ĢEOMĀTIKAS RĪKI VIDZEMES AUGŠUPCEĻĀ

Projekta “GRISI PLUS” (Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS) pasākumu ietvaros 12. jūlijā Vidzemes plānošanas reģions projekta partneriem un citiem interesentiem organizēja semināru un labo piemēru apskati, rādot Vidzemes reģiona pievilcību un teritorijas attīstības veicināšanā paveikto.

Lai arī jau šobrīd Vidzeme ir populārs tūrisma galamērķis gan tuviem, gan tāliem ceļotājiem, reģions savā darbībā neatlaidīgi virzās augšup. Vidzeme raugās nākotnē un modelē, kāda šī Latvijas daļa varētu izskatīties pēc vairākiem gadiem. Īpaši izveidotā Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrādes darba grupa pērnā gada rudenī iepazīstināja ar sava darba rezultātiem, prezentējot Vidzemes attīstības scenārijus, kas izmantojami kā palīgmateriāls pašvaldību stratēģiju un attīstības programmu izstrādei, instruments diskusijas veicināšanai par dažādu nozaru attīstības variantiem un pamats specifisku nozares scenāriju izstrādei.

Pirmajā no scenārijiem – status–quo scenārijā – Vidzemes ceļš ved augšup, bet gājēji tie paši. Tas nozīmē mazāk reformu un pārmaiņu, līdz ar to mierīgāku dzīvi, taču mazāk iespēju aktīvai rīcībai un galvenokārt rūpes par “sirmo elektorātu”. Savukārt, pēc konkurences scenārija, Vidzemes ceļš ved augšup, taču tas paredzēts tikai spēcīgākajiem. Tas nozīmē straujāku ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju nodarbinātspējas uzlabošanos, lielāku produktivitāti un inovācijas, administratīvo barjeru mazināšanu, investīciju piesaisti, atbalstu perspektīvajām nozarēm un teritorijām un lielāku iedzīvotāju mobilitāti. Tajā pašā laikā tas saistītos arī ar strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos, sociālās atstumtības un teritoriālo atšķirību palielināšanos, vides un sociālās ilgtspējas mazināšanos, vāju sadarbību un solidaritāti, kopēju vērtību trūkumu un sabiedrības atsvešināšanos. Kohēzijas scenārijs paredz, ka Vidzemes ceļš ved augšup, velkot kalnā arī vājākos. Šā scenārija īstenošana palīdzētu mazināt teritoriālo un sociālo nevienlīdzību, veidot ciešāku sadarbību, atbalstīt jaunus uz pašnodrošināšanu vērstus ekonomikas attīstības virzienus, plašāk iesaistīt dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanā. Tomēr šajā gadījumā būtu jāsamierinās ar lēnāku ekonomisko izaugsmi, zemāku produktivitāti un efektivitāti, pašiniciatīvas un motivācijas trūkumu, palielinātos iedzīvotāju atkarība no sociālajām sistēmām, turklāt kopējo labuma pārdale nestimulētu primāros attīstības centrus.

Bez šiem minētajiem iespējams arī ceturtais – optimālais scenārijs, kas nosaka, ka Vidzemes ceļš ved augšup, bet pa to iet visi kopā. Tas paredz paļaušanos gan uz ārējiem, gan iekšējiem resursiem, visu vietu vietējā potenciāla apzināšanu un gudrāku izmantošanu, līdzsvarotu teritoriālo kapitāla elementu attīstību un visbeidzot – netērēt enerģiju, lai cīnītos savā starpā. Šādu scenāriju iespējams panākt ar specializāciju un sadarbību, lielāku ekonomisko produktivitāti, efektīvāku zināšanu pārnesi, sociālā kapitāla uzkrāšanu, integrētu intelektuālo un garīgo attīstību, kā arī integrētām un uz vietām balstītām attīstības politikām.

Taču neatkarīgi no tā, kurš no šiem scenārijiem tiks īstenots, to realizēšanai daudz var dot dažādu projektu ieviešana. Jau šobrīd Vidzemē īsteno vairākus risinājumus, kas ar informācijas tehnoloģiju palīdzību veicina lauku vides pievilcību esošajiem un potenciālajiem Vidzemes iedzīvotājiem. Ar labiem piemēriem – telpiskās attīstības plānošanas sistēmu Kocēnu novadā un sabiedriskā transporta optimizācijas plāniem Vidzemē – projekta partnerus, ģeomātikas entuziastus, pašvaldību darbiniekus un medijus 12. jūlijā Amatas novadā notikušajā projekta “GRISI PLUS” seminārā iepazīstināja šo risinājumu ieviesēji.

Par Kocēnu novada domē izveidoto telpiskās attīstības plānošanas sistēmu pastāstīja tās izstrādātāja – “SunGis Ltd.” pārstāvis Pēteris Brūns. Plānošanas sistēma ir daļa no Kocēnu telpiskās attīstības plāna un stratēģijas 2014. – 2025. gadam. Vajadzība pēc tās radās tādēļ, ka, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, bija nepieciešams radīt kvalitatīvu ilgtermiņa telpiskās plānošanas sistēmu, kurā kopā “sadzīvotu” nacionālās likumdošanas prasības, valsts un pašvaldību pienākumu sadalījums, dažādos pārvaldes līmeņos noteiktās attīstības prioritātes, turklāt arī informācija par attiecīgajā teritorijā pieejamo tūrisma infrastruktūru, kultūras objektiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām utt.

Ar Vidzemes reģiona sabiedriskā transporta modelēšanas sistēmu iepazīstināja viens no tās izveidotājiem profesors Arnis Lektauers. Sabiedriskais transports mūsdienās nodrošina divas svarīgas funkcijas – sociālo un ekonomikas attīstības funkciju. Sociālās funkcijas nodrošināšana ir cieši saistīta ar Latvijas ekonomikas attīstību, tādēļ jāspēj atrast atbild uz jautājumu – vai esošajos ekonomiskajos apstākļos ir iespējams izveidot efektīvāku, ērtāku un lētāku sabiedriskā transporta sistēmu, nodrošinot augstāku ērtības pakāpi iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai? Vidzemes reģiona sabiedriskā transporta modelēšanas sistēma tika radīta ar mērķi piedāvāt dinamiskas modelēšanas instrumentu Vidzemes plānošanas reģiona transporta plānotājiem, lai noskaidrotu reģiona iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumus, izmantojot sabiedrisko transportu. Sākumā tika izstrādāta sabiedriskā transporta modelēšanas sistēma, tad izveidots esošās sabiedriskā transporta sistēmas modelis un novērtētas sabiedriskā transporta sistēmas optimizācijas iespējas. Sistēma sniedz iespēju izvēlēties divus konfigurējamus modelēšanas laika režīmus – skolēnu mācību laiks un vasaras skolēnu brīvdienas, kā arī septiņu dienu konfigurējamu modelēšanas ciklu. Iespējams izvēlēties reisus modelēšanai, meklēt reisus starp pieturām viena maršruta ietvaros vai ar pārsēšanos un vizualizēt transporta kustību, simulējot kustības paātrinājumu. Tālāk tiek piedāvāti vairāki transporta sistēmas optimizācijas varianti. Bāzes variants nozīmē esošās infrastruktūras izmantošanu bez izmaiņām, ceļu kvalitātes un tīkla blīvuma uzlabošanu, ritošā sastāva skaita un daudzveidības palielināšanu, kā arī multimodālās transporta infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietver dzelzceļa un autobusu satiksmes koordinēšanu, pieturvietu izvietojuma plānošanu, maršrutu pārveidošanu un reisu skaita optimizāciju.

Analizējot Vidzemi, secināts, ka valstī sabiedriskā transporta plānošanā trūkst metodiskas un ekonomiski pamatotas normatīvās bāzes, kas atspoguļo iedzīvotāju sociālās vajadzības un pārvietošanās apkalpes līmeni. Objektīvai un operatīvai lēmumu pieņemšanai visos plānošanas līmeņos (pilsētās, piepilsētās un reģionos) trūkst sabiedriskā transporta maršrutu sistēmas dinamiskas modelēšanas risinājumu. Pēc projekta īstenošanas Vidzemes reģions var izmantot izstrādāto sabiedriskā transporta maršrutu klasifikāciju ar īsu pielietojuma raksturojumu un izstrādātos kritērijus iedzīvotāju apkalpes līmeņa novērtēšanai sabiedriskajā transportā. Tāpat izstrādāts interaktīvs dinamiskais modelis sabiedriskā transporta sistēmas darbības novērtēšanai un iespējamie varianti multimodāla sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai. Lai uzlabotu situāciju, pētījuma veicēji ierosina veidot esošās situācijas un perspektīvas datubāzi, lai būtu iespējams prognozēt pasažieru plūsmas dažādos transporta veidos, iedzīvotāju un darbavietu skaitu, tāpat arī veikt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmu apsekošanu un iedzīvotāju pārvietošanās aptauju un veidot sabiedriskā transporta ritošā sastāva bāzi, kas pielāgota dažādu pasažieru plūsmu lielumiem.

Pēc semināra projekta partneri apmeklēja Amatciemu, kur uzzināja, kā, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, padarīt lauku teritoriju pievilcīgu iedzīvotājiem. Vidzemes telpiskās attīstības plānotāji atzina, ka šīs jomas speciālisti Latvijā ģeogrāfiskās informācijas rīkus izmanto diezgan aktīvi un veiksmīgi. To atzinīgi novērtēja arī vairāk pieredzējušie kolēģi no projekta partneru valstīm, atzīmējot, ka Latvijā ieviestie ģeomātikas risinājumi ir ļoti saturiski un tehniski labi izstrādāti. Tomēr nākamais solis ir padarīt tos pieejamākus un saprotamākus plašākai sabiedrībai – potenciālajiem jaunajiem attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Izmantojot ģeomātikas sniegtās iespējas, vienkārša Vidzemes teritorijas karte var kļūt par datiem bagātu un daudzpusīgu informācijas līdzekli, kas, iespējams, nākotnē pārliecinās jaunu ģimeni vai uzņēmēju pārcelties uz dzīvi Vidzemē.