Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 12:58
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijas Pašvaldību savienība un Vidzemes plānošanas reģions kopā ar 14 partneriem no 11 valstīm piedalās INTERREG IV C projektā “GRISI PLUS” (Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS) un projekta ietvaros četru dienu laikā no 9. līdz 12. jūlijam organizēja pasākumus Rīgā un Vidzemes plānošanas reģionā.
9. jūlijā projekta vadības komitejas sēdē partneri vienojās par turpmākiem pasākumiem – kopīga informatīvā materiāla izstrādi, vietējiem semināriem, starptautiskām konferencēm un labās prakses ieviešanas plānu izstrādi.
Nākamajā dienā – 10. jūlijā – notika partneru labās prakses piemēru prezentācija. Sanāksmes sākumā Tartu Zinātnes centra pārstāvis V. Mikheims analizēja partneru novērtējumu par Francijas kolēģu labās pieredzes paraugiem. Tā “Geowine” projektā, izmantojot ģeomātikas rīkus, izveidota provinces vīndaru, vīna pagatavošanas un katras konkrētās produkcijas datubāze, ar ko ikviens pircējs (mobilā telefona lietotājs) var iepazīties jebkurā pasaules vietā. Savukārt “Soho Solo” projekta ietvaros sešu gadu laikā 50 Žēras provinces ciematos uz pastāvīgu dzīvi ataicinātas 500 ģimenes. “Soho Solo” programmas mērķis ir piesaistīt cilvēkus, kuri vēlas lauku teritorijā dzīvot un strādāt, izmantojot attālināto pieeju. Programmas ietvaros tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra, lai varētu strādāt attālināti, kā arī individuāli meklētas darba iespējas vīram vai sievai. Protams, netiek aizmirstas arī izglītības iespējas bērniem un ģimenes integrācija pašvaldībā. Partneri pozitīvi novērtēja abus labās prakses piemērus, tomēr augstāku novērtējumu saņēma “Soho Solo”. Arī LPS pārstāvji atzina, ka šo praksi varētu pārņemt un ieviest Latvijas lauku pašvaldībās.
Dienas gaitā visi partneri prezentēja labās prakses piemērus. Tā, piemēram, Rumānijas pārstāvji dalījās pieredzē par Ģeomātikas mācību centra izveidi, kur apmāca ģeogrāfijas skolotājus, kā saistošāk pasniegt skolēniem ģeogrāfiju ar ģeomātikas rīku palīdzību. Tādējādi jau kopš agra vecuma bērnus un jauniešus cenšas ieinteresēt tehnoloģiju apguvē, kā arī sabiedrībai tiek popularizēta ģeomātikas nozīme. Arī šī ideja auditoriju ieinteresēja, un nav izslēgts, ka kaut ko līdzīgu varētu ieviest mūsu valstī.
Latvijas eksperti Jānis Kaminskis un Inga Bērziņa iepazīstināja ar trim labās prakses piemēriem – dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”, “Lursoft” informatīvo rīku lauku teritoriju attīstībai un “InnoLaSME” inovatīvo atbalstu – instrumentu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai lauku teritorijās.
“Lursoft”, ņemot vērā Latvijā veikto teritoriālo reformu 2009. gadā, pašvaldībām un to iedzīvotājiem sāka piedāvāt pakalpojumus tādos griezumos, kuros ņēma vērā jaunizveidoto novadu teritoriālo piederību. Tika radīti vairāk nekā 50 pakalpojumu kopumu, no kuriem būtiskākais ieguvums ir vietējiem uzņēmējiem, pašvaldībām un no centra tālu dzīvojošiem cilvēkiem. Ar informācijas rīka “Lursoft” palīdzību iespējams atvieglot reģionālajiem uzņēmējiem piekļuvi informācijai, kas ir vitāli svarīga uzņēmējdarbības veikšanai, tādā veidā atturot viņus no pāriešanas uz lielajām pilsētām, kā arī nodrošina pašvaldības ar plānošanai nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību. “Lursoft” ir arī palīgs iedzīvotājiem, jo nodrošina piekļuvi noderīgai informācijai, kā arī sniedz vajadzīgo pakalpojumu, tādējādi pildot vienas pieturas aģentūras funkcijas.
Lietderīgs uzņēmējdarbības attīstībai ir “InnoLaSME” kā instruments, jo ar tā palīdzību iespējams piekļūt jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem. Šis projekts apkopo uzņēmējdarbības atbalsta sniedzējus visā Latvijas teritorijā. “InnoLaSME” sniedz brīvu pieeju elektroniskai pamācībai “Inovācija rīcībā”. Šajā informācijas sistēmā iespējams atrast 189 inovatīvā atbalsta struktūras un to pakalpojumus Latvijā, uzņēmumu veiksmes stāstus, sadarbojoties ar inovāciju atbalsta struktūrām, inovatīvo uzņēmumu sarakstu, kā arī rekomendācijas, kā uzlabot inovāciju atbalstu Latvijā.
Savukārt trešais labas prakses piemērs – dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols” – apkopo septiņu informācijas sistēmu datus par Latvijas aizsargājamām teritorijām. Datu pārvaldības sistēma “Ozols” dod iespēju izmantot datus, kas ir noderīgi, piemēram, organizācijām un uzņēmumiem, kas iesaistīti zemes izmantošanas plānošanā, tāpat arī zemes īpašniekiem un citiem interesentiem.
Iepazīstoties ar vairāk nekā 30 labajiem piemēriem no 11 valstīm, dalībnieki guva daudzas labas idejas sadarbībai un jaunu projektu uzsākšanai.
Trešajā “GRISI Plus” projekta pasākumu dienā – 11. jūlijā – norisinājās ģeomātikas seminārs, kurā detalizēti analizēja šo nozari, lai gūtu izpratni par ģeomātikas izmantojumu un iespējām.
Kas ir ģeomātika
Ģeomātikas definīcijas ir daudzas, bet tās visas vieno vispārpieņemts uzskats, ka ģeomātika ir zinātnes un prakses novirziens, kas balstīts uz ģeotelpiskās informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu.
Latvijā diskusija par ģeomātikas struktūru un vietu zinātņu sistēmā turpinās, bet pirmajā skaidrojošajā vārdnīcā, kas izdota 2009. gadā, sniegts šāds skaidrojums: “Zinātnes un prakses novirziens, kas pēta ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeoinformācijas un zemes pārvaldības problēmas teritorijas attīstības nodrošināšanai.” (J. Štrauhmanis.)
Semināra pirmajā daļā eksperti no Francijas uzsvēra, ka ģeomātika balstās uz ģeogrāfijas informācijas sistēmām (ĢIS) ar ļoti plašām lietošanas un informācijas ieguves iespējām.
Kur varam izmantot ģeomātiku
Eksperti norādīja, ka, sākot ar valsts aizsardzības plānošanu, valsts un pašvaldību pārvaldi, dažādu pakalpojumu nodrošināšanu, transporta plānošanu, biznesa attīstību utt., ĢIS var būt noderīgs gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. ĢIS var izmantot arī kā rīku, ar kura palīdzību piesaistīt teritorijai jaunus iedzīvotājus, parādot vitāli nepieciešamo informāciju par dzīvesvietu – sabiedriskā transporta maršrutus, pieejamās dzīvojamās platības, izglītības iespējas no bērnudārziem līdz augstākās izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādes un citas iedzīvotājiem svarīgas ziņas. Atšķirība no jau pieejamajām kartēm ir tā, ka, izmantojot ģeomātiku, vienā kartē vienuviet redzama ļoti daudzveidīga un “daudzslāņaina” informācija. Populārākie pakalpojumu sniedzēji pasaulē ir Google Maps, Yahoo, Bing, Open Street Map u.c.
Seminārā eksperti Jānis Kaminskis un Inga Bērziņa prezentēja Latvijas ģeoportālu. Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā Latvijā. No LĢIA var iegūt vajadzīgo informāciju gan valsts, gan pašvaldību iestādes. Vēl arī kā viena no iestādēm, kur pieejama kadastra datu un cita informācija, tika minēts Valsts zemes dienests. Pie veiksmīgajiem piemēriem minama arī Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, kur elektroniski apkopoti dati par visām 28 zemesgrāmatu nodaļām valstī. Taču, kā norādīja eksperti, vēl nav iespējams vienkopus atrast datus par uzņēmējdarbību, automašīnu reģistrāciju, ekonomiskajām aktivitātēm teritorijā un cita veida vietējo informāciju, taču darbs pie tā norisinās.
Galvenās privātās kompānijas, kas saistītas ar ģeomātiku Latvijā, ir “Lursoft”, “Metrum” un “Mērnieks”, savukārt galvenās nacionālā līmeņa organizācijas, kuras savā darbā izmanto ģeomātiku, ir Valsts meža dienests, “Latvijas Valsts meži”, “Latvijas Gāze”, Valsts reģionālās attīstības aģentūra u.c. Viena no pašvaldībām, kas savas teritorijas plānošanā izmanto ģeomātikas iespējas, ir Kocēnu novada pašvaldība. Savukārt Vidzemes plānošanas reģionā izveidota sabiedriskā transporta efektīva plānošanas sistēma. Latvijā ĢIS diezgan aktīvi izmanto dažādos projektos un darbos, un pasākumi, kas saistīti ar ĢIS, apkopoti vietnē www.gisnet.lv, kur var atrast arī pasaules foruma jaunumus un informāciju par pasākumiem, piemēram, semināriem un konferencēm. Latvijā ģeomātiku kopš 1998. gada var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē speciālā programmā.
Viennozīmīgi ģeomātikā Latvijā vēl attīstīsies daudzi projekti un darbi, kas dos pienesumu ne tikai šajā sfērā strādājošiem speciālistiem, bet arī padarīs ērtāku ikviena iedzīvotāja ikdienu. Secinājums pēc ļoti aktīvi un saturiski bagāti pavadītām dienām ģeomātikas pasaulē ir tāds, ka šī disciplīna slēpj ļoti daudz iespēju, par kurām šodien vēl nenojaušam, bet jau rīt tā varētu būt mūsu ikdiena.
***
“GRISI Plus” ir Eiropas Komisijas INTERREG IV C programmas 4. uzsaukuma ietvaros atbalstīts projekts. Publikācija sagatavota un publicēta ar Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu INTERREG IV C programmas ietvaros. Publikācija atspoguļo vienīgi autoru uzskatus, un par tās saturu atbild autores: Mudīte Priede – “GRISI PLUS” projekta vadītāja ([email protected]); Ilze Mutjanko – projekta komunikācijas speciāliste ([email protected]).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017