Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 16:21
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
LPS 23. kongress, kas 18. maijā notika Preiļos, pieņēma sešas rezolūcijas – “Par pašvaldību ieņēmumu bāzi”, “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”””, “Par pašvaldību vietu NAP”, “Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”, “Par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību” un “Par izglītību”. Tās publicētas žurnāla “Logs” iepriekšējā numurā un tika nosūtītas arī Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un ministrijām. Publicējam saņemtās atbildes.
VALSTS PREZIDENTA KANCELEJAS ATBILDE
Valsts prezidenta kanceleja iepazinusies ar Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongresa rezolūcijām, kas nosūtītas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Kongresa rezolūcijās uzrunātie jautājumi būtiski ietekmē pašvaldību ikdienas dzīvi un atrodas arī Valsts prezidenta ikdienas darba jautājumu redzeslokā.
Rezolūcijās akcentētie jautājumi sasaucas ar lauku un reģionālās attīstības prioritātēm un ir būtiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jūsu skartie izaicinājumi izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī veiksmīgas profesionālās izglītības reformas īstenošana atbilstoši darba tirgus prasībām ir būtisks priekšnoteikums reģionu attīstībai. Ņemot vērā ikvienas pašvaldības īpatnības, svarīgi ļaut pašvaldībām izvēlēties savā teritorijā vispiemērotākos uzdevumus atbilstoši valsts kopējai politikai. Vienlaikus, nosakot pašvaldībām finansējuma kvotas papildinošiem projektiem, būtiski noteikt arī kvotas pašvaldību administratīvajiem un citiem neproduktīviem izdevumiem, tādējādi rūpējoties par līdzekļu pietiekamību izglītības un sociālo jautājumu risināšanai.
Svarīgs un neatliekams ir jautājums par atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai. Uzskatām, ka pašvaldībām ne tikai brīvi jāveido pašvaldību uzņēmumi jomās, kur vērojamas tirgus nepilnības, bet arī jāatbalsta tie uzņēmumi, kas vēlas attīstīties jau esošo rūpniecības zonu teritorijās, piemēram, Austrumlatvijas pilsētās. Aizliegumiem paplašināt saimniecisko darbību un nosacījumiem vides prasību ievērošanai ir jābūt saprātīgiem, jo tikai darbavietu radīšana un eksporta attīstība pašvaldībās nodrošinās nepieciešamos resursus demogrāfisko un citu problēmu risināšanai. Atbalstot zinātnieku, inženieru un cita augsti kvalificēta darbaspēka izmantošanu, veicinot inovatīvu ekonomiku, industrijas attīstību, ekonomikas izaugsmi un palielinot pašvaldību ieņēmumu bāzi, ir jāpieņem, ka attīstībai vajadzīgs pašvaldību atbalsts, izslēdzot pašu pašvaldību radītos ierobežojumus ekonomikas attīstībai.
Uzskatām, ka sadarbības un nākotnes izaugsmes iespējas ir atkarīgas no visu iesaistīto valsts varas institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību veiksmīgas sadarbes un gudras iespēju izmantošanas.
Stratēģiskās attīstības komisijas koordinators
Valērijs Stūris
MINISTRU PREZIDENTA ATBILDE
Par Latvijas Pašvaldību savienības 22. kongresa rezolūciju “Par attīstības vadības principu maiņu”
Latvijas valdība ir vienojusies, ka Eiropas Savienības fondu finansējums 2014. – 2020. gada plānošanas periodā piešķirams atbilstoši Latvijas vidēja termiņa attīstības nostādņu – Latvijas Nacionālā plāna 2014. – 2020. gadam – ietvaros definētajām valsts stratēģiskajām prioritātēm. Ar piesardzību raugos uz Latvijas Pašvaldību savienības 22. kongresa rezolūcijā pausto prasību katrai pašvaldībai “piedalīties ES fondu apguvē atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai”, jo uzskatu, ka ES fondu finansējums kohēzijas politikas ietvaros sadalāms atbilstoši valsts apstiprinātajām prioritātēm, īstenotajiem uzdevumiem un veicamajiem pasākumiem saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam noteikto, nevis saskaņā ar katras pašvaldības izvirzītajām savām prioritātēm un savu attīstības programmu. Uzsveru, ka ar ES fondu atbalstu īstenotajiem pasākumiem vietējā līmenī jāsniedz skaidrs un izmērāms ieguldījums nacionālajā līmenī noteikto mērķu sasniegšanai.
Norādu, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 6. oktobrī publicētajiem ES fondu regulu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam priekšlikumiem ES kohēzijas politikas fondu (Eiropas Komisijas daudzgadu budžeta 1. mērķis) ieviešana nākamajā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir orientēta uz stratēģijas “Eiropa 2020” (“ES2020”) mērķu īstenošanu. Tā, piemēram, “ES2020” noteiktās prioritātes “Gudra izaugsme” ietvaros finansējums būtu novirzāms nevis attiecīgo novadu vai pilsētu pārvaldes un pašvaldības pakalpojumu organizēšanai un darbaspēka mobilitātei, bet gan reģiona darba tirgum atbilstošas izglītības un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanai, kas rada izaugsmi, jaunas darba vietas, nodrošina darbaspēka mobilitāti un dažādo attiecīgā novada ekonomiku. ES kohēzijas politikai ir jārisina arī citas sociālekonomiskās pamatvajadzības, tajā skaitā pamatinfrastruktūras vajadzības, kas netiek uzrunātas “ES2020” ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka ir atbalstāma iniciatīva Latvijas pašvaldībām piešķiramos līdzekļus plānot “ES2020” mērķu īstenošanai, tomēr neatbalstu piedāvājumu, ka vismaz trešdaļu Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas sadalīt pa kvotām katrai pašvaldībai.
Papildus informēju, ka Finanšu ministrija izstrādājusi koncepcijas projektu “Koncepcija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda institucionālo sistēmu 2014. – 2020. gadā Latvijā”, kurā apskatīti vairāki iespējamie ES kohēzijas politikas fondu institucionālās sistēmas modeļi pēc 2013. gada. Koncepcijas projektā Finanšu ministrija aicina apstiprināt modeli, kas nodrošina vienkāršotu un koncentrētu ES kohēzijas politikas fondu ieviešanas sistēmu. Tas nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā, salīdzinot ar līdzšinējo ES fondu ieviešanu, tiek plānots ieviest tematiskās koncentrācijas principu, atbilstoši veidojot arī centralizētu institucionālo sistēmu (institucionālās koncentrācijas princips). Tādējādi ES fondu ieguldījumus plānots novirzīt ierobežota skaita tematiskajiem mērķiem.
Ministru prezidenta vārdā izsaku pārliecību, ka viņš vienmēr augstu vērtējis sadarbību ar sociālajiem un valdības partneriem un uzskata, ka līdz šim sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību ir bijusi cieņpilna un produktīva. Aicinu arī turpmāk mūsu dialogu veidot auglīgu, lai kopīgiem spēkiem varētu panākt kompromisu tik ļoti svarīgajos Latvijas attīstības jautājumos.
Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre
FINANŠU MINISTRIJAS ATBILDE
Par Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongresa rezolūciju “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”””
Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta šāgada 22. maija rezolūcijai izskatījusi Latvijas Pašvaldību savienības 21. maija vēstuli ar lūgumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” uz otro lasījumu iestrādāt normas, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu saistīto ieņēmumu samazinājuma kompensāciju pašvaldībām, un informē, ka likums par IIN ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā šāgada 24. maijā.
Vienlaikus informējam, ka Ministru kabineta 2012. gada 15. maija sēdē ir uzdots Finanšu ministrijai iekļaut Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektā 2013. gadam izvērtējumu par plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu un sagatavot priekšlikumus, kas nodrošinātu, ka normatīvo aktu izmaiņu rezultātā pašvaldību budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2013. gadā un turpmākajos divos gados nesamazinās.
Turklāt šajā sēdē uzdots Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai izvērtēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanas modeli, par prioritāru atzīstot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, un finanšu ministram līdz šāgada 1. septembrim noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu.
Finanšu ministrija, gatavojot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu, veiks kompleksu izvērtējumu un sniegs priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi no pieņemtā likuma par IIN nesamazinās.
Finanšu ministrs Andris Vilks
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS ATBILDE
Par Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongresa rezolūcijām
Labklājības ministrija iepazinusies ar Latvijas Pašvaldību savienības šāgada 24. maija vēstulē sūtīto informāciju par LPS 23. kongresa rezolūcijām un savas kompetences ietvaros sniedz viedokli.
Rezolūcija par izglītību
Attiecībā uz rezolūcijas secinājumu, ka profesionālajā izglītībā līdz šim veiktie pārkārtojumi nenodrošina darba tirgum nepieciešamos cilvēkresursus, uzskatām, ka tas ir ne visai veiksmīgi formulēts darbaspēka pieprasījuma nepietiekamības situācijai. Jāpieņem, ka izglītības sistēmas piedāvājums no pašvaldību viedokļa netiek uzskatīts par pietiekami sabalansētu ar tautsaimniecības attīstības prognozēm – šajā gadījumā nepieciešams konkretizēt nepilnības, jo ne vienmēr darba vietas netiek aizpildītas speciālistu trūkuma dēļ, ir gadījumi, kad iemesls meklējams darba apstākļos un samaksā.
Uz pašvaldību priekšlikumu pedagogiem noteikt piemaksu par darbu attālinātās teritorijās vēlamies norādīt, ka piemaksu sistēma par darbu attālinātās teritorijās nebūtu skatāma vienas profesijas ietvaros.
Ministrija noteikti nevar piekrist, ko daudzkārt jau esam norādījuši, Pašvaldību savienības paustajam viedoklim, ka pašlaik notiek pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušana.
Kopš 2011. gada augusta spēkā ir Vispārējās izglītības likuma 21. pants, kas paredz, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Savukārt saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veikto aptauju patlaban rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm gaida 11,8 tūkstoši bērnu, kuru vecāki izrādījuši vēlmi bērnam apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, tomēr viņiem šādu iespēju nav.
Tieši lai risinātu bērnu rindu pirmsskolas izglītības iestādēs, Demogrāfisko lietu padome šāgada 4. aprīļa sēdē nolēma atbalstīt 2011. gada 14. decembrī izveidotās darba grupas pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībai pašvaldībās piedāvāto otro variantu, kas nosaka, ka valsts daļā ietilpst atbalsta sniegšana pašvaldībām, piešķirot finansējumu pedagogu atalgojumam izglītības jomā (pašlaik tie ir papildu 23 milj. latu, tomēr, iespējams, finansējums būs lielāks), paredz grozījumu veikšanu normatīvajos aktos, lai novērstu pašvaldību dažādo interpretāciju par Vispārējās izglītības likumā noteikto pienākumu “nodrošināt” vienlīdzīgas iespējas bērniem pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī nosaka stiprināt VARAM pārraudzības funkciju. Savukārt pašvaldību daļā ietilpst izmaksas, kas saistītas ar bērna izmaksām pirmsskolas izglītības iestādē, bet vecāku daļā ietilpst samaksa par ēdināšanu un dažādām interešu izglītības nodarbībām pirmsskolas izglītības iestādē (tas nav obligāts pasākums). Vienlaikus definēts princips, ka pašvaldībām, nosakot reālās vidējās izmaksas par bērnu pirmsskolas izglītības iestādē, ir jāiekļauj tajās arī investīciju izmaksas. Šī summa “seko līdzi” bērnam uz jebkuru pirmsskolas izglītības iestādi neatkarīgi no tās dibinātāja vai administratīvās teritorijas. Vienlaikus variants paredz, ka gadījumā, ja pašvaldībā ir rindas pēc pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojuma un pašvaldība nespēj nodrošināt visiem bērniem nepieciešamos pakalpojumus – pašvaldības iepirkuma procedūras rezultātā var iepirkt vietas privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Situācijās, kad pašvaldībās rindu nav un nav arī nepieciešams pirkt pakalpojumu no citām pirmsskolas izglītības iestādēm, šādas iepirkumu procedūras nav obligāti jāveic.
Tādējādi valdība arī piekrīt Pašvaldību savienības paustajam priekšlikumam, ka ir nepieciešams atjaunot atalgojuma sistēmu pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, līdzīgi kā tas ir pamata un vispārējās izglītības iestādēs.
Rezolūcija par pašvaldību vietu NAP
Par Pašvaldību savienības priekšlikumu veicināt normatīvu atcelšanu, kas kavē attīstību, varam informēt, ka 2011. gadā ministrijā tika strādāts ar priekšlikumiem elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās, kas 2012. gadā tiks ietverti likumprojektā “Grozījumi Darba likumā”. Pagājušajā gadā Valsts darba inspekcijā (VDI) tika izstrādāti astoņi e–pakalpojumu prototipi: iesniegums VDI un VDI atbildes saņemšana; VDI amatpersonas lēmuma apstrīdēšana; paziņojums par notikušo nelaimes gadījumu darbā; izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem; VDI atļauja bērnu nodarbināšanai; informācijas saņemšana no citām valsts institūcijām par iespējamiem pārkāpumiem VDI kompetences jomā; darba devēja paziņojums VDI par novērstajiem pārkāpumiem; VDI izdoto administratīvo aktu darba devējiem par konstatētajiem pārkāpumiem saņemšana.
Attiecībā uz pašvaldību minētajiem nosacījumiem, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, vēršam uzmanību, ka darbaspēka mobilitāti iespējams veicināt arī alternatīvā un mērķtiecīgākā veidā, sniedzot atbalstu pašai personai, nevis obligāti sabiedriskajam transportam. Tāpat priekšlikumam par darba algu pieauguma veicināšanu atbilstoši sasniegtajai produktivitātei informējam, ka Latvijā darbaspēka ražīguma rādītājs diemžēl ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā tas ir augstāks. Darba izmaksu samazinājums ir viens no nosacījumiem Latvijas konkurētspējas saglabāšanai. Latvijas konkurētspējas novērtējumā par 2011. gadu norādīts, ka mūsu valsts labklājību kavē zems darbaspēka ražīgums. Tāpat šis jautājums tomēr jāsaista ar Latvijas centieniem iekļauties eirozonā.
Rezolūcija par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai
Saistībā ar Pašvaldību savienības aicinājumu nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū ministrija nesaredz šķēršļus jau pašreiz pašvaldību institūcijām izvēlēties un piemērot katras pašvaldības apstākļiem un pieejamajiem resursiem atbilstošākos pasākumus bez darba esošo pieaugušo atgriešanai darba tirgū.
Savukārt jautājumā par pabalstu diferencēšanu jāmin, ka pabalstus mājsaimniecībām jau šobrīd iespējams samazināt, ja netiek pildīti pienākumi (piemēram, sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA)). Šābrīža likumdošanas normas nosaka pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu diferencēšanu atkarībā no līdzdalības pakāpes. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta (2) daļa nosaka, ka ģimenei piešķiramā sociālās palīdzības pabalsta lielumu samazina par personai piešķirto daļu vai atsevišķi dzīvojošai personai nepiešķir gadījumā, ja persona atteikusies pildīt tai noteiktos līdzdalības pasākumus vai noteiktajā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai. Tālāku risinājumu iespējas par šo jautājumu ministrija izvērtēs pēc Pasaules bankas pētījuma “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?” rezultātu analīzes.
Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām personām, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbaspējīgo personu līdzdalību savas situācijas uzlabošanā. Tā kā krīzes situācijā ģimene var nonākt visdažādāko iemeslu dēļ un katrā nepieciešams savs individuāls risinājumu variants, nevaram atbalstīt rezolūcijā izteikto priekšlikumu ieviest kā obligātu nosacījumu visiem pabalstu saņēmējiem darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs. Turklāt tas visos gadījumos nevarētu būt piemērojams, kaut vai personas veselības stāvokļa vai aprūpes pienākumu dēļ, tāpat iespējams, ka attiecīgā persona jau sadarbojas, iesaistoties pilna laika pasākumos NVA.
Saistībā ar pašvaldību priekšlikumu paaugstināt minimālo darba algu ar mērķi veicināt pabalstu saņēmēju atgriešanu darba tirgū vēlamies norādīt, ka minimālās darba algas palielinājums atsevišķu reģionu un sektoru situācijā, pamatojoties uz statistisko informāciju par vidējo algu, visdrīzāk, atstātu negatīvu ietekmi uz darba vietu saglabāšanu vai to skaita pieaugumu un tādēļ nesekmētu pabalstu saņēmēju atgriešanos darba tirgū.
Attiecībā uz priekšlikumu ar valsts un pašvaldības atbalstu izveidot darba vietas jāievēro arī darba tirgus kapacitāte un jānovērš darba tirgu un tautsaimniecību kropļojoši efekti (esošo darba vietu un komersantu aizstāšana).
Darba vietas ar sociālu raksturu privātos uzņēmumos atbilstoši darba tirgus kapacitātei un darba devēju vajadzībai pēc darbiniekiem jau tiek veidotas subsidētās nodarbinātības pasākumu ietvaros.
Par turpmākiem rezolūcijas punktiem (4., 5.) pieņemam, ka priekšlikums jāsaprot kā piedāvājums – valsts un pašvaldību uzņēmumiem varētu būt lielāka loma tikai stratēģisku pakalpojumu nodrošināšanā, nevis visas uzņēmējdarbības aizstāšanā ar atbalstītām formām.
Rezolūcija par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību
Attiecībā uz atbalsta politikas īstenošanu ģimenēm ar bērniem ministrija informē, ka 2011. gada 15. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam, kuru virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā. Lai ģimenēm ar bērniem veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, palielinot mājsaimniecības ienākumus, pamatnostādnēs piedāvāts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu likmi, paredzot, ka tās apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas, vai ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īstenošanas politiku.
Lai risinātu sasāpējušos demogrāfiskos jautājumus valstī un veicinātu vienotu valsts demogrāfiskās politikas izstrādi un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos, 2011. gadā Ministru prezidenta vadībā darbu uzsākusi Demogrāfisko lietu padome, kas ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija. Patlaban padomes darba kārtībā ir trīs prioritāri risināmie problēmu jautājumi – pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšana, reproduktīvās veselības atbalsta pasākumu un preventīvo programmu izstrāde un īstenošana un nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu ieviešana daudzbērnu ģimenēm, kuru veiksmīga atrisināšana varētu radīt pozitīvu impulsu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Demogrāfisko lietu padome šāgada 4. aprīļa sēdē nolēma arī atbalstīt Labklājības ministrijas izstrādāto priekšlikumu veikt pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta obligātās iemaksas 20 procentu apmērā no 100 latiem par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu.
Labklājības ministrija kompetences ietvaros cenšas panākt, lai ģimeņu un bērnu atbalsta politikas jautājums, cik vien iespējams, ieņemtu nozīmīgāku vietu citu valsts politikas jomu vidū un kļūtu par visu saistīto politikas jomu integrētu elementu, virzot ģimenes, bērna un demogrāfijas atbalsta politikas noteikšanu par ilgtermiņa prioritāti stratēģiskajos politikas plānošanas dokumentos, kā arī finanšu plānošanas dokumentos. Domājot par demogrāfiskās situācijas attīstību, Nacionālā attīstības plāna projektā iekļauts rīcības virziens “Stabili pamati tautas ataudzei”, kura ietvaros plānoti pasākumi turpmākam ģimenes atbalstam.
Attiecībā uz Pašvaldību savienības ierosinājumu, atbalstot bērnu audzināšanu ģimenēs, atteikties no mērķa palielināt strādājošo sieviešu proporciju ministrija vērš uzmanību, ka pieejai darba algu noteikšanas un dzimumu līdztiesības jautājumos tomēr jāatbilst Eiropas Savienības nostādnēm, jo sevišķi ievērojot Latvijas centienus sasniegt “ES2020” nospraustos mērķus nodarbinātībā.
Rezolūcija par pašvaldību ieņēmumu bāzi
Piekrītam LPS norādītajam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana vai neapliekamā minimuma palielināšana, saglabājot nemainītu no šā nodokļa pašvaldībām atskaitāmo daļu, negatīvi ietekmētu pašvaldību budžeta ienākumus, ko, iespējams, daļēji varētu kompensēt nodarbinātības pieaugums. Tomēr vēlamies piebilst, ka Labklājības ministrijas kompetences pamatjautājumos neietilpst nodokļu politikas veidošana valstī.
Vienlaikus vēršam Pašvaldību savienības uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana vai neapliekamā minimuma palielināšana paaugstinātu strādājošo ģimeņu neto ienākumus, kā arī pozitīvi ietekmētu nodarbinātību, līdz ar to samazinot līdzekļus, kas pašvaldībām būtu jāizmaksā šīm ģimenēm sociālās palīdzības pabalstos.
Labklājības ministre Ilze Viņķele
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017