinātu NVO darbību.

Tā kā Vestienā 70% uzņēmēju ir tūrisma pakalpojumu sniedzēji, pagasta pārvalde kopš pagājušā gada pavasara strādā pie uzņēmēju piedāvājumu apvienošanas, veidojot kopīgu Vestienas pagasta tūrisma produktu “Sapņo Vestienā”, kurā ietilpst vienas dienas ekskursijas “Vēlies, ko vēlies – Vestienā” un “Kāla ezera noslēpums” un divu dienu ekskursijas “Мечты сбываются в Вестиене!” un “Wunsche dir, was du wunscht in Vestiena!”.

Radošo pašvaldību sacensībā žūrija ar speciālbalvu atzīmēja resursu centra “Skreine” izveidi Rugāju novada iedzīvotājiem. Vietējās kopienas iniciatīvu un resursu centra “Skreine” izveidošanai un ilgtspējas nodrošināšanai Rugāju novadā nodibināta nebijusi partnerība, piedaloties sieviešu biedrībai “Mēs pasaulē”, senioru biedrībai “Ūdensroze”, biedrībai “Jaunatne lauku attīstībai” un Rugāju novada domei. “Skreine” izveidota tikai pagājušajā pavasarī, bet jau iekļauta pārrobežu tūrisma ceļvežos kā ievērības cienīga apskates un darbošanās vieta.

“Skreinē” vietējie iedzīvotāji apgūst amatniecības un dažādu citu amatu prasmes. Izveidotajā partnerībā plecu pie pleca darbojas pašvaldība un nevalstiskās organizācijas, lai radītu vairāk iespēju novada iedzīvotājiem. Paši rugājieši ar lepnumu atzīst, ka sevī atklājuši radošus resursus labklājības uzlabošanai ar seno amatu prasmēm un 21. gadsimta tehnoloģiskajām iespējām.

Centra vadītāja Mārīte Orniņa uzsver: “Priecājamies, ka projekts Rugājos patiešām ir izaudzis un guvis atzinību arī kā viens no radošākajiem projektiem novados. Esam sākuši pozitīvas pārmaiņas Rugāju novadā, iesaistot iedzīvotājus meistarklasēs un apmācībās, apvienojot nevalstisko organizāciju, pašvaldības un uzņēmēju resursus.”

Bet par visradošākajām tika atzītas trīs novadu pašvaldības – republikas pilsētu un lielo novadu kategorijā – Siguldas, vidējo novadu kategorijā – Salacgrīvas un mazo novadu kategorijā – Rūjienas novads. Zīmīgi, ka salacgrīvieši atzinīgi novērtēti par oriģinālajiem risinājumiem, veicinot jauniešu iesaisti darba tirgū, un Rūjienas novads – par jaunu sadarbības formu izveidi starp pašvaldību, tās iedzīvotājiem, amatniekiem un uzņēmējiem, veicinot savas identitātes nostiprināšanu caur kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu un sekmējot uzņēmējdarbību.

Salacgrīvas nākotne – jaunieši

Ilga Tiesnese,

Salacgrīvas novada Informācijas nodaļas vadītāja

Salacgrīviešu trumpis ir jauniešu biznesa plānu konkurss komercdarbības uzsākšanai Salacgrīvas novadā un pašvaldības iniciatīva sadarbībā ar uzņēmējiem organizēt skolēnu starptautiskās jauniešu nometnes. Radošas pašvaldības balvu Salacgrīvas novads saņēma par pašvaldības oriģinālajiem risinājumiem, veicinot jauniešu iesaisti darba tirgū, un veiksmīgu sadarbību ar uzņēmējiem.

Pagājušā gada februārī Salacgrīvas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta centrs rīkoja pirmo projektu konkursu ar mērķi stimulēt jaunu komersantu rašanos novadā, motivējot jauniešus sava biznesa veidošanai. Salacgrīvas novada dome izsludināja projekta konkursu jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem finansējuma saņemšanai līdz 2000 latiem par labāko biznesa ideju uzņēmējdarbības uzsākšanai. Konkursa uzvarētāji iegūst tiesības noslēgt līgumu ar pašvaldību par naudas līdzekļu saņemšanu no Salacgrīvas novada privatizācijas fonda līdzekļiem komercdarbības uzsākšanai.

Līdz šim Salacgrīvā organizētas jau četras projektu kārtas. Pirmajā tika pieteikti septiņi projekti, no kuriem atbalstīja vienu, otrajā kārtā tika pieteikti divi projekti un atbalstīts viens, trešajā kārtā pieteikti četri projekti un atbalstīti trīs, bet viens pretendents atteicās, savukārt ceturtajā kārtā šopavasar iesniedza četrus projektus, no kuriem atbalstīti trīs. Tātad gada laikā četrās kārtās tika iesniegti 17 jauniešu biznesa projekti, no kuriem atbalstu saņēmuši un tiek īstenoti septiņi. Realizējot projektus, Salacgrīvas novadā taps frizētava lauku ciematā, skaistumkopšanas salons, audzēs avenes ogām un stādiem, sniegs pakalpojumus īpašumu apsaimniekošanā, iegādāsies malkas skaldāmo un palīdzēs jumtu tīrīšanā.

Projektu konkurss rosina jauniešus domāt, radīt idejas un pēc tam tās īstenot, pārliecinoties par to dzīvotspēju. Projektu konkursa ideja ir parādīt un pierādīt jauniešiem, ka uzņēmējdarbība iespējama savā novadā – Salacgrīvā. Projektus atbalsta Salacgrīvas novada dome, bet vērtē projektu vērtētāji un novada uzņēmēji.

Salacgrīvas novada jauniešu biznesa plānu realizācijai dome šobrīd no atvēlētajiem 20 000 latu jaunajiem censoņiem ir piešķīrusi 14 tūkstošus. Patlaban projektu vērtēšanas komisija nolēmusi ieturēt nelielu pauzi – līdz rudenim, tad tiks izsludināta piektā projektu pieteikšanās kārta, kurai atvēlēti 6000 latu.

Šovasar jau trešo gadu Salacgrīvā jūlija beigās notiks starptautiskā angļu valodas un zaļā dzīvesveida jauniešu vasaras nometne “Go Global – Go Green”, ko organizē Salacgrīvas novada dome sadarbībā ar novada uzņēmēju konsultatīvo padomi. Finansiāli to atbalsta Salacgrīvas novada uzņēmēji.

Starptautiskajā jauniešu nometnē piedalās Salacgrīvas novada skolu skolēni un brīvprātīgie no dažādām Eiropas un pasaules valstīm – 2010. gadā no Holandes, Itālijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas, pērn – no Kipras, Rumānijas, Lielbritānijas, Portugāles, Itālijas un Lietuvas. Šogad nometnes dalībnieki būs 16 salacgrīvieši, deviņi jaunieši no Salacgrīvas sadraudzības pašvaldībām – Handevitas Vācijā, Nīčepingas Zviedrijā un Hedemestes Igaunijā un pieci ārvalstu brīvprātīgie.

Lai kļūtu par nometnes dalībnieku, skolēnam jāuzraksta eseja latviešu valodā par iepriekš noteiktu tēmu un jāaizpilda anketa angļu valodā. Šogad esejas uzdevums bija atklāt, kā katrs izprot un ko viņam nozīmē nometnes nosaukums “Go Global – Go Green”, vai arī analizēt kādu konkrētu vides problēmu un piedāvāt tai risinājumus Salacgrīvas novadā. Iesniegtās esejas vērtē nometnes pedagogi Latvijā, bet anketas izvērtē brīvprātīgie katrs savā mītnes zemē. Jauniešu interese ir ļoti liela, un, lai kļūtu par nometnes dalībnieku, jāiztur konkurss.

Nedēļas laikā nometnes dalībnieki pastiprināti apgūst angļu valodu, iepazīst zaļo dzīvesveidu un citu valstu kultūru, uzzina vairāk par studiju iespējām ārzemēs, apmeklē Salacgrīvas novada uzņēmumus, veic brīvprātīgo darbu un organizē labdarības pēcpusdienu Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, rīko talku, dodas pārgājienā, apmeklē Klasiskās mūzikas festivālu, piedalās sporta pēcpusdienā un iesaistās vēl citos negaidītos pārsteigumos un piedzīvojumos.

Rūjienas novada amatniekus

pazīst pat Japānā

Guna Ķibere,

Rūjienas Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja, Rūjienas amatnieku biedrības “Rūzele” valdes priekšsēdētāja

Lai ekonomiski aktivizētu sava novada iedzīvotājus, Rūjienas novada pašvaldība izveidojusi jaunu un radošu sadarbības formu, kur, savstarpēji sadarbojoties amatniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībai, tiek veicināta un attīstīta uzņēmējdarbība kopumā. Pašvaldība ir kā pamats un palīgs amatnieku uzņēmējdarbības veicināšanai ārvalstīs un Latvijā, kā arī vietējo iedzīvotāju, tajā skaitā jauniešu iesaistei amatu apguvē un popularizēšanā.

Šāgada februārī gandrīz 50 dažādu amatu pratēji pulcējās Rūjienā, lai lemtu par savas amatnieku biedrības dibināšanu. Pēc nepieciešamo dokumentu sakārtošanas tika saņemta biedrības dibināšanas reģistrācijas apliecība, un 21. martā notika svinīga biedrības dibināšanas sapulce. Pašreiz biedrībā reģistrēti jau vairāk nekā pussimts biedru. Biedrības vajadzībām Rūjienas novada pašvaldība piešķīrusi telpas Skolas ielā 8a, kur tiks izveidots Rūjienas amatniecības centrs.

Amatnieku biedrības mērķis ir apzināt un popularizēt dažādu amatu pratējus, sekmēt amatnieku un iedzīvotāju sadarbību, mūžizglītību un radošo izaugsmi, veicināt amatnieku uzņēmējdarbības attīstību Rūjienā un tās apkārtnē, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un nodot to jaunajai paaudzei, motivēt cilvēkus veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi un starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu amatniecības jomā. Biedrībā var iestāties jebkurš interesents, kurš prot kādu amatu vai vēlas to apgūt. Biedrība izveidota, balstoties uz rokdarbnieku kopas “Rūzele” darbību, kas Rūjienā darbojas jau vairāk nekā trīs gadus un sevi pierādījusi, veidojot dažādus apmācību kursus, organizējot amatnieku tirdziņus un pieredzes braucienus.

Īstenotās aktivitātes

Amatu apmācība amatniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem.

• Amatu apmācībā iesaistīti jaunieši un paaudzes (piemēram, vecmāmiņa nodod savas amata prasmes mazmeitai).

• Apmācībās iesaistītas citas Rūjienas novada biedrības – “Pieneņu pūka” un “Oleru muiža”.

Amatnieku tirdziņi ar tirgošanos un līdzdarbošanos.

• Rūjienas amatnieku dalība tirdziņos Igaunijas sadraudzības pilsētā Karksi–Nuijā.

• Amatnieku darbu tirdzniecība Rūjienas sadraudzības pilsētā Japānā – Higašikavā un latviešu preču veikalā Tokijā.

• Latviešu tautas amatu apmācības Japānas sievietēm.

• Japānā viesojušies un pieredzi guvuši Rūjienas amata meistari (kalējs, audējas u.c.).

Rūjienai un Rūjienas novada pašvaldībai tapuši jauni suvenīri, kas ir vietējo uzņēmēju un amatnieku, kā arī kaimiņu novadu amatnieku roku darbs.

Rūjienas amatnieki izgatavojuši suvenīrus (prezentācijas materiālus) vietējiem uzņēmējiem, piemēram, maiznīcai “Liepkalni”. Sadarbībā ar tirgotājiem izveidots amatnieku suvenīru stends veikalā “Artavs” un kafejnīcā “e.d.a.” Rūjienā.

Izveidota sadaļa “Amatnieki” Rūjienas novada pašvaldības mājaslapā www.rujiena.lv.

Dalība izstādēs “Balttour 2011” un “Biznesa dienas Vidzemē”.

Noorganizēti četri pieredzes braucieni uz Amatas Amatu māju, Kokneses Amatu centru, Karksi–Nuijas Amatnieku biedrību un Ludzas Amatnieku centru.

Uzņemti viesi no trim Latvijas pašvaldībām un no trim valstīm – Japānas, Vācijas un Krievijas, kas apguva rūjieniešu pieredzi.

Sasniegtie rezultāti:

• apzināti dažādu amatu pratēji, panākta amatnieku un iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un radošā izaugsme,

• saglabāts kultūrvēsturiskais mantojumu un sekmēta tā nodošana jaunajai paaudzei,

• cilvēki motivēti veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi,

• veicināta starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa amatniecības jomā,

• attīstīta uzņēmējdarbība amatniecības jomā,

• nodibināta Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”.

Ar samērā maziem resursiem, tos lietderīgi izmantojot un kombinējot, panākts ļoti labs rezultāts. Cilvēkiem ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, dota ticība saviem spēkiem, rasts noiets saražotajai produkcijai, aktivizēti un motivēti vietējie iedzīvotāji kopīgam mērķim, radīts pozitīvs pašvaldības tēls. Rūjienieši saņēmuši pozitīvu novērtējumu no kaimiņu pašvaldībām un sadraudzības partneriem ārvalstīs un tiek minēti kā pozitīvais piemērs presē un dažādos semināros.

Rūjieniešiem izdevušās patiesi labas lietas, aktivizējot vietējo amatnieku potenciālu. Šo atbildi plašāk izvēršot, jāatkāpjas līdz brīdim, kad pirms trim gadiem ar pašvaldības atbalstu sāka stiprināties amatnieku kopa “Rūzelis”, kas pārtapusi par biedrību. Sapratni, nenoliedzami, veicina tas, ka pašvaldība sekmējusi amatnieku prasmju realizēšanos iespējā ar saviem darbiem nopelnīt. Pieci Rūjienas gadatirgi kļūst arvien populārāki, un labu amatnieku darinājumiem allaž ir noiets.

Svaigu un ļoti cerīgu pavērsienu iezīmējusi Rūjienas sadraudzība ar Hišigavas pilsētu Japānā, uz kurieni tiek nogādāti mūsu meistaru darbi, par tiem uzreiz norēķinoties ar amatniekiem. Pēc Latvijas produkcijas realizācijas Hišigavas veikalā iegūtā peļņa tiek nosūtīta kā dāvinājums novadam, ieskaitot to dāvinājumu kontā Rūjienai. Nu vietējie prasminieki mācās un pilnveidojas, lai darinājumi atbilstu austrumzemes pārstāvju priekšstatiem par kvalitāti.