Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 07:42
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Sarunas ar ministrijām
Ar Kultūras ministriju
• 27. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības un Kultūras ministrijas sarunās, ko vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende, tika izskatīts profesionālās ievirzes izglītības (mūzikas un mākslas) programmu finansējums. Darba grupa, kuras sastāvā ir arī pašvaldību un mācību iestāžu pārstāvji, patlaban izstrādā jaunu finansēšanas modeli.
Vēl sarunu dalībnieki apsprieda finansējumu Vispārējo Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības nodrošināšanai (dotācijas pašdarbības kolektīviem). Saeimā un valdībā iesniegti Dziesmu svētku likuma grozījumi, kas paredz plašākas iespējas pašvaldībām izmantot paredzēto valsts līdzfinansējumu pašdarbības kolektīviem.
Sarunu gaitā pārrunāja arī kultūras iestāžu vadītāju, pašvaldību kultūras darba organizatoru un ministrijas darbinieku sadarbību metodiskās palīdzības jomā. Puses vienojās par kopēju darbu kultūras iestāžu digitalizācijā.
Ar izglītības un zinātnes ministru
• Šajā dienā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejā notika tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un ministrijas speciālistiem.
Tikšanās dalībnieki apsprieda grozījumus Vispārējās izglītības likumā un pirmām kārtām attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Plašas diskusijas raisījās par principa “nauda seko skolēnam” piemērošanu un terminu formulējumiem.
Profesionālās izglītības skolu finansēšanas modeli sarunu dalībnieki aplūkoja no diviem aspektiem – kā tiek veikti nepieciešamo līdzekļu aprēķini un kāds ir to izlietojums mācību iestādēs. Ministrs solīja, ka tiks konceptuāli mainīta profesionālās izglītības reformas nostādne – neatkarīgi no īpašuma formas skolu uzturēšanas un pedagogu darba samaksas finansējums būšot valsts.
Vēl sarunās tika pārrunāta t.s. vaučeru sistēmas ieviešana pašvaldību skolās, un R. Ķīlis aicināja veidot īpašu komisiju vai grupu vai risināt šo jautājumu speciālās sarunās.
Attiecībā uz speciālo internātskolu finansējumu IZM noteikti sola to 77% apmērā, kaut gan cīnīšoties par visiem 100%. Ministrs uzsvēra, ka šajā izglītības sektorā reformas notiks, gan optimizējot skolas, gan pārskatot programmu finansējumu un finanšu plūsmu. Tas nozīmē, ka speciālajās skolās audzēkņus apmācīs arī pēc vispārējās izglītības programmām.
Ar Izglītības un zinātnes ministriju
• 18. jūlijā LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunu tematika bija saistīta ar sporta nozari.
IZM pārstāvēja Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece sporta jomā Agra Brūne un departamenta speciālisti Edgars Severs un Ilze Pauliņa. No LPS puses sarunas vadīja Bauskas novada pašvaldības priekšsēdētājs Valdis Veips. Uz sarunām bija ieradušies pārstāvji no 23 pašvaldībām. Tajās piedalījās arī LIZDA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš.
A. Brūne informēja par ministrijā notikušo reorganizāciju, kuras rezultātā izveidots Sporta un jaunatnes departaments.
Apspriežot jautājumu par profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansējumu, pašvaldību pārstāvji pauda viedokli, ka nepieciešamas palielināt kopējo finansējumu, jo uz to var pretendēt arī privātas sporta skolas un klubi. Lai neizjauktu funkcionējošo pašvaldību sporta skolu sistēmu, būtu vēlams nodalīt privāto sporta skolu un klubu īstenoto profesionālās ievirzes programmu finansējumu kā atsevišķu finansējuma programmu.
Attiecībā uz sporta stundām vispārizglītojošajās skolās pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams atjaunot kontrolnormatīvus sporta stundās un arī ieskaiti. LPS padomnieks Guntis Apīnis aicināja ministriju strādāt pie tā, lai pirmo klašu audzēkņiem būtu lielāks sporta stundu skaits un lai neatkarīgi no vecāku attieksmes pret fizisko aktivitāšu nozīmi skola nodrošinātu tās visiem bērniem. Tāpat nepieciešams mainīt izpratni un nevajadzētu sporta stundu iekļaut kopējā stundu slodzē, bet tieši otrādi – izmantot to kā atslodzi no garīgās slodzes.
E. Severs informēja par IZM sagatavotajām izmaiņām Sporta likumā, lai juridiski korekti noteiktu pašvaldību tiesības piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un aicināja LPS atbalstīt šos grozījumus.
Novadu apvienībā
• 3. jūlijā Novadu apvienības valdes sēdē apsprieda pašvaldību savstarpējos norēķinus, pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu un skolu autobusu izmantošanu.
Valde ierosināja vienoties par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem attiecībā uz pamatskolām un vispārējās izglītības skolām, bērnunamiem, pašvaldību speciālās un profesionālās ievirzes skolām un pansionātiem. Šiem norēķiniem jābūt vienoti vidējiem, piemēram, aprēķināt vidējās izmaksas, ņemot vērā iepriekšējo mācību gadu.
LPS padomniece Olga Kokāne un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs iepazīstināja ar pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanas plānu un sarunu galvenajiem tematiem, kas pārrunāti ar izglītības un zinātnes ministru, atzīmējot, ka mērķdotācijas pedagogiem tiks palielinātas par 10%.
Apspriežot skolu autobusu papildu izmantošanu, nolēma atbalstīt ideju par grūtnieču pārvadāšanu šajos autobusos, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību arī topošajām māmiņām.
Citi notikumi
• 20. jūnijā notika pierobežu (sauszemes) pašvaldību vadītāju sanāksme, kurā analizēja INTERREG programmas rezultātus, kā arī apsprieda situāciju pierobežā izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomā un reģionālajā attīstībā. Sanāksmē piedalījās 17 pierobežu pašvaldību pārstāvji un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ar padomnieku grupu.
LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Zane Dūze iepazīstināja ar INTERREG iepriekšējās programmas izpildi un informēja par nākamā gada prioritātēm. Pašvaldības atzīmēja, ka tām nav grūtību atrast projektu partnerus, bet nereti rodas problēmas projektu apstiprināšanas fāzē.
Savukārt LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsvēra pierobežu pašvaldību problēmu risināšanas misiju un tās mērķus sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā sfērā.
LPS apkopos pierobežu pašvaldību problēmas un līdzīgas sanāksmes rīkos arī turpmāk.
• 28. jūnijā uz tikšanos ar VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadību un speciālistiem bija ieradušies 35 pašvaldību pārstāvji.
LDz viceprezidents tehniskās ekspluatācijas jautājumos Ēriks Šmuksts iepazīstināja ar dzelzceļa nozares attīstību valstī, LDz struktūru, pašreizējo darbību un nākotnes vīziju. Lielākie izaicinājumi turpmākajā darbībā ir pilsētu teritoriālā plānošana dzelzceļa tuvumā, sliežu un autoceļu šķērsojumu sakārtošana un dzelzceļa staciju nākotne tehnoloģiju attīstības laikmetā. Kā labās pieredzes piemērus viņš minēja sadarbību ar Rīgas, Siguldas, Carnikavas un Saulkrastu pašvaldību.
LDz Tehniskās inspekcijas galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners pastāstīja, kā LDz risina drošības jautājumus, un uzsvēra nepieciešamību iekļaut LDz pārstāvjus civilās aizsardzības komisijās.
LDz Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume informēja, ka LDz vadības uzdevumā viņš apmeklē un arī turpmāk apmeklēs pašvaldības, lai uz vietas iepazītos ar gatavību novērst ārkārtas situācijas.
Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka ārkārtas situācijas gadījumā LDz nekavējoties būtu jāinformē tieši pašvaldību vadītāji. Tāpat viņš ierosināja LDz apzināt vides un ģeoloģisko stāvokli visā sliežu ceļu garumā. Pašvaldību vadītāji atzīmēja, ka svarīgi ir zināt arī dzelzceļa kravu saturu – kādas ķīmiskas vielas tiek pārvadātas un kāda ir to iespējamā ietekme uz vidi un cilvēkiem.
• 5. jūlijā Pašvaldību savienībā notika Eiropas pašvaldību asociācijas “Inovācijas apļa tīkls” valdes sapulce, kurā apsprieda aktuālos notikumus asociācijā, kā arī pārrunāja nākotnes sadarbības plānus un ikgadējās konferences organizēšanu Briselē.
• 11. jūlijā LPS padomniece Sniedze Sproģe piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā diskusijā par pašvaldību pārvaldības uzlabošanu, kurā apsprieda grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas paredz noteikt pašvaldības domes deputātiem aizliegumus amatu savienošanā, un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā par deputātu skaita samazināšanu pašvaldību domēs.
LPS padomniece pauda pašvaldību vairākuma viedokli, ka šādas likumu izmaiņas LPS neatbalsta. Pēc pašvaldību domām, deputātiem jādod tiesības lemt par teritorijas attīstību, sniedzot arī iespējas (instrumentus) šos lēmumus īstenot.
Attiecībā uz paredzēto amatu apvienošanas aizliegumu LPS uzskata, ka likumprojekta piedāvātajā normā noteiktais ierobežojums ir nesamērīgs, jo normas mērķi iespējams sasniegt ar citiem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, kontroli un izglītošanu.
LPS atzīst, ka likumprojektā piedāvātais deputātu skaita samazinājums ir krass, un to var vērtēt kā draudu pašvaldības iedzīvotāju demokrātiskai pārstāvniecībai lēmējinstitūcijā.
• 12. jūlijā Zemkopības ministrijā notika Lauksaimniecības datu centra sagatavotās mājas dzīvnieku reģistrācijas programmas prezentācija, kurā piedalījās Rīgas, Siguldas, Valmieras, Babītes un Jēkabpils pašvaldības pārstāvji un LPS padomniece Sniedze Sproģe.
Tās pašvaldības, kuras gatavas suņu reģistrācijai savā teritorijā, var sagatavot pieteikumu piekļuves koda saņemšanai (veidlapa pieejama mājaslapā www.ldc.gov.lv). Datu centrā iespējams iegādāties mikročipus lielākos apjomos par lētāku samaksu, lai finansiāli atvieglotu īpašniekiem suņu reģistrāciju. Jāpiebilst, ka līdz šāgada 31. decembrim mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija ir bez maksas.
Papildu informāciju var saņemt valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” (67095051; [email protected];www.ldc.gov.lv).
LDC darbinieki ir gatavi izbraukt uz reģioniem, lai apmācītu darbiniekus strādāt ar programmu.
Informācijai
• Līdz 1. septembrim iespējams iesniegt projektu pieteikumus programmas “Eiropa pilsoņiem” apakšpasākumos “Sadraudzības pašvaldību iedzīvotāju tikšanās” un “Sadraudzības pašvaldību tīklojumi”. Pirmā tipa projektos var paredzēt atbalstu tikšanām starp sadraudzības pilsētu iedzīvotājiem, bet otrā veida projektos savukārt ietvert atbalstu sadraudzības pilsētu tīkliem. Informācija par programmu un pieteikšanos atrodama ES Kultūras kontaktpunkta Latvijā mājaslapā http://www.kkplatvija.lv/index.php?section=4. Kultūras kontaktpunkts piedāvā arī savu palīdzību partneru meklēšanā, par to informāciju skatiet šeit: http://www.kkplatvija.lv/index.php?s=1§ion=4&subsection=53.
• Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā izsludinājusi projektu konkursu par “Europe Direct” informācijas centru uzturēšanu 2013. – 2017. gadā. Latvijai pieejamais finansējums ir 160 000 eiro gadā, kas ļauj izveidot vismaz astoņus informācijas centrus. Termiņš projektu iesniegšanai – 10. septembris. Informāciju par projektu konkursu un pieteikuma veidlapu meklējiet EK pārstāvniecības Latvijā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/latvija/competitions/tenders/2012_06_25_lv.htm.
• Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra izsludinājusi projektu konkursus ES programmas “Jaunatne darbībā” 4. apakšprogrammā – partnerības un jauninājumu un kvalitāti veicinošu projektu veidā. Plašāka informācija šeit: http://ec.europa.eu/youth/callsforproposals/callsforproposals_en.htm. Partnerības projektu ietvaros var notikt starptautiska jauniešu apmaiņa, nacionāla vai starptautiska jauniešu iniciatīva, Eiropas brīvprātīgais darbs, apmācības un sadarbības tīklu veidošana. Pieteikšanās termiņš – 17. septembris. Savukārt jauninājumu un kvalitāti veicinošu projektu konkursā tiks atbalstīti projekti, kuru mērķis ir ieviest, īstenot un veicināt novatoriskus un kvalitatīvus elementus neformālajā izglītībā un darbā ar jaunatni. Pieteikties var līdz 3. septembrim.
• Līdz 16. septembrim tiek gaidīti pieteikumi inovatīvo biznesa ideju konkursā “Ideju kauss 2012” (www.idejukauss.lv). Šogad konkursa rīkotāji izlēmuši vērst uzmanību uz ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas savstarpējo saistību. Konkursa pirmās vietas ieguvējs saņems 5000, otrās vietas – 3000, bet trešās vietas ieguvējs – 1000 latu, kā arī tiks piešķirta speciālbalva “Eko–inovatīvākā ideja”, un šīs nominācijas ieguvējam paredzēti 1000 latu.
• “Eiropas Reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER) ir projekts, kas ļauj apzināt un apbalvot ES reģionus, kuriem ir tālejošs redzējums uzņēmējdarbības jomā neatkarīgi no to lieluma, labklājības un kompetencēm. Reģioniem, kas izstrādājuši vispārliecinošāko un vistālredzīgāko rīcības plānu, tiks piešķirts nosaukums “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību”. Pieteikuma veidlapa un informācija pieejama EER tīmekļa vietnē www.cor.europa.eu/eer. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 25. oktobris.
www.lps.lv
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017