MĀCĪBSTUNDAS “CITĀ” NORVĒĢIJĀ

Šovasar no 9. līdz 17. jūnijam LPIA 50 cilvēku delegācija devās mācību vizītē pa Norvēģijas ziemeļu reģioniem.

Jau vairākus gadus Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijai (LPIA) ir sadarbība ar kolēģiem Norvēģijā. Pērn rudenī LPIA valde apmeklēja Stavangeres reģionu, Sandnesu un Bergenu. Norvēģu kolēģi viesojās arī pie mums un apciemoja Rīgu un Mālpils novadu un piedalījās LPIA gada noslēguma sanāksmē. Šogad kopā ar norvēģu kolēģiem izveidojām programmu un apmeklējām piecas pašvaldības pašos valsts ziemeļos.

Pierasts, ka Norvēģija ir bagāta labklājības valsts un nav atkarīga no dažādu organizāciju regulām. Tā tas ir, taču izrādās, ka ziemeļu daļa ir cita Norvēģija, ar līdzīgām problēmām kā pie mums – ļoti reti apdzīvota, tāpēc jāmeklē papildu instrumenti, kā piesaistīt iedzīvotājus un kā radīt vidi, kurā ienāktu jauni uzņēmumi un jauni speciālisti un darbinieki. Jāsaka, ka viņiem tas izdodas, jo valsts politika veidota tam labvēlīgi! Protams, iedzīvotāju skaitu jūtami papildina ārvalstnieki, arī latvieši. Lasītājiem piedāvājam stāstu par semināra četrās dienās uzzināto.

1. diena. Jaunā naftas pilsēta Hammerfesta

Hammerfestu dēvā par salu pilsētu, jauno naftas pilsētu un arktisko kultūras centru. Tā dibināta 1789. gadā. Pašlaik tajā dzīvo ap 5000 iedzīvotāju. Komūnu veido trīs salas, to kopplatība ir 847 km2, iedzīvotāju skaits tuvojas desmit tūkstošiem. Tā ir vistālākā un vecākā pilsēta Norvēģijas ziemeļos, atrodas vistuvāk Krievijai, veidojusies un attīstījusies kā tirdzniecības, zivsaimniecības un zivrūpniecības pilsēta. Hammerfestas komūnā viena no lielākajām populācijām ir sāmi, kuru senā nodarbošanās bija zveja. Mūsdienās sāmi iekļāvušies pilsētas kultūrvidē. Laiki mainījās, un zivrūpniecība pārcēlās uz blakus pilsētu, līdz ar to arī strādnieki. Tagad par pašvaldības galveno attīstības spēku kļuvusi naftas ieguve Norvēģu un Barenca jūrā. Pilsēta atdzimst no jauna, kopš 1980. gada šeit attīstās arī šķidrās gāzes ieguve.

Pašvaldībā strādā 913 darbinieki, visvairāk nodarbināto ir visu līmeņu izglītības iestādēs. Pašvaldības ir ļoti ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā, jo lielu daļu no ienākumiem veido peļņas nodoklis. Hammerfestā tā ir aptuveni piektā daļa. Pašvaldības galvenais uzdevums – plānošana, infrastruktūras sakārtošana un jaunu iedzīvotāju piesaiste reti apdzīvotajam reģionam.

Tuvākajos gados pilsētā izveidos astoņas jaunas platformas, kas nodrošina ražošanu, uzglabāšanu un eksportu, tas dos iespēju apgūt jaunus gāzes laukus. Vienlaikus radīsies jauni firmu administratīvie centri, veidosies darbavietas 150 – 200 strādājošajiem. Pašvaldība daudz domā par sociālo objektu attīstību. Pēdējos gados uzceltas divas skolas, katru gadu uzbūvē pa bērnudārzam. Daudzveidīgāka kļūst jauniešu centra darbība, uzcelts jauns kultūras centrs. Pilsētas iedzīvotāji ir aktīvi, daudz sporto, iesaistās vietējos pasākumos, paši tos organizē. Tomēr viņu skaits nav pietiekams, un 15% strādājošo ir ārzemnieki. Daudzi te neiedzīvojas polārās nakts dēļ, kad dienā tikai kādas trīs stundas ir krēsla, bet saule vispār neparādās. Tā kā darbiem zivsaimniecībā, celtniecībā un naftas ieguvē ir sezonāls raksturs, pašvaldībai jādomā par nodarbinātību ziemas periodā.

Interesants šķita fakts, ka pilsētu pret savvaļas dzīvnieku postījumiem aizsargā 19,31 km garš un 1,22 m augsts žogs. Pilsētas simbols ir divi polārlāči, protams, tie sen vairs šajā reģionā neuzturas. Drošības apsvērumu dēļ mājām obligāti jāierīko rezerves izeja, jo reizēm ziemā sniegs uz ielām sasniedz tādu augstumu (pat līdz 5 m), ka laternu stabu spuldzes var apmainīt, stāvot “uz zemes”. Norvēģijā lielu vērību velta atjaunojamās enerģijas ieguvei, plāno daudz vairāk izmantot vēja un straumes spēku. Sešu gadu laikā tiks uzsākta jaunas lidostas būvniecība. Vietējie uzskata, ka nepieciešams uzlabot ceļu infrastruktūru (kaut mums būtu tādi ceļi!). Izbūvēs jaunus tuneļa ceļus, kas drošāki sliktos laikapstākļos un ziemas sezonā. Prāmju vietā daudzkur jau uzbūvēti tilti pāri fjordiem, citur vēl plāno to darīt, bet ceļi gar kalniem paliks tikai tūristiem skatu vērošanai. Pilsētu ielas rekonstruē ar domu, lai samazinātu piesārņojumu un troksni, kā arī atrisinātu problēmas ar automašīnu novietošanu.

Viesstrādnieki no Latvijas, Lietuvas un Krievijas strādā celtniecībā, gāzes rūpniecībā un zivsaimniecībā. Norvēģijas pilsonību ārvalstu iedzīvotāji var saņemt pēc trīs četru gadu uzturēšanās valstī, protams, ja viņi to vēlas. Tie, kas Norvēģijā nostrādājuši četrus gadus, var kandidēt vietējās pašvaldības vēlēšanās.

Apmeklējām pašu galējo ziemeļu un tātad visa Strūves loka noslēdzošo punktu – Fuglenesas kolonnu, kas uzskatāma par vispopulārāko un komerciālāko Hammersfeldes tūrisma objektu, ko gadā apmeklē apmēram 100 000 cilvēku. Tieši šeit 1852. gadā tika pabeigta Strūves loka uzmērīšana, bet 1854. gadā uzstādīja Meridiāna kolonnu, ko polārajā naktī izgaismo. Vai zinājāt, ka no Latvijā kādreiz uzmērītajiem Strūves loka 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi – Jēkabpils un Sestukalns? Atzīmējot Strūves ģeodēziskā loka iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, 2006. gada 17. jūnijā pie ģeodēziskajiem punktiem Jēkabpilī, Strūves parkā, un Madonas novada Ziestu kalnā svinīgi atklāja informatīvās plāksnes.

Pēc pašvaldības apmeklējuma izmantojām iespēju pabūt Eiropas galējos ziemeļos, kur vasarā saule nenoriet. Nordkaps gan mūs sagaidīja ar asu vēju un sīku lietu. Tikai uz brītiņu mākoņi pašķīrās, lai parādītu, ka patiešām esam zemes malā! Klints atrodas 2000 kilometrus no Ziemeļpola un sargā mūsu kontinentu no Ziemeļu Ledus okeāna varenības.

2. diena. Ziemeļu stratēģiskajā centrā Altā

Alta ir plašs reģions ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Ceturtā daļa no viņiem ir vecumā līdz 17 gadiem. Būtisks ieguvums ir vietējā universitāte ar 2000 studentiem. Satiksmi līdz šai tālajai vietai nodrošina osta un lidosta. Iedzīvotāji strādā pārsvarā valsts un pašvaldības sektorā (skolās, bērnudārzos, pārvaldē), arī pakalpojumu sfērā. Galvenās ražojošās jomas ir celtniecība, minerālu ieguve un lauksaimniecība. Alta ir valsts galvenais lašu audzēšanas reģions (eksporta ieņēmumi – ap 50 miljoniem eiro). Attālums nav šķērslis tūrisma nozares attīstībai – šeit atrodas slavenā Ledus viesnīca, un iebraucējus priecē bagātīgā daba un ziemeļblāzma.

Semināra galvenā tēma bija komunālā saimniecība un tās attīstība. Apmeklējām Komunālo departamentu, kur 39 strādājošie apkalpo 17 600 iedzīvotājus (pārējie dzīvo laukos). Visās nodaļās ieviesta datorizēta vadības sistēma. Departamenta darbības pamatvirzieni labi zināmi arī mūsu izpilddirektoriem – ceļu servisa galvenais uzdevums ir nodrošināt standarta ceļu sagatavošanu un uzturēšanu. Altas ceļi ir “jautri” braukšanai – līkumaini, nepārredzami, vietumis šauri, burtiski apvijas ap kalniem, bet, pa tiem braucot, paveras burvīgas ainavas. Tāpēc arī turpmāk tos saglabās tikpat “jautrus”. Ūdens un notekūdeņu saimniecības galvenais uzdevums ir samazināt ūdens zudumus un nodrošināt labu ūdens kvalitāti. Ūdens ķīmiski nav jāattīra, to tikai bagātina ar skābekli. Ūdensapgāde tiek nodrošināta 91% iedzīvotāju. Ūdensvadu kopgarums ir 241 km. Ik gadu paredz renovēt 0,5% ūdensvadu tīklu, jo sistēma veidota pēc kara un 70. – 80. gados izbūvētie nav īpaši labas kvalitātes. Ūdeni iegūst no gruntsūdens, kalnu ezeriem un avotiem. Notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu nodrošina 75% iedzīvotāju. Tiek savākti un attīrīti arī virszemes ūdeņi. Tīklu kopgarums ir 189 km. Notekūdeņus attīra divos veidos – mehāniski un apstrādājot ar ultravioleto starojumu, tiek atdalīti mehāniskie piemaisījumi, noņemtas smakas un ūdeņi ievadīti jūrā. Kvalitātes rādītājus nosaka ES direktīvas, taču norvēģiem ir vēl stingrākas prasības. Pašvaldība atbildīga par atkritumu saimniecību, bet darbus tā deleģē firmām.

Teritorijas plānošana ietver gan industriālo, gan dzīvojamo zonu attīstību. Nākotnes vīzijas, kas apspriestas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, apstiprinātas un visiem skaidri saprotamas – videi draudzīga saimniekošana, tīrs un kvalitatīvs ūdens, rūpes par veselīgu dzīvesveidu un droši un braukšanai pievilcīgi ceļi.

3. diena. Narvīka – vieta, kur slēgt darījumus

Todien izpilddirektori diskutēja par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas jautājumiem. Narvīka ir otra lielākā ostas pilsēta Norvēģijā. Tā ir skaista pilsēta, kas izvietojusies no kalniem līdz jūrai. Galvenais mērķis šeit attīstīt tūrismu tā tradicionālajā nozīmē un tūrisma infrastruktūru kā vietu, kur slēgt darījumus un organizēt biznesa tikšanās. Pilsēta ir ērti sasniedzama, jo tur ir divas lidostas. Tas ir tālākais dzelzceļa punkts ziemeļos, dzelzceļš savieno Narvīku ar Eiropas lielākajām pilsētām, un nākotnē paredzēts attīstīt maršrutus uz Krievijas pilsētām. Pilsētu ik gadu apmeklē 300 tūkstoši tūristu.

Narvīkā ir 18,39 tūkstoši iedzīvotāju, viņu sastāvs daudznacionāls, bet kopumā demogrāfiskā situācija te labāka nekā citās pilsētās. 68% iedzīvotāju ir darbspējas vecumā (16 – 67 gadi), 2,3% ir bezdarbnieki. Piektā daļa iedzīvotāju saņem sociālos pabalstus, bet tas Norvēģijā ir normāls rādītājs. Bērni ar dārziņiem nodrošināti simtprocentīgi. Komūnā ir 11 sākumskolas un ģimnāzija, arodskola un universitāte, kurā mācās daudz studentu no Krievijas un Ķīnas. Reģiona lepnums ir Lofotu salas. Narvīka ir labu iespēju vieta, jo pašvaldība “strādā cilvēkam un kopā ar cilvēku”. Pašvaldības “sirds” ir Attīstības sektors ar pieciem darbiniekiem, ieskaitot rūpnieciskā sektora attīstības vadītāju. Attīstības nodaļu viņi uzskata par inovatīvu un atšķirīgu, jo tā strādā ar citām metodēm. “Mēs esam atbildīgi par uzņēmumiem, kas šeit darbojas, par sadarbību ar tiem.” Projektu pārbaudes dienas gan esot īpašas. “Tās mums ir interesantas un stresa pilnas.” Narvīkas komūnu raksturo strauja izaugsme. Realizēts tilta projekts, arī turpmāk vairākās vietās izbūvēs tiltus pāri fjordiem. Pašvaldības finansējums pilsētas attīstībā ir 43,25%, pārējais nāk no privātiem fondiem, akciju sabiedrībām, citiem uzņēmējiem. Lai īstenotu tālejošus mērķus, nepieciešams augsts darbinieku kompetences līmenis, tādēļ pašvaldība iegulda līdzekļus kadru profesionalitātes nodrošināšanā un galvenais – saglabāšanā.

Arī Narvīkā par pamatmērķi uzskata darbavietu skaita palielināšanu un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Nākotnes mērķu sasniegšanai paredzētas piecas pamatfāzes: svarīgāko uzdevumu apzināšana, informācijas apmaiņa (kam, kāpēc, kāds labums no tā būs iedzīvotājiem), savstarpēja sadarbība, izskaidrošanas pasākumi un investīciju piesaiste. Te uzskata, ka attīstībai ir jābūt vienotai visam reģionam, visiem tā iedzīvotājiem.

Narvīkas reģiona galvenie attīstības virzieni ir loģistika un transports, kas veicina infrastruktūras attīstību, jaunu tehnoloģiju ieviešana un speciālistu piesaiste, darbavietu skaitlisks palielinājums, kultūra un tirdzniecība. Reģiona specifika un galvenais naudas avots ir lašu audzēšana. Personāldarba attīstībā labs potenciāls ir Narvīkas augstskolai, Tautsaimniecības institūtam, Zinātniskās attīstības centram. To galvenais uzdevums – attīstīt zinātniskos projektus, kas veicina reģiona izaugsmi.

Viens no jaunākajiem projektiem saistās ar sašķidrinātās gāzes ražošanas uzņēmuma celtniecību. Arvien vairāk uzņēmumu vēlas atteikties no iepriekš izmantotajiem fosilajiem enerģijas veidiem un pāriet uz videi draudzīgāku kurināmo – gāzi. Aktuāla ir iegūtās enerģijas uzkrāšana un gāzesvada izbūve tālāk uz ziemeļiem. Stratēģiski svarīga ir osta, caur kuru transportē dažādas kravas. Tā kā tuvumā ir dzelzsrūdas un zelta atradnes, nozīmīgs objekts ir topošais minerālu pārvadājumu terminālis. Ostas direktora stāstījumu caurvija lepnums par pilsētu, jo “Narvīka atrodas pasaules centrā!”. 2013. gadā Narvīkā notiks starptautiska konference par pārvadājumiem un loģistiku. Pašlaik 60% rūdu transportēšanai izmanto dzelzceļu, bet tas prasa lielāku laika patēriņu un saistās ar paaugstinātu bīstamību, tāpēc nevar būt labākais biznesa attīstības modelis. Nākotnē paredzēts ostu caurlaidību palielināt no 18 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 55 miljoniem tonnu 2020. gadā. Narvīkas galvenais uzdevums ir atrast efektīvāko risinājumu transporta infrastruktūrai un loģistikai ziemeļu reģionā.

Pēcpusdienā izpilddirektorus gaidīja Haštas (Harstad) pašvaldībā. Diskusiju galvenie jautājumi skāra pašvaldību sadarbību un atkritumu saimniecību. Hašta ir trešā lielākā pilsēta Ziemeļnorvēģijā (24 tūkstoši iedzīvotāju). Sākotnēji tā attīstījusies kā zivsaimniecības pilsēta, kuras tuvumā ir labas siļķu zvejas vietas. Galvenie darbības virzieni bija ostas, tirdzniecība un zvejas kuģu remonts. Tirdzniecības uzplaukumu Haštā sekmēja “Statoil” ar 400 darbiniekiem. Iedzīvotāju blīvums ir viens no lielākajiem Ziemeļnorvēģijā. Vietējā vara strādā sadarbībā ar citām komūnām, jo katrai komūnai izvēlēti savi attīstības virzieni. Ziemeļnorvēģijā ir trīs federālās zemes ar 80 komūnām. Izstrādāts projekts arī sešu pilsētu savstarpējai sadarbībai. Panākumu atslēgu Norvēģijā saskata apstāklī, ka katra pilsēta saglabā savu specifiku, bet attīstību nodrošina to savstarpējā sadarbība. Vērā ņemams ir izvēlētais moto: “Strādāt kopā ar citiem, nevis vienam pret otru!” Latvijas ciemiņiem šī tēze iepatikās. Esot Norvēģijā, visi gandrīz noticēja, ka arī mēs tā varam!

Sadarbības modelis ietver ārzemju sakaru veidošanu, vides aizsardzības jautājumu risināšanu, iedzīvotāju informēšanu un viņu vajadzību noskaidrošanu, arī bērnu audzināšanu, izglītības politiku, mūžizglītību. Izglītību te cenšas orientēt uz pilsētas vajadzībām, tās attīstības politiku. Viens no galvenajiem stūrakmeņiem ir vides aizsardzība. Katrai komūnai apstiprināts savs klimata plāns – kāds ir enerģijas patēriņš pilsētā, kādi resursi pieejami. Aktuāla ir enerģijas ieguve no alternatīvajiem avotiem – ūdens, saules, gaisa, vēja u.c. Vislielākais enerģijas patēriņš ir pilsētās un naftas ieguves vietās. Pašvaldība iegādājusies četrus elektromobiļus un piecus hidroautomobiļus. Haštā regulāri veic gaisa piesārņojuma mērījumus, rādītāji parasti ir zemāki par valsts vidējiem datiem, tomēr roka uz pulsa jātur diendienā. Pašvaldības pārstāvji neslēpa, ka Haštas osta ir netīrākā valstī, tās teritorijā aizliegts makšķerēt (mums gan likās, ka ūdens ir ļoti dzidrs un zivis tajā jūtas labi). Iepriekš par netīrību daudz neraizējās, bet tagad katra firma gādā par savu teritoriju. Pašvaldības speciālisti kā steidzamu vērtē uzdevumu – izpētīt netīrības iemeslus un meklēt risinājumus, lai tā nebūtu. Sākta ostas teritorijas attīrīšana, tiek meklētas iespējas, kā mudināt visus uzņēmumus domāt par vidi.

Haštas komūna ir ainaviski skaista, diemžēl labskatam traucē atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Atkritumus savāc no privātajām teritorijām un sabiedriskajām vietām, taču nesavāktas bieži paliek avarējušās automašīnas, novecojusī tehnika. Norvēģu kolēģi uzskata, ka cilvēkiem jāmainās pašiem, jāmaina domāšana, vienlaikus pašvaldības uzdevums ir izskaidrot, kā pareizi rīkoties, kāpēc tā jādara un kas notiks, ja nedarīs. Tiek pētīts jautājums, kā sekmīgi realizēt atkritumu politiku. Līdzīgi kā Latvijā Haštas pašvaldībā pašlaik rit nozīmīga diskusija par atkritumu savākšanu. Vai piešķirt monopoltiesības vienai firmai, vai to veiks pati pašvaldība vai tikai kontrolēs paveikto? Maksa par atkritumu savākšanu sedz vienīgi izdevumus par pārstrādi. Svarīgi ir informēt iedzīvotājus par naudas izlietojumu, lai viņi redz, par ko maksā. Attīstības departaments atbild tikai par atkritumu savākšanu pilsētā, ārpus pilsētas atbildīgi ir paši iedzīvotāji.

Ik pārnedēļas izved sadzīves un kompostējamos atkritumus. Kopējos punktos vai arī vietās pēc izvēles atkritumus var šķirot (papīrs, sīkās elektroiekārtas, tetrapakas, šķīvji, porcelāns). Mazos daudzumos tos var novietot līdzās konteineriem, vēlāk tos izved ar kārtējo reisu. Speciālos atkritumus savāc divreiz gadā. 90% iedzīvotāju atkritumus šķiro godprātīgi. Pilsētā ir 23,5 tūkstoši iedzīvotāju un 11 tūkstoši atkritumu savākšanas vietu. Aprēķini rāda, ka viens iedzīvotājs gadā saražo 200 kg atkritumu. 92% no tiem nosūta tālākai pārstrādei, bet astoņus procentus deponēto atkritumu savāc speciālos laukumos. Pilsētnieki pērk atkritumu izvešanas abonomentus. Ja atkritumus kompostē pats saimnieks, viņam var piešķirt 20% atlaidi.

Kā ierasts, noskaidrojām dažādus citus jautājumus ārpus semināra tematikas. Šoreiz – par izglītību. Norvēģijā tā ir bezmaksas – gan skolas, gan augstskolas. Skolām ir vienots darbalaiks – no 8.30 līdz 16.30. Taču audzēkņi tur var uzturēties stundu pirms mācībām un stundu pēc tām. Skolā nav ēdināšanas, bērni ņem pusdienas līdzi. Norvēģijā nav skolēnu autobusu, bērni uz skolu nokļūst ar sabiedrisko transportu vai viņus aizved vecāki. Ja skolēna dzīvesvieta atrodas no skolas tālāk par četriem kilometriem, braukšana sabiedriskajā transportā ir bez maksas.

4. diena. Krāšņās Lofotu salas

Leknēses pašvaldība, kur notika ceturtais seminārs, izvietota krāšņajās Lofotu salās. Arī Lofotu arhipelāgs atrodas aiz Polārā loka. To veido septiņas lielākas salas (Eustvogeja, Hinneja, Vestvogeja, Flakstaeja, Moskeneseja, Vereja, Resta) ar apmēram 24 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī daudzas mazas un neapdzīvotas saliņas. Žurnāls “National Geographic” 2007. gadā atzina, ka Lofotu salas ir trešās pievilcīgākās salas pasaulē. Šo godu tās izpelnījās, pateicoties neskartajai dabai ar fantastiskām makšķerēšanas, niršanas, putnu un vaļu vērošanas vietām, kas līdzinās paradīzei. Tas viss pastāv līdzās rūpīgi saudzētai norvēģu tautas kultūrai un sadzīvei. No maija beigām līdz jūlija sākumam Lofotu salās saule nenoriet, bet no 4. decembra līdz 7. janvārim tā nepaceļas virs horizonta. Grūti aprakstīt sajūtas, kad nakts stundās acīs spīd saule! Pēc semināra apskatījām senlaicīgo norvēģu ciematu A, kas atrodas pašā Lofotu salu galā, un tajā redzama salu iemītnieku dzīve, kāda tā bija gadsimtiem tālā pagātnē.

Arhipelāgam ir vairāk nekā 1000 gadus ilga zvejniecības vēsture. Galvenokārt šeit nodarbojās ar mencu zveju, jo tās no Barenca jūras ik ziemu dodas nārstot Lofotu salu tuvumā. Ielejās starp kalniem salu iemītnieki jau izsenis pievērsušies lauksaimniecībai. Tas varētu likties dīvaini, jo arhipelāgs atrodas aiz Polārā loka. Taču jāatceras par Golfa straumi un tās pagarinājumiem – Ziemeļatlantijas un Norvēģu straumēm, kuru siltie ūdeņi Dienvidlofotu salās rada vislielāko pozitīvās temperatūras anomāliju attiecībā pret ģeogrāfisko atrašanās vietu uz mūsu planētas.

Leknēses komūnā ir 11 tūkstoši iedzīvotāju. Tikšanās laikā mums uzsvēra, ka vietējā vara atbild par katra iedzīvotāja dzīvi no dzimšanas līdz pēdējam elpas vilcienam. Iedzīvotāju skaits ir diezgan nemainīgs, salās dzīvo arī daudz latviešu un lietuviešu. Tomēr pašvaldības rūpju lokā ir nepieciešamība piesaistīt papildu cilvēkus, sevišķi jūtams kvalificētu darbinieku trūkums. Pašvaldības budžetam nozīmīgs ir tūristu pieplūdums salās. Norvēģijā ir likums, kas aizsargā lauksaimnieciskajai ražošanai paredzētās zemes, neļaujot tās apbūvēt. Rūpnieciskajai ražošanai tiek atvēlētas citas platības. Pēdējos 20 gados dubultojies arī dzīvojamo māju skaits.

Galvenie attīstības projekti komūnai saistās ar infrastruktūras plānošanu un izbūvi. Projektus finansē pašvaldība un valsts, piesaistot arī privātstruktūras ar saviem līdzekļiem. Iedzīvotāji radoši lemj par teritorijas attīstību, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas. Komūnā svarīgi domāt perspektīvā. Interesanti, ka norvēģu kolēģi īpaši uzsvēra ilgtermiņa plānu nozīmi. Diemžēl politiķi ne vienmēr pievērš tiem vajadzīgo uzmanību, jo viņi domā tikai par “savu laiku”, savām ambīcijām, sevis pierādīšanu. Leknēses pašvaldībā plānus pārskata ik pēc četriem gadiem, vajadzības gadījumā koriģējot. Attīstības plāns ir pieejams internetā, jo svarīgi, lai ar to varētu iepazīties ikviens. Internets pieejams vismaz 98% iedzīvotāju, arī saziņa ar pašvaldību lielākoties notiek elektroniski. Lofotu salās ne reizi vien dzirdējām, cik svarīgi saglabāt savas teritorijas individualitāti.

Salā ir sešas komūnas, tās darbojas kopā, jo ietilpst vienā reģionā. Norvēģijā reģiona vadītāju ieceļ valsts. Vietējie gan te saredz būtisku trūkumu, jo bieži šis cilvēks nesaprotot vietējās problēmas. Reģiona pārvaldes pamatuzdevums ir līdzekļu pārvaldīšana, īpaši stingri kontrolē veselības aizsardzības programmu, uzrauga celtniecības plānu realizēšanu un vides piesārņojumu. Norvēģijas kolēģi uzsvēra, ka darbam pašvaldībā nepieciešama liela enerģija. Strādājot jāievēro trīs galvenie principi:

visi iedzīvotāji ir līdzvērtīgi;

svarīgi izzināt iedzīvotāju vēlmes un uzlabot viņu dzīves apstākļus;

darbu darot, strādājam paši sev, savai dzīvesvietai, saviem iedzīvotājiem.

Norvēģijas ziemeļi – cita Norvēģija, pat cita pasaule! Bet problēmas un vēlmes tik līdzīgas:

cīņa par iedzīvotājiem teritorijā, vēlme un iespējas piesaistīt jaunus cilvēkus un jaunās ģimenes;

vēlme dzīvot tīrā vidē, vides izglītība, domāšanas maiņa;

uzņēmējdarbības vides attīstība, kā sakārtot infrastruktūru tā, lai cilvēkiem te patiktu dzīvot, bet uzņēmējiem – investēt un radīt jaunas darbavietas;

pašvaldība + iedzīvotāji + uzņēmēji = kopēji mērķi, kopējas vajadzības, kopēja attīstība.

Norvēģu dzīvi vērojusi LPIA izpilddirektoru delegācija, iespaidus apkopojušas Pārgaujas novada izpilddirektore Maruta Drubiņa, Kokneses novada Bebru pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza

un LPS padomniece Sniedze Sproģe