Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 07:10
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Mīts vai realitāte par lētāku elektroenerģiju
28. jūnijā Briselē (Beļģijā) norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksme, kurā tika atbalstīts Latvijas delegācijas pārstāvja Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča ierosinājums ņemt vērā pašvaldību rīcības plānus, izvēloties ilgtermiņa ieguldījumu mērķus energoefektivitātes jomā.
Sanāksmē visaktīvākās diskusijas raisījās par Eiropas Komisijas sagatavoto “Enerģētikas ceļvedi 2050”. Tajā piedāvāti vairāki scenāriji, lai līdz 2050. gadam samazinātu emisijas par 80 – 95%. Reģionu komitejas Beļģijas delegācijas pārstāvis Ksavjē Degēns kā vienu no scenārijiem ierosināja arī atteikšanos no fosilo enerģijas avotu izmantošanas.
E. Bartkevičs šādu iespēju vērtē pretrunīgi, norādot, ka Baltijas valstīm tas nozīmē liegumu perspektīvā izmantot kūdru un degslānekli: “Jautājums – vai varēsim kombinēt savus vietējos kurināmos resursus ar zaļo enerģiju? Patlaban tas mums nodrošina lielāku neatkarību no Krievijas gāzes un akmeņoglēm, vienlaikus ļaujot pašiem saražot lētāku siltuma un elektroenerģiju.”
“Enerģētikas ceļvedī 2050” secināts, ka elektroenerģijas cenas paaugstināsies līdz 2030. gadam, bet pēc tam pazemināsies, jo tiks dažādotas energoapgādes tehnoloģijas, kā arī 60 – 65% elektroenerģijas patēriņa nodrošinās no atjaunojamajiem energoresursiem. Itālijas pārstāvis Fjorenco Silvestri gan aicināja aizdomāties par to, kā īstenībā veidojas elektroenerģijas cena, jo patlaban daudzās ES dalībvalstīs lielu daļu no tās veido valsts noteiktais nodoklis. Tā, piemēram, Itālijā 51% no cenas ir tieši nodoklis, nevis ar elektroenerģijas iegūšanu saistītas izmaksas.
Latvijas ekonomikas izrāviens: ķīmija vai kosmoss?
2. jūlijā Briselē notikušajā ES RK Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē tās pārstāvji atbalstīja Latvijas un Igaunijas delegāciju ierosinājumu Eiropas Savienības valstu pētniecības centriem, kas atrodas Baltijas jūras reģionā, galveno uzmanību veltīt tieši savu pārstāvēto reģionu izvēlētajai viedajai specializācijai. Darbības virzienu dažādība veicinātu pētniecību un darbu pie inovācijām dažādās jomās, kā arī pavērtu iespējas plašākai tematiskajai un ekonomiskajai sadarbībai.
Gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, ES dalībvalstu reģioni aicināti izvēlēties savu viedās specializācijas jomu, kas tiem vislabāk palīdzētu veicināt ekonomisko attīstību. Latvija patlaban vēl spriež par Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, kura vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens. Tajā atzīts, ka nepieciešams stimulēt viedo specializāciju, taču nav norādītas konkrētas iespējamās jomas, kurās varētu attīstīt inovācijas un pētniecību. Aktīvākas diskusijas par šo jautājumu patlaban būtu ļoti vēlamas, jo Latvijas rezultātus inovāciju jomā Eiropas Komisija vērtē kā ļoti zemus.
“Domāju, ka viena no veiksmīgākajām inovācijas jomām Latvijā varētu būt ķīmija – gan farmācijā, gan koksnē,” pārdomās par iespējamo Latvijas viedās specializācijas izvēli dalās Latvijas delegācijas RK pārstāvis Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.
Savukārt lielākas inovāciju iespējas kosmosa jomā saskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Tam būtisks priekšnoteikums būtu pārliecinošs Latvijas lēmums par šādu virzību un iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā kā pilntiesīgai dalībvalstij: “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs jau šobrīd ir sadarbības partneris kosmiskās pētniecības tīklos un sekmīgi darbojas vairākos FP7 projektos. Tāpēc dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ļautu iegūt finansējumu pētniecības centra attīstībai. Patlaban esam šādu vēlmi pauduši, bet tas būtu jādara enerģiskāk.”
Latvijai par dažiem soļiem priekšā atkal aizsteigusies Igaunija, kas pirms gada kļuvusi par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto biedru un ir ceļā uz pilntiesīga biedra statusu. Tāpat mūsu ziemeļu kaimiņvalsts jau ir tuvāk viedās specializācijas izvēlei – Narvā pie jūras tiek iegūts degslāneklis, ko izmanto elektroenerģijas un dīzeļdegvielas ražošanai. Igaunijas enerģētikas koncerns “Eesti Energia” 80% enerģijas saražo, izmantojot tieši degslānekli. Interesanti, ka Valmieras pilsētā elektroenerģijai izmanto arī Igaunijā saražoto enerģiju, proti, tās pirmsākumi ir degslāneklis.
Peripetijas ap Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu
No 17. līdz 19. jūlijam LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piedalījās Eiropas Savienības Reģionu komitejas 138. Biroja sanāksmē un 96. plenārsēdē, kur kopā ar viņu Latviju pārstāvēja arī Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais un Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš.
Plenārsēdē viens no izskatāmajiem jautājumiem bija RK atzinums Eiropas Komisijas priekšlikumam par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu. Latvijas delegācija iestājās pret atzinuma pieņemšanu atšķirībā no vairākuma citu valstu pašvaldību pārstāvju, kuri atzinīgi vērtē EK ierosinājumu Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam paredzēt 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda.
Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums par nākamo daudzgadu finanšu shēmu paredz 50 miljardu eiro finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, no kuriem 10 miljardi eiro paredzēti Kohēzijas fondā transporta infrastruktūrai. Projektu izvēli veiks Eiropas Komisija, tos izraugoties pieteikumu iesniegšanas kārtībā un nosakot arī līdzfinansējuma apmēru – līdz 85%. Savukārt Reģionu komitejas Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvji kā labāku risinājumu piedāvāja 10 miljardu eiro finansējumu veidot papildinoši nacionāli piešķirtajam kohēzijas politikas apjomam. Priekšlikums iezīmēt dalībvalstu nacionālajās Kohēzijas fonda aploksnēs 10 miljardus eiro ES Instrumenta vajadzībām raisa bažas, jo Kohēzijas fonda līdzekļi, īpaši mazāk attīstītajām dalībvalstīm ir ļoti nozīmīgi.
RK delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis norāda: “Ja jautājums tiktu risināts citādi, nevis atņemot no kohēzijas līdzekļiem, mēs atbalstītu šo pieeju. Taču pašreizējā piedāvājumā RK, no vienas puses, atbalsta ideju par nepieciešamību pārrobežu savienojumu veidošanai, bet, no otras puses, atņemam resursus tām teritorijām, kurām kohēzija ir līdzeklis, kā panākt šo mērķi un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.” Tāpat viņš arī aicināja RK pārstāvjus ņemt vērā, ka ir daudzas dalībvalstis, kurās pamatinfrastruktūra vēl nav pilnībā izveidota. Tā, piemēram, Latvijā ceļi nebūt nav tādā kārtībā, lai tagad varētu domāt tikai par dzelzceļa uzlabošanu un jaunu savienojumu izveidi.
RK atzinuma autors Bistricas pašvaldības mērs un bijušais Slovēnijas pašvaldību lietu un reģionālās politikas ministrs Ivans Žagars gan atzina, ka pašreizējo Eiropas Komisijas piedāvājumu vērtē ar zināmām bažām. Tāpēc kā kompromiss RK atzinumā pieņemts arī aicinājums Eiropas Komisijai pēc iespējas plašāk ievērot Kohēzijas fonda piešķīrumu, ņemot vērā dalībvalstu iemaksu proporciju Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā no Kohēzijas fonda, lai tādējādi saņemtu savu iemaksāto naudu atpakaļ. Vienlaikus Žagars norādīja, ka princips, kad projekti tiks izraudzīti pieteikumu iesniegšanas kārtībā, varētu kļūt par vēl vienu šķērsli dalībvalstu sadarbībā, jo daudziem reģioniem un pašvaldībām būs nepieciešams tehnisks atbalsts iesaistei projektos.
Neviennozīmīgi viedokļi attiecībā par 10 miljardu pārnesi no Kohēzijas fonda izskanēja arī 11. un 12. jūlijā notikušajā Eiropas Parlamenta REGI komitejas sēdē. Virkne Polijas, Nīderlandes un Vācijas deputātu pilnībā noraidīja šādu ideju, un atbalstu guva ierosinājums 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda saglabāt dalībvalstu nacionālajās aploksnēs. Tāpat vairāki deputāti pieprasīja nākamajā, septembra sanāksmē ar konkrētiem skaidrojumiem par finansējumu ierasties ES transporta komisāram Sīmam Kallasam un ES reģionālās politikas komisāram Johannesam Hānam, pretējā gadījumā draudot balsot pret Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumentu kā tādu.
Tiešmaksājumi nav konkurents kohēzijai
19. jūlijā Briselē Latvijas delegācija ES Reģionu komitejā tikšanās laikā ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Eiropas Savienībā Ilzi Juhansoni pārrunāja aktualitātes sarunās Eiropadomē un Reģionu komitejā par nākamā plānošanas perioda daudzgadu finanšu ietvaru.
Diskusiju centrā bija pēdējā laika tendence publiskajās sarunās pretnostatīt divas Latvijai prioritārās jomas – kohēziju un tiešmaksājumus. I. Juhansone pauda viedokli, ka šāds pretnostatījums nav pareizs. Tam piekrīt arī Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs: “Latvijā, iespējams, neizpratnes dēļ šīs divas ļoti svarīgās jomas – lauksaimnieku tiešmaksājumi un kohēzijas aploksne – tiek pretnostatītas, taču tās viena ar otru nebūt nekonkurē. Tie abi ir politiski jautājumi – par cik paaugstināt tiešmaksājumu apmēru un kāds finansējums būs kohēzijai.” Viņš arī norāda, ka abas šīs prioritātes nevajag pretnostatīt, pārmetot, ka zemnieki, izcīnot lielākus tiešmaksājumus, atņem naudu kohēzijas aploksnei. “Šīs naudas nav konkurējošas, bet gan politiskas,” vēlreiz uzsver A. Lielmežs.
Tāpat Latvijas delegācijas pārstāve Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa atklāja, cik grūti dažkārt sabiedrību pārliecināt, ka infrastruktūras projekti, ar ko saprotam kohēziju, ir ļoti būtiski un skar vēl lielāku saņēmēju loku nekā tiešmaksājumi. Tā, piemēram, Saldus novada domes vēlme uzlabot ceļa stāvokli, kas nodrošina savienojumu ar novada centru, nebūt nesaņēma nedalītu atbalstu ne no deputātu, ne iedzīvotāju puses. “Lai gan ceļš atsevišķos posmos rudenī un pavasarī nebija izbraucams, diezgan smagi bija pārliecināt deputātu vairākumu par to, ka tieši tas ir efektīvs ieguldījums un sniegs labumu ne tikai vienam atsevišķam pagastam, bet arī Saldus novada pierobežas iedzīvotājiem un ražotājiem, jo Pampāļu pagastā atrodas novada lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kas nodarbina piekto daļu pagasta iedzīvotāju,” atzīst I. Rassa.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017